Mums visiem vairāk jādomā par valsts aizsardzību

Diāna Selecka,
virsseržante.

Foto — Gatis Dieziņš.

Zemessardzes (ZS) 44. kājnieku bataljons tika dibināts 1991. gada 25. septembrī. Reorganizācijas laikā 2002 . gada 1. sep- ­tembrī tam pievienoja 47. kājnieku bataljonu. Vienības atbildības teritorijā ietilpst Liepājas pilsēta un astoņi novadi — Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novads. Bataljona devīze — «Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods». Zemessardzes 44. kājnieku bataljona pamatuzdevums ir attīstīt jaunās un uzlabot esošās bataljona kaujas spējas un iemaņas, pilnveidot komandvadības sistēmu, lai nodrošinātu valsts teritorijas aizsardzību, un būt gataviem piedalīties starptautiskajās operācijās. Bataljons miera laikā arī nodrošina pilsoņu iesaisti bruņoto spēku struktūrās. Bataljona komandieris ir pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris.

Par kājnieku bataljonu, kurā dien vairāk par 350 zemessargiem, stāsta komandiera pienākumu izpildītājs majors Rinats Ažēns.

Liepājas zemessargi aktīvi piedalās mācībās
Aizvadītajā gadā bataljona karavīri un zemessargi piedalījās Zemessardzes 4. brigādes mācībās «Zobens», Speciālo uzdevumu vienības mācībās «Flaming Sword» un citās Zemessardzes mācībās. 2017. gads mācību ziņā ir vēl intensīvāks, turpināsim dalību «Zobena» mācību ciklā, starptautiskajās mācībās «Summer Shield», «Northern Strike» un «Saber Strike», NBS mācībās «Baltic Zenith» un ZS mācībās. Piedalāmies arī Lietuvas Nacionālās gvardes (KASP) 3. novada mācībās.

Sākts mērķtiecīgs rekrutēšanas darbs
2016. gadā uzņēmām 56 zemessargus, šogad četros mēnešos — jau 34. Mūsu rezultāti ir uzlabojušies, jo esam rekrutēšanas darbu sadalījuši vairākos posmos. Daudz mācāmies no kolēģiem — no Lietuvas Nacionālās gvardes, pārņemot viņu lieliskās iestrādnes. Pirmais posms rekrutēšanas darbā ir situācijas apzināšana, lai izprastu potenciālos avotus, kur varam atrast nākamos zemessargus un karavīrus. Tās nav tikai mācību iestādes, bet arī dažādas valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi. Pēc tam notiek sagatavošanās posms, kurā izveidojam un iepērkam dažādus reprezentācijas materiālus. Lai rekrutēšana būtu veiksmīga, sagatavošanās posmā ir jāiegulda līdzekļi. Nevar vienkārši braukt un runāt, ir jāpiedāvā vizuālie un citi materiāli, jāsniedz informācija plašsaziņas līdzekļiem, interneta portāliem, atspoguļojot Zemessardzes dalību pasākumos un veidojot pozitīvu tēlu kopumā par Zemessardzi, kā arī akcentējot zemessarga lomu kopējā valsts aizsardzības sistēmā. Situācijas apzināšanā svarīgi saprast, kādā virzienā mēs strādājam. Šogad mūsu potenciālie rekrutējamie ir vismaz 17 gadus veci jaunieši, kā arī pārējie valsts pilsoņi, kuri atbilst likumā noteiktam vecuma cenzam.

Kad esam apzinājuši situāciju un sagatavojušies, varam organizēt rekrutēšanas pasākumus. Turklāt pareizai rekrutēšanai mums ir vajadzīgs komunikācijas plāns, un šajā ziņā mums ļoti lielu atbalstu sniedz Liepājas pilsētas dome. Kad tas tiks pabeigts, sapratīsim, kādā virzienā darboties, pie kā vērsties, kādu informāciju izplatīt. Tas, ko mēs visu laiku esam darījuši, tiek sistematizēts un zinātniski pamatots. Līdz šim reizēm process bija haotisks, tāpēc nebija rezultātu. Jauniešu resurss jau arī nav bezgalīgs. Liepājā ir Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu — Valsts policijas, VUGD, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts robežsardzes — struktūras, un arī tās vēlas iesaistīt jauniešus. Iespējams, armija nodrošinās jaunietim labākas karjeras izredzes un atalgojumu, bet, ja viņam piedāvās doties dienēt uz Ādažiem, viņš var izvēlēties IeM struktūras, lai paliktu dzimtajā pilsētā.

Mēs plānojam sagatavot un apmācīt zemessargu grupu katrā novadā, lai iesaistītu mūsu pasākumos. No zemessargiem jau ir jūtama ļoti liela interese, jo zemessargs jūtas novērtēts. Ir svarīgi, lai par Zemessardzi stāstītu konkrētā pagasta vai novada zemessargs, lai viņš runā ar potenciālo zemessargu savā valodā, tad ticamības moments būs daudz lielāks. Lietuvas kolēģiem katrā novadā ir rekrutēšanas grupa 20 cilvēku sastāvā, un viņiem šāds plāns strādā ļoti labi.

Katrs indivīds var iesaistīties valsts aizsardzībā
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki stājas Zemessardzē, ir patriotisms. Saistībā ar izveidojušos situāciju Ukrainā un Sīrijā cilvēki sāk domāt un analizēt notiekošo, izvērtēt iespējas, kā līdzdarboties valsts aizsardzībā. Nav svarīgi, kas cilvēks ir pēc profesijas, jo katram varam atrast vietu un paredzēt uzdevumus aizsardzības sistēmā. Daudzi nāk uz Zemessardzi, lai pārbaudītu sevi, savas spējas. Reizēm jaunietis vēl nezina, kas viņš vēlas būt — ugunsdzēsējs, policists vai karavīrs, taču viņam ir skaidrs, ka tās noteikti būs spēka struktūras. Zemessardzē viņš var pārliecināties, vai vēlas būt karavīrs. Var pavadīt darba nedēļu birojā un pie mums nākt uz apmācību, dienesta uzdevumu izpildi nedēļas nogalē. Mums ir cilvēki ar dažādām spējām un izglītību. Mūsu zemessargi, kas ir uzņēmēji, uzrunā savus darbiniekus un aicina viņus stāties Zemessardzē. Zemessargs Mārtiņš Ceriņš ir Priekules novada uzņēmēju kluba «UK-5» valdes priekšsēdētājs. Viņš ir gatavs uzrunāt citus novada uzņēmējus, tādā veidā mēs iegūsim vēl papildu resursus.

Sadarbības pamatā ir saruna, nevis monologs
Svarīgākie mūsu bataljona sadarbības partneri ir IeM Valsts policijas Liepājas iecirknis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 1. daļa un Valsts robežsardzes Ventspils pārvalde. Uzdevumi ir dažādi — pazudušu cilvēku meklēšana, sabiedriskās kārtības uzturēšana valsts nozīmes pasākumos, robežkontroles pagaidu atjaunošana uz valsts iekšējām robežām, atbalsts plūdu novēršanas pasākumos. Sadarbojamies ar Jaunsardzes 1. novada Aizputes, Grobiņas, Vaiņodes, Priekules novada un Liepājas pilsētas jaunsargu vienībām, sniedzam atbalstu dažādu pasākumu organizēšanā un nodrošināšanā, jo daudzi jaunsargi nāk stāties Zemessardzē. Jauniešiem Zemessardze ir arī kā atspēriena punkts, lai saprastu, vai viņi vēlas veidot militāro karjeru. Plānojam arī aktīvāk sadarboties ar Liepājas pilsētas un novadu vidusskolām, organizējot atvērto durvju dienas.

Mums ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Liepājas pilsētas domi un novadu pašvaldībām. Esam sapratuši, ka nevaram no tām tikai prasīt, mums jābūt palīdzīgiem, kur tas ir mūsu spēkos. Ar sadarbības partneriem ir jātiekas un jārunā, pa telefonu tādas lietas nav kārtojamas. Pamats visam ir saruna, nevis monologs, jānotiek informācijas apmaiņai.

Veterāni pasākumos stāsta par vēsturi
Kopš 2011. gada 30. aprīļa darbojas bataljona zemessargu veterānu apvienība ar 70 veterāniem. Tās priekšnieks štāba virsseržants Arvīds Golts, kurš Zemessardzē dien no paša sākuma, stāsta: «Kad tika izveidota Zemessardze, mums nekā nebija, ne formu, ne sakaru, ne iespēju normāli organizēt mācības, nebija pat krēslu. Sākums bija ļoti grūts, bet arī interesants. Domāju, ka liepājnieku patriotismu lielā mēra ietekmēja tas, ka Liepāja savulaik bija daļēji slēgta militāra pilsēta.

Bataljona veterāni aktīvi piedalās pasākumos, bijām parādē, piedalāmies zvēresta ceremonijās. Redzu, ka jaunieši labprāt stājas Zemessardzē, viņi ir patriotiski noskaņoti. Iepriecina, ka mūsu iesāktie darbi tiek turpināti.»

Mācības kļuvušas interesantākas
Štāba apsardzes rotas zemessardze Baiba Remesa Zemessardzē dien jau piecus gadus, pirms tam divus gadus bija Jaunsardzē. «Domāju arī par profesionālo militāro dienestu, tikai jāpagaida, kamēr mans bērns, kuram šobrīd ir astoņi mēneši, nedaudz paaugsies. Esmu  augusi laukos, daudzbērnu ģimenē, nekas man nav par grūtu. Esmu izlūks, šogad mācības norit daudz aktīvāk un ir kļuvušas krietni interesantākas. Arī komunikācija ir uzlabojusies, informāciju saņemam daudz ātrāk un kvalitatīvāk. Ļoti interesanti piedalīties mācībās ar sabiedroto iesaisti — kad amerikāņi bija atbraukuši pirms dažiem gadiem, viņi stāstīja par sevi, par ekipējumu, par to, kā notiek mācības ASV.»

Zemessargu patriotisms
Apsardzes vada vecākais zemessargs Aldis Embrekts, kas Zemessardzē dien kopš 1998. gada, sarunā ar «Tēvijas Sargu» pēc 4. maija parādes atzīst, ka zemessargu patriotisms ir saistīts arī ar notikumiem kaimiņvalstīs.
Viņam Zemessardzē patīk disciplīna, iespēja apgūt svarīgas un interesantas lietas. «Zemessargu apgāde ar ekipējumu katru gadu uzlabojas, manuprāt, arī tas vairo zemessargu aktivitāti piedalīties mācībās.»

Sniegt artavu valsts aizsardzībā
44 gadus vecais uzņēmējs Aldis Jaunbrūns deva zvērestu 4. maijā, uzreiz pēc Neatkarības atjaunošanas dienas parādes. «Vēlos sniegt savu artavu valsts aizsardzībā, jo nauda, kuru es kā uzņēmējs varu nopelnīt, dzīvē nav pats galvenais. Zemessargu vidū satiku daudzus zināmus cilvēkus un sapratu, ka esmu īstajā vietā. Mana ģimene atbalsta manu izvēli. Mums visiem vairāk jādomā par valsts aizsardzību.»