Strēlnieku komandiera atcerei

Šā gada 15. oktobrī pie Vecpiebalgas vidusskolas (bijusī draudzes skola) atklāja melnu, pulēta granīta piemiņas plāksni ar bronzas bareljefu strēlnieku komandierim, bijušajam 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona (pulka) pulkvedim Ansim Zeltiņam. Plāksnes autors tēlnieks Jānis Strupulis (bareljefs), akmens darbi veikti firmā AKM. Plāksnes izgatavošanu finansējis pulkveža dēls Namejs Zeltiņš.

4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona virsnieki, 1916. g. No kreisās priekšā: praporščiki Rotfelders un Mūrnieks; 2. rindā: praporščiks R. Bebris, podporučiks E. Mednis, praporščiki R. Briesma, A. Zaure, bataljona komandieris pulkvedis A. Zeltiņš, poručiks A. Skurbe, praporščiki Palkavnieks, Lukstiņš; 3. rindā ceturtais —praporščiks H. Linde; 4. rindā otrais — praporščiks A. Plensners.
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona virsnieki, 1916. g. No kreisās priekšā: praporščiki Rotfelders un Mūrnieks; 2. rindā: praporščiks R. Bebris, podporučiks E. Mednis, praporščiki R. Briesma, A. Zaure, bataljona komandieris pulkvedis A. Zeltiņš, poručiks A. Skurbe, praporščiki Palkavnieks, Lukstiņš; 3. rindā ceturtais —praporščiks H. Linde; 4. rindā otrais — praporščiks A. Plensners.

Visu savu darba mūžu A. Zeltiņš veltījis armijai. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, tālākais ceļš kā jau daudziem latviešu jaunekļiem ved uz Viļņas junkuru skolu, kuru beidzis 1886. gadā. Viņš bijis dažādos amatos cariskās Krievijas armijā. Piedalījies Krievu—japāņu karā. Pēc tam dienējis dažādos amatos 1. Aizamūras un 3. Aizamūras robežsardzes vienību daļās. No 1915. gada bijis bataljona komandieris, Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Galīcijā, kur pirmo reizi ievainots. 1916. gada martā iecelts par 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieri. 1916. gada 23. decembrī Ziemassvētku kaujās viņš ar savu pulku sīvā cīņā ieņēma vācu nocietinātās blindāžas. 1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna ieņemtās nocietinātās zemnīcas noturēja līdz vakaram nepārtrauktā ienaidnieku ugunī. Apbalvots ar vairākiem Sv. Annas un Vladimira ordeņiem. Par nopelniem Ziemassvētku kaujās — ar Jura zobenu. Apbalvots ar Serbijas karaļa Karadžordževiča IV šķiras ordeni. Kaujās vairākas reizes ievainots, pēdējo reizi smagi, evakuēts uz Petrogradu, pēc tam tālāk uz Krievijas dienvidiem. Latvijā atgriezies 1920. gadā.

Latvijas armijā no 1920. gada 26. oktobra pulkveža dienesta pakāpē. Ieskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē, ieņēmis dažādus amatus Latvijas armijā. 1927. gadā atvaļināts no armijas sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Latvijas valdība augstu novērtēja pulkveža A. Zeltiņa nopelnus latviešu strēlnieku laikmetā, apbalvojot viņu ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru. Miris 1942. gada 11. septembrī un apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Sagatavojis Gunārs Kušķis.
Foto — no Latvijas Kara muzeja krājuma.