Vienojas par Latvijas dalību Apvienotajos reaģēšanas spēkos

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Septembra sākumā Ministru kabinetā tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Nacionālo bruņoto spēku dalību Apvienotajos reaģēšanas spēkos, kas dod aizsardzības ministram tiesības parakstīt nodomu protokolu par iniciatīvas izstrādi.

Saber Strike 2014

Par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi tika paziņots NATO samitā Velsā 4.—5. septembrī, kad projekta dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodomu protokolu par šo spēku izveidi. Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, būs sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, attīstīt praktisku partnerību un jaunas spējas.

Apvienotie reaģēšanas spēki ir Lielbritānijas iniciatīva, tās mērķis ir tuvāko gadu laikā izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu darboties dažādās operacionālās vidēs, tai skaitā ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās. Šā gada janvārī Lielbritānija uzaicināja arī Latviju iesaistīties šajā iniciatīvā.

Viens no būtiskākajiem Apvienoto reaģēšanas spēku izveides mērķiem ir nepieciešamība uzturēt pietiekami augstā līmenī partnervalstu armiju savstarpējo savietojamību, uzsver Aizsardzības ministrijas politikas direktors — valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons. «Skaidrs, ka pēc Afganistānas misijas noslēgšanās operacionālā intensitāte vairs nebūs tik augsta. Vienlaikus jāatzīst, ka Afganistānā tika sasniegts ļoti augsts savietojamības līmenis, tādēļ jautājums, kā to saglabāt pietiekami augstu arī turpmāk, ir ļoti aktuāls. Alianses spēkiem ir jābūt spējīgiem kopīgi un efektīvi reaģēt, tādēļ Apvienoto reaģēšanas spēku sastāvā, pastāvīgi veicot šo spēku apmācību uz vienotas doktrinārās bāzes, būs iespēja saglabāt šo savietojamību.»

Protams, ne mazāk svarīga ir šo spēku izveide pati par sevi. Apvienotie reaģēšanas spēki atbilstoši iecerei būs spējīgi operatīvi reaģēt uz dažādām drošības apdraudējuma situācijām, un būtiskākā loma to darbībā būs Lielbritānijai, kas ir uzņēmusies veidot šo vienību, taču arī pārējo dalībvalstu devums būs ne mazāk svarīgs, atzīst J. Garisons.

Pagaidām vēl nekādas konkrētas detaļas par Apvienoto reaģēšanas spēku struktūru, darbības doktrīnu, valstu iesaistes līmeņiem utt. nav zināmas, taču darbs pie šo jautājumu izstrādes ir sācies — tiks izstrādāta Apvienoto reaģēšanas spēku struktūra, panākta vienošanās par šo spēku doktrināro lietojumu, kā arī citām niansēm — kādā veidā tie tiek komplektēti, trenēti u.tml. «Tad arī mēs lemsim par savu konkrēto dalību. Protams, mēs esam pētījuši situāciju jau tagad. Ņemot vērā to, kāda būs šo spēku struktūra, mēs izvērtēsim, kā un ar cik lieliem resursiem varam piedalīties. Nekas fundamentāli jauns šajā mūsu dalībā nebūs, jo mūsu bruņoto spēku spējas un piedalīšanās līmenis līdzšinējās starptautiskajās misijās un citur ir pietiekami labi atstrādāts un zināms arī partnervalstīm. Pagaidām varam prognozēt, ka Latvija Apvienotajos reaģēšanas spēkos piedalīsies ar vismaz rotas lieluma vienību,» saka J. Garisons.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir ļoti būtiska šādu spēku izveide, kā arī fakts, ka šajos spēkos mēs startējam kā līdzvērtīgs partneris, kas ne tikai patērē drošības resursus no citu valstu puses, bet spēj dot savu pienesumu. Līdztekus ar NATO Ātrās reaģēšanas spēku izveidi, par ko dalībvalstis arī vienojās jau minētajā Velsas samitā, Apvienotie reaģēšanas spēki būs vēl viena spēcīga drošības garantija, ko pretstatīt pēdējā laika aktuālajiem starptautiskajiem izaicinājumiem.