Valstu militāro spēju reitings

Valstu militārā spēka reālistisks salīdzinājums iespējams tikai vienā veidā — ar konvencionālo karadarbību. Par laimi, pasaulē jau desmitiem gadu nav bijis tāda mēroga karu, kas atspoguļotu vienas vai otras valsts vai valstu alianses summāro militāro kapacitāti un kopējās kaujas spējas. Taču mūsdienu pētnieki un analītiķi, izmantojot visdažādākās pētījumu metodes, cenšas izstrādāt valstu militārā spēka reitingus. Viens no šādiem pētniekiem ir organizācija «Global Firepower», kas strādā pie valstu militāro spēju statistiskās analīzes un salīdzināšanas. «Global Firepower» globālā militārās kapacitātes reitinga izveidošanai izmanto 50 dažādus mērāmus kritērijus, tajā skaitā militāros budžetus, kara tehnikas vienību skaitu, armiju skaitlisko sastāvu un dabas resursu pieejamību. Pētījumos ir izmantoti atklātie informācijas avoti, bet gadījumos, kad trūcis oficiālas informācijas, pētnieki veikuši aptuvenu kritēriju skaitlisku novērtējumu.

Pētījuma kritiķi vērš uzmanību uz to, ka «Global Firepower»  darba rezultātiem ir relatīva ticamība un informatīvs raksturs, jo pētījumos notiek koncentrēšanās uz kvantitatīvo metodi, nevērtējot, cik moderns vai novecojis ir bruņojums. Kvalitatīvas analīzes datu neizmantošana noved pie tā, ka, piemēram, Ziemeļkoreja tiek ierindota līderpozīcijās zemūdeņu flotes reitingā, proti, Ziemeļkoreja ar tās rīcībā esošajām 78 zem­ūdenēm apsteidz visas militārās lielvaras. «Global Firepower» neanalizē arī kodolarsenālu stratēģisko pārsvaru un ietekmi, kam mūsdienās ir milzīga loma pasaules ģeopolitiskajā spēku līdzsvarā. Bez ievērības tiek atstāts arī valstu armiju personālsastāva kaujas sagatavotības un profesionalitātes līmenis. Neskatoties uz kritiku, «Global Firepower» pētījums tomēr sniedz vispārēju ieskatu valstu rīcībā esošajos militārajos arsenālos un ļauj spriest par to militāro kapacitāti.

«Global Firepower» 2014. gada pētījuma rezultāti — pirmās piecas vietas.
«Global Firepower» 2014. gada pētījuma rezultāti — pirmās piecas vietas.

2014. gadā globālajā militāro spēku reitingā tika izvērtētas 106 valstis (piecu līderu dati: attēlā), pirmajā piecniekā ierindojot ASV, Krieviju, Ķīnu, Indiju un Lielbritāniju. Analizējot 2014. gada pētījumu, redzams, ka ASV bija vadībā tikai pēc kopējā vērtējuma, taču atsevišķās pētījuma sadaļās līderpozīcijas piederēja gan Ķīnai (kara­- klausībai pakļauto pilsoņu daudzums), gan Krievijai (tanku un kodolgalviņu skaits).

Šogad «Global Firepower» izvērtēja jau 126 valstis. Zīmīgi, ka arī jaunākajā pētījumā pirmās piecas pozīcijas ir palikušas nemainīgas, vien nedaudz palielinoties vai samazinoties absolūtajiem rādītājiem. Sestajā vietā šogad ir ierindota Francija, septītajā — Itālija, astotajā — Vācija, devītajā — Brazīlija, desmitajā — Turcija. Baltijas valstis globālajā reitingā šogad ierindotas šādās pozīcijās: Latvija — 87. vietā, Lietuva — 92. vietā, Igaunija — 108. vietā.

Lai arī «Global Firepower» un līdzīgi pētījumi dod priekšstatu par valstu izdevumiem dažāda bruņojuma iegādēm un spējām veikt konvencionālu karadarbību, mūsdienās arvien vairāk aktualizējas hibrīdkara draudi. Dažādu valstu spējas neitralizēt hibrīdkara draudus vismazāk raksturo tādi pētījumi, kādus piedāvā «Global Firepower». No vienas puses, hibrīdkara nemilitārie elementi pasaulē ir bijuši pazīstami jau sen — to skaitā paramilitāru grupējumu darbība bez identifikācijas pazīmēm, ekonomiskās manipulācijas, enerģētiskā šantāža, kiberuzbrukumi, masu informācijas līdzekļu uzpirkšana un kontrolētas propagandas noplūdināšana. Taču 21. gadsimtā valstis kļuvušas vieglāk ietekmējamas caur savstarpējo atkarību, modernajām tehnoloģijām un interneta izplatību. Hibrīdkara draudi vienlīdz skar gan ASV — kā pasaules militārās varas līderi, gan mazākas un ekonomiski vājākas valstis.  Tāpēc jaunie drošības izaicinājumi liek strauji meklēt risinājumus starptautiskajām drošības struktūrām un valstu ekonomisko attiecību institūcijām, kas ir noturējušas militāro, ekonomisko un politisko spēku līdzsvaru aukstā kara apstākļos. Pagaidām starptautiskajām organizācijām un atsevišķām valstīm nav izdevies izstrādāt skaidras stratēģijas un detalizētus plānus, kā konstatēt, atturēt un neitralizēt jaunos hibrīdkara draudus. Vēl jo vairāk — pagaidām nav skaidru parametru, kā pētīt un veidot reitingus, kas raksturotu kādas organizācijas vai valsts potenciālu stāties pretī hibrīdkara izaicinājumiem — militāriem, nekonvencionāliem, ekonomiskiem, politiskiem vai kibernētiskiem.

Pēc ārvalstu materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva.
Foto — http://www.businessinsider.com.