Militārā apvērsuma mēģinājums NATO dalībvalstī

Šī gada 16. jūlijā visu pasauli pāršalca trauksmaina ziņa, ka Turcijā īstenots militārā apvērsuma mēģinājums. Turcijai ir otra lielākā armija (426 000 karavīru) no visām NATO dalībvalstīm, un apvērsums šajā valstī varēja novest pie neprognozējamām sekām reģionālā un globālā mērogā. Taču Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam un valdībai izdevās noturēt valsts varu, un apvērsums izgāzās. Tiesa gan, dumpinieki sākotnēji sagrāba vairākus stratēģiski svarīgus objektus Ankarā, Stambulā un citās pilsētās.

Microsoft Word - Tabula mozaīkai - r.docx

R. T. Erdogans saskaņā ar konstitūcijas 120. un 121. paragrāfu ir izsludinājis ārkārtas stāvokli valstī uz trim mēnešiem, kas ļauj prezidentam pieņemt virkni lēmumu bez parlamenta akcepta. Masu mediji ziņo, ka apvērsuma mēģinājums Turcijā noveda pie masveida aizturēšanām un kadru tīrīšanas armijā un visās valsts struktūrās. Tiek ziņots par lēmumu pilnībā izformēt prezidenta elitāro gvardi sakarā ar tās masveida dalību apvērsuma mēģinājumā. Saistībā ar līdzdalību apvērsumā aizturēti vai atstādināti no amata simtiem armijas virsnieku, kā arī tiesneši, prokurori, policisti, skolotāji, universitāšu dekāni, mediju vadība utt.

Puča iedvesmošanā un organizēšanā Ankara apsūdzējusi trimdā ASV kopš 1999. gada mītošo garīdznieku — imāmu Fetullu Gilenu un viņa vadīto kustību «Hizmet», kurai gadu gaitā bija radies atbalsts visā Turcijā. Jāatzīmē, ka visās aizturēšanās vai atlaišanās no amatiem par ieganstu tiek minēta līdzdalība F. Gilena vadītajā kustībā «Hizmet». R. T. Erdogans ir publiski apsolījis «iztīrīt pilnīgi visu valsti no «Hizmet» sērgas».

Jāatzīmē, ka ANO Drošības padomei neizdevās savākt vajadzīgo balsu skaitu, lai publiskotu nosodošu paziņojumu attiecībā uz apvērsuma mēģinājumu Turcijā. Tajā pašā laikā vairākas valstis ir oficiāli nosodījušas Turcijas dumpiniekus un aicinājušas saglabāt mieru un tiesisko kārtību valstī. Zīmīgi, ka drīz pēc puča Irānas prezidents telefonsarunā ar R. T. Erdoganu norādījis, ka apvērsuma mēģinājums būšot labs tests, nosakot patiesos Turcijas sabiedrotos vai pretiniekus gan valsts iekšienē, gan starptautiskajā arēnā.

ASV ir oficiāli atteikušās izdot Turcijai ASV dzīvojošo imāmu F. Gilenu, pamatojot savu lēmumu ar patiesu vainas pierādījumu trūkumu. Šajā sakarā R. T. Erdogans publiski paudis asu kritiku Vašingtonai. Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozdā 9. augustā publiski izteicis aicinājumu ASV, lai tās neupurē attiecības ar Ankaru viena cilvēka (R. Gilena) dēļ. B. Bozdā uzsvēris, ka ASV atteikšanās no R. Gilena izdošanas novedīs pie ļoti negatīvas ietekmes uz Ankaras un Vašingtonas attiecībām, tajā skaitā turku tautā vairojot patiesu naidu pret amerikāņiem. Tādējādi pučs Turcijā ir nopietni satricinājis Turcijas attiecības ar ASV, kā arī negatīvi ietekmējis attiecības ar Eiropas Savienību, kārtējo reizi attālinot Ankaru no iestāšanās sarunām uzņemšanai ES. Viens no starptautiskās sabiedrības bažu iemesliem ir arī Turcijas pēkšņā izteikti draudzīgā izturēšanās pret Krieviju, intensificējot attiecību uzlabošanu. 9. augustā R. T. Erdogans, tiekoties Sanktpēterburgā ar V. Putinu, ir centies maksimāli nogludināt vēl nesen tik aktuālās domstarpības abu valstu starpā.

Uz žurnālistu jautājumu par Turcijas Bruņoto spēku kaujas spēju strauju mazināšanos sakarā ar tīrīšanām, Turcijas BS pārstāvji apgalvo, ka pārmaiņas armijā nebūšot tik lielas. Visi ar «Hizmet» saistītie BS karavīri jau esot identificēti, un tie veido ne vairāk kā 10% no visiem virsniekiem (aptuveni 4000 virsnieku). BS vadība norāda, ka katra desmitā virsnieka atlaišana vai izolēšana nekādā gadījumā neietekmēs Turcijas armijas kaujas spējas. Tiek uzsvērts, ka armijas pamatmasu veido obligātā militārā dienesta karavīri, kuri ik pēc 16 mēnešiem nomainās. Tikmēr augstos BS amatos tiek iecelti desmitiem virsnieku, kuri puča laikā demon-strēja savu uzticību prezidentam un valdībai.

Lai nākotnē nepieļautu militārā apvērsuma mēģinājumus, R. T. Erdogans plāno pakļaut Bruņotos spēkus un izlūkdienestus tieši prezidenta birojam, kā arī slēgt militārās akadēmijas, to vietā atverot Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošas univer­- sitātes. Aizsardzības ministrijas tiešai uzraudzībai paredzēts pakļaut arī sauszemes, gaisa un jūras spēkus.

Ja R. T. Erdoganam izdosies realizēt savas ieceres, Turcija jau tuvākajā nākotnē varētu kļūt par prezidentālu republiku un strauji virzīties autoritārisma virzienā. Starptautiskās politikas pētnieki un apskatnieki pauž bažas, ka pēc puča var pastiprināties jau agrākajos gados R. T. Erdogana veiktie mēģinājumi ierobežot civilās tiesības, iegrožot civilo sabiedrību un mediju neatkarību. Pastāv risks, ka tīrīšanas Turcijā var pilnībā novājināt jebkādus opozīcijas spēkus. Tādējādi R. T. Erdogans būs veiksmīgi izmantojis savā labā apvērsuma mēģinājumu, lai ap sevi konsolidētu varu un ieviestu atbilstošas konstitucionālas pārmaiņas. R. T. Erdogana iecerētā jaunā kārtība neizbēgami apdraudēs demokrātiskās pamatvērtības Turcijā.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva