«Open Spirit 2014» raksturo vēriens un profesionalitāte

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

22. maijā noslēdzās plašākās starptautiskās Jūras spēku mācības «Open Spirit 2014», kas šogad notika Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Mācību noslēgums izdevās iespaidīgs gan jaudīgā atrastās munīcijas iznīcināšanas sprādziena, gan kuģu parādes dēļ. Tajā piedalījās 26 kuģi no 15 valstīm. 

«Open Spirit 2014» noslēdzošā kuģu parāde Liepājas piekrastē pulcēja līdz šim lielāko kuģu — mācību dalībnieku — skaitu.

Atkārto 2009. gada sasniegumus
Mācības Baltijas jūrā un Irbes šaurumā norisinājās no 9. maija. No Latvijas mācībās piedalījās Jūras spēku flotiles kuģi «Tālivaldis» un «Viesturs» un ūdenslīdēju komanda, kā arī štāba un atbalsta kuģis «Virsaitis», kurš vienlaikus bija arī visu mācību vadošais štāba kuģis. Kopā mācībās piedalījās vairāk nekā 1000 jūrnieku un ūdenslīdēju, no Latvijas — vairāk nekā simts.

Mācību «Open Spirit» uzdevums bija atrast un neitralizēt nesprāgušo munīciju Baltijas jūrā, kas tur palikusi no abiem pasaules kariem, tādēļ mācībās piedalījās galvenokārt mīnu meklēšanas kuģi un ūdenslīdēju — nesprāgušās munīcijas neitralizētāju — komandas.

Mācību noslēgumu un kuģu parādi vēroja gan «Open Spirit 2014» vadība, gan aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

«Mācību mērķis ir padarīt mūsu ūdeņus drošākus, uzlabot darbības mīnu meklēšanas operācijā, kā arī pilnveidot sadar­- bību starp dažādu valstu kuģiem — tie ir galvenie uzdevumi,» stāsta mācību kuģu grupas komandieris komandkapteinis Valdis Stanka. Šīs mācības bijušas ne vien vērienīgākās, bet arī ļoti ražīgas — to laikā izdevies atrast un neitralizēt 95 mīnas un divas torpēdas. «Tikpat labs sasniegums mums ir bijis tikai 2009. gada mācībās, kad atradām un iznīcinājām 97 mīnas,» stāsta V. Stanka.

Tieši ūdenslīdēju treniņi aizvadītās mācības izvērsa par lielāko mācību pasākumu, kāds līdz šim noticis Latvijā, jo tajās piedalījās ūdenslīdēji — nesprāgušās munīcijas neitralizētāji no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, ASV, Polijas un Kanādas.

«Open Spirit» mācības Baltijas jūrā notiek kopš 1995. gada secīgi pēc kārtas trīs Baltijas valstu teritoriālajos ūdeņos. Aizvadīto gadu laikā mācību dalībnieki atraduši un neitralizējuši vairāk nekā 750 sprādzienbīstamo priekšmetu.

Līdzvērtīgi partneri
Tik vērienīgu mācību plānošana un vadīšana Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jauna un noderīga pieredze. «Open Spirit 2014» laikā mūsu jūrnieki kārtējo reizi pārliecinājušies, ka savās prasmēs un iemaņās neatpaliek no kolēģiem partnervalstīs. Mācību laikā darbs noticis četrās kuģu grupās, ūdenslīdēji — atmīnētāji ar atrastajiem sprādzienbīstamajiem objektiem strādāja atsevišķā komandā. Uzdevums gan kuģiem, gan ūdenslīdējiem viens un tas pats — mīnu un citu sprādzienbīstamo priekšmetu meklēšana un iznīcināšana. «Šīs mācības jau no paša sākuma plānoja Latvijas puse, visas darbības noritēja saskaņā ar mūsu sastādītajiem plāniem. Kuģu komandu un speciālistu sadarbība un tehnikas un procedūru savietojamība bija ļoti laba, un prakse apliecināja, ka mēs visi spējam teicami sastrādāties,» secina V. Stanka. Arī ārzemju kolēģi atzinuši, ka mācības bijušas ļoti labi izplānotas, nekādu kļūmju operāciju laikā nav bijis un darbi sekmējušies raiti.

Runājot par Latvijas speciālistu sagatavotību, V. Stanka uzsver, ka gan kuģu tehniskās spējas, gan komandu profesionālā prasme ir tāda pati kā mūsu partneriem. «Profesionālajā ziņā ne ar ko neatpaliekam. Šogad gan atradām salīdzinoši mazāk mīnu, bet tas ir atkarīgs arī no tā, kāds darba rajons iedalīts.» Mācību laikā tika pārmeklēti vairāk nekā 200 km2 piekrastes teritorijas, galvenokārt koncentrējoties uz kuģu ceļu attīrīšanu no sprādzienbīstamā kara laika mantojuma.

Jūras attīrīšana no mīnām un torpēdām būtu daudz efektīvāka, ja mācību rīkotājiem būtu pieejamas kara laiku kartes ar tajās iezīmētajiem mīnu laukiem. Vācija šādas ziņas neslēpj, diemžēl no Krievijas tamlīdzīga pretimnākšana nav sagaidīta.

Daļa mācību laikā atrastās munīcijas tika iznīcināta demonstrācijas sprādzienā neilgi pirms kuģu parādes.

Darbs vēl vismaz 100 gadiem
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis savā viedoklī par mācībām ir lietpratīgs: «Kā jau visas «Open Spirit» mācības, kas notiek Baltijas jūrā un īpaši Irbes šaurumā pie Latvijas krastiem, arī šīs ir ļoti nozīmīgas, jo iznīcina kaut nedaudz tā vēsturiskā piesārņojuma, kas atrodas mūsu jūrā. Baltijas jūra ir ļoti bagāta ar šo mantojumu no Pirmā un Otrā pasaules kara, īpaši piesārņots ir Irbes šau­rums, jo visos laikos tas bijis stratēģiski nozīmīgs kā vieta, kas ļāva piekļūt vai aizkavēja piekļūšanu Rīgai.» Ministrs atzinīgi novērtēja mācību rezultātu — atrastās un iznīcinātās munīcijas krājumu, taču norādīja, ka sprādzienbīstamo priekšmetu jūrā ir tik daudz, ka darba pietiks vēl vairāk nekā 100 gadiem.

Kā otru nozīmīgāko aizvadīto mācību ieguvumu ministrs minēja «Open Spirit 2014» apjomu un lielo dalībvalstu skaitu. «Tas liecina, ka notikumi Ukrainā NATO ietvaros ir mobilizējuši arī Jūras spēkus aktīvākām darbībām Baltijas jūrā. Partnervalstis aktīvāk trenē savstarpējo sadarbību un savietojamību, lai iespējamās krīzes situācijās varētu efektīvi strādāt.»

Trešais būtiskais aspekts ir iespēja mūsu jūrniekiem un citiem speciālistiem bagātināt savu pieredzi. «Mācības vienmēr ir iespēja gan trenēties pašiem, gan strādāt kopā ar partneriem — jebkurā gadījumā viņu profesionālais līmenis kļūst vēl augstāks,» atzina R. Vējonis.

Ministrs izteica gandarījumu par Latvijas kā mācības uzņemošās valsts spēju piedāvāt augstvērtīgu infrastruktūru, pie­- mēram, Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolu Liepājā. «Šo skolu izmanto daudzu valstu speciālisti, lai pilnveidotu savas niršanas prasmes. Tas ir ļoti būtiski, ka mūsu infrastruktūra der ne tikai mums, bet arī mūsu partneriem.»

Mācību intensitāte pieaug, poligonu sāk pietrūkt
Pēdējā laikā ievērojami palielinājies mācību skaits un intensitāte. «Šogad mums notiek īpaši daudz mācību, un tās visas ir kļu­- vušas par liela mēroga ļoti nopietnām mācībām. Protams, tas prasa lielāku resursu ieguldījumu, arī plānošanas process ir daudz intensīvāks nekā citus gadus.» Ministrs uzsvēra, ka tas norāda uz mājasdarbiem, kas mums jāpaveic. «Mums ir jāpilnveido sava infrastruktūra, lai turpmākajās mācībās varētu uzņemt lielāku skaitu karavīru. Piemēram, Ādaži nupat jau būs piepildīti līdz savu resursu robežai — mēs vairs nespēsim uzņemt jaunus karavīrus, ja pieteiksies vēl lielāks skaits mācību dalībnieku. Vasarā mācību dalībnieki var arī dzīvot teltīs, bet citos gadalaikos tas vairs nav risinājums. Tāpēc mums ir ļoti nopietni jādomā par kādu papildu mācību poligonu, lai mēs varētu daudz vienmērīgāk plānot mācības. Ādažu poligona papla­- šināšana ir diezgan problemātiska, jo apkārt ir izveidojusies apbūve, tādēļ jāizvērtē citas vietas un iespējas.»