Mūsu Kara flotes vēsturē ielūkojoties

Šogad aprit 26 gadi kopš kaujas karoga pacelšanas uz pirmā atjaunotās Latvijas Republikas Jūras spēku kuģa «Sams». Mūsu valsts kara jūrnieku vēsture sākās tūlīt pēc neatkarības pasludināšanas, un nākamgad Latvijas kara jūrnieki svinēs sava spēka veida pastāvēšanas simto gadadienu. Pieminot šos notikumus, piedāvājam atskatīties uz nozīmīgākajiem notikumiem mūsu Kara flotes vēsturē starpkaru laikā līdz padomju okupācijas sākumam. 

1919. gada 25. martā apsardzības ministra pavēlē tiek izsludināti pirmie noteikumi par kara jūrnieku dienesta pakāpēm un apģērbu.

1919. gada 16. jūlijā ar Vidzemes divīzijas komandiera pulkveža J. Zemitāna pavēli izveidota Jūras spēku rota.

1919. gada 22. jūlijā — izveidota Aiviekstes kara flotile, komandieris virsleitnants E. Puķītis.

1919. gada 10. augustā — pie armijas Virspavēlnieka štāba izveidota Jūras nodaļa jūras leitnanta M. Zalcmaņa vadībā. Vēlāk nodaļa tiek saukta par Jūras apsardzības daļu, 1920. gada 14. jūlijā tā pārdēvēta par Jūras pārvaldi, bet 1921. gada pavasarī likvidēta, flotes lietas nodotas Galvenā štāba pārziņā. 

1921. gada 12. jūnijā kara flotē ieskaita pirmo karakuģi — vācu mīnukuģi M68, kas pēc remonta stājās ierindā 1922. gada 10. novembrī kā flagkuģis «Virsaitis».  

1922. gada 10. augustā Ministru kabinets izdeva «Noteikumus par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatpersonu un atsevišķu iestāžu flagām un karakuģu karogiem».

1922. gada 26. augustā apsardzības ministrs ar pavēli izsludināja «Noteikumus par flagu un karogu lietošanu apsardzības resorā».

1922. gada 1. decembrī dibināta jūras aviācija kā Jūras aviācijas nodaļa pie Latvijas armijas Aviācijas diviziona.

1923. gada 14. aprīlī Kara ministrija ­iesniedz Ministru kabinetam likumprojektu «Par Kara flotes lielo būvprogrammu» 7 gadiem, kuru apstiprina nepilnā veidā. 

1924. gada 27. jūnijā — dibināta Jūras krastu aizsardzības eskadra, komandieris jūras kapteinis A. Keizerlings.

Arčibalds Pēteris Teofils Keizerlings (von Keyserling) (1882—1951) dzimis Grobiņas pagasta Augules muižā muižnieka, ierēdņa ģimenē. 1895. gadā iestājies Krievijas impērijas kara flotes Jūras kadetu korpusā, kuru pabeidzis 1901. gadā. Piedalījies Krievijas — Japānas un Pirmajā pasaules karā. 1919. gada augustā ieskaitīts Latvijas armijā. 1920. gada 1. aprīlī iecelts par armijas Virspavēlnieka štāba (vēlāk Galvenā štāba) sevišķu uzdevumu virsnieku jūras jautājumos. No 1924. gada marta — sevišķu uzdevumu virsnieks jūras jautājumos Armijas komandiera štābā. 

Karakuģi «Imanta», «Viesturs» un «Virsaitis» vizītes laikā Kopenhāgenā, Dānijā. 1930. gads.
Aizžogotājtralera «Viesturs» virsdienesta karavīri. 20. gs. 30. gadu sākums.
Zemūdene «Ronis» Daugavā pie Rīgas pils. 20. gs. 30. gadu beigas.

1924. gada 27. jūnijā Jūras aviācijas nodaļu ieskaitīja jaundibinātās eskadras sastāvā.

1924. gada 25. oktobrī Latvijas Kara ministrija paraksta līgumu ar Francijas kuģubūvētavām par divu zemūdeņu un divu mīnukuģu būvi.

1925. gada 1. maijā atvērta flotes in­struktoru skola.

1926. gada 1. maijā izveidots Jūras aviācijas divizions. 

1926. gada oktobrī Latvijā ierodas Francijā, Brestas kuģubūvētavās uzbūvētie mīnukuģi «Viesturs» un «Imanta», vēlāk arī zemūdenes «Spīdola» un «Ronis».

1927. gadā ar kara ministra pavēli par eskadras gada svētkiem noteica 12. jūniju.

1927. gada 18. novembrī eskadras komandierim A. Keizerlingam piešķir admirāļa dienesta pakāpi.

1931. gada Latvijas un Igaunijas kopējo militāro jūras manevru laikā admirāli A. Keizerlingu apsūdzēja spirta kontrabandā, bet bija skaidrs, ka tas ir tikai iegansts atcelšanai no eskadras komandiera amata. A. Keizerlingu oficiāli pensionēja 1931. gada 19. decembrī, atstājot pilnu pienākošos pensiju un tiesības nesāt uniformu. Admirāļa dienesta gaitu sarakstā izdarīts ieraksts «Atvaļinājies uz paša vēlēšanos». 

1931. gada 19. septembrī — par eskadras komandieri ieceļ komandkapteini T. Spādi.

Teodors Spāde (1891—1970) dzimis Ventspilī. 1914. gada jūlijā ieskaitīts Krievijas impērijas jūras kara flotē, dienējis Baltijas flotē, no 1915. gada aprīļa virsnieks Melnās jūras flotē. 1920. gadā atgriezies Latvijā, no 1926. gada 20. maija dienestā Latvijas armijā, Jūras novērošanas dienesta priekšnieks. 1927.—1928. gadā mācījies Francijas Jūras kara akadēmijā. No 1929. gada karakuģa «Virsaitis» komandieris. 

1936. gada 25. maijā Jūras aviācijas divizionu likvidēja un pārformēja par Latvijas armijas Aviācijas pulka 8. eskadriļu

1937. gadā ar kara ministra pavēli par eskadras gada svētkiem noteica 10. augustu.

1938. gada 18. novembrī T. Spādem piešķir admirāļa dienesta pakāpi — pirmais latviešu tautības admirālis. 

1938. gada 15. jūlijā kara flotei tiek pasniegts karogs.

Saņemot karogu, svinīgajā ceremonijā admirālis T. Spāde teica: «Saņemot šo karogu, visu kara jūrnieku sirdis ir pārpildītas pateicības jūtām pret dāvinātājiem. Šo pateicību lai man ļauts izteikt un līdz ar to apsolīt, ka šis karogs, uz kura rakstīta mūsu kara flotes devīze, būs vienmēr mūsu vadītājs un vienotājs kā baltās, tā nebaltās dienās.» 1940. gada vasarā pēc padomju okupācijas Kara flotes karogs pazuda. Nav ziņu par to, kur karogs atradies visus padomju okupācijas gadus, bet 1995. gada 11. ap­­­rīlī uzņēmuma «PP Komerccentrs» pārstāvji atgūto Kara flotes karogu nodeva Latvijas Republikas Jūras spēku glabāšanā. 

1938. gada 22. decembrī Jūras krastu aizsardzības eskadru pārdēvē par Latvijas Kara floti.

1940. gada 14. jūnijā Latviju teritoriju okupēja PSRS Sarkanā armija.

1940. gada 25. jūlijā uz Latvijas Kara flotes kuģiem tika nolaists valsts karogs, sākās faktiskā flotes likvidācija.

1940. gada 5. augustā PSRS oficiāli anektēja Latvijas teritoriju, Latvija tika pasludināta par padomju republiku. 

1940. gada 19. augustā flotes vienības oficiāli tika ieskaitītas PSRS Baltijas jūras kara flotē.

Sagatavojis Juris Ciganovs, Dr. hist.
Foto — no Latvijas Kara muzeja krājuma.