Orķestris ar degsmi

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Nacionālo bruņoto spēku orķestri būs dzirdējuši un redzējuši daudzi, taču mūsu militārajās struktūrās ir vēl viens, ne mazāk jaudīgs, turklāt jauneklīgs un entuziasma pilns muzikālais formējums — Zemessardzes orķestris, kurš aizvadītajā rudenī svinēja savu trešo dzimšanas dienu.

Zemessardzes orķestra koncerts«Palīdzi sameklēt mūziķus…»
«Zemessardzes orķestra vēsture aizsākās apmēram 2011. gada septembrī,» stāsta orķestra diriģents virsleitnants Andis Karelis. Tolaik atvaļinātais bijušais NBS štāba orķestra priekšnieks majors Viesturs Lazdiņš kā ļoti aktīvs un idejām bagāts cilvēks bija izdomājis, ka Zemessardzei atkal ir vajadzīgs orķestris. «Viņš sākumā zvanīja man un vaicāja, vai es varu palīdzēt ar mūziķu sastāva komplektēšanu,» atminas A. Karelis, kas tolaik līdztekus darbam NBS strādājis arī kā pedagogs Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. «Un viņš saka, lai es palīdzu piepulcēt aktīvus un muzikālus jauniešus, kas vēlētos spēlēt Zemessardzes orķestrī. Protams, es piekritu.» Taču beigās sanācis tā, ka Viesturs Lazdiņš pēc veiksmīgās orķestrantu meklēšanas arī aicinājis Andi Kareli vadīt šo orķestri, un tas izrādījies piedāvājums, no kura nevar atteikties.

Tā, sākot no septembra vidus, apmēram pusotra mēneša laikā tika sapulcināts neliels pulciņš jauniešu — kādi 20 — 25 mūziķi, kas izveidoja topošā orķestra kodolu. 2011. gada 1. novembrī Zemessardzes štāba konferenču zālē orķestrim notika pirmais mēģinājums. Šajā pašā telpā mēģinājumi regulāri turpinās līdz šai dienai — pūtēju orķestra sastāvs mēģina reizi nedēļā, bigbenda sastāvs — vismaz reizi divās nedēļās, bet, ja tuvojas kādi pasākumi un uzstāšanās, protams, biežāk.

Daudz dažādu muzikālo sastāvu
Zemessardze ir visai bagāta ar dažādiem muzikālajiem kolektīviem un formējumiem. Tai ir koris, ko vada Ārijs Šķepasts, un arī koristi tiekas reizi nedēļā Zemessardzes štāba zālē. Kora pirmais mēģinājums notika 2012. gada septembra sākumā. Līdztekus darbojas arī dažādi mazāki sastāvi, piemēram, Zemessardzes orķestra saksofonu kvartets, plašākai sabiedrībai pazīstams arī kā dāmu saksofonu kvartets N[ex]t move. Ir arī puišu saksofonu kvartets, atbilstoši konkrētajām vajadzībām no Zemessardzes mūziķiem tiek komplektēti arī dažādi džeza ansambļi (kombo).

«Ja cilvēki ir jauni, aktīvi un enerģiski, tad viņi ir arī elastīgi un labi iekļaujas dažādās sastāvu variācijās. Ja pasaki, ka vajag šādu programmu šādā sastāvā pēc divām nedēļām, tad 97% gadījumu viss ir kārtībā. Atlikušie 3% varbūt ir nedaudz jāpieskata un jāpabaksta, bet tāpat viss notiek,» atzīst A. Karelis. Zemessardzes muzikālajos kolektīvos nevalda autoritārisms — tiek uzklausītas un realizētas arī pašu mūziķu idejas, kuru nav mazums. «Tas ir ļoti derīgi un veicina jauniešu aktivitāti un interesi attīstīties — viņi redz, ka viņu idejas tiek iedzīvinātas un darbojas. Vai, tieši pretēji, pārliecinās, ka tās konkrētajā gadījumā neder.»

Zemessardzes orķestra koncerts

Ar pūšamajiem instrumentiem — no skolas sola
Andis Karelis ir mūziķis un diriģents ar vērā ņemamu pieredzi. Zemessardzes štābā strādā kopš 2014. gada sākuma, tomēr saskare ar militāro jomu izveidojusies jau krietni agrāk. Kopš 2003. gada viņš strādājis NBS orķestrī, bet no 2011. gada novembra no darba brīvajā laikā sācis vadīt Zemessardzes orķestri. No 2003. gada strādājis arī kā solists toreizējā NBS Štāba orķestrī. «Kopā ar majoru Lazdiņu tolaik paralēli orķestra sastāvam izveidojām bigbendu. Tā man bija pirmā iespēja kaut ko darīt, strādājot ar militārajiem orķestriem,» atceras A. Karelis. Tad viņš sācis strādāt arī ar NBS orķestra metāla instrumentu ansambli, ko dara joprojām.

Grāds diriģēšanā iegūts Tallinas Mūzikas un teātra akadēmijā, bet pašlaik Zemessardzes orķestra vadītājs gatavojas dokto­- rantūrai šajā mūzikas augstskolā. Pirms tam Latvijas Mūzikas akadēmijā iegūts maģistra grāds eifonija spēlē, bet vēl agrāk bija mācības Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, apgūstot trombona spēli. Tā nu sanācis, ka Andis Karelis šajā skolā ir atgriezies — jau kā mācībspēks. Pašlaik viņš tur māca jauniešiem diriģēšanu. Interese par mūziku un galvenokārt par pūšamajiem instrumentiem radusies, mācoties Rīgas 6. vidusskolā un spēlējot pūtēju orķestrī «Auseklītis». «Tieši šai skolai, orķestrim un pedagogiem es varu teikt paldies par ieaudzināto attieksmi pret darbu ar mūziku,» atzīst mūziķis.

Interese aug strauji
Iesākumā Andis Karelis bijis pārliecināts, ka topošais orķestris būs vairāk tāds kā entuziasma pēc izveidots kolektīvs, kur cilvēki nāks otrdienu vakaros kaut ko uzspēlēt — vairāk paši savam priekam. «Sākotnējais mērķis bija savākt minimālo orķestra sastāvu, ar ko varētu strādāt un veidot programmu. Bet jau pēc pirmajām uzstāšanās reizēm sāka nākt cilvēki un interesēties, kādas ir iespējas iestāties Zemessardzē un spēlēt orķestrī. Interese bija negaidīti liela.» Orķestra sastāvs turpināja pieaugt, līdz radās iespēja izvēlēties piemērotākos mūziķus. Pēc tam izveidojās koris un pārējie formējumi. Pašlaik korī un orķestrī muzicē vairāk nekā 70 cilvēki.

Runājot par orķestra sasniegumiem, diriģents secina, ka ir grūti izcelt kaut ko vienu, jo katrs koncerts ir kolektīva sasniegums un arī svētki, labi izdarīta darba atskaites punkts. Tomēr īpaši viņš izceļ dalību 1. starptautiskajā pūtēju orķestru konkursā «Cēsu kauss 2014» pērnajā vasarā un tajā iegūto galveno balvu. Ne mazāk būtisks
ir novembrī aizvadītais orķestra jubilejas koncerts un dalība pagājušajā vasarā notikušajā militārās mūzikas festivālā Ķīpsalā. Spilgtā atmiņā palicis arī pirms diviem gadiem pie Brīvības pieminekļa notikušais NBS gadadienas koncerts.

Ļoti jauneklīgs orķestris…
Lielais jauniešu īpatsvars, kā arī militārā gara klātbūtne, pēc diriģenta domām, ir būtiskākā atšķirība, ar ko ZS orķestris var izcelties līdzīgu vidū. «Kā ikvienā militārā orķestrī bez koncertdzīves mūziķiem ir arī ierinda, militārā disciplīna un visas prasības un atbildība, ko uzliek dalība bruņotajos spēkos.» Tiesa, zemessargu orķestrantiem vēl nav formastērpu — mūziķi iztiek ar polo krekliem, uz kuriem uzšūta orķestra simbolika un nosaukums. «Tas ir nedaudz neformālāk, bet vienlaikus arī ļauj mums būt tuvāk sabiedrībai. Pēc manām domām, gan NBS, gan Zemessardzes orķestri ir viena no spilgtākajām bruņoto spēku saiknēm ar sabiedrību.» Un tieši jauniešu lielais īpatsvars radot pozitīvu un saulainu noskaņu zemessargu orķestrī un citos kolektīvos.

«Mēs nākam un piedalāmies sava entuziasma un intereses dēļ. Tieši tāpēc varam realizēt daudzas lietas, ko citos apstākļos un akadēmiskākā vidē būtu grūti izdarīt. Ja jāiestudē lielas programmas, man vienmēr ir jāsaka milzīgs paldies saviem mūziķiem par viņu pretimnākšanu un atdevi, jo nopietnāka skaņdarba iestudēšana vienmēr prasa papildu laiku un darbu.» Materiālie resursi orķestrim gan nav lieli, tāpēc par tāliem braucieniem ārpus Latvijas vispār netiek domāts. Savukārt braucieniem pa Latviju transports vienmēr nodrošināts.

Visaktīvākais koncertēšanas laiks ir trīs vasaras mēneši, taču pērn arī rudens bijis gana noslogots. Tādējādi nosacīti brīvākais laiks parasti ir gada sākumā, ko ZS mūziķi cenšas plānot pēc iespējas brīvāku. «Arī gada beigas parasti ir ļoti noslogotas — tad koncentrējamies uz jauna materiāla apguvi, veidojam jaunu programmu. Sadalot pa mēnešiem, var teikt, ka mēnesī mums ir vismaz divi koncerti pilnam sastāvam, bet, piemēram, dāmu saksofonu kvartetam ir vēl lielāka slodze.»

Mūziķi nav ar pliku roku ņemami
Uz jautājumu, kādēļ zemessargiem būtu jāmuzicē, diriģents atteic — šāda veida kultūras aktivitātes ir noderīgas ikvienam cilvēkam. «Ar varu mēs nevienu nespiežam nākt un spēlēt. Ja ir šī vēlme, tad atrodas arī laiks pēc darba, ko var veltīt muzicēšanai.» Savukārt Zemessardzei kopumā orķestris ir lieliska reklāma. «Sabiedrība redz, ka zemessargi māk ne tikai taktiski plānot uzbrukumus un pārzina citas militāras lietas. Viņiem svarīgas ir arī kultūras vērtības. Un mūsu plašais piedāvājums liecina, cik daudz apdāvinātu un varošu cilvēku ir Zemes-   sardzē.»

Zemessardzes mūziķi ir ne tikai lieliski mūziķi, bet arī labi zemessargi. Piemēram, piedaloties Zemessardzes spartakiādē Tērvetē, orķestranti daudziem sagādāja lielu pārsteigumu. «Spartakiādē ir izturības stafete, riepu velšana, dubļu peļķu pārvarēšana un daudzas citas lietas, kas prasa labu fizisko sagatavotību un izturību. Redzu, ka visi apkārt ar tādu skepsi uz mums skatās, īpaši jau pie traktoru riepām — sak, orķestranti tās pat nepakustinās! Taču orķestranti nebūt nepalika pēdējie, un riepu ripināšanā otras komandas zemessargi dabūja pamatīgi iespringt, lai tiktu mums līdzi. Arī vasaras biatlona sacensībās sākumā pret mums bija līdzīga attieksme. Bet mums komandā ir daudzi bijušie jaunsargi, kuri šauj praktiski bez kļūdām — to redzot, apkārt iestājās tāds aizdomīgs klusums,» lepni stāsta virsleitnants Andis Karelis.