Pirms 100 gadiem:1918. gada notikumu hronoloģija Latvijā

1918. gadā neatkarību ieguva virkne valstu Centrāleiropā un Austrumeiropā, arī Latvijas Republika (18. novembrī).  Kopš 1915. gada vasaras Latvijas teritorijā atradās pasaules kara frontes līnija, tāpēc tieši Latvija no visām topošajām Baltijas un pat visa reģiona valstīm bija ļoti sarežģītā stāvoklī. 1918. gada februārī, nonākot strupceļā Padomju Krievijas un Vācijas miera sarunām Brestļitovskā, vācu karaspēks ieņēma visu Latvijas teritoriju, Igauniju un iegāja Krievijā. Sekoja vācu okupācijas laika mēneši, kuros dzīve turpinājās, strauji tuvo­­joties pasaules kara nobeigumam, kas pavēra iespēju iegūt neatkarību. 

Turpinām publicēt galveno notikumu un norišu hroniku, lai atgādinātu, kas notika pirms 100 gadiem, jo lielākā daļa no tālaika norisēm ir aizmirstas, tādējādi sarežģījot neatkarības iegūšanas fakta izpratni.   

Materiāls apkopots, izmantojot presi, atmiņas, arhīva avotus, kā arī zinātnieku darbus. Publicētā hronoloģija neietver vēsturnieka komentārus par tiem. Galvenā uzmanība pievērsta notikumiem Latvijā, par norisēm Pilsoņu kara pārņemtajā Krievijā, kur joprojām bija spiestas uzturēties milzīgas latviešu bēgļu masas un karā iesaistīta Latviešu padomju strēlnieku divīzija, minot vienīgi svarīgāko.  

1. decembrī — izsludināta Rīgas Strādnieku deputātu padomes dibināšanas sēde.

2. decembrī — Latvijas Tautas padomes sēdē K. Ulmanis prezentē valdības sastāvu un programmu. Cēsīs varu pārņem pilsētas pagaidu dome. Rīgā sāk ierasties liels skaits bēgļu no Latgales.

3. decembrī — Latvijas Tautas padomē apspriež jautājumu par lielinieku iebrukumu Latvijā. Rīgas pilsētas pagaidu dome sēdē iekļauj savā sastāvā vācbaltiešu, ebreju, krievu, poļu un igauņu pārstāvjus, par pilsētas galvu ievēlē G. Zemgalu. Rīgā sāk ierasties bēgļi no Alūksnes un apkārtnes. Tautas padomes Pārtikas komitejas pirmā sēde apspriež pārtikas tīkla organizēšanu valstī. Jelgavā vācu karavīru sapulce atbalsta Dzelzs divīzijas izveidošanu. 

4. decembrī — K. Ulmanis izbrauc uz Tallinu, lai vestu sarunas ar britu eskadras vadību. Tautas Padome pieņem likumu par Pagastu satversmi, likumu par apgādības orgāniem, valdība sāk to izveidošanu laukos. Maskavā izveidota Latvijas pagaidu Padomju valdība ar juristu P. Stučku priekšgalā.

5. decembrī — Rīgas pilsētas dome ievēlē valdi. Rīgas centrā noņemta un Doma muzejā nogādāta vācu zemessarga statuja. 

5.—7. decembrī — Daugavpils vācu zaldātu padome vienojas ar Sarkanās armijas pārstāvjiem par Latgales atdošanu.

6. decembrī — Sarkanās armijas daļas (2. Novgorodas strēlnieku divīzija) pēc sarunām ar vietējo vācu zaldātu padomi ieņem Vecgulbeni. Tautas padome pasludina B. Dzeņa darināto projektu par valsts ģerboni. Apsardzības ministra amatā stājas advokāts Jānis Zālītis. Tautas padome pieņem Pagaidu likumu par tiesām un tiesāšanas kārtību, izsludina likumu pa amnestiju.

7. decembrī — Latvijas Pagaidu valdība noslēdz līgumu ar Vācijas pilnvaroto par kopēju landesvēra veidošanu 18 latviešu, 7 vācbaltiešu un 1 krievu rotas, kā arī 3 latviešu un 2 vācu artilērijas bateriju sastāvā, apgāde no Vācijas armijas. Vidzemes apgabala apsardzības priekšnieks J. Apinis izdod pavēli par brīvprātīgo vienību (rotu) organizēšanu Valkā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē un Limbažos. Pirmās sarkangvardu vienības ienāk Alūksnē.

8. decembrī — apsardzības ministrs J. Zālītis latviešu virsnieku sapulcē iepazīstina ar iepriekšējā dienā noslēgtā līguma saturu. Rīgas skolotāju biedrības pilnsapulce izskata latviešu valodas ieviešanu skolās. Latvijas Bezzemnieku savienības dibināšanas sapulcē Cēsīs piedalās ap 1500 dalībnieku. Ar J. Vācieša pavēli izveidota Krievijas Sarkanās armijas Latvijas armijas apakšgrupa Rietumu armijas sastāvā.

9. decembrī — Sarkanā armija ieņem Pļaviņas. Pagaidu valdība ieceļ četru apsardzības apgabalu (Rīgas, Kurzemes, Vidzemes, Latgales) vadību. Sarkanā armija ieiet Daugavpilī, Cesvainē u. c.

10. decembrī — Vācijas armijas Austrumu pavēlniecība aiziet no Daugavpils cietokšņa. Sarkanās armijas daļas ieņem Krustpili. Rīgā uzsākta Virsnieku rezerves rotas formēšana J. Baloža vadībā. Pagaidu valdība izdod rīkojumu par Latvijas skolu sistēmu, skolas ierīkojamas pēc tautībām. Latvju kareivju nacionālā savienība paziņo par bruņoto spēku izveides priekšdarbu nodošanu Apsardzības ministrijai.

11. decembrī — Sarkanās armijas daļas ieņem Jēkabmiestu un Alūksni. Finanšu ministrija izsludina Latvijas Neatkarības aizņēmumu, atceļ visus okupācijas varas rīkojumus par kredīt­iestādēm.

12. decembrī — Rīgas pilsētas domes sēde P. Kalniņa vadībā spriež par Apgādības padomes dibināšanu.

13. decembrī — Rīgā maizes mārciņas cena sasniedz 100 kapeikas. Pilsētas Pārtikas valde izsniedz maizi uz kartītēm ar pārtraukumiem. Apsardzības ministrija pārceļas no Rīgas Latviešu biedrības nama uz bij. Vācu civilpārvaldes telpām Aleksandra ielā 37/39-8 (arī Iekšlietu un Apgādības ministrija un Valdības kanceleja). Sāk iznākt oficiāls laikraksts «Latvijas Pagaidu Valdības Vēstnesis».

15. decembrī — Pagaidu valdība aizliedz laikraksta «Sarkanais Karogs» izdošanu. Bij. Baltijas civilpārvaldes priekšnieks fon Goslers aizbrauc no Rīgas. Vācu policija veic kratīšanu Rīgas kreisās ebreju biedrības «Karmel» telpās. Rēzeknē ierodas LSD CK Krievijas biroja pārstāvji ar J. Lencmani priekšgalā.

16. decembrī — Pagaidu valdība izsludina vispārēju latviešu tautības virsnieku un apakšvirsnieku mobilizāciju. Latviešu studentu sapulces dalībnieki Rīgā nolemj organizēti iestāties topošajā Studentu rotā.

17. decembris — latviešu lielinieki pa radio ar manifestu no Maskavas proklamē Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas izveidošanu. Skolās sākas valdības noteiktais Ziemassvētku brīvlaiks. Latvijas valdības pārziņā pāriet Rīgas kriminālpolicija. Angļu karakuģu eskadra (deviņi kuģi) no Ventspils izbrauc uz Rīgu, vakarā iebrauc Daugavgrīvā, pēc tam Rīgas ostā. Britu eskadras komandieris Aleksandrs Sinklērs un politiskais pārstāvis Vivjens Bosenkets tiekas ar K. Ulmani. 

18. decembrī — Rīgā u. c. izsludināta Pagaidu valdības mobilizācija. Priekšpusdienā valdības un britu eskadras vadības apspriede Rīgā. Lielinieku spēki (latviešu strēlnieku daļas) ieiet Valkā, Valkas strādnieku deputātu padome izsludina pāreju uz «Petrogradas laiku».

19. decembrī — pirmā Pagaidu valdības izsludinātās vispārējās latviešu tautības karavīru mobilizācijas diena Rīgā un Rīgas apriņķī (virsnieki — līdz 50, pārējie — līdz 33 gadu vecumam). Angļu eskadra atkal ierodas Liepājā, bet Rīgas ostā iebrauc lielais mīnukuģis «Princess Margaret». 

20. decembrī — apsardzības ministrs pavēl izveidot Latviešu atsevišķo rotu Apsardzības ministrijas pakļautībā — Rīgā no brīvprātīgajiem veidojas Studentu rota. Angļu admirālis Sinklērs Liepājā sola atbalstu Latvijas valsts un armijas nostiprināšanā. 

20.—21. decembrī — Latvijas zemturu kongress Rīgā. Landesvēra trieciengrupa ar Dzelzsbrigādes atbalstu atspiež lielinieku daļas no Skrīveriem un Ikšķiles. Rīgā notiek lielinieku organizēts streiks.

21. decembrī — Latvju operas izrādi «Fausts» noskatās arī britu flotes pārstāvji un Pagaidu valdības locekļi. Viesu godināšana ar klātiem galdiem foajē, viesus sveic K. Ulmanis. Vakarā Sarkanās armijas latviešu strēlnieku daļas pēc kaujas ar vācu spēkiem ieņem Valmieru.

22. decembrī — Ministru kabineta sēdē apspriež «valsts apsardzības» jautājumu. Valkā ierodas 20. decembrī no Maskavas izbraukusī Latvijas pagaidu Padomju valdība. Pēc trīs dienu burtliču streika Rīgā atsāk iznākt prese. No Cēsīm izsūtītie Cēsu rotas izlūki pie Raunas upes sastopas ar lielinieku spēku patruļu, no sadursmes izvairās. Ulbrokas-Stopiņu pagastā vietējie lielinieki pasludina pagastu par patstāvīgu «brīvvalsti».

23. decembrī — pēc nelielas sadursmes latviešu strēlnieku daļas ieņem Limbažus un Cēsis, no Cēsīm uz Ieriķiem atkāpjas Cēsu rota. Pēdējās vācu karaspēka vienības atstāj Daugavpili.

24. decembrī — Rīgā no Stokholmas cauri Liepājai atgriežas G. Zemgals. «Jaunākajās Ziņās» A. Vinnigs intervijā atzīst, ka vācu karavīri nevēlas iesaistīties Baltijas zemju aizsardzībā, jo vēlas atgriezties dzimtenē. Ar apsardzības ministra pavēli zemes apsardzība nodota landesvēra (zemessargu) pavēlnieka rokās, valsts sadalīta apsardzības iecirkņos. Cēsīs ienāk lielinieciskās latviešu strēlnieku vienības, sadursme starp Pagaidu valdības Cēsu rotu un lieliniekiem pie Drabešu muižas. Darbību sāk Vecgulbenes revolucionārais tribunāls, piespriežot vairākus nāvessodus.

25. decembrī — Ministru kabinets apspriež iekšējās apsardzības jautājumu. Pēc sadursmes ar lielinieku spēkiem no Skrīveriem atkāpjas Dzelzsdivīzijas vienība. Latvju kareivju nacionālā savienība Rīgas Brāļu kapos rīko aizlūgumu par kritušajiem. Padomju Krievija oficiāli atzīst Padomju Latvijas neatkarību. Slēgta Eiropas platuma sliežu stacija Dreiliņos. Britu pārstāvis V. Bosenkets K. Ulmanim apstiprina, ka viņa valstij nevar būt iebildumu pret Latvijas Pagaidu valdības vienošanos ar Vāciju par zemes aizsardzību. Rīgu pa dzelzceļu un kuģos atstāj lielāks skaits vācbaltiešu elites.

24.—26. dec. — Ziemassvētkos ar Pagaidu valdības atļauju Rīgas iedzīvotājiem ilgāk atļauta kustība ielās.

26. decembris — pie Ieriķiem Dzelzsbrigādes vienību sadursme ar lielinieku spēkiem. Rīgā pie valdības nama Aleksandra un Stabu ielas stūrī notiek latviešu vienību parāde. Rīgas ielās izlīmētas lielinieciska rakstura proklamācijas.

27. decembrī — vācu landesvēra vienības atsit uzbrukumu Līgatnei. Latvijas varas iestādes pārņem no vācu okupācijas ie­stādēm dzelzceļus, policijas dienestu (Iekšlietu ministrija), pasta iestādes. Vakarā Rīgas ielās patrulē britu jūrnieki. Rīgā ierodas ap 2400 vīru vācu karaspēka kolonna, kas 18. decembrī izgājusi no Tērbatas cauri Limbažiem. Lielinieki nogalina daļu no A. Vinniga kārtējiem sarunu vedējiem par vācu karaspēka un mantu izvešanu. 

28. decembrī — naktī Latvijas dzelzceļus no Vācijas dzelzceļa 11. direkcijas pārņem Pagaidu valdības Satiksmes ministrija. Padomju Latvijas valdība izdod dekrētu par «muižniecības un pārējo kārtu iznīcināšanu, činu un ordeņu atcelšanu». 1. Rīgas apsardzības rota atsakās pakļauties pavēlei doties uz pozīcijām, padzen no novietnes virsniekus. Britu karakuģis «Princess Margaret» Rīgas ostā uzņem apmēram 350 bēgļus — sabiedroto un neitrālo valstu pilsoņus. 

29. decembrī — Satiksmes ministrija izsludina latviešu valodu par oficiālo uz valsts dzelzceļiem. Valdības līgums ar Vācijas pārstāvi A. Vinnigu paredz tiesības uz Latvijas pilsonību vācu karavīriem, kuri trīs nedēļas cīnīsies Latvijas bruņotajos spēkos. Lielbritānijas pārstāvis paziņo, ka tiks apšaudītas pilsētas daļas, kurās izcelsies nemieri. Valdība nolemj atbruņot 1. Rīgas apsardzības rotu. Cilvēku pūļi mēģina izbraukt no Rīgas uz Jelgavā gaidošo Berlīnes vilcienu. Lielinieku spēki mēģina uzbrukt pie Siguldas. Kurzemes bezzemnieku kongress (ap 70 pārstāvji no 50 pagastiem) Jelgavā atzīst P. Stučkas valdību par vienīgo likumīgo un pasludina sevi par augstāko varu Kurzemē.

30. decembrī — pēc pieprasījuma padoties un tā neizpildīšanas no rīta britu karakuģi atklāj uguni pret 1. un 3. Rīgas apsardzības rotas novietni Pareizticīgo garīgā semināra telpās Suvorova (tag. K. Barona) ielā. Pēc 10 šāvieniem ielenktie padodas landesvēra vienībām, aizvesti uz Citadeli. Rīgā pastiprinātas vācu patruļas uz ielām. Vācu kara tiesa Citadelē skata 71 apcietinātā 1. Rīgas apsardzības rotas karavīra lietu, vienpadsmit piespriež nāvessodu (izpildīts 10). 2. Rīgas apsardzības rota atbruņo vācu komandantūru, atņemot ieročus. Rīgas pilsētas pagaidu domes sēde pagaidu galvas G. Zemgala vadībā apstiprina jaunus domniekus.

31. decembrī — Apsardzības ministrija aicina ziedot Latvijas zemessargiem zābakus, šineļus un siltu veļu, izsludina visu Rīgā un apkārtnē dzīvojošo 20—30 gadus veco vīriešu mobilizāciju. 

Sagatavojis Ēriks Jēkabsons, LU profesors.