NATO publicējusi ikgadējo militāro pārskatu

Kopš 1949. gada Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (The North Atlantic Treaty Organization, NATO) analītiķi katra gada pirmajos mēnešos publicē statistisku ziņojumu par dalībvalstu militārajiem izdevumiem. NATO eksperti aprēķina un publisko visu dalībvalstu kopējo militāro budžetu, militāro izdevumu un IKP izmaiņu korelāciju, militāro izdevumu apjomu pret IKP, militāros izdevumus uz vienu iedzīvotāju katrā dalībvalstī, militāros izde­- vumus pa atsevišķām kategorijām utt. Jaunākajā pārskatā ir apkopota informācija līdz 2016. gada 7. janvārim.

NATO dalībvalstu summārie militārie izdevumi no 2008. līdz 2015. gadam
NATO dalībvalstu summārie militārie izdevumi no 2008. līdz 2015. gadam

Jāatzīmē, ka NATO dalībvalstīs militāro budžetu formulējumi ir diezgan atšķirīgi. Proti, pārsvarā militāros izdevumus veido aizsardzības ministriju budžeti, taču atsevišķās valstīs pie militārajiem izdevumiem tiek skaitītas arī dažas iekšlietu struktūras. Piemēram, Francijā pie militārajiem izdevumiem tiek skaitīta arī policijas ātrās reaģēšanas apakšvienību uzturēšana.

NATO eksperti uzsver, ka, strādājot pie pārskatiem, par militāro izdevumu atskaites kritēriju tiek ņemti visi maksājumi, ko valdības veic nacionālo bruņoto spēku vai sabiedroto valstu militāro formējumu interesēs. Pēc analīzes un korelāciju aprēķiniem NATO aktualizētie dati nedaudz atšķiras no katras valsts oficiāli publisko­- tajiem militārajiem budžetiem, lai gan visus datus pa izdevumu pozīcijām uz NATO nosūta pašas valstis. NATO eksperti savā darbā papildus izmanto arī informāciju no Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Statistikas direktorāta.

Mil moz

Microsoft Word - Vizmas tabula - r.docxIzvērtējot militārās varas potenciālu pasaulē, uz NATO dalībvalstu kopējo militāro izdevumu fona uzskatāms ir salīdzinājums ar Krievijas un Ķīnas aizsardzības resoru budžetiem. Tomēr jāņem vērā, ka pasaules mēroga statistiskie pārskati sniedz tikai kopēju ieskatu un nodrošina iespēju salīdzināt. Tā kā aprēķinu metodika un datu iegūšanas veidi dažādās pētnieciskajās struktūrās atšķiras, arī dati tiek publiskoti diezgan atšķirīgi. Piemēram, pēc Starptautisko stratēģisko pētījumu institūta jaunākajiem datiem, 2015. gadā pasaulē lielākie militārie budžeti bija ASV (597,5 miljardi dolāru), Ķīnai (145,8 miljardi), Saūda Arābijai (81,8 miljardi), Lielbritānijai (56,2 miljardi) un Krievijai (51,6 miljardi). Savukārt, pēc Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta (Stocholm International Peace Research Institute, SIPRI) publiskotajiem datiem, 2015. gadā pirmajā valstu piecniekā militāro budžetu ziņā bija ASV (610 miljardi dolāru), Ķīna (216 miljardi), Krievija (84,5 miljardi), Saūda Arābija (80,8 miljardi) un Francija (62,3 miljardi).

 

Valstu potenciālu izvērtēšanai SIPRI ir apkopojis datus arī par kuģiem un lidmašīnām. NATO dalībvalstu rīcībā kopumā ir vairāk nekā 20 000 lidmašīnu, kamēr Krievijai — 3500. NATO dalībvalstīm kopumā ir 1734 jūras spēku kuģi, bet Krievijai — 305. NATO dalībvalstīm ir 150 militārās bāzes ārpus robežām, bet Krievijai tādas ir sešas. Un visbeidzot milzīgu atšķirību valstu potenciāla
salīdzināšanā rada IKP izvērtējums. NATO dalībvalstīm pieder 50% no visas pasaules summārā iekšzemes kopprodukta. Krievijai pieder tikai 2% no pasaules summārā IKP.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.

 Foto — Ēriks Kukutis.