Zemessardzes izlūkiem labi rezultāti vingrinājumā «Arona 2016»

Guna Freimane,
seržante, ZS štāba Vadības grupas speciāliste.

Foto — Andris Kuļikovskis

«Uzskatu, ka Zemessardzes izlūki ir ļoti labi sagatavoti, to es redzu, apmeklējot dažādas izlūku mācības. Pēdējos gados nesalīdzināmi ir audzis sagatavotības līmenis, un es pat nepārspīlēju, apgalvojot, ka mūsu izlūku profesionalitāte dažos bataljonos jau ir pietuvināta profesionālā dienesta līmenim. To novēroju arī pēdējā Zemessardzes izlūku vingrinājumā «Arona 2016». Protams, nopelni un atbalsts šīs jomas attīstībā ir arī Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībām, īpaši Sauszemes spēku kājnieku brigādei, ar ko mēs regulāri sadarbojamies apmācību jomā,» — tā izlūku līmeni raksturo Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš. 

Arona DSC_0118

Zemessardzē, tāpat kā profesionālajā dienestā, specializācija «izlūks» ir ļoti nozīmīga, varētu pat teikt, ka tā ir viena no elitārākajām jomām. Izlūki ir tie, kurus pirmos sūta uzdevumā — izlūkot pretinieka pozīcijas, tiešu objektu atrašanās vietu, pretinieku bruņojumu, ikdienu utt. Savākto informāciju tālāk nodod komandierim. Arī brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš atzīmē: «Šie vīri ir mūsu informācijas pirmavots, tāpēc ir svarīga viņu profesionalitāte un sagatavotība. Zemessardzē izlūkiem regulāri tiek organizētas dažāda līmeņa mācības un vingrinājumi. Lai kļūtu par izlūku, ir jābeidz specializēts apmācību kurss un izlūku vada kaujinieka speciālais kurss, kas tiek organizēts Dobelē. Šajos kursos jaunajiem izlūkiem tiek dotas visas nepieciešamās pamatzināšanas un iemaņas. Atgriežo­- ties bataljona dislokācijas vietās, zemessargi jau darbojas vienībā savas nodaļas ietvaros, kas ir ļoti svarīgs aspekts, lai saliedētu personālu komandas darbam un sasniegtu teicamus rezultātus.»

Lai pārbaudītu apmācību programmu efektivitāti un zemessargu teorētisko izpratni, zināšanas, kā arī darbu paaugstināta stresa apstākļos, seržantam Andrim Kuļikovskim radās ideja organizēt izlūkiem vingrinājumu, kurā varētu novērtēt un pārbaudīt viņu iemaņas, izmantojot sacensību metodi. «Sākotnēji svarīgi bija atrast pareizo virzību šim vingrinājumam, lai tās nav vienkārši sacensības. Jāpiedomā bija pie tā, kā ieinteresēt un motivēt izlūkus strādāt, pilnveidojot profesijas specifiku — kvalitāti, nevis kvantitāti. Pirmajos divos gados izpratne un azarts neļāva tik efektīvi darboties. Šogad redzējām, ka izlūki pēc starta vairs neskrien, bet jau ieņem taktiski pareizas, atbilstošas formācijas un strādā kā izlūku nodaļa, nevis sacensību komanda. Pozitīvais aspekts, kas izlūkus rosināja vingrinājumā domāt par stratēģiju, bija tas, ka teritorijā atradās nosacītais pretinieks. Ir atšķirība, vai darbojies pretinieka kontrolētā teritorijā vai vienkārši esi iegājis mežā, lai uzdevumu tehniski izpildītu.»

Arona DSC_0069

Izlūku vingrinājums tika ieviests 2013. gadā, pirmo reizi to organizējot Birzgalē. Vingrinājumu organizēja Zemessardzes
54. inženiertehniskais bataljons. Savukārt pēdējos trīs gadus šī vingrinājuma organizāciju ir pārņēmis Zemessardzes 56. kājnieku bataljons, rīkojot to Salas novadā. «Sacensību gars vienmēr ir stimulējis strādāt labāk, ātrāk, profesionālāk. Tas arī ir mūsu mērķis — motivēt izlūkus darboties efektīvāk un neatslābt, organizējot divas reizes gadā pārbaudes vingrinājumus. Tas arī motivē pārējos censties vairāk, jo uz goda pjedestāla kāpj tikai labākais trijnieks. Nevienam nepatīk palikt pēdējās vietās,» atzīst Zemessardzes komandieris.

No 23. līdz 24. aprīlim Salas novadā notika Zemessardzes izlūku vadu pārbaudes vingrinājums «Arona 2016», kurā piedalījās vairāk nekā 200 Zemessardzes izlūku, kas pārstāvēja visus 18 Zemessardzes bataljonus.

Izlūku nodaļām tika noteikta ierašanās jau no plkst. 6 rītā Ošānu karjerā, kur tika doti pirmie uzdevumi — kaujas šaušana nodaļas sastāvā, naža mešana mērķi, kā arī snaiperu vingrinājums «Kurmju taka», kurā tika vērtēts darbs komandā — demonstrētas praktiskās zināšanas, šķērsojot pretinieka teritoriju, un izvairīšanās no snaipera uguns. Pēc pirmajiem uzdevumiem dienas izskaņā izlūki saņēma kaujas pavēli nākamās dienas maršam.

24. aprīlī jau no plkst. 4 zemessargi sāka gatavoties — tika pārbaudīts ekipējums, ieroči, maskēšanās, sakari. Pirmās nodaļas startēja plkst. 5 divos dažādos izlūkošanas virzienos. Vingrinājuma galvenais tiesnesis kapteinis Laimonis Osis par mācībām stāsta: «Aronas pauguraines apvidus ir ļoti sarežģīts, un tas bija liels izaicinājums izlūkiem. Tad nu mēs skaidri redzējām, kurš ir labāk sagatavots un kuram vēl ir jāpatrenējas. Abas trases gāja cauri purvam, arī man kā galvenajam tiesnesim bija jāpiedomā pie maršruta sastādīšanas, lai panāktu vēlamo rezultātu — rosinātu domāt un izmantot efektīvākās metodes šķēršļu pārvarēšanai un maršruta plānošanai, ņemot vērā to, ka pretinieks ir kaut kur blakus. Līdztekus mēs organizējām bataljona mācības, lai būtu interesantāk, Zemessardzes 56. kājnieku bataljona karavīri un zemessargi tēloja nosacītu pretinieku un veica patruļas pa lielākajiem ceļiem, ierobežojot Zemessardzes izlūku brīvu pārvietošanos un liekot stratēģiski domāt, plānot un organizēt savu maršrutu maksimāli neuzkrītoši, kā tas ir jāveic īstiem izlūkiem. Viss sanāca ļoti interesanti, jo mij­iedarbojoties ieguvējas bija abas puses.»

Arona DSC_0027

Marša organizatori bija noteikuši trasi «pa gaisa līniju» aptuveni 15 km garu, kas reāli apvidū bija aptuveni 20 km gara. Marša laikā bija jāveic dažādi uzdevumi, kuros tika pārbaudītas zemessargu prasmes un zināšanas informācijas iegūšanas, apstrādes un analīzes jomā, militārajā topogrāfijā, militārajos radiosakaros, lauka kaujas iemaņās un taktikā (patrulēšana, kontakta laušana nodaļas sastāvā, mīnas un darbība mīnu laukā) utt. Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas punktā dalībniekiem bija jāpārvietojas gar marķētu teritoriju un 10 minūšu laikā pēc iespējas vairāk jāidentificē dažāda veida mīnas. Topogrāfijas kontrolpunktā zemessargiem bija jānosaka attālums dabā, jāatpazīst topogrāfiskie apzīmējumi. Sakaru procedūru kontrolpunktā dalībniekiem bija jāveic pilnā sakaru procedūra — jāsaliek
rācija, jāsaprogrammē frekvences un jānodibina sakari, tad atkal jāizjauc rācija. Punktā «Izdzīvošana» zemessargiem bija jāveic divi uzdevumi — teorētiskais un praktiskais tests un jāiekur ugunskurs. Bruņutehnikas kontrolpunktā bija jāizpilda tests par NATO valstu izplatītāko bruņu tehniku un ieročiem. Patrulēšanas punktā izlūku nodaļai bija jāveic patruļa norādītā apvidū un jāreaģē uz kontaktu ar pretinieku. Ieroču kontrolpunktā dalībniekiem tika norādītas vairākas ieroču kastes, kurās izjauktā veidā bija saliktas ieroču detaļas, no kurām vajadzēja pareizi sakomplektēt dažāda veida ieročus. Marša beigās bija jāuzraksta arī zi­- ņojums par marša gaitu, kontrolpunktiem, savākto un redzēto informāciju, kā jau īstiem izlūkiem pienākas — maksimāla informācijas nodošana komandieriem.

Pēc finiša Zemessardzes 56. kājnieku bataljona Izlūku vada kaprālis Ēriks Fomičevs dalījās savos iespaidos: «Šīs man nav pirmās sacensības. Azartu raisīja tas, ka šis nebija vienkārši gājiens, bet bija arī nosacītais pretinieks, kas ierobežoja mūsu pārvietošanos un rosināja plānot pārvietošanos tā, lai neuzķertos uz viņiem.  Mūsu pluss bija tas, ka mums bija komandas darbs un grūtos brīžos spējām viens otru motivēt un atbalstīt, visi, kas gājām, esam jau ar pieredzi un iemaņām, zinām, ko darām. Uzdevumi bija saturīgi, labi, katram kārtīgam izlūkam jāzina tas viss, ko no mums prasīja. Šis maršs bija iemaņu pārbaude, to visu mēs darām ikdienā. Mums tiek dota pavēle — mēs darām, zinām, uz ko ejam, un veicam uzdevumus pēc labākās sirdsapziņas.»

Izlūku vingrinājumā pirmo vietu ieguva mājinieki — jēkabpilieši, Zemessardzes 56. kājnieku bataljona izlūku nodaļa, otrajā vietā atstājot Zemessardzes Studentu bataljona izlūkus no Rīgas un trešajā vietā ogrēniešus — Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona izlūkus.

Noslēguma ceremonijas uzrunā Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš uzsvēra: «Šogad atzīmējam Zemessardzes 25. gadadienu, šajā ceturtdaļgadsimtā esam sasnieguši augstu līmeni. Patiesi esmu lepns, ka Zemessardzē dien tik labi sagatavoti izlūki. Vēlos pateikties arī par jūsu ieguldījumu valsts aizsardzībā, jo tikai ar smagu darbu mēs pa­- nāksim vēlamos rezultātus. Garajā mājupceļā paši varēsiet izanalizēt un pārdomāt, kas ir tās iemaņas, kuras jāuzlabo, lai nākamajā gadā sasniegtu vēl labākus rezultātus. Novēlu neapstāties pie sasniegtā, nenobīties no izaicinājumiem un sekot savai pārlie-cībai.»

Brigādes ģenerālis L. Kalniņš pateicās Zemessardzes 56. kājnieku bataljona personālam par teicami organizēto vingrinājumu, īpaši izceļot bataljona komandieri pulkvežleitnantu Ventu Kodoru, kā arī pateicās par personīgo ieguldījumu vingrinājuma galvenajam tiesnesim kapteinim Laimonim Osim.

Ceļa vārdus teica arī Zemessardzes
56. kājnieku bataljona komandieris pulk­vežleitnants Vents Kodors: «Trešo gadu organizējam šo vingrinājumu, šķiet, ka strauji progresējam, arī rezultāti ir ievērojami uzlabojušies, salīdzinot ar pirmo gadu. Protams, mēs mācāmies arī no savām kļūdām, labojam tās, lai nākamajos gados vairs tādas nepieļautu. Kā jau Zemessardzes komandieris uzsvēra, galvenais ir noturēt augsto līmeni, bet atstāt vietu arī izaugsmei. Tā ir panākumu atslēga — vertikālā virzībā uz augšu. Īpašu paldies gribētu pateikt Salas novada domes priekšsēdētājai Irēnai Sproģei un izpilddirektoram Andrim Baumeisteram, Sēlpils pagasta pārvaldniecei Anitai Bārzdiņai par sniegto atbalstu, kā arī orientēšanās klubam «Sēlijas mežs», īpaši vecākajam zemessargam Justam Lūkinam.»