Viltus ziņas — spēcīgs mūsdienu ierocis cīņā par cilvēku sirdīm un prātiem

 Šī gada 6. decembrī Rīgas pilī tika organizēta starptautiska līmeņa diskusija «Latvijas drošība 21. gadsimtā. Viltus ziņas kā sabiedrības viedokļa ietekmes in­struments». Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atklājot diskusiju, pauda atzinumu, ka viltus ziņas ir viens no spēcīgākajiem modernajiem ieročiem, kas nepārtraukti tiek izmantoti cīņā par cilvēku prātiem un sirdīm Latvijā. Prezidents atgādināja, ka daudz tiek darīts militārās drošības (hard security) vārdā, tajā skaitā līdz 2% no iekšzemes kopprodukta ir kāpināts aizsardzības budžets. Tomēr Latvijas un jebkurai citai sabiedrībai ir vairāk jādomā par tā saukto soft security* — kas ir instrumentu kopums manipulācijai ar cilvēku prātiem.

Viltus ziņu problemātikai veltītajā diskusijā piedalījās arī drošības jomas eks­pertu un zinātnieku vidū plaši pazīstamais Marks Galeoti (Marc Galeotti) — Prāgas starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks. Viņš jau 30 gadus padziļināti pētījis Krievijas vēsturi un izdevis vairākas grāmatas par drošības jautājumiem, kas raksturo mūsdienu Krieviju. Uzrunājot diskusijas dalībniekus, M. Galeoti atgādināja, ka dažādu mērķu sasniegšanai propaganda un viltus ziņas tiek ­izmantotas kopš seniem laikiem. Turklāt viltus ziņas var būt nepatiesas atsevišķās niansēs, bet tās var būt arī pilnīgs izdo­mājums, cenšoties, piemēram, demoralizēt, mobilizēt vai radikalizēt sabiedrību. M. Galeoti kā lielāko risku sabiedrībai vērtē to, ka vidusmēra auditorija — pret kuru ikdienā tiek vērsta viltus ziņu lavīna — kļūdaini uzskata sevi par imūnu vai daudz gudrāku par viltus ziņotājiem un šo ziņu patiesajiem pasūtītājiem. Patiesībā — katrs cilvēks mūsdienās var kļūt un bieži vien kļūst par marioneti viltus ziņotāju rokās, jo sabiedrība kopumā netiek pietiekami izglītota un trenēta kritiskā domāšanā, kas vairo spēju pretoties labi maskētai propagandai un viltus ziņu negatīvajai ietekmei.

Diskusijas dalībniekiem M. Galeoti atgādināja jaunākos «naidīgo spēku» propagandas un viltus ziņu izplatīšanas piemērus, to skaitā — mediju varas izmantošanu «Brexit» lietas ietekmēšanai un viltus ziņu milzīgo skaitu, lai grautu NATO koptēlu un reputāciju. Pētnieks ir pārliecināts, ka tieši solidaritāte un vienotība padara rietumvalstis spēcīgākas, un tāpēc Krievija velta tik milzīgas pūles, lai iedragātu šīs vērtības — šķeltu un vājinātu rietumvalstis. Raksturojot agresīvākos dezinformācijas izplatītājus, M. Galeoti nosauca Krieviju un Islāma valsti (ISIS), kā arī minēja privātās kompānijas, kuras par katru cenu mēģina kaut ko iestāstīt un pārdot. Par svarīgu ieroci cīņā pret viltus ziņām M. Galeoti uzskata ne tikai atbilstošu valsts struktūru apmācību un visaugstākā līmeņa nodrošinājumu, bet arī pasākumus, kas novērstu Latvijā strādājošo mediju lojalitātes uzpirkšanu no Krievijas puses, kā arī atbilstošu un neizbēgamu sodu sistēmas veidošanu viltus ziņu tirgus aktīvajiem dalībniekiem.  No otras puses, M. Galeoti brīdināja par riskiem, kas saistīti ar pārmērīga spēka piedēvēšanu viltus ziņām.  «Ja valsts varas pārstāvju rīcība un reakcija uz viltus ziņām sāk līdzināties histērijai, šāda situācija — lai cik ironiski tas skanētu — kļūst ļoti izdevīga Vladimiram Putinam,» secināja M. Galeoti.

Lai nepieļautu viltus ziņu negatīvās ietekmes nekontrolējamu pieaugumu un vienlaikus neveidotu pārmērīgu ažiotāžu par propagandas varenību, nepieciešams kultivēt, attīstīt un padziļināt kritiskās domāšanas un analīzes spējas visos sabiedrības slāņos — no augstākajām amatpersonām līdz pat vienkārša darba darītājiem. Ne tikai valstij kopumā, bet ikkatram informācijas izplatītājam (mediji) un patērētājam ir jāuzņemas daļa solidārās un pilsoniskās atbildības par informācijas pirmavotu izvēli, par to uzticamības vai reputācijas pārbaudi, par pieejamo daudzveidīgo ziņu kritisku uztveri un apdomīgu rīcību — veicot nepārbaudītu ziņu tālāku pārsūtīšanu sociālajos medijos. Kopējai valsts drošībai svarīgo komponenti — sabiedrisko viedokli — veido atsevišķu indivīdu viedokļu kopums, un katram cilvēkam jācenšas laikus atpazīt un pēc iespējas pretoties melu straumei, tādējādi nepieļaujot sava viedokļa un attieksmes kropļošanu par labu naidīgajiem manipulatoriem, kas maskētām metodēm cīnās par cilvēku «sirdīm un prātiem». Kopējā sabiedrības noturība pret propagandu un viltus ziņām vairojas arī no cilvēku izpratnes, ka ikvienu vietējo vai starptautisko masu mediju, kas izplata viltus ziņas, nav iespējams īsā laikā slēgt ar attiecīgu tiesas spriedumu.

* Briselē bāzēta bezpeļņas organizācija EAVI sniedz izglītojošu (grafisku un skaidrojošu) informāciju par 10 galvenajiem viltus ziņu veidiem: https://eavi.eu/beyond-
fake-news-10-types-misleading-info/.

Pēc ārvalstu un Latvijas mediju ziņām sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.
Avoti: http://bnn-news.com/; https://inmoscowsshadows.wordpress.com/; https://www.facebook.com/markgaleottionrussia/posts/; https://twitter.com/MarkGaleotti; http://eng.lsm.lv/article/society/defense/; https://twitter.com/Rigas_pils/.