Spēt saskatīt kopsakarības

Par svarīgāko aizsardzības un kiberaizsardzības jomas sadarbībā — Merle Maigre (Merle Maigre), NATO Kiberaizsardzības izcilības centra (NATO Cooperative Cyber Defence Centre of Excellence) vadītāja, sarunā ar«Tēvijas Sargu».

Līga Lakuča

Foto — no personiskā arhīva.

Šā gada 27. un 28. novembrī Rīgā notika plaša mēroga festivāls «Digital Freedom Festival» (DFF). Tajā  pulcējās vairāk nekā 1000 start-up un tehnoloģiju uzņēmēju, ekspertu un politikas veidotāju no visas pasaules. Pasākuma viese bija arī Merle Maigre.

— Jums Rīgā bija tikšanās ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (NATO StratCom COE) direktoru Jāni Sārtu. Kā sadarbojaties ar NATO StratCom centru Rīgā, jo stratēģiskajai komunikācijai un kibertelpai ir daudz kopīga?
— Manuprāt, ikvienas sadarbības pamatā ir nepieciešami līdzīgi uzskati, un mūsu centriem patiešām ir daudz kopīga attieksmē, kā mēs uztveram un risinām šos jautājumus.

Mēs nodarbojamies ne tikai ar taktiskajiem un operatīvajiem, bet arī ar stratēģiskās kiberdrošības jautājumiem. Un tieši tas mūs cieši saista. Mums ir līdzīgs redzējums par informatīvo agresiju (weaponization of information sphere) un kiberuzbrukumiem kritiskās infrastruktūras objektiem un vēlēšanu sistēmām. Saskatu potenciālu veidot sinerģiju starp mūsu organizēto kiberkonfliktiem veltīto konferenci CyCon, kura jau deviņus gadus notiek Igaunijā, kā arī Rīgā notiekošo eks­pertu līmeņa diskusiju «Rīgas dialogs», un visbeidzot, mēs varam dalīties pieredzē, apkopojot «Tallinas rokasgrāmatu» (https://ccdcoe.org/tallinn­-manual.html), kas ir visaptverošākā pamācība par kibervidē piemērojamām starptautiskajām tiesībām. «Tallinas rokasgrāmatu» būtu iespējams paplašināt arī ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram nozīmīgajām tēmām, jo ir svarīgi zināt šos jaunos domēnus regulējošos tiesību aktus, noteikumus un rekomendācijas. Tas attiecas arī uz mums, jo ir svarīgi apzināties, ka kibervide kā domēns, kā militārs domēns, iespējams, ir jauna parādība, tomēr tas nenozīmē, ka ir nepieciešami jauni tiesību akti. Kibertelpai ir piemērojamas jau spēkā esošās starptautiskās tiesības. Un šis fakts ir svarīgs tādai nelielai valstij kā Igaunija, kas vienmēr ir ļoti rūpīgi ievērojusi starptautiskās tiesības.

— Kādas būs NATO Kiberaizsardzības izcilības centra prioritātes un svarīgākie projekti 2018. gadā?
— Īsumā atbildot, turpināsim strādāt pie jau iesāktajiem svarīgākajiem projektiem, vienlaikus uzrunājot un mēģinot sasniegt jaunu starptautisko auditoriju. Var teikt, ka plānojam padziļināti darboties mūsu prioritāšu jomās, izvēršot arī sadarbību ar ārzemju partneriem.

Mūsu prioritātes un svarīgākie projekti izriet no tā, ka esam iesaistīti pētniecībā, apmācībā un kiberaizsardzības mācībās un vingrinājumos četrās galvenās jomās — stratēģijā, tehnoloģijās, operācijās un likumdošanas pilnveidošanā. Centra līdzšinējie svarīgākie projekti ir CyCon konference, kas ietver visus mūsu darbības virzienus, kiberaizsardzības mācības «Locked Shields» («Saslēgtie vairogi») un «Tallinas rokasgrāmata». Visi šie projekti ir vērsti uz to, lai attiecīgie speciālisti spētu saskatīt kopsakarības un dalītos ar viņiem pieejamo informāciju. Kibervides lielākā problēma ir tā, ka šīs jomas eksperti darbojas un komunicē savā specifiskajā vidē, kurā politikas veidotāji un politiskie lēmēji diemžēl nav iesaistīti. Lai sadarbība aizsardzības un kiberaizsardzības jomā būtu veiksmīga, ir nepieciešama starpnozaru pieeja. Un šī starpnozaru pieeja veidojas tikai tad, kad strādā kopā. Tāpēc mums ir svarīgi izveidot pamatprincipus starpnozaru diskusiju veidošanai, līdzīgi kā CyCon konference, un paplašināt sabiedrības izpratni par kiberaizsardzību no starptautisko tiesību viedokļa, lai cilvēki saprastu, ka šeit nav iesaistīti tikai tehnoloģiskie, bet arī juridiskie jautājumi. Un tas attiecas arī uz demokrātisku izglītību un mācīšanos, kā arī pamatizpratni par to, kā funkcionē sabiedrība.

— Kā jums izdodas organizēt daudzo jūsu centrā strādājošo ārvalstu speciālistu darbu, jo, pieņemu, ka katrai dalībvalstij ir mazliet atšķirīgs redzējums par kibervidi un tās aizsardzību?
— Protams, mums kā jebkuram citam lielam starptautiskam centram šāda situācija ir gan izaicinājums, gan arī iedvesmo mūs. Un mūsu spēks patiešām ir daudz­veidībā, jo centra darbībā sākumā esošo septiņu valstu vietā jau piedalās 20 valstis. Tas apliecina, ka daudzas valstis ir sa­pratušas kiberdrošības svarīgo nozīmi. Skaidrs, ka mēs nebūtu varējuši tik daudz paveikt bez daudzo ārvalstu speciālistu līdzdalības, jo ikviena dalībvalsts uz Tallinu sūta savus labākos speciālistus. Esmu pārliecināta, ka varam kļūt vēl sekmīgāki, ja mūsu centra darbībā iesaistīsies arī citas valstis.

— Kādi, jūsuprāt, varētu būt galvenie risināmie jautājumi nākamajā gadā vai tuvākajā nākotnē? Kādas kiberaizsardzības tēmas varētu apspriest nākamajā NATO samitā?
— Šie ir divi ļoti atšķirīgi jautājumi. Runājot par nākamā gada tēmām vai risināmajām lietām, es domāju, ka mēs arvien vairāk redzam dažādu valstu īstenotu vai atbalstītu iejaukšanos kibervidē, tāpēc rodas jautājums, kā spēt ar to pastāvīgi un pēc iespējas efektīvāk cīnīties. Tas, protams, nav nekas jauns; šajā jomā ir uzsākti jau dažādi procesi, piemēram, ANO diskusija starptautiskā līmenī, diskusijas par juridiskiem jautājumiem, par uzbrukumiem kritiskās infrastruktūras objektiem un kā tiem pretoties — tas nav vienkārši.

Ir jādomā, kā NATO un ES varētu sekmīgāk iesaistīties un labāk sadarboties šo jautājumu risināšanā. Ostu vai energosistēmu drošības nodrošināšanai, piemēram, ir tieša ietekme uz NATO militārajām operācijām, tomēr šie objekti nav NATO pakļautībā, tāpēc aliansei ir jāveido sadarbība ar privāto sektoru un jāuzlabo sadarbība ar ES.

Manuprāt, 2018. gadā tiks vairāk diskutēts arī par mākslīgo intelektu, tiks analizēti tā ētikas un drošības aspekti, tas, cik lielā mērā mākslīgā intelekta attīstība notiek sabiedrības interesēs.

Jūsu jautājums par to, ko nākamajā NATO samitā varētu apspriest saistībā ar kiberaizsardzību, ir jau daudz konkrētāks. Ir jāveic noteikti pasākumi, lai izpildītu NATO Varšavas samitā nospraustos mērķus, kur kibervide tika pasludināta par līdzvērtīgu militāro operāciju telpu, tādējādi ļaujot veiksmīgāk atvairīt kiberdraudus krīžu pārvarēšanas operācijās. NATO ir noteikts veicamo pasākumu plāns, ko alianse ir uzsākusi īstenot.

Šobrīd galvenais uzdevums ir NATO dalībvalstu tīklu un informācijas sistēmu drošības uzlabošana. Šis darbs tika uzsākts Varšavā, NATO valstu un valdību vadītājiem parakstot apņemšanos piešķirt kiber­aizsardzības jomai lielāku finansējumu. Pamatojoties uz to, NATO dalībvalstis jau savstarpēji informē cita citu par šajā jomā paveikto.

Otrkārt, būtisks solis tika sasniegts NATO aizsardzības ministru sanāksmē šā gada novembrī, proti, NATO ģenerālsekretārs paziņoja, ka dalībvalstu kiberaizsardzības spējas ir uzskatāmas par kaujas spējām, līdzīgi kā mūsu karakuģi vai lidmašīnas, ko nepieciešamības gadījumā kāda NATO dalībvalsts var piedāvāt citai dalībvalstij.

Treškārt, NATO komandstruktūras reforma, tajā iekļaujot arī kibervidi, jo alianse ir atzinusi, ka šodienas militārās operācijas nav atdalāmas no kibervides. Alianses aizsardzības ministri vienojās NATO vadības struktūrā izveidot kiberoperāciju centru, un tas ir nozīmīgs signāls, kas apliecina alianses nopietno attieksmi pret kibervidi. Šobrīd vēl ir par agru runāt, kas no tā visa tiks apspriests un par ko tiks lemts nākamajā NATO samitā, bet, manuprāt, šajā jomā ir redzama noteikta virzība un ir sasniegts jūtams progress.

Tulkojis NBS rezerves virsleitnants Kārlis Līdaka.