Tuvinās Latvijas jaunatnes organizācijas

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Latvijā ir vairākas jaunatnes organizācijas, kuru mērķi un ikdienas darbība daudzās jomās ir visai līdzīga. Jaunsardzei līdzīgas organizācijas ir skauti un gaidas, kā arī mazpulki. Vēl salīdzinoši nesen starp šīm organizācijām nenotika aktīva sadarbība, bet pēdējā laikā situācija mainās.

Sāk ar mazumiņu
Kad pagājušā gada maijā par Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta direktoru kļuva atvaļinātais pulkvežleitnants Ansis Strazdiņš, pirmie tuvināšanās mēģinājumi starp jaunatnes organizācijām jau bija notikuši, un sāka veidoties sapratne par iespējām sadarboties.

«Īstenībā informācija par citām jaunatnes organizācijām un to sadarbību bija paskopa, bet tad, par laimi, nāca biedrības «Latvijas ģenerāļu klubs» rīkotais pasākums «Latviešu strēlnieki gadsimtu griežos» Skrundā, kur bija saaicināti gan jaunsargi, gan skauti un gaidas, gan mazpulcēni, gan vietējie skolēni. Toreiz ieinteresējos par iespēju visām šīm organizācijām darboties kopā,» atminas A. Strazdiņš. Drīz pēc tam uzsāktas arī savstarpējās konsultācijas un pirmo kopīgo pasākumu organizēšana. Neliela pieredze sadarbībai jau bija gūta agrāk, jo, piemēram, skauti bija uzaicinājuši jaunsargus uz savu nometni un Ziemassvētku kauju atceres pasākumiem Ložmetējkalnā. «Pirmajās kopīgajās nometnēs abas puses bijušas visai atturīgas viena pret otru, bet pašlaik sadarbība jau notiek ļoti nopietnā un labā līmenī. Arī šogad par to pārliecinājos.»

Pirmie līgumi un kopīgie pasākumi
Pēc Skrundā redzētā A. Strazdiņš kopā ar Latvijas ģenerāļu kluba biedru viceadmirāli Gaidi Zeibotu pārrunājis iespēju veidot daudz ciešāku sadarbību ar skautiem, gaidām un mazpulkiem. «Bijām pārliecināti, ka viņi ir jāaicina pie mums, lai runātu par Skrundas pasākuma turpinājumu, kas šogad notiks Balvos, bet pie viena apspriežot arī sadarbības iespējas.» Rezultātā Jaunsardzei jau ir noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju un notiek sarunas ar biedrību «Latvijas mazpulki» par sadarbības iespēju nostiprināšanu. Turpinās arī kopējie pasākumi — skauti un gaidas uzaicināja jaunsargus uz sacensībām Valmieras apkaimē, tajās piedalījās jaunsargu vienība no Ikšķiles. Jaunsardze savukārt pirmo reizi aicinās skautus un mazpulcēnus piedalīties «Vējiņa kausa» izcīņā rudenī. «Šāda līmeņa pasākums mums būs pirmo reizi. Būs gan orientēšanās, gan kaut kas līdzīgs biatlonam — vārdu sakot, būs interesanti.»

Nav viena labākā
Pašreizējo jaunatnes organizāciju tuvināšanos A. Strazdiņš redz kā ļoti pakāpenisku procesu. «Pagaidām esam vienojušies, ka pasākumos prezentējam savu klātbūtni ar nelielām jaunsargu vienībām. Galvenais ir iesākt, bet nepārforsēt, lai bērniem nerodas tāda kā nepatika. Līdz šim visi pārsvarā esam darbojušies savrup, un katram noteikti ir arī savas iekšējās problēmas risināmas.» Potenciāli vistiešākā sadarbība, viņaprāt, būtu iespējama ar mazpulkiem, jo apmācības programmas abām organizācijām ir krietni atšķirīgas un praktiski nepārklājas. Apmeklējot mazpulku konferenci, A. Strazdiņš guvis informāciju par šo organizāciju, tās darbības principiem, uzbūvi un ideāliem. «Ar skautiem mums ir lietas, ko mēs mācām un darām vienādi, bet mazpulki ir atšķirīgāki. Piemēram, jaunsargs var būt mazpulcēns un otrādi — viens otru netraucē. Pakāpeniski mēs uz to ejam, mums jau ir vienības, kurās darbojas arī mazpulcēni, piemēram, Alūksnē.»

Pēc A. Strazdiņa domām, šīs jaunatnes organizācijas noteikti nedrīkst politizēt un pretstatīt vai salīdzināt, kura būtu labāka. Tās visas ir labas — tikai katra savādāka. Piemēri, kas redzēti pēdējā laikā, skaidri apliecina — sadarbība ir iespējama. «Viņi visi ir darbojušies jauktās komandās un darbojušies perfekti. Visi kopā noskrien vairāk nekā desmit kilometrus, palīdz cits citam, atbalsta, nevienu nepamet pusceļā.»

Sadarbībai ir perspektīvas
«Šogad Latvijas Skautu un gaidu centrālajai organizācijai un Jaunsardzei ir noslēgts sadarbības līgums. Pašlaik, kad Latvijā ļoti nozīmīga ir jaunatnes patriotiskā un pilsoniskā audzināšana, tāda sadarbība palīdz mūsu darbam kļūt redzamākam plašākā mērogā. Mūsu rīkotā ikgadējā nometne «Baltais vilks» par godu latviešu strēlniekiem un Ziemassvētku kaujām janvārī Ložmetējkalnā, kā arī Latvijas ģenerāļu kluba pirms četriem gadiem veiksmīgi sāktais projekts «Latviešu karavīrs laikmetu griežos» novembrī jauniešiem sniedz iespēju iepazīties un uzzināt vairāk par otras organizācijas darbību, ļauj saprast, ka mūs visus vieno kopīgs mērķis — būt labiem, gudriem un Latviju mīlošiem cilvēkiem. Šogad jau ir notikuši un vēl notiks pasākumi, kuros ir iesaistīti gan skauti un gaidas, gan jaunsargi. Izvērtējot šo sadarbību, kopīgi skatīsimies, kā to attīstīt turpmāk,» atzīst Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes locekle Paulīna Latsone.

Sadarbību, kas Jaunsardzei veidojas ar mazpulkiem, kodolīgi raksturo biedrības «Latvijas mazpulki» padomes priekšsēdētāja Randa Medne: «Ļaut jauniešiem iepazīt Latviju, Latvijas zemi, būt patriotiem un savas zemes saimniekiem — šī ideja vieno abas jauniešu organizācijas. Vispirms gribu izteikt pateicību Lapmežciema jaunsargu vienībai, kura palīdzēja mazpulku ikgadējo sporta spēļu «Zaļais starts» rīkošanā. Lapmežciema jaunsargu vienība organizēja veselu sporta spēļu sadaļu, ļaujot mazpulcēniem pārbaudīt savu izturību. Sporta spēles Latvijas mazpulkos ik gadu apvieno ap 300 mazpulcēnu no visiem Latvijas novadiem, un šogad tās notika Lapmežciema pamatskolā un tās apkārtnē. Pagājušogad vienu sporta spēļu daļu rīkoja skautu vienība — iespējams, tā kļūs par tradīciju, un šāda draudzība starp organizācijām tiks uzturēta arī turpmākajos gados.

Raugoties tuvākā nākotnē, jāatzīst, ka mēs labprāt sadarbotos ar Neretas jaunsargu vienību, jo tieši tur šovasar notiks mazpulku vasaras nometne «Visu daru es ar prieku!». Neretā jau aktīvi darbojas gan mazpulks, gan jaunsargu vienība.

Domāju, ka jaunsargiem un mazpulkiem ir daudz iespēju, kā sadarboties gan nacionālā, gan vietējā līmenī. Arī pasākums «Latviešu karavīrs laikmetu griežos», kurā iesaistās trīs organizācijas — jaunsargi, skauti, gaidas un mazpulki — ir apliecinājums draudzīgai sadarbībai, rūpējoties par Latvijas vārdu un nākotni.»

Būs arī pavisam mazi jaunsargi
A. Strazdiņam reizumis nācies uzklausīt viedokli, ka jaunsargiem ir vieglāk, jo viņiem visu apmaksā valsts. «Es atbildu — jā, bet mums arī bērni darbojas par brīvu, un es te nesaskatu neko sliktu. Mēs neesam starptautiska organizācija kā, piemēram, skauti, mēs esam tikai Latvijā. Protams, mums ir sadarbība ar līdzīgām organizācijām ārzemēs, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Pašlaik atjaunojas arī sadarbība ar Lielbritānijas jauniešu organizāciju «Army Cadet Force». Taču mūsu galvenais uzdevums ir iesaistīt maksimāli daudz bērnu, lai dotu viņiem iespēju saturīgi pavadīt laiku. Jaunsardze ir tā vieta, kur nāk arī to vecāku bērni, kuriem nav tik daudz līdzekļu, lai varētu atļauties apmeklēt kādus maksas pulciņus vai sporta nodarbības. Un tas ir liels ieguvums visai sabiedrībai, jo — kur gan atradīsies šie bērni, ja viņi nebūs pie mums? Jaunsardzē sociālās atšķirības izlīdzinās. Turklāt, ja mēs ar citām jaunatnes organizācijām varam sastrādāties un rīkoties kopā, tad varam lietderīgi nodarbināt un izglītot maksimāli daudz bērnu un jauniešu.»

Pašlaik pirmo projektu līmenī tiek attīstīta prakse, ka Jaunsardzē sāk darboties arī pirmo klašu skolēni. Piemēram, arī Elejas bērnunama jaunsargu vienībā (skat. «Tēvijas Sarga» 2014. gada februāra numuru) darbojas mazāko klašu audzēkņi. «Kādēļ gan ne? Labi, viņi vēl nevar būt jaunsargu kandidāti, bet darboties un mācīties taču viņi var! Turklāt pareiza interešu ievirze nāks par labu nākotnē,» uzskata A. Strazdiņš. Tieši tāpēc jau nākamgad varēs izmantot pilnvērtīgu apmācību programmu pirmajām četrām klasītēm, kas ietvers pamatiemaņu apgūšanu orientēšanās disciplīnā, mezglu siešanā un ierindas mācībā, apvienojot to visu ar rotaļu elementiem, lai mazajiem nezustu interese.

Labs integrācijas instruments
Runājot par Jaunsardzes lomu sabiedrības integrācijā, A. Strazdiņš uzsver — sava vienība ir arī sociālās korekcijas izglītības iestādē «Naukšēni», un tā ir palīdzējusi atrast ceļu dzīvē un vietu sabiedrībā daudziem jauniešiem, kas izdarījuši likumpārkāpumus. «Protams, šiem jauniešiem ir dažādas problēmas, taču starp viņiem ir arī tādi, kas sapratuši savas kļūdas. Piemēram, viena no audzēknēm ir pabeigusi Valsts policijas koledžu un tagad strādā par policisti. Manu-prāt, šie bērni visiem spēkiem ir jāiesaista sabiedrībā. Nedrīkst par bērnībā izdarītu kļūdu viņus apzīmogot uz visu mūžu! Jaunsardzē nāk dažādi bērni, arī tie, kas slikti mācās, kuriem ir pārkāpumi. Un tā ir iespēja viņiem mainīties kolektīvā.»

Pēdējā laikā radušās idejas arī par cilvēku ar ierobežotām kustību iespējām iesaisti Jaunsardzē. Savukārt Ziepniekkalnā ir iecerēts izveidot vienību, kurā varētu darboties jaunieši ar dzirdes traucējumiem. «Arī viņi ir aktīvāk jāiesaista sabiedrībā, lai nebūtu norobežošanās. Jo ātrāk tas notiek, jo labāk, citādi vēlāk daļai šo cilvēku izveidojas sava komforta zona, no kuras vairs nemaz negribas iziet.» Pagaidām šai iecerei vēl nav pietiekamu resursu, taču — nāks laiks, nāks padoms.

Lai uzlabotu iespējas jaunsargiem nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm, Jaunsardze aktīvi strādā ar sporta skolām, slēdzot sadarbības līgumus, kas ļauj izmantot skolu sporta zāles, stadionus un inventāru. Turpinās arī sabiedrības informēšana par Jaunsardzes aktualitātēm un ieguvumiem no tās darbības. «Ja mums būtu iespēja stāstīt vēl vairāk, būtu arī lielāka sabiedrības interese un līdz ar to arī vairāk sabiedrisko instruktoru, kas ļautu iesaistīt vēl vairāk bērnu un jauniešu,» saka A. Strazdiņš.