Lieli mērķi nepieļauj vieglprātību

Taivo Trams

Foto — Gatis Dieziņš un Armīns Janiks.

Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai (LNAA) šis gads ir notikumiem bagāts — mācību iestāde atzīmēja savas pastāvēšanas 25. gadadienu, savukārt kopš vasaras nogales akadēmijai ir jauns rektors.  Par jau izdarīto un vēl darāmo, lielākajiem izaicinājumiem un tradīcijām, kas ļauj justies piederīgiem, stāsta Mācību vadības pavēlniecības komandieris un LNAA rektors pulkvedis Valts Āboliņš.

— Vai akadēmijas rektora amats bija viens no mērķiem jūsu karjerā vai arī labvēlīgas apstākļu sakritības rezultāts?
— Pirms 10—15 gadiem, arī sākot militāro dienestu, nedomāju par to, ka kādreiz kļūšu par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru. Taču — slikts ir tas kareivis, kurš nevēlas kļūt par ģenerāli. Mēs visi kāpjam pa savas karjeras kāpnēm, cenšamies pildīt uzdevumus pēc vislabākās sirdsapziņas, un kādā brīdi tas summējas. Arī manā gadījumā sakrita kādi noteikti apstākļi un priekšvēsture, droši vien tāpēc tiku izvēlēts šim amatam. Pilnīgi iespējams, kādā dzīves posmā tas varēja būt pavisam cits ceļš, taču šo iznākumu es nenožēloju. Tas ir ārkārtīgi atbildīgs pienākums.

— Ar kādām izjūtām uzsākāt darbu?
— Darbu ir ļoti daudz, īpaši pēdējā laikā. Es šos pienākumus uztveru ļoti nopietni un apzinos, ka no šīs izvēles kaut kādā mērā cieš mana ģimene. Reizēm dzīvē ir tādi izšķiroši mirkļi, kad jāizvēlas — dzīvot mierīgi un baudīt procesu vai tomēr visiem spēkiem strādāt sabiedrības un valsts labā. Tā bija mana izšķiršanās.

Taču garlaicīgi nebija arī laikā, kad biju vēl akadēmijas prorektors. Joprojām ar apbrīnu domāju par iepriekšējā rektora pulkveža Georga Kerlina spēju tikt ar visu galā, to, kur viņš visam atrada laiku un enerģijas rezerves. Tas arī man radīja pilnīgu priekšstatu par darba apjomu un to, ko šis amats prasīs no manis.

— Kādus būtiskākos mērķus un uzdevumus vēlaties sasniegt vispirms?
— Akadēmijas attīstības kopējo kursu mēs nemainīsim un pavisam noteikti nepazemināsim. Gan akadēmijai, gan Mācību vadības pavēlniecībai ir daudzpusīgas iestrādes un visai augsta mācību un projektu kvalitāte — līmenis ir jānotur un jāattīsta tālāk. Gan akadēmijā, gan Mācību vadības pavēlniecības skolās būs nevis revolūcija, bet evolūcija. Celsim kvalitāti, analizēsim darba rezultātus, savukārt secinājumus iedzīvināsim nākamajā ciklā, jo galu galā tas ir nebeidzams process.

Kvalitatīva virsnieku sagatavošana ir absolūta prioritāte bruņotajos spēkos kopumā. Manā skatījumā, lielāka uzmanība jāpievērš mūsu kadetu sagatavošanai reālajai dzīvei un dienestam. Jaunajiem virsniekiem savā vienībā jāspēj uzņemties atbildību par karavīriem, viņu morālo stāvokli, fizisko sagatavotību, arī par dzīvībām, un tas jāspēj uzreiz pēc LNAA absolvēšanas. Nevar pieļaut situāciju, ka, jaunajam virsniekam ierodoties vienībā, sākas viņa pārapmācība jau uz vietas, reālos dienesta apstākļos. Protams, jebkurā gadījumā notiks kaut kāda «pierīvēšanās», taču fundamentālam pamatam jābūt ieliktam studiju laikā.

Šis ir īpašs laiks, tāpēc nevaram ļauties kārdinājumam ieslīgt mierā un rutīnā. Katra mūsu izvēle un lēmums ir jā­analizē vēl un vēlreiz, un jāmeklē būtiskākais un svarīgākais — tā esence, kas veido zinošu, prasmīgu un uzticamu virsnieku. Protams, jaunajam virsniekam jābūt intelektuāli attīstītam un daudzpusīgam, bet virsnieka amata pamatvērtības nedrīkst aizmirst — prioritāri viņam ir jābūt gatavam jebkurā situācijā aizstāvēt savu valsti, arī izmantojot letālu spēku, jāspēj analizēt situāciju un darboties neatkarīgi arī ļoti augsta stresa apstākļos. Ja šīs īpašības un rakstura iezīmes ir attīstītas, tad, protams, arī laba akadēmiskā izglītība ir vairāk nekā vēlama. Līdzīga virzība ir vērojama arī citās skolās, kuras ir Mācību pavēlniecības pakļautībā, jo visiem karavīriem ir jābūt gataviem iespējami skarbākajai dienesta realitātei.

— Tie ir lieli mērķi. Iespējams, tikai saviem spēkiem vien tos būs grūti sa­sniegt.
— Bez Nacionālo bruņoto spēku vienību un arī civilās jomas atbalsta pārskatāmā nākotnē mēs neiztiksim. Protams, mums ir savas iestrādes, piemēram, no nākamā gada sākuma akadēmijā startē jauna Sauszemes spēku virsnieka sagatavošanas programma, kas būs īsāka un efektīvāka, un to mēs pārsvarā realizēsim paši ar saviem resursiem. Bez bruņoto spēku atbalsta nespējam iztikt arī tāpēc, ka akadēmijai nav ne autobāzes, ne arī kaujas platformu, ne arī visu ieroču sistēmu, kuru apgūšana ir vitāli nepieciešama. Kopumā Latvijas aizsardzības sistēma ir pamatā  bāzēta uz Sauszemes spēkiem, un šai jomā ir lielākas iespējas tikt galā ar saviem resursiem. Taču, piemēram, Jūras vai Gaisa spēku jomās būtu ļoti grūti atteikties no apmācību programmu realizācijas sadarbībā ar civilajām augstskolām — tādām kā Jūras akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte un Transporta un sakaru institūts.  Pašiem radīt un uzturēt nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi būtu dārgi, kā arī cilvēku resursu trūktu.

— Vai gaidāmas arī kādas izmaiņas mācību procesā?
— Kadetus nepieciešams vairāk iesaistīt starptautiskajos pasākumos — viņiem ir jāpierod darboties starpnacionālā vidē. Lielais vairums vienību ikdienā jau sadarbojas ar partnervalstu karavīriem, tādēļ arī jaunajiem virsniekiem ir jābūt gataviem šajā situācijā justies brīvi un līdzvērtīgi. Manuprāt, kopumā ir jātiecas pēc iespējas vairāk apgūt ārzemju pieredzi.

Kopš iestājāmies NATO, mums pašiem par visu jāmaksā. Krīzes laikā daudz ko vairs nevarējām atļauties. Tagad varbūt varam pakāpeniski atsākt pārtrauktos procesus, piemēram, specifiskas virsnieku apmācības programmas sakaros, netiešā uguns atbalsta sistēmās un citās jomās. Pilnībā sasnieguši pirmskrīzes līmeni gan vēl neesam.

Taču es nedomāju, ka mums jāraugās tikai Rietumu virzienā. Piemēram, kāpēc  nepaņemt kaut ko sev noderīgu no tā, kā Ukraina reorganizēja savu apmācības sistēmu kara ap­stākļos, kā tā ieviesa virsnieku apmācībā daudz praktiskākas un kaujās jau pārbaudītas lietas. Mēs noteikti varam vairāk papētīt arī šo jomu.

Pašlaik trīs mūsu kadeti studē Vācijā ļoti interesantā bakalaura programmā, kas ir pilnīgs jaunums. Tā negatavo virsniekus ar konkrētu specializāciju, bet ir miksēta programma, kas dod sapratni par visām jomām, sākot ar kosmosa tehnoloģijām un turpinot ar sakariem, radiolokāciju, sauszemes kaujas platformām un taktiku, un lidmašīnu un kuģu uzbūves pamatprincipiem, kā arī daudz ko citu. Būtībā tur tiek gatavoti universāli virsnieki, un šis virziens ir interesants arī mums. Jā, šajā gadījumā mēs riskējam un eksperimentējam, jo arī paši vācieši vēl īsti nezina, kas no tā visa iznāks. Visādā ziņā mūsu kadetiem bija iespēja mācīties par velti pirmos divus gadus, tagad izvērtēsim rezultātus un nolemsim, vai būtu lietderīgi šo apmācību turpināt arī par maksu.

— Jau vairākus gadus Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija virza savas infrastruktūras attīstības projektus.
— Runājot par infrastruktūras attīstību, jāteic, ka pēdējā laikā ir saglabājušās tās pašas aktualitātes. Saprotams, kontekstā ar ārpolitiskajiem notikumiem daudz svarīgāka ir bijusi Ādažu un Lielvārdes bāzu attīstība. Taču jāatzīst, ka mūsu personāla izvietošanas kapacitāte nu jau ir samilzusi līdz kritiskam līmenim. Sāpīgs ir jautājums par akadēmijas teritorijā esošās četrstāvu kazarmas remontu.  Reizēm mūsu dienesta viesnīca ir tik pārpildīta, ka ir nācies cilvēkus pārnakšņošanai izvietot arī koridoros. Trūkst arī auditoriju un ofisu telpu. Nav jau tā, ka akadēmijā pastāvīgi atrodas tikai mūsu kadeti, jo te regulāri notiek dažādi citi pasākumi — kursi, starptautisko mācību norises, citvalstu speciālistu apmācība. Piemēram, drīzumā sāksies dāņu divīzijas apmācības, un tad mūsu personāls uz laiku papildināsies aptuveni ar 300 karavīriem. Līdztekus ir jāgādā par šeit esošo cilvēku ērtībām, lab­iekārtojot ēdnīcu, Labklājības centru un bibliotēku, Kadetu klubu, pasākumu un sporta zāles, proti, padarot akadēmijas telpas pievilcīgākas un piemērotākas arī brīvā laika pavadīšanai. Taču ir būtiski uzlabojumi citās MVP skolās. Alūksnes Kājnieku skolā ir atjaunotas kazarmas augstā kvalitātē, drīz noslēgsies kluba remonts, iecerēts uzlabot arī citus infrastruktūras objektus. Cēsu Instruktoru skolā tiek renovēts tehniskais un autonovietņu komplekss. Attīstība lielākā vai mazākā mērā notiek arī citās MVP skolās.

— Vai sabiedrībā saglabājas interese par iespējām veidot virsnieka karjeru?
— Mūs nevar tieši salīdzināt ar citām augstskolām, jo tā vienkārši pie mums neviens pretendents nevar atnākt un uzsākt studijas. Atlase studijām LNAA sākas ar medicīnas komisiju, psiholoģiskajiem testiem un fizisko normatīvu izpildes pārbaudi. Tad tiek organizēti cita veida atlases pasākumi, lai identificētu līdera potenciālu, un tikai tad jaunietis tiek nominēts kā kadeta kandidāts un uzsāk apmācību Kājnieku skolā Alūksnē. Ja šie faktori tiek ņemti vērā, tad mums ir aptuveni divi trīs kandidāti uz vienu studējošā vietu. Tas ir labs rādītājs arī citu Latvijas augstskolu vidū. Tomēr svarīgi ir, cik šo atlasi iztur. Un tad jau aina ir citāda. Pašlaik Alūksnē tiek apmācīti 74 kadeta kandidāti, papildus vēl klāt nāks karavīri no vienībām, kuriem jau ir militārā pieredze un radusies vēlme kļūt par virsniekiem. Imatrikulācijas brīdī mums būs ap 100 kadetu, kas ir tuvu optimālajam skaitam. Studiju laikā gan dažādu iemeslu dēļ atbirs ap 30—40%. Tomēr mūsu sagatavoto virsnieku skaits pieaug no gada gadā, un 2018. gada vasarā mēs plānojam bruņotajiem spēkiem dot vairāk nekā 50 jaunos virsniekus, neskaitot virsniekus speciālistus.

— Reizēm dzird viedokli, ka būtisku daļu pretendentu iegāž vāja fiziskā kondīcija un nepietiekamas zināšanas eksaktajās disciplīnās.
— Jā, salīdzinoši liela problēma bija gan neatbilstība fiziskājām prasībām, gan arī sliktās zināšanas eksaktajos priekšmetos. ­Taču esam atraduši risinājumu, proti, dodam iespēju potenciālajiem kadetiem uzlabot savas zināšanas brīvajos brīžos Alūksnē pamatapmācības laikā un Cēsīs jaunākā instruktora kursa laikā, nodrošinot viņiem pasniedzējus. Savukārt fiziskā sagatavotība — mēs apzināmies, ka to var uzlabot arī studiju laikā. Ja kadetam ir vēlme un spars, viņš atradīs iespēju pilnveidoties. Pat tādā gadījumā, ja kadets būs starp atbirušajiem, Latvija vai bruņotie spēki, ja viņš turpinās dienestu, iegūs lojālu un zinošu pilsoni vai karavīru.

— Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir augstskola, kuras tradīcijas izskan ārpus skolas sienām.
— Tradīcijas mums ir ļoti svarīgas, tās noteikti jāturpina un jākopj. Taču necenšamies mākslīgi radīt kādus rituālus vai tradīciju elementus. Tam ir jānāk dabiski, jo tad, ja mēģināsim kaut ko uzpotēt ar varu, visdrīzāk, sabojāsim ieceri. Mūsu tradīciju pamatā ir bijusi laba ideja, un laika gaitā tās pierādījušas sevi kā dzīvotspējīgas. Tradīcijas novērtē gan kadeti, gan plašāka sabiedrība, jo arī tās rada piederības sajūtu organizācijai. Melnās kafijas vakars, pēc manām domām, ir mūsu pati svarīgākā un jēgpilnākā tradīcija, kad pieminam kadetus, kuri gāja bojā cīņās pret Bermontu. Melnās kafijas vakarā pēc vakara jundas tradicionāli pasniedzam arī ģenerāļa Hartmaņa Goda zobenu labākajam gada izlaiduma absolventam. No jaunākajām tradīcijām es noteikti gribētu minēt kadetu 14 stundu piemiņas peldējumu, kas arī ir veltīts Brīvības cīņās kritušajiem 14 toreizējās Kara skolas kadetiem. Šo tradīciju aizsākām pagājušajā gadā, kad vācām ziedojumus Brīvības cīņās kritušo karavīru kapu plāksnīšu nomaiņai Rīgas Brāļu kapos. Šī tradīcija ir ieguvusi lielu atpazīstamību — peldējuma laikā bija vairāk nekā 14 000 tiešraides skatījumu internetā — sociālajos tīklos. Šogad vācam līdzekļus, lai atbalstītu Lestenes baznīcas altāra restaurāciju. Pasākuma laikā savācām 250 eiro, bet zinu, ka ir vēl cilvēki, kuri vēlas dot savu ieguldījumu.

Mums ir arī vairākas citas salīdzinoši jaunas tradīcijas, piemēram, Rektora kausa izcīņa starp kadetu komandām dažādās sporta disciplīnās vasarā, ir arī Prorektora kausa izcīņa.

2013. gadā aizsākām Taktikas kausa izcīņu, kas parasti notiek mūsu Taktikas kursa ietvarā — tajā kadetu komandām, izmantojot savas taktikas zināšanas, divu dienu garumā jāveic dažādi uzdevumi. Diezgan līdzīga iniciatīva ir Kadetu taka, kas tiek organizēta kopā ar citu augstskolu studentiem. Šis pasākums ilgst vidēji pusotru diennakti, un tā laikā komandām jāpārvar dažādi šķēršļi un pārbaudījumi ar militāru ievirzi. Svarīgi ir, ka šī tradīcija ir nākusi no pašu kadetu vidus, no kadetu pašpārvaldes — Krīvu padomes. Viņi paši arī to organizē un realizē. LNAA vadība tikai mazliet atbalsta. Atsauksmes parasti ir ļoti labas — par to liecina arī pateicības diplomi ar lūpukrāsas nospiedumiem uz tiem.

Pirms diviem gadiem aizsākām eseju konkursu kadetiem, aicinot rakstīt par patriotisma tēmām. Pirmo reizi saņēmām tikai 10 darbus, bet šogad bija jau vairāk nekā 40 eseju, arī kvalitāte ir ievērojami labāka. Tradicionāli rīkojam balles — vismaz divas reizes gadā, ziemas un vasaras izlaidumiem.

— Ko gada noslēgumā vēlaties teikt saviem kolēģiem?
— Esmu ļoti pateicīgs saviem kolēģiem gan Mācību vadības pavēlniecībā, gan akadēmijā par viņu ieguldīto darbu — neatkarīgi no dienesta pakāpes un amata. Pēdējie gadi mums visiem ir bijuši saspringti, un diez vai būs mierīgāk arī nākotnē. Esam sev iezīmējuši liela mēroga uzdevumus, kurus varam veikt tikai kopā, jo viens, kā zināms, nav karotājs. Bet man nav lielu bažu par to, jo līdz šim mēs savus mērķus esam sasnieguši un uzdevumus izpildījuši. Tāpēc esmu drošs, ka tā būs arī turpmāk. Protams, būs jācenšas, jo mērķi ir pārāk nopietni, lai pret tiem attiektos vieglprātīgi.

Ja vēlaties atbalstīt mūsu iniciatīvu, pārskaitiet ziedojumu nodibinājuma

«Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds» ziedojumu kontā.
Maksājuma mērķis: Lestenes baznīcas altāra restaurācija
Reģ. nr.: 40008178049
Ziedojumu konts: LV16HABA0551030745431