Redaktora sleja

23 gadi ir pagājuši, kopš es uzsāku savas gaitas kā militārās avīzes «Tēvijas Sargs» galvenā redaktore. Toreiz, 1995. gadā, tā bija milzīga iespēja — veidot avīzi mūsu bruņotajiem spēkiem. Kā veidot avīzi, es mācījos pati un kopā ar kolēģiem, kas saprata, cik svarīga ir saziņas iespēja, cik svarīga ir informācija. Toreiz, kad interneta vēl nebija…

Veidojās bruņotie spēki, veidojās armija, mēs visi mācījāmies, jo viss bija jāsāk no jauna. Katram bija jāsaprot un jāuzņemas sava atbildība par paveikto vai nepaveikto. 

Gribu pateikties lasītājiem, kuri ir bijuši kopā ar «Tēvijas Sargu» visu šo laiku, gan toreiz, kad izdevums bija avīzes formātā, gan arī kopš 1999. gada, kad pārgājām uz žurnāla formātu. Nav lielāka gandarījuma, kā redakcijā saņemt lasītāja zvanu ar jautājumu, kā žurnālu var abonēt, jo ir vēlme to dāvināt. Nav lielāka gandarījuma, kā atbildēt karavīra mātei, kura zvana uz redakciju un jautā, vai varētu no redakcijas saņemt vēl kādu žurnāla eksemplāru, lai iedotu radiniekiem, jo tur uz vāka ir viņas dēls. Visus šos gadus esam veidojuši mūsu žurnālu ar domu, lai lasītājs — gan karavīrs, gan zemessargs, gan karavīra ģimene, gan jaunietis, jo īpaši jaunsargs, un arī visi tie, kuri vairs nav aktīvajā dienestā, — katrā izdevumā atrod sev ko vērtīgu. 

Pārlapojot iepriekšējo gadu avīzes un žurnālus, tagad uz toreiz publicēto varam skatīties no vēstures skatpunkta. Tikai «Tēvijas Sargā» jūs atradīsiet rakstus par toreiz aktuālo obligāto dienestu un problemātiku, kas ar to saistīta. Materiālus par Latvijas iestāšanos NATO, mūsu karavīru dalību starptautiskajās operācijās, mācībās, par mūsu bruņoto spēku attīstību, kas ļaus skatīt situāciju tās dienas acīm un salīdzināt ar šodienas redzējumu. Tieši tāpēc no vēsturiskā viedokļa «Tēvijas Sargam» ir milzīga vērtība. 

«Tēvijas Sarga» redakcija bija saliedēta komanda, kurā apvienojās izcili savas jomas profesionāļi. Gribu pateikt paldies Jānim Kušķim, mūsu redakcijas ilggadējam militārajam konsultantam, kura profesionalitāte un vērīgums garantēja, ka militārā informācija vienmēr būs korekta. Korektorei Rasmai Priekulei, kas sadarbībā ar autoriem rūpējās, lai žurnāla valoda ir izkopta, jo tai ir liela nozīme. Pateicos arī Aigaram Nesteram, kurš savas darba gaitas «Tēvijas Sarga» redakcijā uzsāka 16 gadu vecumā kā maketētājs praktikants. Viņa profesionālā izaugsme ir gājusi roku rokā ar prasmi vadīt kolektīvu. 

Īpaši pateicos mūsu izcilajiem autoriem — Jurim Ciganovam, Ērikam Jēkabsonam, Norai Vanagai, Paulam Jurjānam, Arnim Šauriņam, Edītei Sondovičai, Gunāram Kušķim, arī autoriem no karavīru vidus — Vizmai Kaļčevai, ­Indulim Skrastiņam, Harijam Arnicānam, Edmundam Aurītim, Ingai Dauškanei, Nikolajam Vasiļevskim, Diānai Seleckai un daudziem citiem. Un ilggadējam redakcijas tulkotājam Kārlim Līdakam.

Tāpat pateicos mūsu žurnālistiem Taivo Tramam un Džoannai Eglītei, kuri savos rakstos un intervijās ir atspoguļojuši ne tikai militārās dzīves norises. Ar sirds siltumu viņi ļāvuši lasītājiem iepazīt mūsu karavīrus, komandierus, jaunsargu instruktorus un jebkuru ar militāro jomu saistītu cilvēku kā personību. 

Pateicības vārdus veltu arī tiem, kuri kādā dzīves posmā ir bijuši saistīti ar «Tēvijas Sargu», ieguldot izdevuma tapšanā savu artavu — Gaitim Grūtupam, Līgai Bērziņai, Viesturam Kaņepem, Zanei Šmitei, Ievai Ozoliņai, Zigrīdai Krauzei un Aļonai Arnicānei.

Visus šo gadus esam bijuši kā ģimene, daudz kopā izdzīvots, pārdzīvots.

Šis ir pēdējais «Tēvijas Sargs» numurs, ko veidoju. Žurnāls savu ceļu drukātā formātā ir noslēdzis, līdz ar to noslēdzas arī mani kā redaktores pienākumi. Noslēdzies milzīgs dzīves posms — gan man, gan mūsu komandai.

Es novēlu mums visiem veiksmi mūsu jaunajā ceļā!

Militārā žurnāla «Tēvijas Sargs»
galvenā redaktore Līga Lakuča.