Vasaras beigās Latvijā notiek vērienīgākās militārās mācības «Namejs 2018»

Taivo Trams

Foto — Armīns Janiks.

No 20. augusta līdz 2. septembrim Latvijā norisinās līdz šim vērienīgākās militārās mācības — «Namejs 2018», kurās piedalās vairāk nekā 10 000 dalībnieku — Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, rezerves karavīri, brīvprātīgie rezervisti, Aizsardzības ministrijas darbinieki un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls — policisti un robežsargi. Par mācību norisi, uzdevumiem un sabiedrības iesaisti preses brīfingā informēja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Mācības «Namejs 2018» ir Nacionālo bruņoto spēku četru gadu apmācību cikla noslēgums. Mācību būtiskākie uzdevumi ir apmācīt bruņotos spēkus un citas atbildīgās valsts struktūras krīzes vadībā, kā arī kiberaizsardzības jomā, ņemot vērā sabiedroto spēku klātbūtnes faktoru un aktīvi tos iesaistot mācību norisē. Gaidāmās mācības ir līdz šim vērienīgākais šāda veida pasākums, kas ļaus pārbaudīt, kā bruņotie spēki un citas valsts drošības garantēšanā iesaistītās struktūras ir gatavas pildīt tām dotos uzdevumus, norādīja NBS komandieris.

Būtiskākais «Nameja 2018» uzdevums ir pārbaudīt bruņoto spēku gatavību izpildīt valsts aizsardzības uzdevumus smagas un komplicētas militārās krīzes gadījumā, civilās krīzes likvidācijā un kiberjomas apdraudējuma gadījumā. Turklāt katrai mācībās iesaistītajai struktūrai ir arī savi specifiski uzdevumi, kas ļauj trenēt tai nepieciešamās spējas. 

Ka jau minēts, būtiskākais «Nameja 2018» uzdevums ir pārbaudīt bruņoto spēku gatavību izpildīt valsts aizsardzības uzdevumus smagas un komplicētas militārās krīzes gadījumā, civilās krīzes likvidācijā un kiberjomas apdraudējuma gadījumā. Turklāt katrai mācībās iesaistītajai struktūrai ir arī savi specifiski uzdevumi, kas ļauj trenēt tai nepieciešamās spējas. Milzīga loma mācībās ir Zemessardzei, uzsvēra ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Zemessargiem atbilstoši likumdošanai šajās mācībās ir jāpiedalās ne mazāk par piecām dienām.

Ļoti būtisks mācību uzdevums ir dažādu valsts suverenitātes garantēšanā iesaistīto valsts struktūru sadarbības spēju pārbaude, kā arī bruņoto spēku štābu un komandieru spēju pārbaude vadīt vienības, realizēt plānošanas procesus un nodrošināt vienību sagatavotību. Svarīga nozīme ir arī iespējai testēt sadarbību ar Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo Valsts policiju un Valsts robežsardzi.

«Nameja 2018» norisēs ir iekļauti rezerves karavīri, kā arī notiek ierobežota materiāli tehnisko līdzekļu resursu mobilizācija, lielākoties mācību gaitā iesaistot nepieciešamo smago tehniku, kas ir citu valsts vai privāto organizāciju rīcībā. «Tā mēs uzskatāmi pārbaudīsim, kādā līmenī esam spējīgi nodrošināt valsts aizsardzību ne tikai ar bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas resursu palīdzību, bet arī iesaistot citas struktūras, tostarp privātās. Ar ierobežotās materiāli tehnisko līdzekļu resursu mobilizācijas palīdzību mēs mācību dalībniekus nodrošināsim ar tām lietām un tehniku, kas ikdienā nav vajadzīga, bet konflikta vai krīzes gadījumā var būt ārkārtīgi nepieciešama,» uzsvēra NBS komandieris.

Mācības «Namejs 2018» ir liela apjoma taktiskais lauka vingrinājums, kas notiek visā Latvijas teritorijā. «Kā jau vairākkārt esam minējuši iepriekš, bruņotie spēki mācību laikā iziet no savām bāzēm un poligoniem, lai trenētu savas spējas un sadarbības prasmes visā valsts teritorijā,» teica ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Mācību norisi īpaši izjutīs sešas Latvijas lielākās pilsētas — Rīga, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Jēkabpils un Daugavpils, savukārt virkne vingrinājumu notiek arī 36 novados. Lai mācību dalībnieki varētu sekmīgi pildīt savus uzdevumus, ar ļoti lielu skaitu privātpersonu ir noslēgti līgumi par infrastruktūras un zemes platību izmantošanu.

Kā līdzīgās mācībās iepriekš, arī «Namejā 2018» ir sagatavošanās fāze, nosacītā konflikta eskalācija un sekojošā mācību uzdevumu izpilde. Mācību gaitā lielākoties tiek pildīti taktiskie uzdevumi, kas saistīti ar nosacītā pretinieka aizkavēšanu un citām aizsardzības operācijām. «Tas nozīmē, ka mācību dalībnieki ir ļoti mobili un pārvietosies visā valsts teritorijā, tostarp arī pa koplietošanas ceļiem. Mācībās ir iesaistīts ievērojams skaits mūsu un partnervalstu bruņutehnikas, pārvietosies arī kājnieku vienības, savus uzdevumus pilda Jūras un Gaisa spēki.» Saistībā ar to sabiedrība izjutīs dažas neērtības. «Protams, būs skaļi trokšņi, būs arī satiksmes ierobežojumi. Tāpēc mēs vēlreiz brīdinām sabiedrību par šīm neērtībām un atvainojamies par tām. Visādā ziņā varu apgalvot, ka kaujas munīcija ārpus poligoniem un šautuvēm pilnīgi noteikti netiks lietota,» uzsvēra NBS komandieris.

Runājot par mācību scenāriju, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja, ka mēs netrenējamies aizsargāties pret konkrētu valsti, bet gan gatavojamies aizstāvēt Latviju no jebkāda apdraudējuma. Atbilstoši scenārijam divās vietās Latvijā — Jēkabpilī un Valmierā — sākas spontāni nemieri, kur situācijas normalizēšanā sākotnēji vairāk tiek iesaistītas Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, taču vēlāk, situācijai kļūstot nopietnākai, vadību pārņem bruņotie spēki un ārvalstu sabiedrotie. Mācību scenārija gatavošanā ņemta vērā arī Ukrainas notikumu pieredze. 

Mācību gaitā piedalās vairāk nekā 10 000 dalībnieku no Latvijas un partnervalstīm. «Tas ir nozīmīgs skaits, taču mūsu mērķis noteikti nav sasniegt līdz šim mācībās piedalījušos cilvēku skaita rekordu. Mūsu galvenais mērķis ir trenēt visas struktūras un sadarbības partnerus, lai nodrošinātu pamatuzdevumu — valsts aizsardzību,» uzsvēra NBS komandieris. Vingrinājumā piedalās arī Latvijā dislocētā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa pilnā sastāvā kā Mehanizētās brigādes sastāvdaļa, tiek gaidīti arī sabiedrotie, kas dislocēti Lietuvā un Igaunijā, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas karavīri. Kā mācību novērotāji ir pieteikušies Baltkrievijas pārstāvji, norādīja ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Atbildot uz jautājumu, vai plašā bruņoto spēku iesaiste mācībās netraucēs, piemēram, sniegt palīdzību ugunsgrēku dzēšanā, ja tāda problēma būs aktuāla, NBS komandieris paskaidroja, ka Gaisa spēku galvenā prioritāte ir nodrošināt sabiedrības aizsardzību, līdz ar to arī helikopteru iesaiste palīdzības sniegšanā ir būtiskākais uzdevums. «Taču mums ir iespēja apvienot palīdzības sniegšanu sabiedrībai ar mācību uzdevumiem. Nepieciešamības gadījumā mēs varam elastīgi mainīt savus mācību scenārijus. Arī ikdienā Gaisa spēku būtiskākie uzdevumi ir atbalsta sniegšana glābšanas un meklēšanas operācijās, medicīniskās evakuācijas nodrošināšana u.tml. Tas nozīmē, ka vingrinājums netiks traucēts, arī pildot citus valstiski svarīgus uzdevumus.»

Atsaucot atmiņā salīdzinoši nesen notikušo ugunsgrēku Ādažu poligonā, NBS komandieris apstiprināja, ka šādi riski ir ņemti vērā un «Nameja» norisēm izveidotas īpašas ugunsdzēsēju brigādes, kas nodrošinās jebkādu šāda negadījuma ātru likvidēšanu. Šīs ugunsdzēsēju brigādes atradīsies rajonos, kur tiks lietota vai nu mācību munīcija, vai arī kaujas munīcija poligonos un šautuvēs.

Kiberaizsardzības jomā īpaša mācību sadaļa nav veidota, taču visas iesaistītās struktūras testēs savas spējas arī šajā pozīcijā. Šo spēju monitoringu mācību laikā nodrošinās informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV. «Kiber­aizsardzība ir atbalstoša joma, tādēļ to īpaši neizceļam, taču tā ir ārkārtīgi svarīga. «Namejā» valsts aizsardzība tiek trenēta kā konsolidēta sistēma, kur kiberdrošībai ir liela loma visās jomās.» Ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš arī norādīja, ka bruņoto spēku kiberdrošības speciālistiem šogad jau bijušas īpašas mācības, kurās tie parādījuši ļoti labus rezultātus.