Ogres zemessargu rindas papildina studenti

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš.

Runājot ar cilvēkiem par pēdējā laika notikumiem Ukrainā, ir nācies uzklausīt dažādas versijas par viņu iespējamo rīcību, ja kaut ko līdzīgu Doņeckai mūsu austrumu kaimiņš mēģinātu organizēt arī Baltijā. Jāatzīst, ka daļa cilvēku ļaunākajā gadījumā domā par iespējami ātru emigrēšanu. Tomēr lielākā daļa, gan vīrieši, gan sievietes, saka — mēs paliksim un cīnīsimies, ja vien būs tāda iespēja. Cilvēku, kuriem Dzimtenes
mīlestība nav tikai skaisti vārdi, kļūst arvien vairāk. To apliecina arī arvien lielāks skaits interesentu, kuri stājas Zemessardzē, lai sniegtu savu ieguldījumu valsts drošības līmeņa paaugstināšanā.

Paraugmācības rada milzu interesi
zemessargiŠķiet, teju vislielāko jauno zemessargu pieplūdumu ir piedzīvojis Ogres 54. inženiertehniskais bataljons, kurā lielu daļu jaunpienācēju veido studenti. «Šis process sākās šī gada pavasarī, kad Ukrainas notikumu dēļ sabiedrībā bija liels emocionāls pacēlums un daudziem radās doma, ka ir kaut kas jādara Latvijas aizsardzības labā,» saka Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona Štāba apgādes rotas virsseržants Ivars Vārslavāns.

Tiesa, arī bataljona vīri ir pielikuši pūles un centušies informēt potenciālos zemessargus par dienesta iespējām un perspektīvām. «Kopā ar Gintu [kapteinis Gints Rosnis, ZS 54. bataljona rotas komandiera vietnieks] padomājām un izlēmām uztaisīt tādas kā demo mācības ar tehnikas iesaistīšanu, parādot, ko mēs kā izlūkvads ikdienā darām. Kā zemessargu kandidāti tika uzaicināti arī pārstāvji no studentu vidus, viņiem tas iepatikās, un tā, var teikt, arī viss sākās,» stāsta I. Vārslavāns.

Daļa studentu kā zemessargu kandidāti sāka apmeklēt apmācības bataljonā, līdztekus kārtojot nepieciešamās formalitātes, lai kļūtu par pilnvērtīgiem zemessargiem, — medicīniskās pārbaudes, testus, izziņas par savu nesodāmību utt. Savukārt pirmie labie iespaidi par apmācību kārtību ZS 54. bataljonā radīja tādu kā ķēdes reakciju — vieni studenti pastāstīja citiem, tie — vēl citiem, un interesentu pulks kļuva arvien lielāks. «Pēc tam jau mūs pašus aicināja uz Rīgu — abi ar Gintu braucām, uzrunājām studentus vairākkārt. Un process aizgāja plašumā — spēj tikai ar visu tikt galā.» Pašlaik visas formalitātes ir nokārtojuši un ZS 54. bataljonā iestājušies 38 zemessargi, zemessargu kandidātos ir vēl ap 30 cilvēki. No visiem jaunpienācējiem studenti ir 70 — 80%.

«Protams, nebija tā, ka mēs būtu aģitējuši tikai un vienīgi par savu bataljonu —noteikti, nē. Mēs visiem stāstījām par paš­- reizējo situāciju pasaulē un to, kā tas var ietekmēt arī Latviju. Aicinājām padomāt, ko katrs pats var darīt lietas labā, piemēram, stāties Zemessardzē, izvēloties to bataljonu, kas piemērotāks un tuvāks mācību vai dzīvesvietai. Tāpēc, iespējams, mēs ar savām aktivitātēm esam veicinājuši cilvēku pieplūdumu arī citos bataljonos,» domā I. Varslavāns.

Pieaugums par 200 — 300%
Spriežot pēc studentu intereses un jautājumiem, zemessargi secinājuši, ka jauniešiem ir visai aptuvens priekšstats par to, kas ir Zemessardze un kas tajā notiek. «Mums bija diezgan pamatīgi jāskaidro, kas ir Zemessardzes uzdevumi, mērķi, funkcijas. Priecē tas, ka studenti ir ļoti aktīvi, izrāda interesi un arī paši meklē atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem,» atzīst G. Rosnis.

Jauno zemessargu pieplūdums licis pārkārtot arī bataljona ierasto darba un apmācību ritmu. «Parasti mēs pamatapmācības kursu bataljonā veicam reizi gadā. Bet, tā kā cilvēku pieplūdums par 200 — 300% pārsniedza paredzēto, pamatapmācības kursu organizējām uzreiz, ņemot vērā aktuālās izmaiņas. Mūsu moto — «Ir zemessargs — ir Zemessardze», tāpēc jānāk pretī tiem cilvēkiem, kuri grib kaut ko darīt, nevis tikai skaitīties Zemessardzē,» uzsver I. Vārslavāns.

Pamatapmācības kurss ne tikai pielāgots jauno un topošo zemessargu vajadzībām laika ziņā, bet arī iespēju robežās tiek padarīts interesantāks un saistošāks. «Mēs esam aicinājuši kā speciālistus piedalīties apmācības procesā savus bijušos dienesta biedrus, un daudzi labprāt ir tajā iesaistījušies. Kā zināms, ieroci var vienkārši izjaukt un salikt, bet to pašu var izdarīt arī daudz saistošāk un interesantāk,» saka I. Vārslavāns.

Protams, šāds iepriekš neplānots cilvēku skaita un apmācību intensitātes pieaugums prasa vairāk arī no bataljona rīcībā esošajiem resursiem.

zemessargi«Liels pluss ir tas, ka bataljona «vecais sastāvs», ja tā var teikt, ir ļoti labi sagatavots. Viņi jau ir instruktori, tā ka lielākoties nav jāmeklē speciālisti no citurienes,» stāsta kapteinis Gints Rosnis.

Apmācības programma izveidota pilnībā no jauna, orientējoties tieši uz jaunpienācējiem. «Nu jau notiek arī pirmie speciālie kursi — snaipera un ložmetējnieku. No jaunā gada būs spridzinātāju kurss, par kuru ir ļoti liela jauno zemessargu interese,» piebilst I. Vārslavāns.

Informācija no pirmavota
Neparasti lielo studentu pieplūdumu Ogres zemessargu bataljonā paši jaunieši skaidro ar labo piedāvājumu un lielisko informācijas apriti studentu vidē. «Ļoti svarīgi bija tas, ka te var veidot vienību kopā ar cilvēkiem, kurus labi pazīsti. Vari iestāties Zemessardzē kopā ar draugiem, kuriem tu uzticies, kurus esi iepazinis. Līdz ar to var veidot kopā labu komandu,» skaidro 54. inženiertehniskā bataljona zemessargs Jānis Garancis, filozofijas students. Informāciju par iespējām iesaistīties Zemessardzē viņš guvis no pirmavota, un tā likusies ļoti uzrunājoša. «Liela nozīme bija apstāklim, ka mums bija tiešā komunikācija, ka bija iespēja uzreiz uzdot interesējošos jautājumus un saņemt atbildes. Ja to pašu ziņu mēs saņemtu ar mediju starpniecību, rezultāts varētu arī nebūt tik labs,» domā J. Garancis. Komunikācija bijusi pietiekami neformāla, studenti pārrunās varējuši justies brīvi un nepiespiesti. «Mums visu stāstīja vienkārši un saprotami, un bija skaidri redzams, ka stāstītājs patiešām orientējas tajā, ko saka, un ir profesionālis savā jomā.»

Labu iespaidu atstājuši arī bataljona komandējošais sastāvs un instruktori. «Jau pirmajās apmācībās mēs redzējām, ka in-struktori ir zinoši un pieredzējuši. Viņi iedvesa cieņu — jau no stājas vien bija noprotams, ka viņiem patiešām ir reāla pieredze. Un tas savukārt ļāva saprast, ka te ir iespēja daudz ko iemācīties un attīstīt sevi tālāk,» atzīst J. Garancis. Arī šis aspekts ir ļoti būtisks, jo studentam, ja viņš ir izlēmis veltīt savu laiku vēl kādam mērķim, ir svarīgi katrā nodarbību reizē apgūt kaut ko jaunu. Ogres jaunajiem zemessargiem tāda iespēja ir. «Bieži vien tā reize vai divas mēnesī šķiet pat par maz, tādēļ papildu kursi un iespējas apgūt jaunu specialitāti jau apmācību sākumā ir ļoti nozīmīgi.»

ZS Sausana

zemessargiInformācija studentu vidē izplatījusies visai ātri. «Process sākās ar pašiem pirmajiem cilvēkiem, kuri apmeklēja pirmās mācības kā novērotāji. Pēc tam viņi citiem stāstīja, ka patiešām ir bijis interesanti, ir bijusi reāla darbība, nevis sēdēšana klasē un teorijas klausīšanās.» Sava loma bija arī tam, ka 54. bataljons ir inženiertehniskais, tātad — ir iespēja strādāt ar tehniku, kas savukārt patīk tehnisko specialitāšu studentiem. Arī Jānis pirms pievēršanās filozofijai trīs gadus studējis mehatroniku Rīgas Tehniskajā universitātē. «Viena lieta ir pārvietoties ar kājām pa mežu, cita — redzēt, ka līdzās ir nopietna tehnika. Tas noteikti nav izšķirošais, lemjot par iesaistīšanos Zemessardzē, bet ir patīkams papildinājums,» secina zemessargs Jānis Garancis.

Pašu brīvdienas otrajā plānā
Apmācības un studijas ir iespējams apvienot bez lielām problēmām. Gadījumā, ja kāda nedēļas nogale ir aizņemta, studenti var variēt un pieteikties nodarbībām citā laikā, pie viena izmēģinot arī kādu citu specialitāti. «Plānojot mācības, es vados no tā, vai man uz konkrēto apmācību būs cilvēki. Mēs katru reizi iepriekšējās mācībās pajautājam cilvēkiem, vai viņi tiks, un tad atbilstoši koriģējam apmācību plānu. Paša ieplānotās brīvdienas noteikti nav prioritāte. Maksimāli jānāk pretī cilvēkiem, jo, kā jau teicu — ir zemessargs, ir Zemessardze,» uzsver I. Vārslavāns.

Protams, līdz ar to nākas kaut ko ziedot no sava brīvā laika, atraujot to ģimenei. «Var teikt, ka kopš septembra es divus mēnešus tikpat kā nebiju mājās. Strādāju algotu darbu, brīvajā laikā ir Zemessardze. Bet šādā situācijā, ja nāk puiši, kas ir gatavi iesaistīties un mācīties, mans pienākums ir darīt visu iespējamo, lai viņus atbalstītu. Protams, cieš ģimenes, bet mūsu sievas un vīri savā būtībā arī ir zemessargi un ir dienestā — viņi ir mūsu apgāde,» atzīst G. Rosnis.

Nemācās no prezentācijām un grāmatām
«Es neesmu no tiem komandieriem, kas māca klasē. Mēs ejam mežā un mēģinām lietas darīt tīri praktiski, teoriju savienojam ar praksi. Tās lietas, kas obligāti jāzina no teorijas, iedodu zemessargiem materiālu veidā, lai viņi ar tiem iepazīstas citā laikā. Galu galā — viņi ir lieli cilvēki, un man nav mācību procesā jāsēž viņiem līdzās un jāpārbauda, vai viss ir izlasīts,» saka I. Vārslavāns. Arī pirms visām mācībām jaunajiem zemessargiem ir iespēja saņemt nepieciešamos materiālus un pašiem izpētīt apgūstamo vielu. «Viss ir atkarīgs no pašiem, no pašu gribas un motivācijas,» uzsver G. Rosnis. Tieši tas pats attiecas arī uz jauno un topošo zemessargu fizisko sagatavotību. «Cilvēki pie mums nāk mācīties aizstāvēt savu dzimteni, un viņi apzinās, kas viņiem ir pa spēkam, kāda ir viņu fiziskā sagatavotība, tāpēc arī viņi paši sevi pilnveido. Mēs bataljonā varam iedot militārās zināšanas un iespēju progresēt.» Par bataljona papildinājumu gan ir sakāmi tikai labi vārdi — studentu un citu jauno zemessargu fiziskā kondīcija ir labā līmenī, savukārt interese par citām ar dienestu saistītajām lietām ir milzīga. «Neviens no viņiem nav atnācis pie mums un teicis — te nu es esmu, māciet! Viņi paši brīvajā laikā rokas pa internetu un meklē interesējošo informāciju. Viņu motivācija ir ļoti, ļoti augsta,» rezumē G. Rosnis.