NATO valstis bruņojas ar bezpilota lidaparātiem

Pasaules ekonomiski attīstītāko valstu uzmanības centrā jau vairākus gadus atrodas bezpilota lidaparātu (BPL) jeb dronu ražošanas un militārās izmantošanas jautājumi, tām aktīvi diskutējot par dažādu BPL humānisma aspektiem un dronu lietošanas juridisko pamatojumu. BPL skaita pieaugums uztrauc gan militārās jomas ekspertus, gan tiesībsargājošās institūcijas. Masu medijos pieejamā informācija liecina, ka pašlaik vairāk nekā 80 valstu rīcībā ir dažādi BPL, turklāt daudzas valstis jau ražo vai gatavojas radīt savus kaujas BPL, kas spēj nest raķetes. Pēc kompānijas «WinterGreen» datiem, 2015. gadā militāro BPL tirgus apjoms bija 4,4 miljardi dolāru. Nākotnes prognozes kaujas BPL jomā ļoti atšķiras. Piemēram, «WinterGreen» eksperti uzskata, ka 2026. gadā militāro BPL tirgus apjoms sasniegšot 6,8 miljardus dolāru. «Custom Market Insights» lēš, ka jau 2021. gadā militāro BPL tirgus pārsniegs 11 miljardus dolāru. Savukārt «Markets Research Media» brīdina, ka līdz 2018. gadam tikai ASV militāro BPL tirgus apjoms varētu pārsniegt 18 miljardus dolāru. Taču realitātē, ņemot vērā kaujas BPL izstrādes programmu slepenību, nav iespējams precīzi noteikt militāro BPL izstrādes un tirdzniecības apjomus. 

BPL «Zephyrs».
BPL «Zephyrs».

Lai sekotu ASV piemēram un saglabātu līderību militāro BPL lietošanā, NATO lielākās valstis Eiropā — Lielbritānija, Francija un Vācija — iedalījušas ievērojamus līdzekļus gan izlūkošanas, gan kaujas bezpilota lidaparātu iegādei.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā (AM) pieņemts lēmums Karalisko bruņoto spēku vajadzībām iegādāties dronus, kas ilgstoši spēj uzturēties gaisā, turklāt lidot lielā augstumā. Šādiem kritērijiem atbilst BPL «Zephyrs», ko darbina saules bateriju enerģija, un tas var atrasties gaisā vairākus mēnešus bez pārtraukuma.

«Zephyrs» ir izstrādāti Lielbritānijas kompānijā «QinetiQ», kura vēlāk pārdevusi licenci kompānijai «Airbus Group». «Zephyrs» spēj nest dažādu lietderīgo kravu, tajā skaitā sakaru līdzekļus un novērošanas aparatūru. Sākotnēji AM plāno nopirkt divus «Zephyrs», un pozitīvu testēšanas rezultātu gadījumā iepirkums tiks palielināts.

BPL «Patroller».
BPL «Patroller».

Francijas militārais resors nesen parakstījis līgumu ar kompāniju «Safran» par 14 stratēģisko BPL «Patroller» iegādi. Šie BPL var bez uzpildīšanās lidot 20 stundas līdz 20 000 pēdu augstumā. Līguma summa ir 300 miljoni eiro, un tajā ietilpst izdevumi, kas saistīti ar lidaparātu ekspluatācijas
nodrošināšanu. Pirmos BPL pasūtītājs saņems 2018. gadā. Jāatzīmē, ka Francijas AM izsludinātajā konkursā sīvu konkurenci BPL «Patroller» sastādīja kompānijas «Thales» ražotais BPL «Watchkeeper», kas tikai dažos raksturlielumos nenozīmīgi atpalika no līdera.

Tikmēr Bundesvērs plāno sākt ekspluatēt Izraēlas ražojuma kaujas BPL «Heron TP». To galvenais uzdevums būs aizsargāt vācu karavīrus, kas piedalās ārvalstu misijās. Šim darījumam Vācija iedalījusi 580 miljonus eiro, plānojot sākumā iegādāties trīs līdz piecus BPL «Heron TP». Piegādes plānotas uz 2018. gadu, un šis darījums tiks formēts kā līzings uz sešiem līdz astoņiem gadiem. Pēc aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas teiktā, tuvākajā nākotnē līdzīgi BPL ar kaujas munīciju tiks noteikti kā Bundes­vēra standarta bruņojums. Lai to sasniegtu, Vācija kopā ar Franciju un Itāliju aktīvi strādā pie jauna kaujas BPL, kas varētu būt gatavs uz 2025. gadu.

BPL «Heron TP».
BPL «Heron TP».

Prognozējot militāro BPL attīstību pasaulē kopumā, eksperti atsaucas uz ASV Bruņotajos spēkos noteiktajām attīstības prioritātēm, kas tieši vai netieši ietekmēs visu bezpilota lidaparātu tirgus attīstību. Kā liecina Pentagona līdzšinējie lēmumi, praktiski visu ASV spēku veidu un ieroču šķiru efektivitātes paaugstināšanas projekti lielā mērā balstās uz BPL lietojuma daudzuma un biežuma pieaugumu.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.
Foto — www.dailytech.com; www.defensenews.com; www.dw.com.