Vakara jundā pēc 95 gadiem

Edīte Sondoviča

Foto — Gatis Dieziņš.

30. novembra pēcpusdienā laukums pie Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas ir saposts vakara jundai. Tajā izvietotas senas, gandrīz gadsimtu vecas fotogrāfijas. No tām veras jaunas skaistas sejas. Tie ir četrpadsmit 1919. gada septembrī dibinātās Kara skolas pirmie kadeti, kuri 1919. gada novembrī krita kaujā pie Vareļiem. Ierindā — 21. gadsimta kadeti no NAA. Vakara junda. Vienota ierinda. Tie, kuru uzvārdu nosauc, atsaucas. Ik pa brīdim atskan kritušā karavīra uzvārds. No ierindas skan atbilde: «Kritis par Latviju!» Viņi ierindā paliks mūžīgi. Pie fotogrāfijām spoži deg uguns piemiņai.

Melnās kafijas vakars

Svinīgajā rituālā tajā pēcpusdienā noraudzījās arī Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa meita dzejniece Astrīde Ivaska. Sava mūža 88. rudenī viņa kārtējo reizi pildīja ģimenes misiju — 2008. gadā pieņemto lēmumu par tēva ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa piemiņai iedibinātā Goda zobena pasniegšanu vislabākajam NAA absolventam leitnantam. Atgādināšu, ka M. Hartmaņa zobenu 1940. gada decembrī ģenerāļa aresta laikā konfiscēja čeka, tāpat kā pārējos viņa apbalvojumus, arī Lāčplēša Kara ordeni. Līdzekļus zobenu iegādei deva dzejniece  A. Ivaska un viņas brālis Juris Hartmanis, informātikas zinātņu doktors, profesors no ASV. Par to, lai zobens būtu identisks Latvijas armijas zobenam, rūpējās Latvijas patriots atvaļināts virsnieks Ēriks Priedītis. Līdz 1940. gadam Valsts prezidents zobenu pasniedza katram jaunajam leitnantam, Kara skolas absolventam.

Klāt svinīgais brīdis. Tiek nolasīta NBS komandiera ģenerālleitnanta Raimonda Graubes pavēle, un ierindas priekšā pie Astrīdes Ivaskas dodas NAA absolvents Jūras spēku leitnants Kaspars Pollaks, lai saņemtu godam nopelnīto augsto balvu. Droši un pārliecinoši skan viņa vārdi: «Savam godam, latvju slavai, Tēvzemei un brīvībai!»

Melnās kafijas vakars

Vēlāk, kad akadēmijas Tradīciju zālē pulcējās Melnās kafijas vakara dalībnieki, Kaspars Pollaks, uzsverot sava solījuma vārdu nozīmi, sacīja spožu uzrunu. Viņš sirsnīgi pateicās ģenerāļa M. Hartmaņa ģimenei gan savā, gan iepriekšējo Goda zobena saņēmēju vārdā. «Zobens, tāpat kā jebkurš cits apbalvojums, nav tikai skaists un spožs formas tērpa atribūts. Otra jebkura apbalvojuma, arī Goda zobena, puse ir uzliktā atbildība attaisnot to, ka saņēmējs ir šī apbalvojuma cienīgs. (..) Lai mūsu darbi un vārdi gan dienestā, gan civilajā dzīvē būtu virsnieka un karavīra goda cienīgi. Bet nepieciešamības gadījumā, ja tāda, nedod, Dievs, rastos, mēs mācētu un spētu ne tikai sacīt «Gods kalpot Latvijai!», bet arī krist par Latviju, par savu ģimeni, savu tautu.»

Vēlāk sarunā ar Kasparu uzzināju, kas veidojis šo jauno personību. Tēvs Vladislavs Pollaks dienējis Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, bijis Ugunsdzēsēju daļas priekšnieks, pasniedzējs Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. No dienesta atvaļinājies pulkvežleitnanta pakāpē. Diemžēl viņam nebija lemts piedzīvot brīdi, kad dēls saņēma pirmo virsnieka pakāpi un ģenerāļa M. Hartmaņa Goda zobenu. Kaspara māte Lolita Pollaka ir izdienas pensijā, bet turpina darbu Valsts policijā. Ar sievu Līgu Kaspars apprecējies Lāčplēša dienā 2011. gadā. «Abi esam Latvijas patrioti, gribam šeit audzināt savus bērnus, jo mīlam un cienām savu valsti.» Atzinīgus vārdus Kaspars veltīja studentu korporācijai «Fraternitas Cursica», kur, tāpat kā Jaunsardzē un akadēmijā, viņš guvis pārliecību par jaunatnes iesaistīšanas nozīmību tradīciju kopšanā. Jaunsardzē, atvaļinātā kapteiņleitnanta Gunāra Meļņa ieinteresēts, Kaspars izvēlējies nākotni saistīt ar Jūras spēkiem. Studējot Latvijas Jūras akadēmijā, viņam paraugs bijis jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, kas «ar savu nelokāmo Latvijas patriota un jūras virsnieka stāju raisīja apbrīnu katrā no jaunajiem virsniekiem».

Šobrīd leitnants Kaspars Pollaks ir Jūras spēku flotiles Patruļkuģu eskadras štāba un apgādes kuģa A-90 «Varonis» klāja komandas komandieris. Viņš ir arī jaunsargu vienības instruktors un turpina studijas Latvijas Jūras akadēmijā, maģistrantūrā.

Vakara noslēgumā A. Ivaske sacīja, ka arī viņas brāli iepriecinās ziņa, ka tēva piemiņu glabās vēl viena inteliģenta jauna virsnieka ģimene. «Mums nu ir piecas tādas ģimenes, kur goda vietā ir mūsu dāvātais zobens.»