Par Francijas Bruņoto spēku prioritātēm

Līga Lakuča 

Foto  — Armīns Janiks.

ViziteŠā gada 20. jūnijā divu dienu darba vizītē Latvijā ieradās Francijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Pjērs de Viljērs, lai apspriestu aktualitātes, kas saistītas ar gatavošanos NATO samitam Varšavā, Latvijas un Francijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, kā arī drošības situāciju Eiropā un pasaulē. Viņš sniedza interviju arī militārajam žurnālam «Tēvijas Sargs».

— Kādi, jūsuprāt, būs NATO lielākie izaicinājumi nākamajā desmitgadē?
— Starptautiskā vide mainās ļoti ātri, un katru dienu ir saskatāmi apdraudējumi mūsu drošībai. Tāpēc sabiedrotajiem laikā, kad NATO pamatvērtības saskaras ar regulāriem izaicinājumiem, ir veicami šādi uzdevumi:

▶ ik dienu ir jāakcentē NATO vienotība, solidaritāte un saliedētība;

▶ jāapsver visi mūsu stratēģiskās vides aspekti;

▶ jāpārskata alianses un līdzīgo organizāciju loma dažādu jauno draudu un drošības izaicinājumu risināšanā;

▶ jāizpilda visas mūsu saistības, kas attiecas uz aizsardzības izdevumu apjoma palielināšanu.

Alianse ir spērusi daudzus izšķirīgus soļus, jo īpaši attiecībā uz NATO Gatavības rīcības plāna īstenošanu, un tagad tiek apsvērta iespēja, kā nodrošināt priekšējās līnijas klātbūtni pie alianses austrumu robežām.

— Kas, jūsuprāt, nākotnē būs Francijas un arī Baltijas valstu drošības un
aizsardzības svarīgākais jautājums?
— Pašreizējā stratēģiskā un starptautiskā drošības situācija, salīdzinot ar 2014. gadu, ir ļoti atšķirīga, it īpaši Baltijas reģionā pēc Ukrainas krīzes. Alianse savā attīstības procesā ir ņēmusi vērā šīs tendences. Attiecīgi Eiropas austrumu robežu aizsardzības nodrošināšana arī turpmāk būs viena no galvenajām alianses prioritātēm, jo tas ir mūsu organizācijas pamatuzdevums. Savukārt Francija kā alianses dalībvalsts ir atkārtoti apliecinājusi savu atbalstu Baltijas valstu drošības aizstāvībai. Francijas Bruņotie spēki šobrīd ir un arī nākotnē būs kopā ar saviem sabiedrotajiem Austrumeiropā.

Šajā kontekstā es saskatu četras kopīgas mūsu galvenās darbības:

■  turpināt drošības garanta stratēģiju, to pielāgojot atbilstoši drošības situācijas novērtējumam Austrumeiropā;

■  turpināt attīstīt NATO Sevišķi ātras reaģēšanas apvienotos spēkus un risināt jautājumus, kas attiecas uz šajos spēkos iesaistīto dalībvalstu bruņoto spēku spēju sadali;

■   regulāri nodrošināt kopīgas apmācības;

■   pilnveidot sadarbību izlūkošanas datu apmaiņā un kiberaizsardzībā — šo uzdevumu īstenošana ir arī Francijas un Igaunijas Bruņoto spēku divpusējās sadarbības pamatā.

— Runājot par Latvijas, arī pārējo Baltijas valstu un Francijas sadarbību, kā galvenā jāmin gaisa telpas patrulēšana, eksperta darbība NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā un starptautiskās militārās mācības. Kā jūs vērtējat līdzšinējo sadarbību, un kādi ir sadarbības plāni nākotnē?

ViziteŠī ir Francijas Bruņoto spēku komandiera pirmā vizīte Latvijā kopš tās neatkarības atgūšanas 1991. gadā — tātad šī ir īpaša diena! Par mūsu divpusējo sadarbību — iekļaujoties NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijā virs Baltijas valstīm, Francija apliecina, ka vienmēr ir bijusi ciešas sadarbības partneris saviem Baltijas sabiedrotajiem, jo īpaši Latvijai. No 2016. gada septembra līdz decembrim Francija pārņems Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju — mūsu Gaisa spēku iznīcinātāji tiks izvietoti šajā reģionā, lai nodrošinātu gaisa telpas patrulēšanu. Francija līdz šim ir bijusi otrs lielākais šīs patrulēšanas misijas atbalstītājs pēc Vācijas. Kopš misijas darbības uzsākšanas Šauļos, Lietuvā, 2007. gadā, esam tajā piedalījušies jau piecas reizes.

2014. gadā mēs uzsākām mūsu sesto misiju Malborkā, Polijā, kur darbojāmies kā NATO kolektīvās aizsardzības garants. Kopš tā laika Francijas Gaisa spēki ir veikuši regulārus NATO izlūklidmašīnu (AWACS) lidojumus Baltijas gaisa telpā.

Stratēģiskā komunikācija, kiberaizsardzība un enerģētiskā drošība ir jautājumi, kas attiecas uz abām mūsu valstīm. Mums jau ir izveidojusies stabila sadarbība ar NATO Kiberaizsardzības izcilības centru Tallinā un NATO Enerģētiskās drošības izcilības centru Viļņā. Tika nolemts nosūtīt pa vienam franču virsniekam arī darbā uz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru Rīgā un uz NATO Kiberaizsardzības izcilības centru Tallinā.

Starptautiskās militārās mācības ir nepieciešamas savietojamības uzturēšanā un uzlabošanā. Francijas Bruņotie spēki 2015. gadā ir piedalījušies ne mazāk kā 20 NATO mācībās. Uzskatu, ka mums ir lieliska sadarbība NATO militārajās mācībās un vingrinājumos, un mēs turpināsim iesākto sadarbību. Arī mūsu Jūras spēki regulāri piedalās NATO Jūras spēku mācībās Baltijas jūrā. Pavisam nesen Francijas Jūras spēku kuģi piedalījās Baltijas jūrā notikušajās militārajās mācībās «BALTOPS 2016» un «Open Spirit». Turklāt, ja tiks pieņemts lēmums par NATO priekšējās līnijas klātbūtnes nodrošināšanu alianses austrumu pierobežā, Francija šo iniciatīvu atbalstīs.

— Jūs Rīgā tikāties ar valsts amatpersonām, piedalījāties diskusijās, kas bija šo sarunu galvenais temats? Vai gaidāmas kādas novitātes mūsu valstu sadarbības jomā?

Šajās sarunās galvenokārt tika analizēta mūsu līdzšinējā sadarbība, vienojāmies turpināt un pastiprināt mūsu sadarbību katrā no iepriekš minētajām jomām.

Es pateicos jūsu aizsardzības ministram un Nacionālo bruņoto spēku komandierim par Latvijas atsaucību Francijas prezidenta aicinājumam pēc 2015. gada novembra uzbrukumiem Parīzē. Latvija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas reaģēja uz Eiropas (Lisabonas) līguma savstarpējās palīdzības klauzulu (līguma 42.7. punkts). Francijas Bruņotie spēki novērtē Latvijas atbalstu, NBS karavīriem piedaloties ES bruņoto spēku apmācības misijā Mali (EUTM Mali) un Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali MINUSMA.

Vizite

— Terorisms ir viens no galvenajiem Eiropas drošības darba kārtības
jautājumiem. Kādas izmaiņas ir notikušas aizsardzības jomā Francijā? 

— Terorisma draudiem nav robežu, tas ir mūsu kopīgais ienaidnieks. Ja mums patiešām ir svarīgi sargāt alianses austrumu robežas, tad mums ne mazāk svarīgi ir būt gata­- viem cīnīties ar draudiem, kas vēršas pret NATO dalībvalstīm no dienvidiem. Francijas Bruņotie spēki Mali, Sāhelas reģionā, vada operāciju «Barkhane», kuras ietvaros notiek cīņa pret bruņotajām teroristu grupām un islāmistu nemierniekiem piecās Āfrikas valstīs: Mali, Čadā, Nigērā, Mauritānijā un Burkinafaso. Esam iesaistīti arī starptautiskās koalīcijas Apvienoto spēku militārajā pretterorisma operācijā Irākā «Inherent Resolve». Eiropas dienvidu robežas nedrošība ir draudi Francijai un arī pārējām valstīm. Arī starptautiskā sabiedrība ir nobažījusies par šī jautājuma attīstību, un tam būtu jāmeklē efektīvs risinājums.

Francija cīņā pret terorismu darbojas vienlaikus divos virzienos: ārzemēs un Francijā — operācijas «Sentinelle» ietvaros. Šīs misijas prasa lielus līdzekļus, bet tās ir nepieciešamas. Tas ir izaicinājums mūsu pašreizējam aizsardzības modelim, tomēr Francijas Bruņotie spēki ir gatavi šādiem izaicinājumiem.

Vizite

— Kāda, jūsuprāt, ir bruņoto spēku vieta un loma cīņā pret terorismu?

Mana galvenā prioritāte ir nodrošināt mūsu pilsoņu aizsardzību Francijā un ārvalstīs. Mana stratēģija ietver divas sadaļas: agrīnās aizsardzības stratēģiju un stratēģiju, kas sekmē tēvzemes drošību. Tā ir gan dalība operācijās «Barkhane» un «Chammal» ārzemēs, gan operācijā «Sentinelle» Francijā.
34 000 franču karavīru, kas iesaistīti šajās operācijās, to īsteno katru dienu.

Tulkojis NBS rezerves virsleitnants Kārlis Līdaks.