«Sudraba bulta 2014» ļauj izvērtēt

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Šis gads apmācību jomā 1. Zemessardzes novadā (ZSN) ir nozīmīgs ar vairāku jaunu uzdevumu izpildi. Pirmkārt, ir aizsācies darbs pie augstākas gatavības vienību (AGV) izveides Zemessardzes bataljonos. 1. ZSN tā tika komplektēta no aktīvākajiem kājnieku bataljonu zemessargiem. Praksē tas nozīmē, ka vienību var komplektēt no četru 1. ZSN bataljonu aktīvākajiem zemessargiem. «Taču esam sev izvirzījuši uzdevumu veidot AGV uz divu bataljonu bāzes, rotas vadību uzticot vienam bataljonam,» stāsta 1. ZSN komandieris pulkvedis Jānis Gailis. «Noslēdzoties mācību gadam, analizēsim apmācību procesu, vienības organizēšanas principus un iegūto pieredzi izman­tosim turpmākajā darbā.»

Ne mazāk svarīgs uzdevums novadā apmācību jomā ir bijusi regulārās apmācības turpināšana, kas, pateicoties papildus piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, varēja realizēties daudz intensīvāk nekā iepriekš.

ZS RendaTreškārt, jāmin 1. ZSN bataljona Kaujas grupas dalība starptautiskajās mācībās «Sudraba bulta 2014» («Silver Arrow 2014»). Divu bataljonu apvienotais komandpunkts plānoja un vadīja bataljona lieluma vienību, kuras sastāvā bija divas manevra rotas un rota no 1. ZSN nodrošinājuma bataljona, kopā vairāk nekā 300 zemessargi, rezumē plkv. Jānis Gailis.

Mācību procesam šī gada modelī novadā kopumā tika atvēlētas 20 dienas. Šajā laikā zemessargiem bija jāsasniedz tāds līmenis, lai novada rīcībā būtu apmācīta un saliedēta vienība, kas spētu izpildīt valsts aizsardzībai nepieciešamos uzdevumus, skaidro kapteinis Andris Spricis, 1. ZSN Mācību nodaļas priekšnieks. Būtiskākā atšķirība no zemessargu ikdienas apmācības procesa ir tieši jūtami pieaugusī apmācību intensitāte, lai zemessargi spētu aptvert pēc iespējas lielāku darba apjomu pēc iespējas mazākā laika periodā.

Šogad akcentēta to zemessargu apmācība, kuri jau pabeiguši bāzes apmācību un kuriem ir zināma pieredze dienesta gaitās. Lielākā vērība tiek veltīta kolektīvajai apmācībai, lai gan mācību process ir sadalīts vairākās daļās — bez kolektīvās apmācības zemessargiem jāapgūst arī pamatapmācības kurss un speciālistu kursi. «Ādažos mums ir kolektīvās apmācības noslēguma cikls, kur mēs veicam tādu kā pārbaudi, testējam sevi — ko esam iemācījušies un paveikuši gada griezumā,» paskaidro kapteinis A. Spricis.

Atrast cilvēkus, kuri var veltīt pietiekami ilgu laiku jaunajai sagatavošanas programmai, nav nemaz tik viegli. «Vienlīdz svarīgs uzdevums līdztekus vienības komplektēšanai bija to zemessargu apzināšana, kuri spētu savienot apmācību procesu ar saviem ikdienas darbiem un pienākumiem,» saka kapteinis Viktors Kareckis, 44. kājnieku bataljona 1. rotas un Augstas gatavības rotas komandieris.

zs-img_4230«Nenoliedzami, apmācību intensitāte un slodze šiem cilvēkiem ir būtiski pieaugusi, darba ir vairāk, arī zināšanu apjoms pieaug. Cilvēki ar šo slodzi tomēr tiek galā labi — nekādu neapmierinātību nejūt, neviens nesūdzas. Tāpēc jau viņi ir zemessargi, ka aktīvi iesaistās apmācībās un vēlas apgūt jaunās zināšanas. Tā ir šo cilvēku brīva izvēle, viņu patriotisms un dzimtenes mīlestība,» uzsver V. Kareckis.

Nokomplektēt novada vienības un apakš­- vienības nav viegls uzdevums, taču lielākoties visi novada zemessargi ir idejas cilvēki un dara visu iespējamo, lai varētu pilnvērtīgi pildīt gan zemessarga uzdevumus, gan ikdienas darbus un pienākumus. «Viņi runā ar saviem darba devējiem, pārliecina viņus. Ja nepieciešams, iesaistāmies arī mēs un cenšamies viņus atbalstīt, cik vien iespējams,» piebilst A. Spricis.

Augstas gatavības rotas sastāva uzdevums ir sasniegt tādu līmeni, lai rota spētu veikt konvencionālas karadarbības atsevišķus elementus, citiem vārdiem, veiksmīgi īstenot tā sauktās zaļās taktikas uzdevumus. Radikālu atšķirību no zemessargu ikdienas apmācību procesa nav, taču lielākais izaicinājums ir prasme integrēties un kooperēties ar citām, arī partnervalstu vienībām.

„Sudraba Bulta 2014”

Apmācību gada griezumā jaunizveidotajai rotai «Sudraba bulta» bija lielākās un nozīmīgākās mācības, kurām zemessargi cītīgi gatavojās. «Novada bataljoni un vienības ir piedalījušies dažādās mācībās, bet šai rotai šis bija gada apmācību mērķis, lai spētu izvērtēt sasniegto, atrast savas kļūdas un uzlabot sniegumu.»

Apstiprinātais mācību plāns paredzēja, ka no 1. ZSN mācībās «Sudraba bulta» piedalās vairāk nekā 300 dalībnieku — viena bataljona lieluma vienība, kurā ir bataljona štābs, divas manevru rotas un nodrošinājuma rota, ko nodrošina ZS 45. bataljons.

Uz mācībām 1. ZSN pārstāvji bija ieradušies ar savu tehniku, piemēram, komand­- punkts, var teikt, bija pašu rokām būvēts. «Pirms diviem gadiem, kad uzsāku darbu, no pašreizējā komandpunkta bija tikai sienas, riteņi un mašīnas dzinējs. Viss pārējais laika gaitā ir savākts, saskrūvēts un salikts pašu spēkiem. Un to ir izdarījuši mūsu profesionālā dienesta karavīri un zemessargi, sakarnieki,» stāsta pulkvežleitnants Ilmārs Džeņevs, ZS 52. Jelgavas bataljona un Mācību bataljona komandieris.

ZS Renda

Mācību koncepcija paredzēja, ka «Sudraba bultas» laikā visas vienības darbosies ciešā saskarē ar partnervalstu karavīriem un virsniekiem, kopīgi veicot gan operāciju plānošanu, gan uzdevumu praktisko izpildi.

«To, cik labi tas izdevies, rāda mācību rezultāti. Detalizēta mācību analīze vēl tiek veikta, tā ir procesā, tomēr jau tagad var teikt, ka galvenie mācību mērķi ir sasniegti.

Galvenais un lielākais ieguvums ir apliecinājums zemessargu spējai mobilizēties un veiksmīgi piedalīties kolektīvās apmācības noslēguma vingrinājumā. Mācības deva iespēju izvērtēt gan zemessargu individuālās prasmes, gan kolektīvās spējas, testēt mūsu ieročus, salīdzināt tos ar NATO valstu bruņojumu un tehnikas iespējām, kā arī praksē izvērtēt spējas stāties pretī tehniski pārākam mācību pretiniekam. Šī pieredze un atziņas ir neatsveramas, tās iegūstamas, tikai piedaloties mācībās kopā ar citām NBS un partnervalstu vienībām.

Tā kā mācības «Sudraba bulta» no sākotnēji plānotajām Sauszemes spēku pārbaudes mācībām izauga līdz starptautiskām mācībām, kur līdzās mūsu ziemeļu kaimiņu, igauņu, Skautu bataljonam piedalījās arī vienības no Lielbritānijas, ASV un Norvēģijas, esam guvuši apliecinājumu mūsu spējām sadarboties ne tikai ar Sauszemes spēku vienībām, bet arī NATO dalībvalstu karavīriem,» secina 1. ZSN komandieris pulkvedis Jānis Gailis.

«Noteikti jāatzīmē pozitīvā pieredze, ko guva 1. ZSN bataljona Kaujas grupas štāba virsnieki un instruktori, veicot uzdevumus, plānojot un vadot kaujas operācijas, kā arī mūsu virsnieku ieguvums, pildot pienākumus Sauszemes brigādes štābā.

Vienlaikus ir jāatzīmē, ka esam guvuši atziņas par jomām, kur nepieciešami uzlabojumi, tālākās darbības, lai pilnveidotu Zemes­- sardzes vienību kaujas spējas. Tas attiecas gan uz zemessargu un profesionālā dienesta karavīru individuālo un kolektīvo sagatavotību, gan uz ieroču un materiāli tehnisko līdzekļu atbilstošu nodrošinājumu. To nevar atlikt uz vēlāku laiku, tas ir jādara tagad, tāpēc, noslēdzoties mācību izvērtēšanai, izstrādāsim konkrētu darbības plānu, kā tuvākajā nākotnē uzlabot mūsu prasmes un spējas, lai sekmīgi piedalītos nākamā mācību gada noslēguma mācībās.»