Mikroviļņu ieroči un lāzeri — papildinās ASV arsenālus

Jau vairākus gadus lielākie militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi veic pētījumus un izmēģinājumus mūsdienīgu ieroču izstrādē, lai paplašinātu iespējas cīņai pret bezpilota lidaparātiem, kas 21. gadsimta kaujas laukos tiek izmantoti arvien plašāk.  

«Lockheed Martin»/«Dynetics» 100 kW lāzera koncepts uz trīs asu platformas.

Pēc Pentagona pasūtījuma ASV kompānija «Raytheon» uzbūvējusi un izmēģinājusi uz zemes bāzēta mikroviļņu lielgabala HPM (High-Powered Microwave) eksperimentālo versiju, kas vienlaikus spēj izvest no ierindas 2—3 bezpilota lidaparātus (BPL). Jaunais mikroviļņu ierocis HPM ir izstrādāts pēc programmas «Maneuver Fires Integrated Experiment», kuras mērķis ir papildināt ASV armijas arsenālu ar salīdzinoši lētiem, bet efektīviem līdzekļiem cīņai pret BPL. Salīdzinājumā ar konvencionālo šāviņu kinētisko iedarbību mikroviļņu lielgabala īpatnība balstās BPL iznīcināšanā no iekšpuses, sagraujot visas elektroniskās sistēmas un elementus. 

Līdztekus uz zemes bāzējamā mikroviļņu ieroča testēšanai Pentagons sācis projektu ar kompāniju «Lockheed Martin», kurai pasūtīta gaisā bāzējama mikroviļņu ieroča izstrāde cīņā pret BPL. Jaunajam ierocim ar fokusētu mikroviļņu staru būs jāspēj neitralizēt gan lidmašīnu, gan helikoptera tipa bezpilota lidaparātus. Ierocis sekos pa pēdām «Lockheed Martin» mikroviļnu starojuma ierocim «SHiELD», kas no 2017. gada tiek projektēts pēc ASV Gaisa spēku pasūtījuma un paredzēts pretinieka raķešu neitralizēšanai. Projektam «SHiELD» ir piešķirti 27 miljoni dolāru, un pirmo praktisko izmēģinājumu no taktiskā iznīcinātāja klāja ir plānots veikt līdz 2021. gadam. 

ASV armijas interesēs ir pasūtīts arī jaudīgs lāzerierocis. Lāzerieroču galvenās priekšrocības ir gaismas ātrums, precīzi tēmēta iedarbība, neradot blakus postījumus (collateral damages), turklāt lāzeru iespējams noregulēt neletālas ietekmes radīšanai. Tāpat ir svarīgi, ka lāzerieroča šāvienam nav nepieciešama nekāda jauna apgāde (konvencionālā munīcijas pievešana, uzglabāšana utt.), jo enerģiju lāzeram saražo elektroģenerators, ko savukārt darbina fosilā degviela.   

«Raytheon» izstrādātais lāzers «Polaris MRZR» uz bagija platformas.

Šovasar Pentagons noslēdzis līgumu ar kompānijām «Raytheon» un «Lockheed Martin» (ar apakšuzņēmumu «Dynetics») par 100 kW jaudas lāzera (uz mobilas sauszemes platformas) prototipa izstrādi līdz 2018. gada beigām. Katra no kompānijām ir saņēmusi pa 10 miljoniem dolāru lāzerieroča prototipa izstrādei. Labākais no abiem saņems nākamo finansējuma daļu, lai līdz 2020. gadam uzbūvētu pilnībā funkcionālu lāzerieroci uz automobiļa šasijas, kas spēj iznīcināt ne vien BPL, bet arī raķetes, artilērijas un mīnmetēju šāviņus. Līdz šim «Raytheon» priekšrocība bija labi projekti mazas jaudas lāzeriem (piemēram, «Polaris MRZR» uz bagija bāzes) ar ļoti augstas precizitātes tēmēšanas aparatūru. Savukārt «Lockheed Martin» ir izvirzījies līderpozīcijās ar daudz lielākas jaudas lāzeriem (30 kW, 60 kW), lai gan tiem ir vājāki tēmēšanas rādītāji. 

Lāzerieroču izstrādes perspektīvākos projektus Pentagons finansē jau vairāk nekā 10 gadus. 2013. gadā Pentagons testēja lāzerierīci HEL MD (High Energy Laser Mobile Demonstrator), bet tagad jau notiek ierīces HEL TVD (High Energy Laser Tactical Vehicle Demonstrator) testēšana. Galvenā atšķirība starp tām — lāzerstara jaudas palielināšana un izstarojošās ierīces gabarītu samazināšana.  Pentagons nesen ir definējis jaunas prasības HEL TVD, nosakot par obligātu pašpietiekamības kritēriju, proti, lāzersistēmai jābūt spējīgai gan patstāvīgi atklāt mērķus, gan veikt notēmēšanu un iznīcināšanu. Turklāt lāzerierocim HEL TVD jāspēj iznīcināt visu veidu mērķi  — sākot no bezpilota lidaparātiem un beidzot ar mīnām un raķetēm. Lielākā atšķirība starp mikroviļņu ieroci un lāzerieroci ir saistīta ar iznīcināmo mērķu skaitu — lāzers var vienlaikus iedarboties tikai uz vienu mērķi.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi
majore Vizma Kaļčeva.
Foto — https://breakingdefense.com.