Par būtisko karavīriem un jaunsargiem

Saruna ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni

Līga Lakuča

Foto — Gatis Dieziņš.

Aizsardzības ministrs

— Ir aktualizējies karavīru algu reformas jautājums. Vai būs gaidāmas izmaiņas?

— Demogrāfiskā situācija, kuras rezultātā samazinās militārajam dienestam piemērotā vecuma jauniešu skaits, un ekono­- mikas izaugsme, kas pašreizējo atalgojumu bruņotajos spēkos padara konkurēt nespējīgu, ir papildu izaicinājums Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanai. Lietderīgākais risinājums būtu, ka karavīri, kuru izglītībā un sagatavošanā ir ieguldīti ievērojami resursi, iespējami ilgi paliktu dienestā. Lai to nodrošinātu, Aizsardzības ministrija virza virkni priekšlikumu gan sociālo garantiju, gan atalgojuma palielināšanas jomā, lai radītu labvēlīgus apstākļus dienesta turpināšanai.

Viens no būtiskākajiem darbiem, kuru pašlaik veic Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS), ir karavīru atalgojuma reformas izstrāde, lai jau ar 2016. gadu varētu noteikt karavīru atalgojuma pieaugumu atbilstoši viņu kvalifikācijai. Prognozētās kopējās algu reformas izmaksas varētu būt ap 10 miljoniem eiro gadā. Esmu uzdevis izstrādāt konkrētu priekšlikumu līdz gada beigām, jo kvalificētu karavīru aiziešana no profesionālā dienesta novājina bruņotos spēkus un vienlaikus rada nepārtrauktas papildu izmaksas profesionālu karavīru sagatavošanai.

Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu arī Jaunās politikas iniciatīvu vidējam termiņam. Tas paredz jau ar 2015. gada vidu izdienas periodus, kuros mainās karavīru atalgojums, samazināt līdz diviem gadiem pašreizējo četru gadu vietā un atalgojuma pakāpenisku pieaugumu arī tiem, kuri ir dienestā ilgāk par 25 gadiem. Plānotās izmaksas 2015. gadā būtu 0,5 miljoni eiro, nākamajos gados – 0,9 miljoni eiro.

Līdz 1. augustam bija uzdots izstrādāt priekšlikumus, kādā veidā būtu jāveic karavīru un virsnieku atalgojuma reforma. Kopīgā NBS un Aizsardzības ministrijas darba grupa ir sagatavojusi priekšlikumus atlīdzības sistēmas pilnveidošanai. Darba grupa analizēja esošo situāciju personāla vadības jomā — kā pieņemam cilvēkus profesionālajā dienestā, kāds ir štatu aizpildījums, kāda ir dienesta gaita, kā atvaļinās no profesionālā dienesta, kāda ir dinamika, lai identificētu, kāpēc cilvēki demobilizējas un aiziet prom no aktīvā dienesta.

Taču mēs domājam arī par citiem motivācijas pasākumiem. Manuprāt, nozīmīgs motivācijas moments ir Nacionālo bruņoto spēku attīstība. Valdība ir pieņēmusi lēmumus gan par bruņoto spēku mehanizācijas projektu un pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, gan par investīcijām Zemessardzē,  — arī tas viss kopumā motivē. Plānojam naudu ieguldīt arī dažādu simulatoru iegādei, lai varam daudzas lietas apgūt mācību telpās.

Šā gada 6. augustā Daugavpils novada apmācību teritorijā «Meža Mackeviči» aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis apmeklēja 2. Zemessardzes novada rotas kaujas grupas lauka nometni.
Šā gada 6. augustā Daugavpils novada apmācībuteritorijā «Meža Mackeviči» aizsardzības ministrs
Raimonds Vējonis apmeklēja 2. Zemessardzes novada rotas kaujas grupas lauka nometni.

Vēl kāds faktors, par kuru jādomā, jo mēs samazinām mūsu kontingentu Afganistānā, — proti, kā mūsu karavīriem arī turpmāk uzturēt augsto profesionalitāti. Tas nozīmē, ka bez dienesta miera apstākļos jāpiedalās arī jaunās misijās. Centrālāfrikas Republikas misija ir uzskatāms piemērs, ka mēs iesaistāmies arī Eiropas Savienības (ES) misijās. Tur dien 40, bet Mali — septiņi mūsu karavīri. Skatāmies, lai karavīri profesionālo līmeni uzturētu arī aktīvajos reģionos pasaulē.

Motivējošs faktors ir arī tas, ka mēs daudz aktīvāk iesaistāmies mācībās. Nav runas tikai par tām mācībām, kas notiek Latvijā. Mēs karavīrus sūtām arī ārpus Latvijas, piemēram, šogad būs mācības arī Ukrainā. Savukārt 140 karavīri dosies uz mācībām Vācijā. Novembrī Zviedrijā 160 karavīri piedalīsies ES Kaujas grupas pārbaudes mācībās, jo esam pieņēmuši lēmumu jau no nākamā gada 1. janvāra piedalīties ES kaujas grupā, un Zviedrijā notiks sertifikācijas process. Tas ir gan izaicinājums, gan iespēja pilnveidoties.

— Cik būtiska, jūsuprāt, ir Jaunsardzes loma, domājot par nākamajiem
karavīriem?

— Kopējais jaunsargu skaits ir vairāk nekā 6000 jauniešu, un šovasar vien 32 dažāda mēroga jaunsargu nometnēs visā Latvijā iesaistījās vairāk nekā 2000 jaunsargi.

Lielākā jaunsargu nometne no 16. līdz 20. jūnijam norisinājās pulkveža O. Kalpaka dzimtas māju «Liepsalas» teritorijā Ošupes pagastā, Madonas novadā. Tajā piedalījās ap 340 jaunieši no Jaunsardzes un no radniecīgajām jauniešu organizācijām Igaunijā — «Noored Kotkad» un «Kodutütred». Savukārt no 21. līdz 25. jūlijam NBS Speciālo uzdevumu vienība organizēja nometni jaunsargiem, lai ļautu iepazīt dienestu šajā vienībā un kārtot dažādus testus. Saistībā ar nākamās profesijas izvēli interesanta jauniešiem bija arī Salacgrīvas novada Kuivižos organizētā nometne «Kapteiņu ostā» no 7. līdz 9. jūlijam.

Jaunsardzē iesaistās dažādu tautību jaunieši — latvieši, krievi, baltkrievi un citu tautību pārstāvji. Tieši Jaunsardzē mēs redzam, ka jaunieši lieliski darbojas kopā un viņiem nav nekādu problēmu savstarpējā komunikācijā. Nodarbībās tiek sabalansēta gan teorētisko zināšanu, gan praktisko iemaņu un prasmju apguve. Jaunieši sakopj vēsturiskās kaujas vietas, mācās izdzīvošanu, piemēram, mežā, sporto, sacenšas savā starpā. Tas vairo sacensību garu, un šīs lietas bērnus piesaista. Apguvuši Jaunsardzes pamatkursu, jaunieši bieži vien kļūst par zemessargiem, vēlāk arī par karavīriem, izvēloties militāro karjeru. Jaunsardzi var uzskatīt par kadru kalvi mūsu bruņoto spēku attīstībai.

— Jaunsardze ir arī iespēja bez maksas piedalīties nodarbībās un dažādās aktivitātēs. 

— Tieši šajā kontekstā jāuzsver Jaunsardzes ieguldījums, risinot arī sabiedrības sociālās problēmas. Šim mērķim šogad tika piešķirts papildu finansējums 25 028 eiro apmērā.

Jaunie Lāčplēši

Jaunsargu nometnēs, kurās piedalījās jaunieši no sociālā riska grupām, jaunsargi darbojas kā instruktoru palīgi un apmāca pārējos jauniešus. Domāju, ka daļa no psihoaktīvo vielu lietošanas atkarīgajiem jauniešiem ar laiku kļūs par jaunsargiem un viņu dzīve mainīsies uz labo pusi. Nometnes notika Tukuma, Elejas, Jelgavas, Jaungulbenes, Jēkabpils, Daugavpils novada, Siguldas un Burtnieku pašvaldībā. Tās ilga 5—7 dienas, un tajās piedalījās aptuveni 30 pašvaldības bērni un jaunieši vecumā no 12 līdz 16 gadiem.

Tagad ir izveidojusies cita problēma — pieaug interesentu skaits, un mēs nespējam nodrošināt Jaunsardzē pietiekamā skaitā valsts finansētus instruktorus. Jaunās politikas iniciatīvas paredz nākamgad palielināt instruktoru skaitu. Lai atrisinātu šo jautājumu, veidojam vēl ciešāku sadarbību ar pašvaldībām, proti, kur mēs nespējam no valsts puses nodrošināt instruktorus, meklējam pašvaldības atbalstu. Pašvaldības ir ieinteresētas atbalstīt savus jaunsargus un arī palīdz gan ar telpām, gan transportu.