No rezervista par rezerves karavīru

Taivo Trams

Foto — Armīns Janiks.

Ja vēlaties sniegt savu ieguldījumu valsts aizsardzības nostiprināšanā,
bet kaut kādu iemeslu dēļ līdz šim neesat darbojies nedz Jaunsardzē,
nedz militārajās struktūrās, jau tuvākajā laikā Aizsardzības ministrija jums piedāvās šādu iespēju, proti, jaunā apmācības kursā būs iespēja apgūt militārās pamatiemaņas, tādējādi kļūstot par rezerves karavīru.

Rezervisti esam gandrīz visi
Rezervistu Latvijā ir daudz — tie ir visi Latvijas pilsoņi, kurus var iesaukt dienestā mobilizācijas gadījumā. Tiesa, ir jāatbilst virknei prasību — mobilizācijai pakļauti tikai vīrieši (sievietes valsts aizsardzībā var iesaistīties brīvprātīgi), vecumam jābūt no 18 līdz 55 gadiem, tāpat jābūt arī atbilstošam veselības stāvoklim un tīrai sirdsapziņai likuma priekšā.

Cits stāsts ir par rezerves karavīriem — šajā kategorijā ieskaitāmi pilsoņi, kuriem jau ir bijusi kāda militāra pieredze, piemēram, savulaik būts profesionālajā dienestā, Zemessardzē vai Jaunsardzē, vai arī apgūts brīvprātīgās apmācības kurss. Šajā gadījumā likums pieļauj lielāku dienesta vecumu — līdz pat 65 gadiem, atkarībā no iegūtās dienesta pakāpes, skaidro Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operāciju vadības pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Kaspars Pudāns.

Skaidrs, ka mobilizācijas gadījumā lielāka atdeve sagaidāma tieši no rezerves karavīriem, kuru apmācībai nebūs jāvelta tik lieli resursi un laiks.

Jaunā projekta mērķis ir dot iespēju sniegt savu atbalstu valsts aizsardzībai arī tiem pilsoņiem, kuri līdz šim nekādā veidā nav bijuši saistīti ar militārajām struktūrām, taču izjūt vēlmi zināmu daļu sava laika veltīt šai lietai.

Obligātā militārā dienesta pieredze neļauj kļūt par rezerves karavīru
Atšķirībā no rezervistiem rezerves karavīrus var iesaukt dienestā arī miera laikā — te ir runa par periodiskām apmācībām. Protams, arī rezerves karavīru gadījumā pirms iesaukšanas tiek skatīts katra karavīra veselības stāvoklis un iespējamās problēmas ar likumu, proti, vai pagājušajā laikā rezerves karavīrs nav tiesāts.

«Pašlaik lielākajai daļai rezervistu nav nekādas militārās sagatavotības. Pilngadību sasniegušie jaunieši ar obligāto militāro dienestu nav saskārušies, arī Zemessardzē un Jaunsardzē bijusi vai ir salīdzinoši neliela daļa sabiedrības,» skaidro pulkvežleitnants Kaspars Pudāns. Interesanti, ka likuma acīs obligāto militāro dienestu beigušie cilvēki netiek uzskatīti par rezerves karavīriem, lai gan militāro apmācību apguvuši veselu gadu. Arī cilvēki ar dienesta pieredzi vēl padomju armijā netiek uzskatīti par rezerves karavīriem. Abām šīm grupām teorētiski nav nekādu priekšrocību gaidāmajā apmācībā, taču praksē iepriekšējā militārā sagatavotība var dot savus bonusus, piemēram, ātrāku un apjomīgāku zināšanu apguvi. Jebkurā situācijā — katrs gadījums ir individuāls, un vēl ir pāragri spriest, vai apmācībai vispār pieteiksies kāds Latvijas obligātajā militārajā dienestā vai padomju armijā dienējušais.

Jāizvērtē savas vēlmes un iespējas
Jaunā projekta mērķis ir dot iespēju sniegt savu atbalstu valsts aizsardzībai arī tiem pilsoņiem, kuri līdz šim nekādā veidā nav bijuši saistīti ar militārajām struktūrām, taču izjūt vēlmi zināmu daļu sava laika veltīt šai lietai, kā arī, protams, iegūt jaunas zināšanas, kas var būt izmantojamas arī civilajā dzīvē. Aizsardzības resors savukārt no tā iegūs vērā ņemamu rezervi ar augstu motivētiem un militāro pamatapmācību beigušiem Latvijas pilsoņiem.

Lai iesaistītos rezervistu apmācībā, vispirms ir jāpieņem pilnībā brīvprātīgs lēmums un jāizsver savas vēlmes un iespējas. Apmācība ilgs aptuveni piecas nedēļas, tātad sava atvaļinājuma laikā tajā nevarēs iekļauties, līdz ar to nāksies vienoties ar darba devēju vai arī pārkārtot pašam savu biznesu. Finansiāli «jauniesaucamais», visticamāk, neko daudz nezaudēs vai pat iegūs, jo valsts apmācības laikā topošajiem rezerves karavīriem maksās kompensāciju — 26 eiro dienā.

Fizisko kondīciju audzēs apmācības laikā
Uz apmācību var pieteikties 18—50 gadu vecumā, vēl no prasībām minama Latvijas pilsonība, vismaz pamatizglītība, kā arī B1 līmenim atbilstošas valsts valodas zināšanas. Protams, pretendents nedrīkst būt tiesāts. Apmācībā netiks uzņemtas arī Iekšlietu ministrijas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes dienestā esošas personas, jo valsts drošības apdraudējuma gadījumā tām, visticamāk, pietiks darba arī pašiem savās darbavietās.

Pirms apmācības pretendentiem fiziskie testi jākārto nebūs — tie pakāpeniski tiks veikti apmācības laikā, individuāli pielāgojot slodzes. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Aizsardzības ministrijas pārstāvji gan paskaidro, ka no pretendentiem prasīs pašu minimumu, kas nepieciešams, lai iestātos militārajā dienestā. Cilvēkiem, kuri vēlēsies kļūt par rezerves karavīriem, ideālajā variantā jāspēj noskriet 3 vai 1,5 km kross (attiecīgi vīriešiem un sievietēm) 14,5 minūtēs, kā arī jāspēj noteiktā laikā 40 reizes «uzpumpēt presīti» un 30 reizes atspiesties no guļus stāvokļa.

Lielākais akcents — uz praktiskām zināšanām
Pirmais rezervistu apmācības kurss sāksies 29. jūlijā un ilgs līdz 2. septembrim, un tā laikā plānots sagatavot līdz 50 rezerves karavīrus. Kā pauda Apvienotā štāba Operāciju vadības pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Kaspars Pudāns, pirmie pretendenti jau ir pieteikušies. 

Kopumā apgūstamās programmas apjoms atbilst vienotam pamatapmācības standartam ar pielāgotu intensitāti un slodzi. Lielākais akcents apmācības laikā tiks likts uz praktisko iemaņu apgūšanu – uz ieroču apmācību, lauka kaujas iemaņām, topogrāfiju un orientēšanos apvidū, kā arī uz sakaru līdzekļu lietošanas un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas pamat­iemaņu apgūšanu.

Bez jau minētās finansiālās kompensācijas topošais rezerves karavīrs apmācības laikā atradīsies aktīvajā dienestā un saņems profesionālā dienesta karavīra statusam atbilstošu nodrošinājumu un sociālās garantijas — formas tērpu, nepieciešamo ekipējumu, medicīnisko nodrošinājumu, kā arī ēdināšanu un izmitināšanu. Mācībās pavadītais laiks tiks ieskaitīts arī izdienas stāžā.

Vērtējot šī pilotprojekta rezultātus, NBS pieņems lēmumu par tā turpināšanu un iespējamo attīstīšanu. Piemēram, Slovākijā šāda apmācība rīkota jau trīs reizes un kopumā apmācīti 150 rezerves karavīri. Runājot par potenciālo apmācības mērķ­auditoriju, projekta īstenotāji lēš, ka līdz ar strādājošajiem, kuri savu pamatdarbu īsti nevar vai nevēlas apvienot ar dienestu Zemessardzē, viena no ieinteresētākajām sabiedrības grupām varētu būt studenti. Tieši tāpat šī iespēja noteikti varētu interesēt cilvēkus, kas ir darba meklējumos — galu galā pat tīri finansiāli ieguvums ir vērā ņemams.

Mācīsies gan klasē, gan «kaujas laukā» mācībās
Apmācība notiks divās daļās — pirmajā topošie rezerves karavīri teorijā un praksē apgūs iepriekš minētās militārās disciplīnas, savukārt otrajā — jau pavisam praktiski piedalīsies kolektīvajā militārajā apmācībā. Paredzams, ka apmācības otrā fāze notiks līdz šim vērienīgākajās mācībās «Namejs 2018», kuru laikā jaunie rezerves karavīri tiks iekļauti Mehanizētās kājnieku brigādes apakšvienībā.

Pēc apmācības noslēguma rezervisti dos karavīra zvērestu un tiks ieskaitīti rezerves karavīru sastāvā. Te jāņem vērā, ka kļūšana par rezerves karavīru uzliks arī papildu pienākumu periodiski piedalīties rezerves karavīru apmācībā, lai atjaunotu savas zināšanas un prasmes. Paredzams, ka tas notiks vidēji reizi četros gados, mācībām atvēlot līdz 30 dienas.   

Interesenti pieteikties dalībai apmācībā var, aizpildot anketu, kas pieejama mājaslapā www.mil.lv, vai arī ierodoties personīgi Rezerves personāla uzskaites sektorā Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā.