Mazāk zināmie pieminekļi strēlniekiem

Ir zināmi pieminekļi strēlniekiem Nāves salā, Ložmetējkalnā, Ķemeros, Ikšķilē u.c. Bet strēlniekiem ir arī piemineklis Tartu (Tērbatā, Jurjevā). Strēlnieku rezerves bataljons atradās Tērbatā, šeit ārstējās arī no gūtajiem ievainojumiem, jo tur atradās strēlnieku kara slimnīca. Bija arī no ievainojumiem mirušie, kas tika apglabāti Tērbatas Puijestes kapos. Šajos kapos apglabāti arī Pirmā pasaules kara Kurzemes bēgļi, kuri lielā skaitā atradās Tērbatā. 1930. gada 28. septembrī minētajos kapos atklāja pieminekli  (230 x 390 x 131 cm) — arhitektonisku kompozīciju, kas izgatavota no Allažu šūnakmens. Pieminekļa augšdaļā bija novietota bronzas lode ar 1,5 m augstu dzelzs krustu. Lode laikmeta griežos pazuda, bet, atjaunojot pieminekli, dzelzs krusts tika ievietots akmens lodē. Autors arhitekts Aleksandrs Birznieks. Piemineklis izgatavots Brāļu kapu darbnīcās Rīgā. Pieminekļa centrā smilšakmens plāksne ar tekstiem latviešu un igauņu valodā:

kuskis-1

180 latviešu strēlnieku pulka karavīru un
98 latvju bēgļu piemiņai
1915—1918
Jūs sevi ļāvāt vētrai lauzt,
Lai laikmets jauns
Pār tautu aust.
***
LATI KUTTIDE RUGEMENDI
180 SÖDURI
JA 98 LATI PÖGENEJA
MALESTUSEKS
1915 — 1918

Piemineklis bija bojāts. Tas atjaunots 1988. gada 22.—23. aprīlī, no jauna iesvētīts 1988. gada 23. aprīlī.

Pie bijušās Spāres muižas Cēsu rajonā, kur Pirmajā pasaules kara laikā atradās kara slimnīca, tika apglabāti arī no ievainojumiem mirušie strēlnieki. To piemiņai 1935. gada 6. oktobrī atklāja betona pieminekli (155 x 79 x 49 cm) ar iestrādātu smilš­- akmens plāksni. Uz plāksnes ir uzraksts:

kuskis-2

PIRMĀ PASAULES KARĀ
NO IEVAINOJUMIEM KRITUŠO
24 KARAVĪRU PIEMIŅAI.
LAI TAUTA JŪT, ŠE STAIGĀJOT, — DZĪVS, KAS PAR BRĀĻIEM NOMIRT PROT.

Pieminekļa autors profesors Pēters Feders. Pēc Otrā pasaules kara piemineklis bija nedaudz bojāts, tagad bojājumi izlaboti.

 

Jelgavā, pareizticīgo kapos atrodas piemineklis latviešu strēlnieku piemiņai, kuri miruši vācu gūstā. Tas ir obelisks uz cokola (260 x 72 x 40 cm). Autors arhitekts Vladimirs Šervinsks. Izgatavots Brauera akmeņkaltuvē Jelgavā no pulēta granīta. Atklāts 1938. gada 22. maijā. Uz pieminekļa iekalti uzraksti latviešu un krievu valodā.

kuskis-3

Vienā pusē teksts:
PASAULES KARĀ
LATVIEŠU STRĒLNIEKU UN
KRIEVU PULKU KRITUŠIEM
KARAVĪRIEM
ЛATЫШCKИM CTPEЛKAM
И PУCCKИM BOИHAM
ПABШИM B MИPOBУЮ BOЙHУ

Otrā pusē teksts:
DUSIET, KAUJAS ĒRGĻI!
CПИTE, OPЛЫ БOEBЫE!
1914—1918

Rīgas rajona Salas pagasta «Krāču kalnā», Ķemeru—Kalnciema šosejas malā, pie Liliju ezera (tuvākā autobusa pietura «Kūdra») ir piemineklis kritušo latviešu strēlnieku piemiņai. Arhitektoniskās kompozīcijas autors ir pulkv. Artūrs Galindoms, lauk­akmenī to kalis Kristaps Druka. Augstums 2 m. Atklāts 1936. gada 5. jūlijā. Piemineklī iestrādāta plāksne ar uzrakstu:

kuskis-4

ŠE DUS MŪŽA MIERĀ 90 LATVJU STRĒLNIEKI,
KAS DZIMTENEI ZIEDOJUŠI DZĪVĪBAS
1917. GADA KAUJĀS.

Pieminekļa augšdaļu rotājis krusts, kas pēc Otrā pasaules kara nokalts. Pieminekli uzstādījis vecais latviešu strēlnieks Kristaps Druka saviem kauju biedriem, kurus atradis, līdzinot vecos Pirmā pasaules kara ierakumus, un tos apbedījis.

 

Sagatavojis Gunārs Kušķis.
Foto no grāmatas «Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi».