Piederīgi Latvijai

Aleksandrs Kalvāns,
Sprīdīšu draugu biedrības valdes priekšsēdētājs.

Foto — no nometnes «Pie Sprīdīša» arhīva.

a-507

Aizsargkrāsas visurgājējs nogriežas no asfalta maģistrāles un jau pēc dažām minūtēm sasniedz nelielu lauku ceļu, kurš ved uz zemessargiem labi pazīstamo bērnu nometni «Pie Sprīdīša» Amatas novada Drabešu pagastā. Šai reizē Zemessardzes 27. kājnieku bataljona vienpadsmit zemessargus nometnē sagaida pussimts zēnu un meiteņu ne vien no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, bet arī no deviņām ārvalstīm, kur dzīvo un strādā latviešu diasporai piederīgas ģimenes. Ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu Sprīdīšu draugu biedrība un pašvaldības gādājušas, lai bērni, kuri labi mācījušies un bijuši rosīgi ārpusklases pasākumos, varētu desmit dienas kopā darboties nometnē. Mūsu projekta «Ceļš uz zemi laimīgo, uz mājām» uzdevums ir stiprināt ārzemēs dzīvojošo latviešu un jaukto
ģimeņu bērnu saikni ar Latviju, likt pamatus bērnu draudzībai. Lai ikviens mazais latvietis saprot, ka viņš ir piederīgs Latvijai.

Nometnes vadītāja Valmieras Viestura vidusskolas fizikas un informātikas skolotāja Zigita Baldone atbraucējiem norāda vietu Gauča ezera krastā, kur ceļama lielā armijas telts. Savukārt skolotāja Sarmīte Allika pulcina nometņotājus grupiņās, lai tās no zemessargu komandiera seržanta Māra Dzeņa saņemtu «kaujas uzdevumus». Desmit minūtēs atbraucēji uzcēluši lielo telti, sanesuši tajā līdzatvesto ekipējumu: rācijas, maskēšanās tērpus, peldrīkus, inventāru šaušanas sacensību rīkošanai, nestuves un daudz ko citu, ko liks lietā visas dienas garumā paredzētajās nodarbībās.

«Pirmās grupas uzdevums,» lakoniski pavēli dod komandieris, «mežā uzcelt zaru nojumi, kurā var paslēpties un vajadzības gadījumā arī pārnakšņot. Vietu uzdevuma izpildei meklējiet kopā ar kaprāli Mārtiņu Jēgeru, vecākajiem zemessargiem Mārtiņu un Valtu Baumaņiem.»

Nākamos uzdevumus katra grupa saņem pa rāciju.

Naskā solī aiz kaprāļa mežā dodas mazā Emīlija Pabērza, kas uz nometni atbraukusi no Ziemeļīrijas. Viņai seko rīdzinieks Orests Gaubšteins, Renāts Vogolovičs no Francijas, Jēkabs Grāvelsiņš no Zviedrijas… Pēc īsa brīža visi nozuduši nometnei līdzās esošajā mežā.

a-231

Nometnes peldētavā nākamo grupu jau sagaida zemessargs Timurs Dmitrijevs, vecākais zemessargs Edgars Ozoliņš un vecākais zemessargs Dmitrijs Tkačuks. No negrimstošiem porolona matračiem tiek izveidoti glābšanas plostiņi, un pirmajām meitenēm ar tiem jāsāk glābšanas operācija uz ūdens. Meitenes nav skubināmas un par drosmes trūkumu nesūdzas. Izrādās, ka divpadsmitgadīgā Johanna Šilfa no Tartu ir veikla un prasmīga peldētāja. Toties Cēsu puika jaunsargs Gvido Jaunzems uzdevumu veic apdomīgi. Gvido tikai šīs nometnes laikā iemācījies peldēt un labi saprot, ka steiga uz ūdens ir nevietā. Visi nometņotāji ir priecīgi un lepni, ka spēj cits citam palīdzēt, uzmundrināt viens otru un sekmīgi pildīt zemessargu doto uzdevumu.

Nometnes ugunskura laukumā ar zēniem un meitenēm darbojas zemessargs Pēteris Rodins. Tie bērni, kuri nometnē «Pie Sprīdīša» bija jau pērn, atceras, ka Pēteris ir galvenais šaušanas treniņu un sacensību organizētājs. Nu viņi ir izbrīnīti, ka Pēteris var parādīt daudzus atšķirīgus ugunskura iekuršanas veidus un paņēmienus.

«Bet vai ar bumbiņšautenēm mēs šodien šausim?» stalto zemessargu iztaujā Andrēass Drevdāls, kas uz nometni atbraucis no Norvēģijas.

Zemessargi Māris Dzenis (no labās) un Pēteris Rodins māca bērniem, kā ātri un pareizi pieveikt «sarkano gaili», ja tas ieklupis cilvēka apģērbā.
Zemessargi Māris Dzenis (no labās) un Pēteris Rodins māca bērniem, kā ātri un pareizi pieveikt «sarkano gaili», ja tas ieklupis cilvēka apģērbā.

«Šausim, šausim, Andrēas! Bet tikai pēc vakariņām, kad būsim iemācījušies izdzīvošanas prasmi mežā, kad jau mācēsim prasmīgi maskēties, šķērsot bīstamas vietas un pārvarēt citas grūtības,» ziņkārīgajam desmitgadniekam dienas plānu atklāj zemessargs.

Rēzija Laumane no Dzērbenes ir atsaucīga un izpalīdzīga nometņotāja, kas ātri aptver jebkuru nodarbības uzdevumu un labi izprot, ka zemessargi nevis gudri spriedelē par dzimtenes mīlestību, bet nenogurstoši sniedz bērniem visdažādākās zināšanas, kuras nepieciešamas ikvienam, kas grib izaugt par savas zemes patriotu un sargu.

«Esmu priecīga, ka nometnē tik daudz varu uzzināt par pirmās palīdzības sniegšanu,» savu gandarījumu smuidrajai jaunietei zemessargu formā ar pirmās palīdzības somu plecā izsaka arī trīspadsmit gadus vecā nometņotāja Patrīcija Jēkabsone. Zemessardze Sarmīte Endzele ir gandarīta, ka nometnes meitenes tik vērīgi ieklausījušās teiktajā un iemācījušās, kā pareizi rīkoties, ja biedru piemeklējusi nelaime.

Rit stunda pēc stundas. Cita pēc citas mainās dažādas aktivitātes. Lai pārbaudītu, ko zemessargi spēj sporta laukumā, Niklāvs Miezis no Dublinas piedāvā ciemiņiem paspēkoties ar nometņotājiem tautas bumbas spēlē. Uzaicinājums tiek pieņemts. Laukuma malās nu pulcējas visa nometne. Ar skaļiem saucieniem spēlētājus uzmundrina gan Cēsu pilsētas pamatskolas skolotāja Ērika Siliņa, gan mūzikas skolotāja Dita Bērziņa no Rīgas Hanzas vidusskolas, gan Valmieras Viestura vidusskolas skolniece Gita Aizupiete, gan ņiprās deviņgadnieces Meldra Vītola no Beļģijas un Estella Baltā no Dānijas. Visvairāk atzinības izpelnās sportiskā Ingera Pihele no Tallinas, kuras precīzie metieni nodrošina divpadsmit gadu vecajai meitenei spēles precīzākās snaiperes titulu.

«Gods kam gods!» bērnus uzslavē zemessargu komandieris. «Jūs visi cīnījāties lieliski!» Uzvarēja bērnu un zemessargu draudzība.

Un tad jau klāt arī ilgi gaidītā stafete ar šķēršļu pārvarēšanu un šaušanas sacensībām komandu starpā. Šī aktivitāte neapstrīdami kļūst par dienas notikumu naglu. No desmit plastmasas stobriem birst balto bumbiņu krusa. Komandas cenšas cita citu pārspēt un īsākā laika sprīdī nogāzt uz mērķa līnijas izliktās bundžiņas. Ar neparastajiem plastmasas «Airsoft» šaujamajiem roku un aci pre­- cizitātē var pārbaudīt pat visi septiņgadīgie. Kā katram no viņiem veicies, to precīzi nevar pateikt neviens, jo bumbiņas mērķī vienlaikus raidīja visa komanda. Tā bija kopīga cīņa par labāko rezultātu un uzvaru.

Kad pienākusi jau vēla vakara stunda, visi pulcējas pie ugunskura, un seržants Māris Dzenis pasniedz uzvarētājiem apbalvojumus. Visi nobauda nometņotāju vārīto zāļu tēju un Cēsīs ceptās «austiņas». Gandarīti par raženi pavadīto dienu ir gan nometņotāji, gan viņu lieliskie apmācītāji — zemessargi. Kad spēcīgais visurgājējs ar Cēsu zemessargu nodaļu dodas projām no nometnes, ilgi, ilgi ar saviem skatieniem un atvadu mājieniem to pavada piecdesmit priecīgi acu pāri. Tieši tā ceļā pavada labus draugus.

a-dsc_0077

Augusta vidū, savas darbības divdesmitās gadskārtas jubilejas pasākumā nometne «Pie Sprīdīša» saņēma Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikumu. Mūsu valsts galva un arī bruņoto spēku virspavēlnieks vēstulē novēlēja bērniem pilnveidot latviešu valodas zināšanas, stiprināt saikni ar tēvzemi, īstenot šīs vasaras ieceres un labi atpūsties.

Desmit intensīvās darba dienās nometnē tika paveikts daudz, lai izpildītu prezidenta novēlējumus. Viena no dienām, kurās ne skaistos vārdos, bet krietnos darbos tika stiprināts jaunās paaudzes patriotisms, atspoguļota šai rakstā un fotogrāfijās. Lai šī publikācija ir 50 Latvijā un ārzemēs dzīvojošo bērnu, viņu vecāku un skolotāju sirsnīga pateicība Cēsu zemessargiem!