O. Kalpaka muzejs saņem unikālu vēstures liecību

AiritesKā katru gadu Latvijas Kara muzeja filiālē — Oskara Kalpaka muzejā un piemiņas vietā «Airītes» — Saldus novada Zirņu pagastā notika tradicionālais piemiņas pasākums. Šajā vietā Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gada 6. martā traģiskā sadursmē krita Latvijas Republikas Pagaidu valdībai uzticīgo latviešu karaspēka vienību pirmais komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks, Atsevišķās (Studentu) rotas komandieris kapteinis Nikolajs Grundmanis, Jātnieku no­- daļas virsleitnants Pēteris Krievs un Baltijas landesvēra artilērijas leitnants Johans Hanss Šrinders. Arī šogad pasākumā Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadība, klātesot zemessargiem, jaunsargiem, studentu korporāciju pārstāvjiem un vēstures interesentiem, godināja šajā vietā kritušos cīnītājus par valsts neatkarību un novada jaunsargi deva savu pirmo svinīgo solījumu būt uzticīgiem Latvijas Republikai. Taču šis gads bija īpašs tieši «Airīšu» muzejam, jo pasākuma laikā muzejs saņēma dāvinājumu — Nikolaja Grund- maņa pieminekļa sejas bareljefa oriģinālu.

Muzejam blakus esošajā piemiņas vietā atrodas četri pieminekļi. Pirmo — pulkvedim Oskaram Kalpakam veltīto — uzstādīja 1922. gadā. Līdz pagājušā gadsimta 30. gadiem pakāpeniski tapa arī pārējie. Piemineklis Nikolajam Grundmanim bija darināts no Allažu šūnakmens, bronzā atlieto sejas bareljefu bija veidojis tēlnieks Jēkabs Legz­diņš. To atklāja 1929. gada 3. martā, klātesot Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam. Piemiņas vieta padomju varas gados tika izpostīta, pieminekļi nogāzti, daļēji sabojāti un aizvesti prom. Grundmaņa sejas bareljefs no pieminekļa noplēsts, bet pieminekļa pamatne stāvēja nogāzta blakus piemiņas vietai. Nebija zināma nedz Grundmaņa pieminekļa sejas bareljefa, nedz pārējo aizvesto pieminekļu un to fragmentu liktenis. Atjaunojot muzeju un piemiņas vietu, Grundmaņa sejas bareljefu izgatavoja no jauna, jo oriģināla atrašana nelikās reāla. Pērnā gada novembra sākumā uz muzeju zvanīja kāda skrundeniece. Izrādījās, ka Vītolu ģimene, ap savu māju liekot bruģi, lāpstas dziļumā atrada neparastu lietu — bronzas plāksni ar vīrieša sejas atveidu, ko caururbusi lode. Par to, ka atveidotais vīrietis ir Latvijas armijas karavīrs, liecināja zīmotnes uz apkakles. Mājas saimniece Anda Vītola vēlāk atcerējās: «Pirmais, ko darīju, devos pie vecmāmiņas Mirdzas Upenieces, kas ir deviņdesmit divus gadus veca, un vaicāju par plāksnē atveidoto jaunekli.» Vecmāmiņa izteica minējumu, ka tas varētu būt viens no Kalpaka vīriem — un patiesi, tas bija Nikolaja Grundmaņa sejas bareljefa oriģināls no nogāztā pieminekļa. Atraduma autentiskumu apstiprināja arī «Airīšu» muzeja vadītājs vēsturnieks Roberts Sipenieks. Bet ar to šis stāsts vēl nebeidzās.

Airites

«Pēc divām nedēļām mājas īpašniece zvanīja atkal,»  stāsta R. Sipenieks. «Viņai sētā esot dīvains akmens. Aizbraucām apskatīt. Akmens bija līdz pusei zemē, tā tur stāvējis kopš septiņdesmitajiem gadiem. Izcēlām ārā un ieraudzījām uzrakstu «Bauers, Jelgava, 1922. gads». Sapratām, ka tā ir Oskara Kalpaka pieminekļa apakšējā daļa. Sākām meklēt cilvēkus, kas šajā mājā agrāk dzīvojuši. Kādreiz tur atradusies čeka. Piecdesmito gadu vidū, kad čeka no turienes aizgāja, mājā dzīvoja Viesturs Meļķis. Viņš atceras, ka, planējot pagalmu, šo akmeni izcēlis buldozers un tā visu laiku tas tur stāvējis. Vēlāk mājā bijis arī komjaunatnes nams, bet pēc tam dzīvokļi. Kādreiz klīda baumas, ka Kalpaka piemineklis pa daļām aizvests uz dažādām vietām. Varbūt šajā pagalmā apraktas arī pārējās daļas. Šobrīd vienojamies ar ģeologiem, lai viņi ar speciālām ierīcēm pārbaudītu visu pagalmu. Varbūt tur atradīsies vēl kas…»

Šī unikālā vēstures liecība nu glabājas Latvijas Kara muzeja filiālē «Airītēs», kur to 6. marta pasākuma laikā muzejam atdāvināja Anda Vītola. Par to viņai liels paldies!

Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas muzejs tika atklāts 1936. gada 6. septembrī. Muzeju šajā vietā izveidoja pēc Artūra Galindoma projekta būvētajā stilizētajā latviešu zemnieku sētā, kurai ceļa pretējā pusē jau atradās šo četru varoņu piemiņas ansamblis, veidots no četriem pieminekļiem. Padomju okupācijas laikā četru kritušo karavīru piemiņas vieta tika izpostīta, bet muzeja ēkā ievietoja pasta nodaļu. Muzeju atjaunoja 1990. gada 11. novembrī, 2002. gada 6. martā atklāja arī jaunu ekspozīciju. Kopš 2007. gada 1. janvāra O. Kalpaka muzejs un piemiņas vieta «Airītes» ietilpst Latvijas Kara muzejā kā atsevišķa struktūrvienība. 2007. gada 24. novembrī muzeja ēkas otrajā stāvā remont­darbu laikā izcēlās ugunsgrēks un ēkas otrais stāvs pilnībā nodega. Pēc muzeja ēkas atjaunošanas 2013. gada 6. martā atklāja no jauna izveidoto ekspozīciju, kura atspoguļo pulkveža O. Kalpaka personību un viņa darbību Pirmā pasaules kara laikā un Latvijas Neatkarības karā.

Sagatavojis Juris Ciganovs, Dr. hist.,
LKM direktora vietnieks.
Foto — Normunds Mežiņš.