Globālais miera indekss — 11. pētījums

Globālais miera indekss (GMI) ir izstrādāts Sidnejas universitātes paspārnē, sadarbojoties  socioloģijas un ekonomikas ekspertiem miera izpētes jomā. GMI ir zinātnieku un ekspertu kopīgs projekts, lai sarindotu pasaules valstis pēc iedzīvotāju dzīves drošības līmeņa kritērijiem. Starptautiskās bezpeļņas organizācijas Ekonomikas un miera institūta pirmais pētījums tika publiskots 2007. gada maijā, aptverot 163 neatkarīgas valstis un teritorijas un analizējot 23 dažādus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, tostarp sabiedrības drošību, aktuālos iekšējos un ārējos konfliktus, kā arī valstu militarizācijas pakāpi.

GMI 2016. gada datu karte — tumši zaļās ir 20 mierīgākās, sarkanās — nemierīgākās valstis.

Šogad Ekonomikas un miera institūts publicējis GMI jau 11. gadu pēc kārtas. Pētījuma autori uzsver, ka ilgtspējīgu mieru nevar vērtēt vienīgi pēc vardarbības rādītājiem kādā no valstīm. Svarīgi priekšnoteikumi ilgtspējīgam mieram ir saistīti ar iedzīvotāju attieksmi, kā arī institūciju un dažādu struktūru darbības rādītājiem, kas spēj nodrošināt vai tieši otrādi apdraudēt miermīlīgu sabiedrību eksistenci ilgtermiņā. Kopumā pēdējo 10 gadu laikā globālie pasaules miera rādītāji liecina, ka situācija ir pasliktinājusies par vidēji 2,14%, galvenokārt saistībā ar Tuvo Austrumu konfliktu, saspīlējumu Ziemeļāfrikas reģionā, kā arī iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas dēļ. Pētot globālā terorisma tendences, pētījumā atzīts, ka 60% no visām reitingā iekļautajām valstīm šogad fiksēts augstākais terorisma draudu līmenis pēdējo 10 gadu laikā. Tuvo Austru-mu reģions jau piekto gadu pēc kārtas atzīts par kopumā nemierīgāko reģionu pasaulē.

2017. gada GMI pētījumā galvenās atziņas liecina, ka Sīrija jau otro gadu ir ierindojama visnemierīgāko valstu vidū. Turklāt Sīrijas kritums valstu miera reitinga tabulā ir vislielākais (par 64 pozīcijām) no visām 163 valstīm, aptverot pēdējo desmitgadi. 2017. gada GMI pētījumā par vismiermīlīgāko valsti joprojām atzīta Islande. Zīmīgi, ka šī valsts spējusi saglabāt pirmo vietu reitingā visus gadus, kopš GMI tiek apkopots. Vislielākās ilgtermiņa indeksa izmaiņas ir fiksētas Āfrikā, kur Etiopija ir noslīdējusi 16 pozīcijas uz leju (vērtējot 134 valstis).

GMI 2017. gada dati — 93 valstis kļuvušas mierīgākas, 68 — nemierīgākas.

Attiecībā uz trim Baltijas republikām 2017. gada GMI pētījums liecina, ka Latvijai ir piešķirta 32. vieta, Lietuvai  36., bet Igaunijai  37. vieta reitingā. Šīs pozīcijas ir saglabājušās nemainīgas kopš 2016. gada.

Aiz Islandes mierīgāko valstu vidū šogad ir Jaunzēlande un Portugāle (abas pakāpušās par divām pozīcijām), Austrija (vienu pozīciju zemāk nekā pērn), Dānija (noslīdējusi par trim vietām salīdzinājumā ar 2016. gadu). Pirmajā GMI desmitniekā ir arī Čehija, Slovēnija, Kanāda, Šveice, Īrija un Japāna (tumši zaļā krāsā kartē ir pirmās 20 valstis reitinga tabulā).

Nemierīgāko valstu vidū aiz Sīrijas šogad seko Afganistāna, Irāka, Dienvidsudāna, Jemena, Somālija un Lībija (vietas reitingā starp 162. un 157.). Būtiskas reitinga izmaiņas (kritums par 11 pozīcijām) piedzīvojušas ASV, kur situācija kopumā saasinājusies rasu saspīlējuma un ienākumu nevienlīdzības dēļ, kā arī sakarā ar sabiedrības sašķeltību 2016. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā un pēc Donalda Trampa ievēlēšanas.

Vērtējot ES valstis, kā visnemierīgākā valsts šogad atzīta Grieķija (73. vieta), kas pērn atradās astoņas pozīcijas augstāk reitingā. Kopumā Eiropa joprojām tiek uzskatīta par mierīgāko reģionu pasaulē, kaut gan ir pasliktinājusies situācija Turcijā, kā arī notikuši upuru skaita ziņā lieli terorakti (Briselē, Nicā, Parīzē u.c.).

Savukārt lielvalstis Ķīna un Krievija ierindotas attiecīgi 116. un 151. vietā. Ukraina noslīdējusi par divām pozīcijām un atzīta par 154. mierīgāko valsti pasaulē iekļūstot pasaules 10 visnemierīgāko valstu vidū.

Kopumā miera rādītāji pasaulē salīdzinājumā ar 2016. gadu šogad uzlabojušies par 0,28%. GMI autori secinājuši, ka no 163 izpētītajām valstīm 93 ir novērota situācijas uzlabošanās, bet 68 tā pasliktinājusies.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.
Foto — http://visionofhumanity.org.

Ģenerālis Nikolajs Dūze

11. Dobeles kājnieku pulka komandieris pulkvedis Nikolajs Dūze. 20. gs. 30. gadu sākums.

Viens no mazāk zināmajiem Latvijas ģenerāļiem, kurš izgājis cauri padomju soda iestādēm un atgriezies reālajā dzīvē, ir Nikolajs Dūze. Viņš dzimis 1891. gada 1. augustā Rīgā, amatnieka ģimenē. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. 1911. gadā sācis dienēt cariskās Krievijas armijā — 27. artilērijas brigādē Viļņā. 1913. gadā nokārtojis rezerves praporšcika pārbaudījumus.

Pirmajam pasaules karam sākoties, tika mobilizēts, dienējis kā virsnieks 259. kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Galīcijā un Karpatos. Divas reizes ievainots. Par kaujās izrādīto varonību apbalvots ar Sv. Jura ordeni un Sv. Jura zobenu. Bijis rotas komandieris. Pakāpeniski viņam uzticēta bataljona komandēšana, pulka komandiera palīga pienākumi un arī pulka komandiera vietas izpildītāja pienākumi. Tā viņš ticis līdz kapteiņa dienesta pakāpei. 1918. gada februārī atvaļinājies no armijas. Tā paša gada martā sācis dienestu Ukrainas hetmaņa armijā. Mācījies Kijevas virsnieku instruktoru skolā, kuru gan nav beidzis. Iecelts par rotas komandieri.

1919. gadā N. Dūze atgriezies Latvijā un piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. Kā labs militārais speciālists jūlijā tiek iecelts par jaundibinātās Liepājas karaskolas priekšnieku, bet no 1919. gada 8. oktobra — par Rīgas Instruktoru bataljona komandieri. 1919. gada decembrī sāk dienestu kā pulka komandieris Grobiņas kājnieku pulkā (1920. gadā pulku nosauc par 11. Dobeles kājnieku pulku). 1920. gada martā N. Dūzi paaugstina par pulkvežleitnantu. 1924. gadā N. Dūze beidz vecāko virsnieku kursus un 1925. gadā tiek paaugstināts par pulkvedi. 1929. gadā viņš beidz kara akadēmiskos kursus, bet 1936. gadā tiek paaugstināts par ģenerāli un iecelts par Zemgales divīzijas komandiera palīgu, 1939. gadā — par Kurzemes divīzijas komandiera palīgu.

Nikolajs Dūze bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks. Dienot Daugavpils garnizonā, bijis Daugavpils Latviešu biedrības valdes loceklis un Hipotēku bankas padomes loceklis. Likvidējoties Latvijas armijai 1940. gada oktobrī, atvaļināts. Vācu okupācijas laikā ģenerālis Dūze bija Latvijas Invalīdu kooperācijas savienības priekšsēdētājs. Otrā pasaules kara beigās nonācis Čehoslovākijā, no kuras brīvprātīgi 1945. gada vasarā atgriezies Latvijā. 1946. gada janvārī apcietināts. Rīgas kara tribunāls piesprieda Nikolajam Dūzem sešus gadus ieslodzījumā. Viņš spriedumu pārsūdzēja augstākai tiesu instancei Maskavā, kura Dūzi attaisnoja, un viņš tika atbrīvots 1946. gada 30. decembrī. N. Dūze miris samērā jauns, tikko sasniedzis pensijas vecumu, — 1951. gada 14. decembrī, apbedīts Rīgas II Meža kapos. Latvijas valdība augstu novērtēja N. Dūzes militāro darbību. Viņš ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II, III un IV šķiru.

Sagatavojis Gunārs Kušķis.
Foto — no Latvijas Kara muzeja krājuma. 

Latvijas ziņas

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, 26.—27. aprīlī, piedaloties neformālajā Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmē Maltā, tikās ar Austrijas aizsardzības ministru Hansu Pēteru Doskocilu, lai pārrunātu līdzšinējo sadarbību aizsardzības jomā, arī veiksmīgi noslēgtos līgumus par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

«Mēs augsti novērtējam veiksmīgo sadarbību ar Austriju netiešās uguns atbalsta spēju stiprināšanā. Vēlos izteikt pateicību Austrijas Aizsardzības ministrijai un Bruņotajiem spēkiem par nenovērtējamo atbalstu un ieguldījumu visā mūsu divpusējās līgumiskās sadarbības attīstībā un Latvijas karavīru apmācībā. Ir pagājis tikai gads, kopš manas vizītes Austrijā un sarunas par pašgājējhaubiču iegādi, un nu jau varam teikt, ka iecerētais ir paveikts,» sarunā ar Austrijas aizsardzības ministru pauda R. Bergmanis. Viņš uzsvēra, ka šāda veiksmīga sadarbība ir drošs pamats citiem nākotnes sadarbības plāniem saistībā ar jau iegādātajām pašgājējhaubicēm.

Aizsardzības ministrs R. Bergmanis pauda pārliecību, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā noslēgtajam līgumam ar Austriju ir liela nozīme, it īpaši šī brīža ģeopolitisko izaicinājumu laikā, kad divpusējas sadarbības starp Eiropas Savienības valstīm nozīme drošības un aizsardzības stiprināšanā strauji pieaug.

3. maijā Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīri viesojās Liepājas skolās, lai iepazīstinātu ar karavīra profesiju un kājnieku brigādes karavīru ekipējumu.

Sauszemes spēku kājnieku brigāde nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību un vienību kaujas gatavību, sagatavo vienības dalībai starptautiskās operācijās, kā arī piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos.

Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Latvijas skolās organizē lekciju ciklu «Kā mēs sargāsim Latviju?». Šī projekta ietvaros Latvijas vidusskolu skolēniem ir iespēja tikties ar aizsardzības nozares civilajiem ekspertiem un Latvijas karavīriem, kuri iepazīstina ar valsts aizsardzības un drošības stiprināšanas pasākumiem, veicinot jauniešu izpratni par Latvijas aizsardzību, dalību NATO un kolektīvo aizsardzību, iedzīvotāju lomu, tiesībām un pienākumiem tās nodrošināšanā. Lekcijas Latvijas skolās tiek organizētas jau vairākus gadus, lai uzturētu karavīru saikni ar sabiedrību.

No 9. līdz 10. maijam Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš piedalījās Ziemeļeiropas valstu bruņoto spēku komandieru ikgadējā konferencē Stokholmā. Šogad konferenci rīkoja Zviedrijas Bruņotie spēki sadarbībā ar ASV Eiropas spēku pavēlniecību, pulcējot Baltijas un Ziemeļeiropas valstu, kā arī Polijas un Vācijas bruņoto spēku komandierus. Konferencē piedalījās arī ASV Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Kērtiss M. Skaparoti  un atsevišķu ASV pavalstu Nacionālās gvardes komandieri, kuras sadarbojas ar Eiropas reģiona valstīm.

Konferences gaitā bruņoto spēku komandieri pārrunāja aktuālos starptautiskās un reģionālās drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot pārnacionāliem draudiem un ar tiem saistītiem izaicinājumiem. Komandieri diskutēja arī par NATO spēku savietojamību un ciešāku reģionālo sadarbību.

10. maijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis viesojās Lietuvā, lai kopā ar Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministriem un ASV aizsardzības ministru Džeimsu Matisu pārrunātu sadarbību aizsardzības jomā. Dž. Matiss pirmajā oficiālajā vizītē Baltijas valstīs ar ministriem diskutēja par valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, reģionālās drošības izaicinājumiem, kā arī ASV klātbūtni Baltijas reģionā.

«Šobrīd, kad ģeopolitiskā situācija mūsu reģionā turpina būt saspringta, ASV vēlme atbalstīt Latviju un Baltijas valstis ir nenovērtējama. Būtiski ir arī tas, ka starp Latviju un ASV pastāv gan ciešas divpusējās sadarbības saites, gan veiksmīga sadarbība NATO ietvarā,» pirms došanās vizītē uzsvēra R. Bergmanis.

ASV aizsardzības ministrs un Baltijas valstu aizsardzības ministri apmeklēja ģenerāļa Silvestra Žukauska vārdā nosaukto mācību poligonu Pabradē, lai tiktos ar Lietuvas bruņotajiem spēkiem un ASV vadītās daudznacionālās kaujas grupas karavīriem, kas dienesta pienākumus veic Lietuvā, kā arī apskatītu militāro tehniku un ekipējumu.

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos, ASV sāka mācību operāciju «Atlantic Resolve», tādējādi apliecinot ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā un veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.

Arī Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā vienmēr bijusi ļoti cieša. Līdz ar valstu neatkarības atjaunošanu aizsākās arī to militārā sadarbība starp sauszemes, gaisa un jūras spēkiem, kā arī aizsardzības ministrijām.

10. maijā Rekrutēšanas un atlases centrā vairāk nekā 30 jaunie karavīri, kuri sekmīgi pabeidza atlasi, sāka dienestu bruņotajos spēkos. Sākumā viņi apgūs kareivja pamata iemaņas Kājnieku skolā Alūksnē. Kandidātiem vispirms veica veselības pārbaudi, viņi kārtoja arī psihodiagnostikas un fiziskās sagatavotības pārbaudes testus.

Šis bija piektais no šogad plānotajiem 13 kareivja pamatapmācības kursiem, kurā jaunie karavīri apgūst pamatus darbībai ar ieročiem, taktikā, darbā ar karti un kompasu, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu, lauka kaujas iemaņas un vairākus citus militārās apmācības priekšmetus.

Pērn  tika atjaunots Rekrutēšanas un atlases centrs, kurš kandidātu piesaistīšanai dienestam bruņotajos spēkos atbalsta ne tikai regulāro spēku, bet arī Zemessardzes vienības, līdz ar to kandidāts rekrutēšanas procesu var sākt ne vien Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku vienībā. Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu izpildot bruņoto spēku interneta vietnes www.mil.lv sadaļā «Rekrutēšana».

Pērn bruņotajos spēkos pieņēma 607 karavīrus. Šogad bruņotie spēki profesionālajā dienestā plāno pieņemt 828 karavīrus. 120 no viņiem pieņems studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur viņi kļūs par savas valsts armijas virsniekiem. 345 karavīrus šogad uzņems dienestam Sauszemes spēku kājnieku brigādē, 35 — Gaisa spēku aviācijas bāzē, 30 — Speciālo uzdevumu vienībā, bet pa 20 karavīriem Štāba bataljonā un Jūras spēku flotiles vienībās. Savukārt Zemessardzē plānots pieņemt 148 profesionālā dienesta karavīrus. Šogad plānots rekrutēt arī 110 speciālistus un karavīrus dienestam specializētajās vienībās.

2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.

12. maijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis reģionālajā vizītē Latgalē apmeklēja Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljonu un Zemessardzes 3. novada štābu, kā arī tikās ar Ludzas novada jaunsargu vienību.

R. Bergmanis, tiekoties ar Preiļu novada domes priekšsēdētāju Marutu Plivdu, Ludzas novada domes priekšsēdētāju Alīnu Gendeli un Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču, pārrunāja aktuālos sadarbības jautājumus.

Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Zemessardzes galvenie uzdevumi ir veidot un apmācīt specializētos kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma bataljonus, pildīt valsts aizsardzības uzdevumus, piedalīties starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos, kā arī sagatavot Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē.

Savukārt  Jaunsardze ir Aizsardzības ministrijas organizēta un vadīta jauniešu interešu izglītības forma, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšanā. Vienlaikus Jaunsardzes uzdevums ir ieinteresēt jauniešus par militāro dienestu, tādējādi paplašinot motivēta profesionālā dienesta personālsastāva atlases iespējas. Jaunsardzē jaunieši iestājas brīvprātīgi — par jaunsargu var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 10 līdz 21 gadam.

13. maijā Tukuma novada Sekļa ezera apkārtnē Zemessardze organizēja vingrinājumu lauka šaušanā. Sacensības, kurās piedalījās vairāk nekā 20 komandas, organizēja Zemessardzes štābs sadarbībā ar Zemessardzes 4. brigādi un Zemessardzes 51. kājnieku bataljonu.

Šo sacensību mērķis bija iepazīstināt karavīrus un zemessargus ar zviedru lauka šaušanas tradīcijām, kā arī apzināt labākos šāvējus Zemessardzē. Dalībnieki šāva ar dienesta pistolēm. Katram komandas dalībniekam bija jāšauj 21 vingrinājuma stacijā. Šaušanas attālumi bija dažādi — no 8 līdz 35 metriem. Arī šaušanas laiks bija noteikts atšķirīgs, atbilstošs mērķu grūtības pakāpei — 10 līdz 20 sekundes. Mērķi bija dažāda izmēra, konfigurācijas, krāsas, kustīgi, statiski un īslaicīgi redzami. Punktus skaitīja pēc trāpījumiem.

14. maijā vairāk nekā 350 aizsardzības nozares pārstāvju — karavīri un zemessargi, Aizsardzības ministrijas ierēdņi un darbinieki, kā arī padotības iestāžu darbinieki — piedalījās vienotā komandā 27. «Lattelecom» Rīgas maratonā.

Aizsardzības nozares komanda bija piektā lielākā pēc dalībnieku skaita. Šogad maratonā piedalījās 122 sievietes un 238 vīrieši, no tiem — 34 bērni. Vidējais skrējēju vecums komandā — 30,9 gadi, jaunākajam komandas pārstāvim bija tikai 1 gads un 11 mēneši, savukārt vecākajam dalībniekam — 64 gadi. 19 aizsardzības nozares komandas pārstāvji veica maratona distanci, 77 cilvēki — pusmaratonu, 121 cilvēks — 10 kilometru distanci, bet 143 skrējēji devās 6 kilometru distancē. Aizsardzības nozares pārstāvju krekliņus rotāja uzraksts «Bez cīņas nav uzvaras», kas jau vairākus gadus izvēlēts par komandas saukli. Mugurpusē attēlotais karavīrs un valsts kontūra simbolizē Latvijas aizsardzību, tās spēku un gribu.

Aizsardzības nozares komandas piedalīšanās Rīgas maratonā kļuvusi par ikgadēju tradīciju. Maratona dalībnieku skaits strauji pieauga 2014. gadā, kad aizsardzības nozares pārstāvji apvienojās komandā, lai atzīmētu Latvijas desmitgadi NATO.

No 15. līdz 19. maijam Atvērto debesu līguma ietvaros Latvijas un Vācijas bruņoto spēku pārstāvji ar Zviedrijas bruņoto spēku lidmašīnu SAAB-340 veica novērošanas lidojumus pār Krievijas teritoriju. Lidojumu laikā notika vairāku militāro objektu fotografēšana.

1992. gadā parakstītais Atvērto debesu līgums stājās spēkā 2002. gadā un ietver 34 dalībvalstis Eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā. Atvērto debesu līguma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu uzticību un nepieļautu jaunas bruņošanās sacensības veidošanos. Līguma ietvaros ik gadu tiek veikti vairāki desmiti novērošanas lidojumu, kuru laikā tiek fotografēta militārā infrastruktūra.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs tā dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm. Tas ir viens no veiksmīgākajiem starptautiskajiem bruņojuma kontroles instrumentiem, kas vērsts uz savstarpējās atvērtības un uzticēšanās veicināšanu.

 

No 16. līdz 17. maijam Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš piedalījās ES un NATO Militārās komitejas sanāksmē Briselē, Beļģijā.

ES dalībvalstu un partnervalstu bruņoto spēku komandieri, tiekoties ar ES augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jomā Federiku Mogerīni un ASV Eiropas spēku virspavēlnieku ģenerāli Kērtisu M. Skaparoti, pārrunāja starptautiskās un reģionālās drošības un aizsardzības izaicinājumus, tostarp situāciju Ukrainā.

ES Militārās komitejas sanāksmē izskatīja arī ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas aktualitātes, tostarp ES vadīto militāro operāciju gaitu.

NATO Militārās komitejas sanāksmē bruņoto spēku komandieri pārrunāja NATO lielāku iesaisti cīņā pret terorismu, stabilitātes veicināšanas pasākumus, NATO vadītās apmācību misijas «Resolute Support» nākotni un apņemšanos turpināt atbalsta sniegšanu Afganistānai, kā arī ar jūnijā gaidāmo NATO ministru sanāksmi saistītus jautājumus.

17. maijā Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis tikās ar Melnkalnes ārlietu ministru prof. Dr. Srdžanu Darmanoviču, kas no 15. līdz 18. maijam uzturējās darba vizītē mūsu valstī. Amatpersonas pārrunāja reģionālās drošības situāciju, Melnkalnes integrā­­cijas procesu NATO, kā arī Latvijas un Melnkalnes turpmākās divpusējās sadarbības iespējas. Līgumu par sadarbību aizsardzības jomā Latvija un Melnkalne noslēdza 2008. gada 6. novembrī.

Līdz ar Spānijas bruņoto spēku pārstāvja ierašanos Spānija kļūst par 12. dalībvalsti, kas ir oficiāli apstiprinājusi savu dalību Latvijā izvietotajā NATO spēku integrācijas vienībā (NSIV). Pievienošanās vienībai ļauj pilnveidot sadarbību starp Spāniju un Latviju kā uzņemošo valsti, kā arī veicina Spānijas karavīru integrāciju Kanādas vadītajā kaujas grupā un Sauszemes spēku brigādē.

«Spānijas lēmums nosūtīt virsnieku darbam NATO spēku integrācijas vienībā ir apsveicams un ļoti nozīmīgs. Tas ļaus pilnveidot sadarbību ar Spānijas bruņotajiem spēkiem un veicinās to jautājumu koordināciju, kas saistīti ar Spānijas dalību NATO daudznacionālajā kaujas grupā,» norādīja NSIV komandieris pulkvedis Ēriks Naglis.

NSIV Latvijā tika izveidota 2015. gada 1. septembrī kā daļa no plašākas NATO atbildes drošības izaicinājumiem reģionā. Tās galvenais uzdevums ir koordinēt alianses paaugstinātas gatavības spēku ātru izvēršanu reģionā, tostarp veicināt sabiedroto spēku izvietošanu Latvijā.

18. maijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis piedalījās Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministru Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, Beļģijā. Sanāksmes ietvaros notika diskusijas par ES sadarbības iniciatīvām Kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros, ieviešot ES Globālo stratēģiju. ES un NATO amatpersonas sanāksmē informēja par jaunāko ES un NATO sadarbībā.

Aizsardzības ministri uzklausīja ziņojumus par ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas militāro misiju un operāciju norisi, tostarp par ES Jūras spēku Vidusjūrā «EUNAVFOR Med» militāro operāciju «Sophia» un ES Apmācības misiju Mali, kurās piedalās arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Notika arī kopīga aizsardzības un iekšlietu ministru tikšanās, kā arī tika apspriesti terorisma apkarošanas jautājumi.

27. maijā notiks izlaidums Amerikas Savienoto Valstu Militārajā akadēmijā (USMA) Vestpointā. Akadēmiju absolvēs arī Miķelis Skudra no Latvijas. Viņš savu leitnanta pakāpi saņems Latvijā 16. jūnijā — kopā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas šī gada absolventiem. Studijas Vestpointā ilga gandrīz četrus gadus.

USMA piedāvā neskaitāmas bakalaura programmas — gan dažādas humanitārās zinātnes (svešvalodas, filozofija, psiholoģija u.c.), gan arī eksaktās zinātnes (fizika, ķīmija, inženierija). M. Skudra studēja būvinženieriju (Civil Engineering).

Kā uzsver Miķelis Skudra, USMA piedāvā dažādās studiju programmas, lai sagatavotu vispusīgi izglītotus virsniekus, kuri vēlāk, karjeras laikā kopā strādājot, spētu piedāvāt jaunas perspektīvas dažādu problēmu risināšanā. Akadēmijas mērķis ir audzināt kadetos interesi par tālāku zināšanu padziļināšanu, lai katrs absolvents kļūtu par «studentu uz mūžu» un nekad neapstātos sava prāta spēju attīstīšanā. Papildus akadēmiskajiem pienākumiem katram kadetam ir «militārais amats» kadetu brigādē. Šis ir vispraktiskākais veids, kā apgūt personāla vadību un organizēšanas prasmes, kā arī attīstīt savas līdera spējas.»

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm apkopojusi Zigrīda Krauze.
Foto – Normunds Mežiņš, Gatis Dieziņš.

Rugāju jaunsargi uzvar novada «Vīru spēlēs»

20. maijā Latgalē, Kūku pagastā notika tradicionālās Jaunsardzes 2. novada nodaļas jaunsargu «Vīru spēles 2017», kuras tiek organizētas sadarbībā ar Krustpils novadu. Spēlēs piedalījās jaunsargi vecumā no 15 līdz 19 gadiem, lai mērotos spēkiem divās disciplīnās — militārās šķēršļu joslas pārvarēšanā un jaunsargu patruļā.

17 jaunsargu komandu konkurencē otro un trešo vietu ieguva jaunsargi no Daugavpils (instruktori I. Gaidele-Ivanova un J. Šņukuts), bet pirmie šogad bija Rugāju jaunsargi. «Pārsteidzām paši sevi!» žurnālam «Tēvijas Sargs» atzina komandas kapteinis Egils Lietuvietis. Jaunsargu vienība Rugājos darbojas jau trīs gadus, pirmā instruktore bija Lita Meistare, bet pavisam nesen ar jauniešiem sācis darboties instruktors Jānis Rakstiņš.

2. novada nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs instruktors Juris Gedušs atzina, ka priecājas par uzvarētājiem, jo kausu ieguvuši jaunsargi, kurus vada jaunie instruktori. «Tas ir lielisks stimuls bērniem un pateicība instruktoriem par ieguldīto darbu, ko viņi paveikuši īsā laika posmā.»

Sagatavojusi virsseržante Diāna Selecka.
Foto — Gatis Dieziņš.

Jaunās haubices — efektīvas, ērti lietojamas un daudzpusīgas

Taivo Trams

Foto — visseržants Gatis Indrēvics.

Latvijas bruņotie spēki jau šī gada otrajā pusē saņems būtisku atbalstu savai ugunsspējai — kā zināms, Latvijas Aizsardzības ministrija un Austrijas Aizsardzības un sporta ministrija ir parakstījušas divpusēju līgumu par M109A50e tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi un to izmantošanai nepieciešamo speciālistu apmācību. Mūsu bruņoto spēku pārstāvji pašlaik Austrijā apgūst haubiču vadības prasmes, savukārt pirmās artilērijas iekārtas Latvijā nonāks šī gada rudenī. 

Būtiski uzlabos artilērijas iespējas
«Haubiču iegāde ir daļa no Nacionālo bruņoto spēku artilērijas netiešās uguns atbalsta sistēmas attīstības. Šī konkrētā iepirkuma ietvaros paredzēts attīstīt netiešās uguns atbalsta sistēmas pirmo kārtu, iegādājoties lietotas, bet mūsu bruņoto spēku netiešās uguns atbalsta spējas profila minimālajām prasībām pilnībā atbilstošas 155 mm pašgājējartilērijas sistēmas. Šīs sistēmas radīs priekšnoteikumus sabalansētai un tālākai spējas attīstībai, uzsvaru liekot uz pārējo spējas elementu vienlaicīgu attīstību — novērošanas un mērķu atklāšanas sistēmu, uguns vadības, komandvadības sakaru un informācijas sistēmu un munīcijas iegādi un integrētā apgādes atbalsta izveidi,» norāda pulkvežleitnants Edmunds Svenčs, Kaujas atbalsta pārvaldes priekšnieks. Projekta ietvaros pavērsies arī krietni plašākas iespējas sadarbībai un partnerībai ar sistēmu piegādātājvalsts bruņotajiem spēkiem, starpvaldību sadarbības iespējas aizsardzības jomā, tostarp materiāli tehnisko līdzekļu iegādes un uzturēšanas jomā.

Saistībā ar šo iepirkumu Latvijas bruņotie spēki savas aizsardzības spējas papildinās arī ar 120 mm mīnmetēju sistēmām, kas nodrošinās netiešās uguns atbalstu īsās distancēs, kā arī ar minimālajām prasībām atbilstošām NATO kalibra 120 mm mīnmetēju sistēmām. Pulkvežleitnants E. Svenčs uzsver, ka šī projekta ietvaros Nacionālajos bruņotajos spēkos noteikti gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi atjaunosies artilērijas ekspertu personāls.

No Austrijas mājās vedīs labāko pieredzi
Austrijā, kur notiek Nacionālo bruņoto spēku haubiču apkalpošanas speciālistu praktiskā apmācība, karavīri trenējas Austrijas bruņoto spēku poligonā «Allensteig» kopā ar Austrijas 4. mehanizētās brigādes
4. izlūkošanas un artilērijas bataljona 2. baterijas karavīriem.

Viens no mūsu karavīriem, kurš apgūst haubiču sistēmu izmantošanas prasmes, ir leitnants Jānis Zvirgzds, Kaujas atbalsta bataljona Uguns atbalsta rotas 1. mīnmetēju vada komandieris. Viņš uzsver, ka Austrijā ieradies, lai kopā ar austriešu karavīriem un virsniekiem iegūtu labāko pieredzi un aizvestu to uz Latviju. Runājot par iegādātajām haubicēm, J. Zvirgzds par tām izsakās ļoti atzinīgi. «Šai artilērijas sistēmai ir ļoti liels šaušanas ātrums — aptuveni 12 šāvieni minūtē, bet, kā saka paši austrieši, nepieciešamības gadījumā tas varētu būt arī lielāks. Salīdzinājumā ar citām pašgājēj-artilērijas sistēmām konkrētā iekārta ir guvusi novērtējumu kā ļoti viegli operējama un uzticama.»

Pašgājējhaubiču sistēmas M109A50e darbību faktiski nevar ietekmēt ne laika ap-
stākļi, ne arī diennakts tumšais laiks, tā var darboties gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, spēj strādāt netieši vai tieši pret jebkādu veidu mērķiem un sniegt atbalstu jebkurām manevra vienībām — kājniekiem, izlūkiem un citiem, stāsta leitnants J. Zvirgzds. Haubices aprīkojums ļauj arī izveidot dūmu aizsegu gan pašas iekārtas aizsardzībai, gan atbalstāmo vienību vajadzībām, kā arī nepie-
ciešamības gadījumā izgaismot kaujas lauku jebkādos apstākļos.

Komentējot apmācību gaitu, 1. mīnmetēju vada komandieris J. Zvirgzds atzinīgi novērtē austriešu ieguldījumu mācību procesā — Austrijas armijas speciālisti ir ļoti draudzīgi un pretimnākoši, vienmēr gatavi palīdzēt ar padomu. «Izrādās, mūsu mentalitātes ir samērā līdzīgas — dienests vienmēr ir pirmajā vietā, strādājam ar pilnu atdevi.»

Šāvienam gatava minūtes laikā
Jaunās kaujas tehnikas vienību iegāde ir nozīmīgs Nacionālo bruņoto spēku artilērijas papildinājums, kas ļaus uzlabot aizsardzības spējas, ne tikai pilnveidojot Latvijas bruņoto spēku netiešās uguns atbalsta spējas, bet arī uzlabojot Latvijas spēju pilnvērtīgi integrēties NATO operācijās un mācībās. No Austrijas tiek iepirktas 47 kaujas tehnikas vienības. To izmaksas ir dažādas — no 60 000 līdz 140 000 eiro, ņemot vērā konkrētās tehnikas vienības specifikāciju (haubice, uguns vadības punkts vai apmācību platforma). Iekārtas Austrijas armija savulaik iepirkusi no Lielbritānijas, bet no 2003. līdz 2007. gadam tās modernizētas un pēc tam — iekonservētas.

Haubices vidējā kaujas masa ir 28,8 tonnas, un tā bez degvielas papildu uzpildes var nobraukt 350 km, sasniedzot ātrumu gandrīz 60 km/h. Haubici uz priekšu dzen «General Motors» 8V71T motors, un iekārtai, kas aprīkota ar kāpurķēdēm, raksturīga visai augsta caurgājība. Haubices apkalpē ir pieci karavīri. Saņemot pavēli atklāt uguni, haubices apkalpe var uzsākt šaušanu minūtes laikā, bet atstāt uguns pozīcijas — jau 30 sekundes pēc uguns pārtraukšanas. Haubice var šaut ar 155 mm šķembu, dūmu un apgaismes lādiņiem, šaušanas attālums sasniedz gandrīz 30 km, bet kaujas deva vienā kaujas mašīnā ir 42 lādiņi. Šāda tipa haubices pašlaik ir arī Austrijas bruņoto spēku rīcībā.

Modernizācijas gaitā haubicēm ir uzstādīta mūsdienīga pusautomātiskās lādēšanas iekārta, inerciālā navigācijas sistēma un artilērijas uguns vadības sistēma. Uguns vadības centrs ir modificēta haubice, kurai ir saglabāts standarta korpuss, bet demontēts lielgabals, tādējādi palielinot iekšējo telpu. Uguns vadības centrs aprīkots ar taktisko artilērijas skaitļotāju, radiostacijām un papildu ģeneratoru. Lai spētu patstāvīgi aizsargāties no iespējamā uzbrukuma, uguns vadības centra rīcībā ir 80 mm dūmu granātu sistēma un 12,7 mm ložmetējs. Savukārt vēl viena iepērkamā haubices modifikācija — autovadītāju apmācību platforma — ir paredzēta praktiskās braukšanas prasmju apguvei.

Aicina atgriezties dienestā

Līga Lakuča

Foto — Gatis Dieziņš.

Latvijas Republikas Saeima 20. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā, lai motivētu karavīrus turpināt profesionālo dienestu pēc iespējas ilgāk, kā arī mudinātu atgriezties profesionālajā dienestā pēc atvaļināšanās.

Likuma izmaiņas paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, beidzoties līguma termiņam, — viņu izdienas pensijas aprēķinam piemēros 55% bāzi. Izdienas stāžā, kas ļauj pretendēt uz izdienas pensiju, ieskaitīs gan profesionālajā dienestā, gan obligātajā aktīvajā militārajā dienestā nodienēto laiku. 

Lai motivētu rezerves karavīrus atgriezties profesionālajā dienestā, likumā paredzēta iespēja pārrēķināt piešķirto izdienas pensiju. Par katru izdienas stāža gadu  pēc atjaunošanas aktīvajā dienestā izdienas pensija tiks paaugstināta par diviem procentiem. 10. maijā likumu izsludinājis Valsts prezidents. 

Lai precizētu, kas mainās pēc šī likuma pieņemšanas, «Tēvijas Sargs» uz sarunu aicināja Aizsardzības ministrijas Sociālo lietu nodaļas vadītāju Andri Jaško. 

— Kāpēc 20. aprīlī pieņemtie grozījumi ir tik būtiski?
— Jāsāk ar to, ka par likumu tika diskutēts ilgu laiku. Šie grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā ir ieviesti tāpēc, lai motivētu karavīrus dienēt maksimāli ilgi, kā arī pēc atvaļināšanās, ja tas ir iespējams, atgriezties profesionālajā dienestā. Pirmkārt, karavīri, kuri ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus bruņotajos spēkos un kuriem ir beidzies dienesta līguma termiņš, iegūst tādas pašas tiesības kā maksimālā vecuma dēļ atvaļinātie karavīri. Tas nozīmē, ka pensija viņiem tiek rēķināta, sākot no 55% un uz augšu. Līdz šim, ja līguma termiņš ir beidzies, rēķināja 40% no dienesta atalgojuma vidējā apmēra par pēdējiem pieciem gadiem. Obligātais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos līdz šim bija nodalīts, bet tagad tas tiek ieskaitīts Nacionālajos bruņotajos spēkos nodienētajā laikā.

— Tātad, ja cilvēks ir nodienējis 25 gadus, viņam bāze pensijas rēķināšanai būs 55%?
— Jā, jo mūsu mērķis ir motivēt karavīrus dienēt vismaz 25 gadus. Un jau šodien mēs redzam, ka izdienas pensijas pieprasītāju skaits ir būtiski samazinājies, tas nozīmē, ka karavīri izvēlas turpināt militāro dienestu.

Otra lieta ir motivēt tos karavīrus, kuri ir labi speciālisti, bet ir aizgājuši no militārā dienesta un saņem izdienas pensiju, atgriezties dienestā. Tātad, ja viņi ir nepieciešami Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, mēs motivējam viņus atgriezties, pārrēķinot piešķirtās izdienas pensijas. Proti, karavīriem, kuri saņem izdienas pensiju un atgriežas militārajā dienestā, šīs pensijas tiks pārrēķinātas — par katru nodienēto gadu pensija tiks palielināta par 2%.

— Kāds ir bijis prom no dienesta un tagad vēlas atgriezties, kas viņam būtu darāms?
— Ja cilvēks pieņem lēmumu atgriezties dienestā un bruņotie spēki ir gatavi viņu no jauna pieņemt dienestā, atvaļinātais karavīrs vēršas Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9 (tālrunis uzziņām: 67137137; e-pasts uzziņām: rekrutesana@mil.lv; papildu informācija: www.mil.lv/Rekrutesana) vai jebkurā savai dzīvesvietai tuvākajā regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Izdienas pensijas saņēmējs par to rakstiski paziņo mums — Aizsardzības ministrijas Sociālo lietu nodaļai (Rīga, K. Valdemāra ielā 10/12; e-pasts SLN@mod.gov.lv; t. 67335197; 67335236). No tās dienas, kad viņš atsāk militāro dienestu, izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta. Cilvēks sāk no jauna dienestu, nodien attiecīgo periodu, par ko puses ir vienojušās līgumā. Tiklīdz viņš atvaļinās no dienesta, tā atkal mums paziņo, mēs apkopojam visu informāciju par dienesta laiku un atalgojumu, un viņam tiek pārrēķināta izdienas pensija. Izdienas pensijas izmaksa tiek atsākta, bet jau lielākā apmērā.

— Kāds ir minimālais vai maksimālais laiks, kas atgriežoties jānodien?
— Par laiku, kas jānodien pēc atjaunošanās militārajā dienestā, domāju, lems bruņotie spēki. Pašreiz Militārā dienesta likums paredz slēgt līgumu uz pieciem gadiem.

— Cik cilvēku aptuveni varētu atgriezties dienestā?
— Esmu pārliecināts, ka bruņotie spēki izvēlēsies pašus labākos, kuri viņiem ir vajadzīgi. Pašreiz par šādu iespēju ir jau interesējušies piecpadsmit izdienas pensijas saņēmēji, pieļauju, ka interesentu skaits ir krietni lielāks. Tad, kad gatavojām likumprojektu, bija doma, ka vairāki desmiti cilvēku gadā varētu atgriezties dienestā.

— Nosauciet vēlreiz secīgi, kas jāizdara, ja vēlas atgriezties dienestā?
— Jāvēršas Rekrutēšanas un atlases centrā vai tuvākajā vienībā. Ja ir piekrišana un atvaļinātais karavīrs atbilst visām prasībām, lai varētu atsākt dienestu, tad ir jāslēdz līgums un par to jāpaziņo mums. Ir daudz pozitīvu aspektu, kas mudinās bijušos karavīrus atgriezties dienestā. Vispirms materiālajā ziņā karavīrs būs nodrošināts, tas nozīmē, ka viņš atgriežas stabilā vidē un par viņu tiek maksāti nodokļi. Ir garantēts stabils darbs, stabili ienākumi un precīzi nomaksāti nodokļi. Otra svarīga lieta — bruņotie spēki atgūs apmācītu karavīru.

— Vai jūs esat saskāries ar situāciju, ka atvaļinātajiem karavīriem ir grūtības integrēties civilajā vidē?
— Ir informācija par šādām situācijām, ka reizēm ir sarežģīti atrast savu vietu pēc militārā dienesta. Tāpēc mēs — AM Sociālo lietu nodaļa — jau ceturto gadu braucam uz vienībām, skaidrojam šīs lietas, runājam. Semināru organizēšanā esam iesaistījuši Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālistus, kā arī cieši sadarbojamies ar NBS sociālo darbinieci Elīnu Jurevicu. Karavīram, uzsākot militāro dienestu, ir jāsaprot, ka kādreiz dienests noslēgsies, un tāpēc laikus jādomā, ko darīt pēc tā. Lai radītu šo drošības izjūtu, ir jāsniedz karavīriem informācija, jādod iespēja noskaidrot interesējošās lietas, un to mēs arī darām, braucot pie vienībām. Stāstām par sociālajām garantijām karavīriem, iepazīstinām ar to, kas sagaida viņus pēc militārā dienesta. Lekciju cikls ir devis rezultātu, jo izdienas pensiju pieprasītāju skaits ir ievērojami samazinājies. Tas ļauj secināt, ka karavīri, pirms pieņem lēmumu par aiziešanu no dienesta, jau sāk daudz rūpīgāk visu analizēt. Uzskatu, ka aizsardzības sistēmā esam nonākuši optimālajā situācijā, jo pašlaik izdienas pensijas pieprasītāji militāro dienestu ir beiguši tikai objektīvu iemeslu dēļ, proti, tas ir vai nu maksimālais vecums, vai veselības stāvoklis. Ieguvēji būs arī karavīri, jo atvaļināsies ar lielāku izdienas stāžu, un līdz ar to viņiem būs labas izdienas pensijas. Jāpiebilst, ka visas izdienas pensijas tiek indeksētas tāpat kā valsts vecuma pensijas, tieši tādā pašā apmērā un tādā pašā kārtībā.

Valsts kontrole ir arī veikusi apjomīgu analīzi, tostarp par karavīru spējām integrēties civilajā dzīvē. Šai ziņojumā ir norādīts, ka 70% izdienas pensijas saņēmēju spēj integrēties civilajā darba tirgū, un tas zināmā mērā saistīts ar mūsu iepriekš veiktajiem izskaidrojošiem pasākumiem. Turpināsim strādāt, lai arī atlikušie 30% izdienas pensijas saņēmēju būtu pietiekami aktīvi un spētu iekļauties darba tirgū. Vēlos arī pateikties visiem tiem karavīriem, kas gan semināros, gan individuāli dalās ar savām domām, informē mūs par problēmām un izsaka savus viedokļus. Mums visiem ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt šo dialogu, jo tikai tā varam sasniegt kopējo mērķi — padarīt stiprāku un drošāku mūsu valsti.

Par gaisa atbalsta kontrolieru darbu un apmācību

Līga Lakuča

Foto — Gatis Dieziņš.

No 2017. gada 3. līdz 13. aprīlim NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes Gaisa atbalsta kontroles vienība organizēja ikgadējo kvalifikācijas paaugstināšanas kursu esošajiem gaisa atbalsta kontrolieriem un šī amata kandidātiem. Šajā teorētiskajā kursā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas gaisa atbalsta kontrolieri un šo valstu gaisa atbalsta kontroles vienību karavīri.

Sarunā piedalās:


majors Armands Rutkis, SzS KBde Kaujas atbalsta bataljona Gaisa atbalsta kontroles vienības komandieris, 

 

ASV Nacionālās gvardes GS majors Bartlijs Vards (Ward, Bartley J Maj), 127. eskadriļas drošības virsnieks,

 


galvenais virsseržants Riks Boijers (MSgt Rick Boyer), Mičiganas Nacionalās gvardes GS gaisa atbalsta kontrolieris,

 

 

majors Andrē Sprovs (Maj Andre Sprauve), bezpilota lidaparāta MQ-9 pilots.

 

 

— Kā Latvijā tika uzsākta gaisa atbalsta kontrolieru programmas izveide, un kas līdz šim ir padarīts?
Maj. A. Rutkis: — Darbs pie Latvijas gaisa atbalsta kontrolieru apmācības tika uzsākts 2008. gadā, kad NBS karavīri kopā ar Mičiganas pavalsts Operacionālās sadarbības padomnieku vienību tika gatavoti dalībai starptautiskajā operācijā Afganistānā. Kopš 2008. gada mūsu vienības karavīri Mičiganas pavalstī ir piedalījušies Jūras spēku speciālās karadarbības kursā (Naval strike and Air Warfare Center), lai apgūtu vajadzīgās zināšanas un kursa noslēgumā saņemtu gaisa atbalsta kontrolieru kvalifikāciju un sertifikātus. 2010. gadā tika izveidots NBS Sauszemes spēku Kaujas atbalsta bataljons, un kopš tā laika mums ir pašiem sava kaujas spējīga Gaisa atbalsta kontroles vienība. Aizvadīto gadu laikā esam piedalījušies dažādu līmeņu starptautiskajās militārajās mācībās un operācijās, kur guvām nenovērtējamu pieredzi un zināšanas, kā arī apliecinājām sevi no labākās puses, pārstāvot Latviju. Mēs strādājam pie zināšanu un pieredzes paplašināšanas bataljona un brigādes līmenī. Galveno uzmanību pievēršam savstarpējās sadarbības pilnveidošanai, strādājot ar daudznacionāliem spēkiem. Latvijā gaisa atbalsta kontrolieriem nav iespējams pilnvērtīgi uzturēt savas spējas, jo nav aviācijas, kas spētu nodrošināt mūsu apmācībai nepieciešamo atbalstu. Tāpēc kvalifikācijas un profesionalitātes uzturēšanai un pilnveidošanai ir jāpiesaista gaisakuģu platformas Latvijā vai jādodas uz ASV vai NATO dalībvalstīm Eiropā.

— Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tiek organizēts ikgadējs šo speciālistu apmācības un sertifikācijas kurss.
Maj. A. Rutkis: — Jā, šis apmācību kurss notiek reizi gadā un ir obligāts mūsu gaisa atbalsta kontrolieru kvalifikācijas uzturēšanai. Kursa laikā vienu nedēļu notiek teorētiskās apmācības, kas ietver gaisa atbalsta kontrolierim nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tam seko tests, kurā pareizi jāatbild vismaz uz 80% jautājumu. Divas dienas tiek veltītas praktiskajām mācībām. Šis kurss ir paredzēts arī jau pieredzējušiem gaisa atbalsta kontrolieriem, jo, kā mēdz teikt, atkārtošana ir zināšanu māte. Kursa laikā tiek atkārtoti visi tie temati un prasības, kas jāzina mūsu ikdienas darbā. Šobrīd tiek apgūts brigādes līmeņa gaisa atbalsta kontroles vienības plānošanas process.

Maj. B. Vards: — Šajā kursā tiek mācītas tās zināšanas, kas ir nepieciešamas, lai karavīrs kļūtu par gaisa atbalsta kontrolieri. Tātad ir noteikti uzdevumi, kurus šiem kursantiem nāksies paveikt — daļa no tiem ir paveicami klasē mācību nodarbību laikā, citus ir iespējams paveikt praktisko mācību laikā. Šīs ir gaisa atbalsta kontro-lieru akadēmisko zināšanu atkārtošanas mācības, līdzīgi kā man — militāram pilotam — katru gadu ir jānokārto pārbaudes lidojums. Gaisa atbalsta kontrolieriem ikgadējās teorētisko zināšanu pārbaudes aptver visu, sākot ar pamatdoktrīnu un pamatteoriju, līdz to praktiskai lietošanai. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāapgūst jaunās spējas, jaunās metodes, jaunās kaujas procedūras, lai pēc tam šīs jaunapgūtās zināšanas praktiski izmantotu mācību kursa laikā. Un šīs zināšanas, kā arī prasme tās izmantot nodrošina gaisa atbalsta kontrolieru panākumus, spējot pierādīt viņu savietojamību visā pasaulē. Šeit organizētais kurss ir uzskatāms par Baltijas valstu gaisa atbalsta kontrolieru mācību kursu, un tas apliecina, ka Latvijas gaisa atbalsta kontrolieru programma patiešām ir vadībā. Mēs, šī kursa instruktori no ASV, esam tikai konsultanti, lai jums palīdzētu. Es esmu sadarbības virsnieks instruktors. Savukārt mūsu gaisa atbalsta kontrolieru sagatavošanas instruktori strādā ar jūsu Gaisa atbalsta kontroles vienības karavīriem un sniedz savas zināšanas un konsultācijas saistībā ar mūsu Latvijas partneru organizēto apmācību. Jūsu Gaisa atbalsta kontroles vienības karavīri majora Armanda Rutka vadībā ir lielisks paraugs — viņi piedāvā Latvijā apgūt tās pašas zināšanas, kuras mēs piedāvājam apgūt ASV.  Šeit mēs redzam lielisku piemēru kopīgai NATO vai daudznacionālai apmācībai.

— Tātad, jūsuprāt, Latvijas Gaisa atbalsta kontroles vienības karavīri ir tik spēcīgi, ka nākotnē varētu strādāt par konsultantiem citās valstīs?
Maj. B. Vards: — Noteikti, jo jūsējie šobrīd šajā jomā ir līderpozīcijās.

— Kā jūs redzat ASV un Latvijas sadarbību šajā jomā nākotnē?
Maj. B. Vards: — Es esmu pilots, un man bieži nākas būt gan Latvijā, gan ASV. Es arī turpmāk atbildēšu par Latvijas gaisa atbalsta kontrolieru praktisko apmācību organizēšanu ASV. Latvijā gaisa atbalsta kontrolieri iegūst sev nepieciešamās teorētiskās zināšanas mācību klasē, lai pēc tam dotos pie mums uz ASV un varētu jau praksē izmantot iegūtās zināšanas — organizētu lidmašīnu kontroli nepieciešamā apjomā, pieredzētu noteikta skaita aviācijas bumbu nomešanu un ložu izšaušanu, respektīvi, izpildītu dažādas šīs profesijas speciālistam paredzētās prasības, kas ietilpst gaisa atbalsta kontrolieru svarīgāko uzdevumu sarakstā. Protams, bez praktiskās apmācības ļoti būtiski ir piedalīties kaujas atbalsta mācībās, piemēram, «Summer Shield». Drīzumā notiks mācības «Saber Strike», kas nodrošina iespēju karavīriem trenēties starptautiskā vidē, kur jūsu gaisa atbalsta kontrolieri nodrošinās vienības ar tuvā gaisa atbalstu.

Gsvrž. R. Boijers: — Viens no ieguvumiem šajā sadarbībā no mūsu, amerikāņu, viedokļa ir tas, ka arī mūsu gaisa atbalsta kontrolieriem ir dota iespēja strādāt kopīgi ar Latvijas gaisa atbalsta kontrolieriem, it īpaši tad, kad jūsējie atrodas mācībās ASV. Mūsu gados jaunākiem karavīriem tādējādi ir iespējams uzzināt, kā šīs lietas tiek organizētas NATO vidē. Tas ir abpusējs ieguvums — mēs palīdzam jūsu speciālistiem šeit, Latvijā, savukārt jūsu gaisa atbalsta kontrolieri spēj palīdzēt ASV gaisa atbalsta kontrolieriem dažādos jautājumos, daloties savās zināšanās un pieredzē ar to, ko viņi ir pieredzējuši dažādās operācijās vai arī mācību laikā poligonos.

— Kas, jūsuprāt, ir visgrūtākais gaisa atbalsta kontrolieru profesijā?
Maj. A. Rutkis: — Pirmkārt, svarīga ir atbilstoša personāla atlase. Tātad mums ir vajadzīgi šajā jomā jau pieredzējuši karavīri ar teicamām individuālajām iemaņām manevru vienībā. Otrkārt, mums ir jāspēj piesaistīt attiecīgos karavīrus, kam būtu interese apgūt šo specialitāti, lai viņi varētu kļūt par labiem gaisa atbalsta kontrolieriem. Lai karavīrs varētu dienēt mūsu vienībā, viņam ir jābūt labai angļu valodas prasmei, teicamai fiziskai sagatavotībai, spējai strādāt, apgūt un analizēt liela apjoma informāciju salīdzinoši īsā laikā, kā arī būt elastīgam un ātri reaģēt un pieņemt lēmumus dažādās nestandarta un stresa situācijās. Un tikai tad mēs varam uzsākt viņu profesionālo apmācību. Protams, atšķirīgs apmācības process un karjeras plānošana ir instruktoriem un virsniekiem. Nākotnē ir plānots šo specialitāti uzturēt uz instruktoru bāzes.  Mums ir jābūt pietiekami elastīgiem, lai spētu sekmīgi veikt sa-vus dienesta pienākumus un gūt panākumus. Tāpēc arī tiek organizētas šādas mācības, un mēs pievēršam nopietnu uzmanību kvalitātei gan mācību kursa teorētisko nodarbību laikā mācību klasēs, gan arī praktiskajās lauka nodarbībās poligonos, arī tad, kad piedalāmies dažādās operācijās. Tātad jāspēj pielāgoties dažādām izmaiņām, apgūt plašas zināšanas par visu — plānošanu un izpildi, aprīkojumu, ekipējumu un dažādām iekārtām. It īpaši mūsdienās, kad visas tehnoloģijas un procedūras strauji mainās, mums ir jāseko visam līdzi, tātad daudz laika jāiegulda zināšanu papildināšanā. Vienam cilvēkam praktiski nav iespējams to visu pārzināt, tāpēc vienībā ir nepieciešams sadalīt atbildības jomas, lai katrs būtu eksperts savā jomā, un, to visu saliekot kopā, būs rezultāts.

Maj. B. Vards: — Es vēlētos atgriezties pie pieminētās mūsu darbošanās kopā — vasaras beigās Mičiganas Nacionālā gvarde organizē kārtējās mācības «Northern Strike», kurās piedalīsies arī karavīri no Latvijas. Un jūsu karavīru pienesums šajās mācībās būs viņu nesen Vācijā gūtā pieredze ASV Eiropas spēku vadītajās starptautiskajās militārajās mācībās «Allied Spirit». Viņi varēja kopā strādāt ar mūsu armijas karavīriem un jūras kājniekiem arī mācībās «Summer Shield». Savukārt mācībās «Northern Strike» šī sadarbība noris arī ar ASV Gaisa spēkiem. Mēs ieradīsimies Latvijā un sniegsim savu atbalstu mācībās «Saber Strike», savukārt jūsu gaisa atbalsta kontrolieri sniegs mums savu atbalstu mācībās «Northern Strike» — šī sadarbība noris abos virzienos. Jūsu gaisa atbalsta kontrolieri var sniegt mūsu jaunajiem gaisa atbalsta kontrolieriem citādāku perspektīvu, respektīvi, viņi spēj parādīt tiem atšķirīgus doto uzdevumu risinājumus, tāpēc mēs cenšamies nodrošināt, ka «Northern Strike» mācībās, līdzdarbojoties ar jūsu gaisa atbalsta kontrolieriem, būtu iespējas piedalīties dažādiem ASV Bruņoto spēku karavīriem no visas Amerikas, kas patiešām ir ļoti svarīgi. Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma — sarežģītākais gaisa atbalsta kontrolieru profesijā un apmācībā ir tas, ka katru gadu jums ir jāapgūst kaut kas pavisam jauns, kas nav salīdzināms ar mobilā viedtālruņa operētājsistēmas kārtējo atjauninājumu — tās ir pavisam jaunas iekārtas, un arī šo jauno iekārtu darbības veids ir pilnīgi atšķirīgs. Tajā pašā laikā jums vienmēr ir jābūt gataviem, ka tiks mainīta līdzšinējā apmācību vieta.

Maj. A. Rutkis:
— Mūsu speciālistu dalība starptautiskajās operācijās parasti ilgst trīs līdz sešus mēnešus. Piemēram, operāciju rajonā Afganistānā karavīrs gūst operacionālo pieredzi. Tomēr pēc atgriešanās vienībā atklājas, ka daudzas teorētiskās un praktiskās lietas ir mainījušās. Svarīga ir savstarpēja informācijas un pieredzes nodošana — pēctecība.

— Ir dzirdēts arī viedoklis, ka nākotnē gaisa atbalsta kontrolieru nozīme mazināsies, jo ir taču bezpilota lidaparāti. Kādas ir jūsu domas?
Maj. A. Sprovs: — Manuprāt, apzīmējums «bezpilota lidaparāts» nav gluži pareizs, jo šāda lidaparāta darbību nodrošina daudzi cilvēki, tāpat kā pilotējamām lidmašīnām, piemēram, A-10 vai citām, kuru kontrolē tiek iesaistīti arī jūsu gaisa atbalsta kontrolieri. Ir jānodrošina šo lidaparātu darbs, to mijiedarbība ar gaisa atbalsta kontrolieriem, kā arī tiešā saziņa ar citiem lidaparātiem.

Gsvrž. R. Boijers: — Manuprāt, gaisa atbalsta kontrolieri vienmēr būs vajadzīgi dekonfliktācijas organizēšanai starp dažādiem lidaparātiem, netiešās uguns atbalstam un manevra elementiem, jo tiklīdz gaisā būs vairāki lidaparāti, kas būs iesaistīti kaujā vai vienkārši lidos debesīs, var notikt dažādi nelaimes gadījumi, ja neviens nekontrolēs šo lidaparātu lidojumu. Un gaisa atbalsta kontrolieru galvenais uzdevums ir šādu negadījumu novēršana.

— Tā patiesībā ir milzīga atbildība…
Maj. A. Rutkis: — Protams. Lai gan formāli tā ir attiecīgā vienības komandiera atbildība, bet gaisa atbalsta kontrolieris sniedz padomu un iesaka, kā rīkoties. Tas arī ir mūsu galvenais uzdevums, atbalstīt manevra vienības komandieri viņa nodomu un uzdevumu izpildē. Ikviens, kurš ir iesaistīts šajā procesā, ir līdzatbildīgs, tomēr vairākumā gadījumu, kad viss ir detalizēti integrēts, gaisa atbalsta kontrolierim ir jāspēj uzņemties lielāko atbildību.

— No militārpersonām reizēm esmu dzirdējusi viedokli, ka gaisa atbalsta kontrolieri ir kaut kas vairāk par parastiem karavīriem. Vai jūs piekrītat šādam vēr-tējumam?
Maj. A. Rutkis: — Es gan to vairāk saistu ar augstajām prasībām, ko mēs izvirzām personāla atlasē, apmācības procesā un kvalifikācijas uzturēšanā. Mums ir jābūt zinošiem, pieredzes bagātiem un spējīgiem veikt uzdevumus, kā arī pieņemt lēmumus jebkurā sarežģītā situācijā, jo katra kļūda vai nepareizi pieņemts lēmums var radīt letālas sekas un izraisīt starptautisku rezonansi.

Maj. B. Vards: — Es esmu ASV Gaisa spēku pilots, kurš ir piekomandēts armijai kā gaisa spēku sadarbības virsnieks, un, manuprāt, gaisa atbalsta kontrolieris ir specializēts sauszemes manevru karavīrs. Viņi varētu dienēt arī kādā citā bruņoto spēku veidu vienībā — tam nav nozīmes. Svarīgas ir tās zināšanas un tikai gaisa atbalsta kontrolieriem raksturīgās prasmes, ko viņi spēj nodrošināt kaujā. Arī man reizēm nav saprotams, kā viņi spēj manevrēt līdz ar armiju, prot prasmīgi izmantot iekārtas un aprīkojumu, lai spētu paziņot vajadzīgās ziņas ne tikai lidmašīnām, bet arī citiem karavīriem uz zemes.

Maj. A. Rutkis: — Latvijas gaisa atbalsta kontroles programmai pavisam noteikti nebūtu tādu panākumu un tā nebūtu tik veiksmīga bez Mičiganas Nacionālās gvardes kolēģu sniegtā atbalsta kopš 2008. gada. Gaisa atbalsta kontrolieru programmas izveidošanā un attīstībā daudz darījis vienības pirmais komandieris un esošais šīs programmas menedžeris pulkvežleitnants Edmunds Svenčs, kā arī vienības otrais komandieris majors Dans Jansons. Protams, pateicības vārdus un novērtējumu ir pelnījuši tie karavīri, kuri ir dienējuši un joprojām dien mūsu vienībā, jo bez viņu ieguldījuma, atdeves un viņu ģimenes atbalsta nebūtu sasniegts viss iepriekš minētais.

— Vēlētos atgriezties pie iepriekšējā jautājuma par bezpilota lidaparātiem…
Maj. B. Vards: — Šāds lidaparāts nav paredzēts lidošanai cilvēkam, tomēr tā lidošanas laikā nepārtraukti vairāki cilvēki to novēro un ar to sadarbojas. Saziņa ar šādu lidaparātu notiek tieši tāpat, kā to darām mēs — gaisa atbalsta kontrolieri. Atšķirība ir vienīgi tāda — mana rācija atrodas pietiekami tuvu — to sauc par redzamības līniju, lai spētu sarunāties, piemēram, ar lidmašīnas ekipāžu, bet bezpilota lidaparāts var doties ārpus šīs redzamības līnijas, un tad sakari ar to tiek uzturēti caur satelītiem. Sakaru izmantošana ir praktiski identiska.

Maj. A. Sprovs: — Bezpilota lidaparāti piedāvā pastāvīgu, unikālu kaujas lauka perspektīvu, jo to konstrukcija ļauj tiem stundām atrasties gaisā. Un to lidojumu var kontrolēt vairāki piloti. Tajā pašā laikā šāda lidaparāta sensors vienmēr ir aktīvs. Tāpēc arī šādi lidaparāti tiek izmantoti, jo parastajiem, pilotējamiem lidaparātiem ir zināms laika ierobežojums, cik ilgi tie var atrasties gaisā — vienu, divas, trīs stundas. Pēc tam pilotējamam lidaparātam ir jānolaižas, un ar to šie lidaparāti atšķiras.

Bezpilota lidaparāti ir vēl viena papildu iespēja, ko vienības komandieris uz zemes var piesaistīt, izmantojot gaisa atbalsta kontrolierus.

 — Tātad, jūsuprāt, arī nākotnē mēs neiztiksim bez karavīru iesaistes šādās operācijās un bezpilota lidaparāti neko šajā jomā nespēs mainīt?
Maj. A. Sprovs: — Es nedomāju, ka būtu sagaidāmas kādas izmaiņas.

Starptautiskās mācības «Summer Shield XIV»

No šā gada 17. līdz 30. aprīlim Ādažu poligonā un līdzās esošajās teritorijās norisinājās starptautiskās mācības «Summer Shield XIV», lai trenētu kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spēju integrēšanu bataljona un brigādes līmeņa aizsardzības operācijās.

Gadskārtējās mācībās piedalījās vairāk nekā 1800 karavīru no Latvijas, ASV, Bulgārijas, Igaunijas, Kanādas, Lietuvas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Rumānijas, Slovākijas un Vācijas, nodrošinot karavīriem iespēju trenēties starptautiskā vidē.

Šogad mācībās «Summer Shield XIV» tika trenētas plaša spektra kaujas atbalsta spējas — artilērijas, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas, aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, kaujas inženieru un konstrukcijas inženieru un prettanku spējas. Mācībās prasmes uzlaboja arī apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji un gaisa atbalsta kontrolieri, kā arī Medicīnas rota un transportēšanas apakšvienības.

Mācību noslēguma ceremonijā, uzrunājot karavīrus, Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis I. A. Lejiņš sacīja:

«Tās nav tikai valstis, ko mēs šeit redzam, tās ir militārās spējas, kuras tiek apvienotas. Parasti mācībās «Summer Shield» mēs redzam kājnieku vienību manevrus. Šogad mācības bija īpašas ar to, ka trenējām kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējas kājnieku vienību atbalstam. Alianse ir spēcīga, jo mums ir šī iespēja mācīties vienam no otra un pilnveidoties. Vienmēr ir ko mācīties gan no Latvijas, gan Luksemburgas, Vācijas, ASV, Bulgārijas, Rumānijas, Slovākijas, Lietuvas, Igaunijas, Kanādas, Lielbritānijas un citu valstu karavīriem.

Mācības ir noritējušas sekmīgi. Mēs redzējām labu sadarbību, un mēs runājām viens ar otru, nevis viens par otru.»

Sagatavots pēc portāla sargs.lv materiāliem.

Latvijas Drošības un aizsardzības klasteris stiprinās konkurētspēju

Elīna Egle,
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja.

Foto — Gatis Dieziņš.

Šogad Aizsardzības ministrijas un «DAIF Latvija» organizētajās «Industrijas dienās 2017» uzņēmumu, universitāšu un aizsardzības sektora pārstāvji tika plašāk iepazīstināti ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas («DAIF Latvija») Latvijas Drošības un aizsardzības klastera (DAK) stratēģiju, mērķiem un specializāciju. Šo stratēģiju «DAIF Latvija» īstenos ar ES fondu atbalstu projekta «Latvijas Drošības un aizsardzības klastera izveide» ietvaros.

Klasteris rada jaunas partnerības
Klastera būtība ir apvienot Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, kas strādā drošības unaizsardzības sektoros, to eksportspējas un konkurētspējas stiprināšanai. Latvijas un ārvalstu zinātniskie partneri, drošības un aizsardzības organizācijas un lielie uzņēmumi ar interesi lūkojas uz Latvijas uzņēmumiem un meklē sadarbības iespējas, ņemot vērā aizsardzības spēju stiprināšanas plānus un kopējo finansējuma pieaugumu ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās reģiona valstīs. Zinātniekiem nepieciešams praktisks skatījums uz veiktajiem pētījumiem, bet lieliem uzņēmumiem nepieciešami partneri integrācijai vietējā tirgū. Savukārt starptautiskās organizācijas tieši pārrobežu sadarbībā saredz inovācijas un ilgtspējas potenciālu.

DAK dalībnieki plāno sadarboties ar klastera zinātniskajiem partneriem — Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Transporta un sakaru institūtu, lai strādātu pie jaunu produktu izstrādes iespēju analīzes.


Pusmiljons eiro tirgus izpētei un reklāmai
Aizsardzības un drošības sektoros strādājošie uzņēmumi DAK ietvaros nostiprinās savu kompetenci un atpazīstamību, nodrošinot ne tikai pašmāju aizsardzības un iekšlietu nozares pieprasījumu, bet arī koncentrējoties uz reģioniem, kuros šobrīd ir ievērojams un pieaugošs pieprasījums drošības un aizsardzības nozarēs. Jau šobrīd «DAIF Latvija» ietvaros uzņēmumi ir iekļāvušies starptautiskā nozares konsultāciju un izpētes sistēmā un izzina jaunas iespējas Eiropas un NATO aizsardzības piegāžu ķēdēs, piedaloties Eiropas Aizsardzības aģentūras un NATO industrijas padomnieku grupās.

Izmaiņas starptautiskajā vidē un ģeopolitiskajā situācijā ir radījušas virkni priekšnosacījumu, lai NATO sabiedroto un Eiropas Savienības dalībvalstu vidū aizsardzības un drošības industrijai tiktu pievērsta nopietna uzmanība un, protams, arī investīcijas. Apņemšanos stiprināt saikni ar industriju un modernizēt aizsardzības spējas apliecina virkne lēmumu, kas nostiprināti pēdējo NATO samitu un Eiropas politikas plānošanas dokumentos. Piemēram, atšķirībā no iepriekšējiem ES fondu plānošanas periodiem duālo produktu (civilām un militārām vajadzībām) attīstībai DAK mērķa tirgos ir pieejams atbalsta finansējums un dalībvalstis veido grantus  atbilstoši aizsardzības spēju nostiprināšanai.

Latvijas aizsardzības industrija var
Latvijas inženieru radošums un rūpniecības industriālās tradīcijas aizsardzības jomā ir gadsimtu senas. Joprojām varam lepoties ar sasniegumiem mašīnbūvē, kuģubūvē, sakaros, aviācijā. Mūsdienās lielos uzņēmumus ir aizstājuši mazāki, bet specializēti uzņēmumi. Mainoties tehnoloģijām un karadarbības formām, Latvijā radušās jaunas nozares, kas papildina drošības produktu klāstu ar elektronikas produktiem un komponenšu materiāliem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumiem. Uzņēmumi ir pārvarējuši gan politisko režīmu maiņas, gan ekonomikas krīzes un šobrīd, apvienojot zināšanas un pieredzi, piedāvā unikālus, kvalitatīvus un viedus produktus un pakalpojumus. Jāatzīmē, ka pašlaik labvēlīgu augsni rada arī Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izpratne par nepieciešamību atbalstīt vietējo ražošanu, kas nozīmētu gan piegādes ķēdes drošību, gan ekonomisko drošību nākotnē. Industriju pārstāvji un zinātnieki atzīmē, ka visbiežāk būtisks ir tieši praktisks profesionāļu padoms, kas palīdz izprast un novērtēt pētījumu, produktu un pakalpojumu potenciālu un izmantojamību armijā vai drošības struktūrās.

Kā vēsta «RAND Europe» 2015. gada pētījums par Latvijas drošības un aizsardzības industrijas spēju novērtējumu, Latvijas drošības un aizsardzības industrijā strādājošie sevi apliecina virknē nozīmīgu sektoru. Latvijas uzņēmumi piedāvā integrētās platformas — bezpilota lidaparātus un transporta līdzekļus, kuģus, loģistikas un IKT risinājumus, satelīttehnoloģijas u.c.

Nākotnē nepieciešams veikt vēl nozīmīgākas investīcijas jaunu produktu izstrādē un arī reklamēt šos produktus starptautiskos tirgos. Latvijas produktu konkurētspēja un eksports sniegs atbalstu nākotnes aizsardzības spēju attīstībai, ienesot papildu resursus valsts budžetā nodokļu veidā.

Specializācija digitālās prasmēs un viedos materiālos
DAK dalībnieki ir definējuši stratēģiju, lai kāpinātu Latvijas drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumu un zinātnisko institūciju konkurētspēju un nostiprinātu to reputāciju starptautiskos tirgos. DAK misija — būt nozares virzītājspēkam, sekmējot Latvijas drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumu un zinātnisko institūciju sadarbību augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai un eksportēšanai.

Ierobežotie resursi motivē DAK fokusēties, paredzot specializāciju IKT sistēmu izstrādē un integrācijā duālās lietojamības produktos, identificējot nišas produktus, kā arī izstrādājot un izmantojot viedos un kompozītmateriālus, kas sekmē arī sadarbību inženiertehnisko spēju un cilvēkresursu attīstībā. Šobrīd DAK projekta ietvaros uzņēmumi var iegūt līdz pat 85% ES fondu finansējumu produktu atpazīstamības veicināšanai un virzīšanai tirgū.

Atvērti sadarbībai
DAK darbs strukturējas domnīcās, tās grupējot trīs pamata tēmās — eksports, inovācija un produktivitāte. Eksporta domnīca norisināsies jau 24. maijā, akcentējot iepirkumu procedūru aktualitātes Latvijā, ASV un ANO. Inovāciju domnīca norisināsies 31. maijā, kur DAK specializācijas jomās varēsim iepazīties ar Latvijas zinātnieku veikumu un rast partnerību produktu attīstībai. Produktivitātes domnīca, kas notiks 7. jūnijā, savukārt fokusēsies uz pieejamo atbalstu Eiropas aizsardzības aģentūrā un NATO, t.sk. valdības kvalitātes atzīšanas sistēmas lietojumu.

Plānotas arī vairāku industrijas smagsvaru — ārvalstu uzņēmumu pārstāvju vizītes Latvijā, lai veidotu jaunas partnerības un veicinātu abpusēji izdevīgu produktu noietu. Ar DAK dalībniekiem un partneriem tiek saskaņots aktivitāšu kalendārs un virkne pasākumu DAK dalībnieku produktu reklamēšanai ārzemēs. Piemēram, pirmā iepazīšanās vizīte — aizsardzības nozares iepirkumu sistēmas, kiberdrošības u.c. nozaru uzņēmumu sadarbības potenciāla izpēte plānota Igaunijā 26. maijā.

DAK ir atvērts ikvienam uzņēmumam un pētniecības iestādēm, kas vēlas
nostiprināt savas pozīcijas drošības un aizsardzības sektora apgādē. Pašlaik DAK dalībnieki ir daudznozaru uzņēmumi: «Agile & Co», «Apply», «Baltijas gumijas fabrika», «Belss», «Bomis Ltd», «C2», «Combi logistics», «Datakom», «Envirotech», «FN Serviss», «GeoStar», «KleinTech Services», «DATI Group», LSH, «Metāla alianse», «Metrum», RECRO, «SQUALIO Cloud Consulting», «Tilde», «Vēj-
stikli», «Ventars», «Watex». 

DAK dalībnieki saņems atbalstu un ES fondu līdzfinansējumu iepirkumu monitoringa un tirgu izpētes pakalpojumiem, mārketinga materiālu izstrādei, atpazīstamības veicināšanas pasākumu organizēšanai un jaunu produktu izstrādes analīzei.

Liepāja nav iedomājama bez armijas

Diāna Selecka,
virsseržante.

Foto — Gatis Dieziņš un Līga Neimane.

Šogad Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, turpinot pirms pieciem gadiem iesākto tradīciju, Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi notika Liepājā. Šī diena jau svinēta Rēzeknē, Kuldīgā, Valmierā, Jelgavā un Krāslavā, un kopš 2013. gada Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi norit ar devīzi «4. maijs — Brīvības svētki».

Liepājā Brīvības svētku pasākumi sākās ar dievkalpojumu Svētās Trīsvienības katedrālē, bet turpinājās ar Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Jaunsardzes vienību, kā arī tehnikas parādi, kuru ar interesi vēroja pāri par 1500 skatītāju.

Parādē piedalījās vairāk nekā 500 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju glābēju un jaunsargu. Parādes priekšgalā Latvijas armijas karogu nesa Jūras spēku flotiles karavīri. Tālāk ierindā soļoja Jūras spēku flotiles, Štāba bataljona, Gaisa spēku aviācijas bāzes, Mācību vadības pavēlniecības un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, ASV, Vācijas un Kanādas vienības, Zemessardzes 4. brigādes 44. kājnieku bataljona, 45. nodrošinājuma bataljona, 46. kājnieku bataljona, 51. kājnieku bataljona, 52. kājnieku bataljona, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Civilās aizsardzības koledžas un Jaunsardzes vienības.

Parādē piedalījās arī vairāk nekā 40 Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnikas vienību. Tehnikas parādi ievadīja Valsts robežsardzes, Latvijas un ASV bruņoto spēku helikopteru pārlidojums virs parādes norises vietas.

Parādi komandēja Jūras spēku flotiles komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis, bet pieņēma valsts bruņoto spēku augstākais vadonis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš.

Uzrunājot parādes dalībniekus un skatītājus, Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgādināja, ka mums jāsargā dzimtā valsts:

«Latvija mums ir uzticēta. Mēs to kā dāvanu saņēmām no iepriekšējām paaudzēm, lai nodotu tālāk bērniem un bērnubērniem. Iestāsimies par Latviju ar savām domām, vārdiem un darbiem! Ikviens darbs, ko atbildīgi un godprātīgi veicam; ikviena ģimene, kas gādā par savas mājas pavardu un audzina bērnus; ikviens zemes pleķītis, ko iekopjam Latgalē, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, — tie ir mūsu darbi Latvijai.

Ļaudis mums līdzās ir Latvija. Mēs visi esam Latvija. Mēs veidojam Latviju. Neviens cits to mūsu vietā nedarīs.

Šajā militārajā parādē mēs apliecinām, ka esam gatavi Latviju aizstāvēt arī ar ieročiem rokās, ja tas būtu nepieciešams. Plecu pie pleca mēs stāvam sardzē par Latviju kopā ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem.

Pateicos ikvienam karavīram, zemessargam, robežsargam, policistam un ugunsdzēsējam. Paldies, ka jūs ik dienas gādājat par mieru un drošību. Mēs pateicamies arī NATO valstu karavīriem par atbalstu mūsu valsts drošības stiprināšanā.

Raugoties uz jums, jaunsargi, esmu drošs par Latvijas nākotni. Jūs esat apņēmušies nežēlot savus spēkus, lai veidotu labāku Latviju.»

Militārā parāde ir viens no visplašāk apmeklētajiem pasākumiem gan 18. novembrī Rīgā, gan gadu no gada 4. maijā kādā citā Latvijas pilsētā, uzrunājot klātesošos, sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

«Šogad parāde atkal notiek Kurzemē — mūsu Jūras spēku citadelē Liepājā. Tādēļ šis ir īstais mirklis, lai teiktu paldies Artim Pabrikam kā bijušajam aizsardzības ministram par šīs skaistās tradīcijas iedibināšanu Latvijas novados un Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par tās turpināšanu un popularizēšanu, vadot aizsardzības nozari.»

Nacionālo bruņoto spēku dienas turpinājumā visi interesenti tika aicināti apskatīt militārā ekipējuma, bruņojuma un tehnikas izstādi, kā arī dažādus paraugdemonstrējumus laukumā pie koncertzāles «Lielais dzintars» un Liepājas promenādē. Paraugdemonstrējumus ievadīja Nacionālo bruņoto spēku orķestra un Godasardzes rotas defilē programmas. Klātesošajiem bija iespēja vērot Valsts robežsardzes vienības kinologu sniegumu ar dienesta suņiem. Rekrutēšanas un atlases centra pārstāvji iepazīstināja sapulcējušos ar dienesta iespējām bruņotajos spēkos un studiju iespējām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Zemessardzes stendā tika sniegta informācija par iespējām veltīt savu brīvo laiku valsts aizsardzībai, kļūstot par zemessargu, bet Jaunsardzes un informācijas centra stendā jaunieši no 10 līdz 18 gadiem varēja uzzināt, kā kļūt par jaunsargu.

Pirmo reizi 4. maija parādes vēsturē interesentiem bija iespēja apskatīt Jūras spēku flotiles un Valsts robežsardzes kuģus. Tirdzniecības kanālā 4. maijā apskatei atvērti bija arī NATO kuģi, kas no 3. līdz 6. maijam Liepājā uzturējās NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) sastāvā, kas ir daļa no paaugstinātas gatavības NATO reaģēšanas spēkiem.

4. maija pasākumos otro gadu pēc kārtas piedalījās Latvijā izvietotā NATO spēku integrācijas vienība (NSIV), kurā šobrīd ir pārstāvēti karavīri no 12 NATO dalībvalstīm. NSIV dalība NBS organizētajos 4. maija Brīvības svētku pasākumos ir kļuvusi jau par tradīciju. Tā ir iespēja informēt par vienību, tās uzdevumiem, kā arī atgādināt, ka NSIV ir daļa no NATO īstenotajām drošības stiprināšanas aktivitātēm Latvijā. Pieredze liecina, ka iedzīvotājiem ir interese par NATO un tās lomu Latvijas aizsardzībā, taču visai maz apmeklētāju bija dzirdējuši par šādas
vienības esamību. Interesenti varēja aprunāties un nofotografēties kopā ar vienības pārstāvjiem. Bērniem īpašu sajūsmu sagādāja NSIV sarūpētie baloni ar vienības logo un Latvijas simboliku.

«4. maija pasākumi reģionos ir lieliska iniciatīva un tradīcija, kas reģionu iedzīvotājos stiprina svētku un vienotības izjūtu un patriotismu, ļauj klātienē tuvāk iepazīt NBS ekipējumu un būt lepniem par saviem karavīriem,» sacīja vienības komandieris pulkvedis Ēriks Naglis. «NSIV ir pastāvīga NATO vienība Latvijā, un ar savu klātbūtni šajos svētkos mēs izrādām cieņu Latvijai un tās iedzīvotājiem. Viesošanās Latvijas reģionos ļauj iepazīstināt ārvalstu kolēģus un viņu ģimenes ar Latviju, tās vēsturi un tradīcijām. Piedaloties Latvijai svarīgos un nozīmīgos svētkos un atceres dienās, mēs atgādinām par NATO spēku klātbūtni Latvijā, tādējādi parādot, ka NATO ir gatava aizsargāt Latviju un tās iedzīvotājus, ja tāda nepieciešamība rastos. Šo gatavību apliecina arī NATO kuģu ikgadējās vizītes Latvijā un to dalība neatkarības svētkos. Šoreiz Liepājā viesojās četri NATO kuģi, kuri ietilpst paaugstinātas gatavības NATO reaģēšanas spēku sastāvā. Paralēli dalībai svētkos, NSIV šī bija arī darba diena, jo sadarbībā ar Jūras spēkiem štābs sniedza atbalstu NATO kuģu vizītes koordinēšanā Liepājā. Šie bija lieliski izdevušies svētki. Paldies kurzemniekiem un Liepājai par viesmīlību un brīnišķo svētku gaisotni. Uz tikšanos nākamgad Madonā!»

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsvēra, ka Liepājai uzņemt savā pilsētā Latvijas neatkarības atjaunošanai veltīto Nacionālo bruņoto spēku parādi ir liels gods. «Liepāja visos laikos ir cieši saistīta ar bruņotajiem spēkiem, gan būdama reiz kā slēgta militāra pilsēta, gan pirmās neatkarības laikā, kad te atradās mūsu armijas lepnums — zemūdenes «Ronis» un «Spīdola». Arī šodien, kad Liepāja ir viens no mūsu armijas nozīmīgākajiem atbalsta punktiem,
te izvietotas militārās vienības, te notiek starptautiskas mācības un tiek uzņemti mūsu sabiedroto spēki no NATO un citām valstīm. Liepāja bez armijas nav iedomājama, un es ceru, ka arī bez Liepājas armija nav iedomājama.»

Parādes komandieris Ingus Vizulis atzina, ka emocijas ir lieliskas. «Pacilāts garastāvoklis, viss izdevies, kā plānots. Šādos pasākumos daudz kas atkarīgs arī no sīkumiem, bet viss bija labi. Pateicoties lieliskajam laikam — saule, vējš — un cilvēku aktivitātei, viss ir lieliski. Nebiju iedomājies, ka būs tik daudz cilvēku.»

Aptaujātie liepājnieki bija vienisprātis, ka parāde Liepājā ir ļoti nozīmīgs notikums, kas nākamreiz varbūt būs pēc daudziem gadiem, tāpēc to nevar palaist garām.

Iespējams, tālākie parādes skatītāji bija Zilupes jaunsargi, kas sava instruktora Valērija Meškovska vadībā bija mērojuši vairāk nekā 500 kilometru, lai būtu Liepājā šai nozīmīgajā dienā. «Zilupi šeit pārstāv 20 jaunsargi, pārējie jaunieši stāda ozolus pie Austras zīmes Latvijas un Krievijas robežas tuvumā. Varu apgalvot, ka Zilupes jaunsargi šodien apskauj Latviju, jo mēs esam abos tālākajos Latvijas punktos. Emocijas ir vienreizējas, jaunieši ir ļoti priecīgi par šo iespēju piedalīties Brīvības svētkos Liepājā. Pērn mēs bijām Brīvības svētku pasākumos Krāslavā, katru gadu braucam uz parādi Rīgā, šogad mēs pārstāvēsim Jaunsardzi 18. novembra parādē. Esam lepni, ka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis mūs pamanīja, pienāca klāt un paspieda katram jaunsargam roku. Nofotografējāmies arī kopā ar Valsts prezidentu!»

Latvijas simtgades laikā 2018. gadā Nacionālo bruņoto spēku diena notiks Madonā, — pasniedzot Latvijas karogu Madonas novada domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram, atgādināja aizsardzības ministrs. Bet vēl pēc gada — 2019. gadā — 4. maija svētki tiks organizēti Zemgalē — Jēkabpilī.

Godasardze nepamet savus posteņus jau ceturtdaļgadsimtu

NBS Štāba bataljons dibināts 1919. gada 10. decembrī. Laika gaitā Štāba bataljonam ir bijuši vairāki nosaukumi, un no rotas lieluma tas attīstījies līdz bataljona līmenim. 

Pašos pirmsākumos Štāba bataljons pildīja apsardzes funkcijas pie Latvijas valstij nozīmīgiem objektiem, kā arī tika norīkota godasardze augstu ārvalstu pārstāvju vizīšu laikā un sūtņu akreditēšanas gadījumos.

Godasardze pie Brīvības pieminekļa atrodas kopš tā atklāšanas 1935. gada 18. novembrī līdz 1940. gada 21. jūlijam, kad pulksten 14.00 tās dienas garnizona sardžu pārraugs saņēma īsu pavēli no Rīgas pilsētas komandanta: «Noņemt godasardzi pie Brīvības pieminekļa!» Tā bija pēdējā reize, kad godasardze atradās savos posteņos pie Brīvības pieminekļa līdz tās atjaunošanai 1992. gada novembrī. Tajā laikā godasardze savus pienākumus pildīja ar 1917. gada parauga angļu karabīnēm «Enfield».

1992. gada 31. janvārī ar Aizsardzības ministrijas pavēli atjaunoja Aizsardzības spēku Štāba bataljonu, kura uzdevumi palika nemainīgi, un 1992. gada 20. aprīlī toreizējais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis izdeva pavēli «Par Godasardzes rotas izveidošanu 1992. gada 1. maijā un godasardzes atjaunošanu pie Brīvības pieminekļa». Pirmie Godasardzes rotas karavīri savos posteņos pie Brīvības pieminekļa nostājās 1992. gada 11. novembrī.

Kam vēl ir dota šāda iespēja?!

Pirms 25 gadiem 1. maijā tika dibināta Godasardzes rota.Godasardzes rotas karavīru uzdevumus izzinājām un pārņēmām kā vēsturisku tradīciju, savukārt karavīru apģērba detaļas un solis gadu gaitā ir mainīts. Pirmsākumos Latvijas karavīriem galvā bija ķiveres un soļots tika vizuāli izteiksmīgajā, stingrajā prūšu solī. Tomēr abas šīs iezīmes radīja nevajadzīgas, konfliktus raisošas asociācijas, lai arī atbilda vēsturiskiem faktiem. Līdzīgu iemeslu dēļ vairākas Eiropas valstis, tai skaitā Vācija, atteikušās soļot prūšu solī.

Dienests godasardzē ir daudzu jauniešu sapnis, bet tas nebūt nav viegls. Godasardzes karavīram jāpilda divi pienākumi.
Vispirms profesionāli jānodrošina godasardzes uzdevumi, gan pie Brīvības pieminekļa, gan pie Rīgas pils, gan dažādu ārvalstu delegāciju vizīšu laikā, gan atceres pasākumos, dažkārt arī izvadot dienesta kolēģus pēdējā gaitā. Lai to profesionāli veiktu, nepieciešama vairāku mēnešu ikdienas apmācība un treniņi. Godasardzes procedūrām jānorit raiti, skaisti un atmiņā paliekoši. Tomēr šo puišu pirmais un svarīgākais pienākums ir būt karavīriem, trenēties, mācīties un gatavoties, lai aizstāvētu savu valsti. Iemācīties apvienot abus darbus — tas prasa ne mazumu laika, izturības un elastības. Mūsu puišiem šīs spējas ir ļoti izkoptas un attīstītas, un, izpildot šo nebūt ne vienkāršo dienestu, viņi jūtas lepni par piederību Godasardzes rotai.

Karavīri Latvijas Godasardzes rotā dien vidēji trīs gadus.
Kad ar uzkrātajām zināšanām un pieredzi viņi dodas tālāk militārās karjeras gaitās, jūtu lepnumu, jo šie puiši ir ieguvums ikvienai vienībai, kur turpinās viņu dienests.

Nepārspīlējot es tomēr dažkārt atgādinu — goda sarga dienests ir īpašs. Savā karavīra darbā Godasardzes rotas karavīri ir privileģētāki par visiem citiem, jo, piemēram, stāvot sardzē pie Brīvības pieminekļa, viņi sargā šīs valsts godājamāko simbolu. Kam vēl ir dota šāda iespēja?!

Karavīra un Godasardzes rotas karavīra uzdevumi cauri gadiem ir nemainīgi. Mūsu katra pienākums ir nemitīgi pilnveidoties, trenēties, lai tas, ko darām, tiktu veikts ļoti profesionāli. Katrā dienesta pozīcijā vienmēr mainīsies karavīri un komandieri, bet mūsu kopīgais darbs ir turēt dienesta profesionālo latiņu maksimāli augstu!

Saprotot, cik viss dzīvē ir savstarpēji saistīts, gribētu Godasardzes rotas karavīriem jubilejā novēlēt, lai vienmēr līdzās ir veiksme — dienestā un personīgajā dzīvē!

Paldies karavīriem par dienestu!

Mums ir gods to turpināt kopā!

NBS Štāba bataljona komandieris
pulkvežleitnants Egils Kupčs 

1992. gadā godasardze pienākumus pildīja ar triecienšautenēm AKM, kuras drīz tika nomainītas pret SKS karabīnēm, bet 2002. gada 11. novembrī godasardze savus pienākumus sāk pildīt ar ASV dāvinātajām triecienšautenēm M-16A1.

2002. gada 11. novembrī pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ierosinājuma par vēsturiskās pirmskara tradīcijas atjaunošanu svinīgi tiek atjaunota godasardze pie Rīgas pils.

Lai nezaudētu vēsturiskās Latvijas armijas tradīcijas, 1999. gada 17. novembrī tiek atjaunots Štāba bataljona vēsturiskais parādes formas tērps, kas ir maksimāli pietuvināts tam, kāds tas bija pirmskara laikā.

1994. gadā, pirms ASV prezidenta vizītes Latvijā, bruņucepures, ar kurām godasardze pildīja savus pienākumus, nomainīja pret augstajām cepurēm.

Svinīgās godasardzes maiņas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa notiek komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās 25. martā un 14. jūnijā, savukārt Lāčplēša dienā, 11. novembrī, pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, kā arī pēc NBS komandiera pavēles vai NBS Apvienotā štāba priekšnieka rīkojuma.

Godasardzes rotas pienākumi miera laikā — veikt godasardzi pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils; reprezentēt Latvijas Republiku un Nacionālos bruņotos spēkus, sagaidot un pavadot ārvalstu delegācijas Rīgas lidostā, pie Brīvības pieminekļa un O. Kalpaka pieminekļa, Rīgas Brāļu kapos un ārvalstu sūtņu akreditācijas ceremonijās Rīgas pilī, kā arī piedalīties citās militārajās ceremonijās un rituālos. Godasardzes in­struktori apmāca rotas personālsastāvu ceremoniālos pasākumos un lauka kaujas iemaņās. Godasardzes rotas karavīri tiek gatavoti kā kājnieki, jo krīzes situācijā karavīriem ir pavisam citi uzdevumi. Godasardzes rotas karavīri, tāpat kā citu vienību karavīri, regulāri piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. Godasardzes rotas karavīri papildus saviem tiešajiem pienākumiem piedalās un sniedz atbalstu dažādu iestudējumu un filmu masu skatos, kā arī sadarbojas ar skolām un citām civilajām iestādēm, reprezentējot Nacionālos bruņotos spēkus un Štāba bataljonu.

Godasardzes rituāli pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils notiek pēc iepriekš izstrādātas un apstiprinātas instrukcijas. Pēc šīm instrukcijām, kas ietver gan teorētisko, gan shematisko informāciju, vadās apmācību instruktori, apmācot jaunos karavīrus, kā arī uzturot iemaņas karavīriem, kuri jau atrodas dienestā. Karavīri, kuri uzsāk dienestu Godasardzes rotā, tiek apmācīti vismaz trīs mēnešus, kuru laikā apgūst visas rituālu nianses — soļu garumu, augstumu, tempu un skaitu, lai varētu stāties posteņos un pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus.

Godasardzes karavīri posteņos pie Brīvības pieminekļa un pie Rīgas pils atrodas katru dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00 un pienākumus pilda trīs maiņās, mainoties vienu reizi stundā.

Godasardzes rotas karavīri, atrodoties ārvalstu komandējumos, ievēroja ārvalstu karavīru paraugdemonstrējumus ar ieročiem. Radās vēlme izveidot savu defilē programmu. Papildus ikdienas apmācībai viņi sadarbībā ar armijas deju kopas «Bramaņi» vadītāju Taigu Ludboržu šo ideju īstenoja. Pirmo reizi defilē priekšnesums tika demonstrēts 2008. gada pavasarī Rundāles pilī, Cēsu garnizona ballē, bet plašākai publikai šī paša gada Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienas svinībās 4. maijā pie Brīvības pieminekļa. Godasardzes rotas karavīriem regulāri notiek apmācības, lai pilnveidotu iemaņas defilē programmas demonstrēšanā un vairākas reizes gadā īpašos pasākumos demonstrētu šo militāro deju ar ieročiem, kas ilgst aptuveni piecas minūtes.

Sagatavojis dižkareivis Artis Zadvinskis.
Foto — Gatis Dieziņš, Raitis Puriņš.