Zemessargi ar bukletu aicina savās rindās

Taivo Trams

Foto — Normunds Mežiņš.

Ikviens zemessargs ziedo būtisku daļu sava laika Dzimtenes aizstāvībai,
atņemot to savai ģimenei, hobijiem vai vienkārši atpūtai un izklaidei. Tā ir
nozīmīga investīcija, taču ir zemessargi, kam ar to vien nepietiek — viņi dara vēl vairāk.

Ofiss pilns ar zemessargiem
SIA «Media pasts» komanda ir salīdzinoši neparasta — pieci no septiņiem uzņēmuma ofisā strādājošajiem cilvēkiem ir zemes­sargi. «Impulsu mūsu izvēlei, bez šaubām, deva notikumi Ukrainā,» atceras Oskars Puriņš. Viņš kopā ar saviem kolēģiem Ze­messardzē iestājās 2014. gada rudenī, oktobra vidū. «Viss notika diezgan lielā steigā, jo kā parasti mēs visu atlikām līdz pašām bei­gām,» ar smaidu saka Ivars Svilāns. Viņš kopā ar O. Puriņu un Artūru Bulavski ir Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona zemessargi, kā arī autori iniciatī­vai, kas vērsta uz Zemessardzes stiprināšanu, proti, bukletam ar aicinājumu stāties Ze­messardzes rindās. Bukleta autors un zemes­- sargs, ar ko kopā visi devuši zvērestu, ir arī «Prudentia» valdes loceklis Kārlis Krastiņš.

ZS 1

Zs 2

Ja ir skaidrs mērķis, var izdarīt ļoti daudz
Šāda informatīvā akcija visai labi saistās ar uzņēmuma darbības specifiku — dažādu informatīvo bukletu un citu drukāto iz­devumu izplatīšana. «Mēs labi pārzinām šo sabiedrības uzrunāšanas veidu, tas ir mūsu maizes darbs, tāpēc arī nolēmām, ka vis­labāk varēsim palīdzēt Zemessardzei tieši tādā veidā,» teic A. Bulavskis.

Ideja darīt vairāk Zemessardzes labā radusies pēc kādas sarunas ar bataljona komandieri majoru Aivaru Krjukovu. «Viņš uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem uzdevu­miem pašlaik ir jaunu zemessargu piesaistī­- šana. Un arī to, ka jaunu biedru iesaistīšana nav tikai bataljona vai Zemessardzes uzde­vums kopumā — tā ir arī katra zemessarga paša atbildība,» saka O. Puriņš. Tā nu vīri sākuši pārdomāt un pārrunāt šo ideju, līdz nonākuši pie domas par bukleta izstrādi. Jautāti, vai šāds pasākums papildus bizne­sam un Zemessardzei nav pārāk liels iegul­- dījums, viņi atbild — cilvēks var izdarīt ārkārtīgi daudz, ja ir nospraudis sev skaidru mērķi un ticis līdz konkrētām praktiskām darbībām. Grūti ir līdz brīdim, kamēr neesi izlēmis sākt darboties. «Ukrainu izglāba brīvprātīgie. Mēs savukārt izvēlamies šādu ceļu, lai darītu dzīvi Latvijā drošāku.»

Koncepts mainās pa 180 grādiem
Bukleta tapšana nav bijusi viegla. Maketa izveide, fotogrāfiju atlase, teksta izstrāde un saskaņošana — tas viss prasījis daudz laika un nervu, daudz no sākotnēji izdomātā pēc tam atmests vai būtiski mainīts.

«Vispār es teiktu, ka bukleta koncepts tā tapšanas laikā ir mainījies pa 180 grādiem. Mēs pie tā strādājām pusgadu, un visgrū­tākais bija vienoties, ko tieši vēlamies pateikt šajā izdevumā, kā atrast visas puses apmierinošu rezultātu. Piemēram, vai likt pie paraugiem sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kuri dien Zemessardzē, vai vienkāršās tautas pārstāvjus? Vai rādīt lieliski ekipētus un apbruņotus zemessargus vai tomēr reālo situāciju ar visiem plusiem un mīnusiem?» stāsta O. Puriņš. Arī bukleta valoda laika gaitā ir mainījusies — sākotnējā tekstā sabiedrība uzrunāta vienkāršāk, sarunvalodā, bet pēc tikšanās reizēm ar oficiālo iestāžu, tostarp Aizsardzības ministrijas, pārstāvjiem teksts kļuvis oficiālāks, ne tik spurains. Vēs­tījuma būtību tas gan nav ietekmējis.

Bukleta ideja uzrunājusi arī daudzus citus atbalstītājus, tostarp sabiedrībā labi pazīs­-tamus cilvēkus. Projekta tapšanu atbalstījis mecenāts Vilis Vītols. Pie teksta radīšanas darbojies arī 17. bataljona zemessargs Ro­nalds Seleckis, palīdzējuši dzejniece Māra Zālīte un rakstnieks un publicists Otto Ozols. «Faktiski visi, kam lūdzām palīdzību, bija ļoti atsaucīgi,» atzīst vīri.

ZS macibas

Savu bataljonu mīlam visvairāk
Bukleta 450 000 eksemplāru bija gatavi pa­gājuša gada novembrī, tad arī to pakā­peniski sāka izplatīt visā Latvijas teritorijā. «Mūsu mērķis nebija izplatīt visu metienu uzreiz — darījām to pamazām, lai interese būtu vienmērīga, lai pēkšņs cilvēku pie­plūdums nepārslogotu Zemessardzes resursus. Pro­-tams, savu bataljonu mēs mīlam vis­vairāk, tādēļ liela daļa tiek izplatīta Mār­upes, Babītes, Piņķu un Jūrmalas ap­kaimē,» atzīst A. Bulavskis.

Izplatot bukletu, tā autori pirmām kārtām izvēlas vietas, kur atrodas Zemessardzes bataljoni, kā arī cenšas aptvert lielās pil­sētas. Bukleti tiek nosūtīti cilvēkiem arī atkārtoti. Izvēloties bukletu efektīvāko iz­pla­tīšanas veidu, zemessargi ir konsultējušies arī ar dažādiem speciālistiem, tostarp demo­- grāfu Ilmāru Mežu, runājot par Latvijas reģionu iedzīvotāju etnisko sastāvu un citām niansēm. «Tomēr skaidrs ir viens — ir ļoti grūti prognozēt, kādu atsaucību buklets gūs. Piemēram, būtu diezgan loģiski domāt, ka bijušās padomju armijas veterānu blīvi apdzīvotā rajonā šādam bukletam nevarētu būt īpaši panākumi, taču, ja tur dzīvo kāda jauna patriotiska ģimene, ir ļoti liela ticamība, ka kāds no tās Zemessardzē noteikti iestāsies,» stāsta A. Bulavskis.

Pensionārus «biedējošs» projekts
Par bukleta idejas atdevi pagaidām vīri neņemas spriest un prognozē, ka pirmos piesardzīgos secinājumus varēs izdarīt pēc kāda pusgada. Tā kā līdz šim Zemessardze nav īpaši strādājusi pie sava imidža un re­krutēšanas jautājumiem, šī iestrāde būtībā bija darbs no nulles. Līdz ar to nav arī ne­kāda skaidra mehānisma, kā mērīt buk­leta izplatīšanas radīto efektu. Pagaidām vis­la­bākais rādītājs ir cilvēku pozitīvās atsauk- smes. Taču bukleta izplatīšanas laikā ga­dījušās arī visai kuriozas situācijas. Pie­mē­- ram, līdz bukleta autoriem nonākušas ziņas, ka kādam laikrakstam zvanījuši satraukti pensionāri un vaicājuši, vai tad mēs gatavojamies karam…

Arī mācībās darām vairāk par nepieciešamo
Savus lēmumus gan par stāšanos Zemes­- sardzē, gan bukleta izdošanu vīri nav no­žēlojuši. Protams, brīvā laika atliek mazāk, taču tas ir piepildītāks un ar lielāku jēgu. Oskaram ir trīs bērni, Ivaram — viens. Mājās pret jaunajiem ģimenes galvu pienā­kumiem sākotnēji izturējušies ar diezgan lielu piesardzību, taču nu jau dzīve iegājusi ierastā ritmā, un Zemessardze ģimenēm kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

«Liela daļa tēmu, ko pārrunā­jam ik­dienā, nu jau saistās arī ar militārām lietām. Protams, brīžiem gribas paslinkot un neaiziet uz kādu nodarbību vai treniņu, taču tad atceramies, ka Zemessardze ir brīvprātīga organizācija, kurā tu dari tik daudz, cik vari atļauties. Tad arī nāk sapratne, ka to var mierīgi savienot ar pārējo dzīvi,» atzīst bukleta autori.

«Media pasta» komanda nodarbības mēdz apmeklēt arī biežāk, nekā tas būtu vajadzīgs. «Cenšamies izmantot visas iespē­jas un uzlabot savas prasmes un iemaņas. Tā ir arī brīnišķīga iespēja strādāt kopā ar profesionālajiem karavīriem no NBS Pret­gaisa aizsardzības diviziona. Visu cieņu viņiem, viņi patiešām ir ieinteresēti, organizē mums īpašas mācības, sagatavo apmācību programmas. Pieļauju, ka arī viņiem ir gandarījums redzēt motivētus cilvēkus,» spriež O. Puriņš.

Runājot par nākotnes plāniem, vīri domā, ka organizēs vēl kādu informatīvo kampaņu saistībā ar militārajām tēmām, šoreiz aktualizējot kādu citu jautājumu. Bet plašākai sabiedrībai viņi smaidot iesaka: «Stājieties Zemessardzē, ja ne — piemetīsim pilnas pastkastītes ar mūsu bukletiem!»