Par ārvalstu virsnieku apmācību ASV Jūras kara koledžā

ASV Rodailendas štata pilsētā Ņūportā atrodas ASV Jūras kara koledža (Naval War College), kas ir viena no vecākajām šāda veida mācību iestādēm pasaulē. Koledža savu darbību uzsāka 1884. gada 6. oktobrī, un kopš tā laika koledžu ir absolvējuši vairāk nekā 24 tūkstoši ASV un citu valstu jūras spēku virsnieku, kuri kļuva par talantīgiem, pasaulslaveniem karavadoņiem ar nozīmīgu lomu ASV un pasaules vēsturē. Viens no viņiem bija arī admirālis Česters Viljams Nimics. Admirālis Nimics Otrā pasaules kara laikā bija ASV Klusā okeāna flotes komandieris. Viņam bija pakļauti arī reģionā izvietotie ASV sauszemes spēki.

Kursa biedri, apmeklējot ASV zemūdeņu bāzi.
Kursa biedri, apmeklējot ASV zemūdeņu bāzi.

Koledža īpaši lepojas ar stendu, kurā ietverti to virsnieku vārdi, kuri savulaik studējuši koledžā un vēlāk kļuvuši par Jūras spēku komandieriem savā valstī. Šajā stendā lasāmi arī divu Latvijas JS virsnieku, bijušo JS komandieru vārdi — jkpt. Ilmārs Lešinskis un jkpt. Aleksandrs Pavlovičs.

Ārvalstu virsnieku apmācībā koledžai ir senas tradīcijas. Pirmie ārvalstu studenti koledžā bija Dānijas un Zviedrijas virsnieki jau tālajā 1894. un 1895. gadā.

Šobrīd koledžā ir divi apmācību kursi, kuros tiek integrēti ārvalstu virsnieki. Viens ir vecāko štāba virsnieku kurss (Naval Staff College), otrs — augstāko štāba virsnieku kurss (Naval Command College). Kopš 1991. gada savas zināšanas abos kursos ir papildinājuši vairāk nekā 20 Latvijas Jūras spēku virsnieku.

Komandleitnants Seldzis Grasmanis kopā ar sievu Kristīni.
Komandleitnants Seldzis Grasmanis kopā ar sievu Kristīni.

Ar ASV valdības finansēto apmācību programmu IMET (International Military Education and Training) katru gadu Latvijas Jūras spēku virsniekiem ir iespēja apgūt zināšanas šajā mācību iestādē.

Es mācos vecāko štāba virsnieku kursā (NSC) un šogad esmu vienīgais students no Latvijas.

Kurss ilgst 11 mēnešus, no jūlija līdz jūnijam. Kursa pirmajās trīs nedēļās noris tā sauktā orientācija, kad studenti tiek iepazīstināti ar koledžas iekšējo kārtību, mācību telpām. Šajā laikā ir jānokārto nepieciešamās administratīvās formalitātes — identifikācijas kartes, caurlaižu un bibliotēkas lasītāja kartes noformēšana u.c.

Šogad kursā esam 78 virsnieki no 53 valstīm, un koledžas vēsturē šis ir skaitliski lielākais un daudznacionālākais kurss. Tieši to arī uzskatu par vienu no būtiskākajiem ieguvumiem, mācoties ASV, proti, iespēju iepazīt citas tautas, kultūras, tradīcijas un uzskatus, domas par pasaules kārtību un notikumiem. Tās mums ir tālas zemes, un ne vienmēr mēs zinām to vēsturi, aktuālos notikumus un saprotam šo valstu problēmas un izaicinājumus. Iepazīstot koledžas biedrus, saprotam, ka pamatvērtības, pasaules notikumu uztvere ir tāda pati, lai arī kultūras reizēm ir krasi atšķirīgas.

Kursā  mācības apgūst semināros un fakultatīvajās nodarbībās. Semināros esam 15 studenti, vairākums — amerikāņu virsnieki. Lai gan šī ir ASV Jūras spēku koledža, tomēr auditorija ir visdažādākā. Studenti pārstāv visus ASV spēku veidus (Jūras spēki, Gaisa spēki, Sauszemes spēki, Jūras kājnieki), kā arī civilos darbiniekus no dažādām ASV valsts aizsardzības iestādēm.

Pie jaunbūvētās ASV fregates DDG 1000.
Pie jaunbūvētās ASV fregates DDG 1000.

Lai sagatavotos semināram uz nākamo dienu, iepriekšējā vakarā ir nopietni jānododas materiālu lasīšanai — vidēji jāizlasa ap 120 lapas. Semināri tiek organizēti diskusiju veidā, t.i., profesors vada diskusiju, kurā piedalās visi semināra studenti, daloties ar savu viedokli par izlasīto materiālu.

Semināru tēmas skar politiku, stratēģiju, vadību. Tās nav atrautas no mūsdienu realitātes, un semināros tiek analizēti aktuālākie pasaules notikumi Eiropā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Analīze un diskusijas tiek bāzētas uz kritisku domāšanu, kas nav saistīta ar negatīvismu, centieniem kādu pazemot. Tas ir spriešanas veids, un šādi tiek pieņemti lēmumi, kā rīkoties un kuram uzskatam piekrist vai nepiekrist.

Esmu novērojis, ka studentiem no ASV, kā arī profesoriem ir ļoti svarīgi zināt tieši ārvalstu studentu viedokļus. Piemēram, ar interesi tiek uzklausītas manas domas un viedoklis par valsts aizsardzības izaicinājumiem Latvijā kā NATO un Eiropas Savienības austrumu robežas valstī. Tāpat tiek pārrunāts arī mana Melnkalnes kolēģa viedoklis par situāciju Balkānu reģionā.

Mācību spēki — profesori — ir augsti kvalificēti savas jomas eksperti ar ilggadēju pieredzi darbā operacionālā un stratēģiskā līmenī. Interesanti, ka viens no profesoriem ir kādreizējais ASV vēstnieks Lietuvā. Viņš ir strādājis prezidenta Dž. Buša administrācijā, arī «Al-Qaeda» teroristu uzbrukuma laikā ASV pilsētām 2001. gada 11. septembrī.

Fakultatīvās nodarbības ir jāizvēlas papildus semināriem. Fakultatīvo nodarbību klāsts ir ļoti plašs, un temata izvēle ir katra studenta ziņā — atbilstoši tam, ko viņš vēlas papildus apgūt. Esmu izvēlējies jaunu tēmu, bet uzskatu, ka tā kļūst aizvien aktuālāka. Mēs iepazīstam un pētām bezpilota sistēmas — gan virszemes, gan lidojošas un peldošas. Amerikāņi šajā jomā ir krietnu soli priekšā pārējai pasaulei un dažāda izmēra robotus un bezpilota sistēmas izmanto kā Jūras spēkos, tā arī citur speciālu uzdevumu veikšanai. Šīm sistēmām attīstoties, arī Latvijas bruņotajos spēkos tās kļūs aktuālas.

Mācību laikā studenti tiek iepazīstināti ar ASV valsts pārvaldes un tiesu sistēmu, Bruņoto spēku struktūru un nozīmīgiem ASV vēstures objektiem klātienē — tā sauk­tajos studiju braucienus. Esam apmeklējuši kuģubūvētavu, kurā top ASV jaunākās paaudzes fregates, zemūdeņu bāzi un pat štata cietumu, lai iepazītos ar ASV tiesu un probācijas sistēmu.

Lai studentiem būtu atslodze no akadēmiskā darba, koledžā ir ieviestas dažādas tradīcijas, piemēram, valsts prezentācija (country presentation), kurā katras valsts pārstāvis uzstājas ar 30 minūšu stāstījumu par savu valsti, tās kultūru, valsts iekārtu un pārvaldi, bruņotajiem spēkiem un vēsturi, papildinot to ar nacionālā ēdiena degustāciju. Latvijas prezentācija notiks 23. novembrī. Izvēlējos šo laiku, ņemot vērā, ka novembris ir Latvijas vēsturē svarīgu atceres dienu un notikumu mēnesis.

ASV Jūras kara koledžas ēka.
ASV Jūras kara koledžas ēka.

Koledžā ļoti tiek uzsvērts ģimenes svarīgums un nozīme. Pārsvarā visi virsnieki ir ieradušies kopā ar ģimeni, arī tas palīdz veidot un nostiprināt draudzības saites, iepazīt dažādas kultūras. To var uzskatīt par mācību turpinājumu ārpus skolas sienām. Arī es esmu ieradies kopā ar savu ģimeni, un tas ir liels atbalsts ne tikai ikdienā, bet arī mācību procesā, piemēram, sagatavojot un novadot valsts prezentāciju. Un tas nav vienīgais pasākums, kurā ģimenes iesaistās.

Mācības koledžā paplašinās manu skatu uz pasauli, jo saņemu viskvalitatīvāko izglītību un klātienē iepazīstu visdažādāko nāciju pārstāvjus, kā arī iepazīstu Amerikas Savienotās Valstis vairāk, nekā lielākajai daļai ASV pilsoņu tas ir iespējams.

Šo gadu izmantošu arī kā iespēju informēt par Latviju 53 valstu pārstāvjus — savus kursa biedrus, lai Latvijas kontūra kartē viņiem asociētos ar vietu, kas viņiem nav sveša.

Sagatavojis klt. Seldzis Grasmanis.
Foto — no autora personiskā arhīva.