Lielā talka arī Nāves salā

Agra Lieģe

Foto— Normunds Mežiņš.

Pirms sešiem gadiem Latvijā norisinājās pirmā Lielā talka — notikums,
kura ideja balstīta valsts iedzīvotāju brīvprātīgā dalībā vides sakopšanā un labiekārtošanā, veicinot arī sabiedrības saliedētību un prieku par kopā pavadītu laiku. Projekta mērķis ir līdz Latvijas Republikas 100. dzimšanas dienai 2018. gadā padarīt mūsu valsti par vienu no sakoptākajām vietām
pasaulē, katru pavasari vienu dienu kopīgi veltot sakopšanas darbiem visā Latvijas teritorijā.

Klajuma attīrīšana no sausajiem zariem.

 Šā gada 26. aprīlī Lielajā talkā iesaistījās vairāk nekā 1250 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un zemessargi, sakopjot un labiekārtojot dažādus, galvenokārt ar Latvijas militāro vēsturi saistītus objektus. Nozīmīgs objekts mūsu militārajā vēsturē ir par Nāves salu dēvētā agrākā pussala (tagad sala) Daugavas kreisajā krastā. Pirmā pasaules kara laikā, kad 1915. gadā Krievijas armija atkāpās no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas divus kvadrātkilometrus lielajā teritorijā un izveidojušas tur ierakumus. Latviešu strēlnieki, 2. Rīgas un 3. Kurzemes strēlnieku bataljons, 1916. gadā aktīvi aizstāvēja šīs vissmagākās pozīcijas pret vācu karaspēka uz­- brukumu.

Šogad Nāves salas sakopšanā piedalījās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) pirmā kursa kadeti, zemessargi un jaunsargi no 511. Dobeles jaunsargu vienības. Spēka struktūru pārstāvjiem pievienojās arī studentu korporāciju biedri, Daugmales pagasta pašvaldības pārstāvji un Ikšķiles un Daugmales iedzīvotāji. Talcinieku vidū bija arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Kopā Nāves salā strādāja aptuveni 100 cilvēki.

Kadeti būvē zemnīcu uz vecajiem pamatiem.

Zemnīcas būve un kauju rekonstrukcija
Talcinieki Nāves salā ieradās pulksten 10.30, lai līdz pēcpusdienai izcirstu vecos kokus un krūmus, salasītu atkritumus un attīrītu taciņas, taču vairākus dalībniekus gaidīja arī kāds cits uzdevums. Šogad 27. jūlijā apritēs 90 gadi, kopš Nāves salā tika uzstādīts Pirmā pasaules kara kauju un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.
Šai jubilejai par godu tiks rīkots svinīgs pasākums un no-risināsies 1916. gadā notikušo kauju rekonstrukcija NBS karavīru un atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa vadībā. Tieši tāpēc Nāves salā šogad Talkas dienā tika būvēta zemnīca un tranšejas. Būvdarbos piedalījās vairāk nekā 20 LNAA pirmā kursa kadeti Ogres 54. inženiertehniskā bataljona galvenā virsseržanta Ulda Velika vadībā. «Darbs pie zemnīcas būves tika uzsākts jau 2012. gadā, toreiz palīdzēja Ikšķiles jaunsargi. Arī šodien kopā ar kadetiem esam daudz padarījuši — ir sanesti baļķi zemnīcas sienām, izveidots jumts, kuru nomaskējām ar sūnām. Bunkura priekšā izveidojām pozīcijas sešu līdz septiņu metru attālumā.» Ierakumu kopējais garums pārsniegs desmit metrus, bet zemnīcas platība ir aptuveni četri kvadrātmetri.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis piedalās talkā Nāves salā.

Uldis Veliks plāno piedalīties arī kaujas imitācijā, tad varēs pilnībā novērtēt paša vadīto būvdarbu rezultātus. Uz jautājumu, kāda loma viņam būs uzticēta kauju rekonstrukcijā, Uldis smej, ka, visticamāk, tiks norīkots tēlot vācu karavīru, jo protot vācu valodu.

Kadeti un jaunsargi iepazīst vēsturi
LNAA kadetu kopējo viedokli par dalību Lielajā talkā izteica pirmā kursa kadets Arvis Jaundžeikars: «Ir jauki ne tikai tīrīt, bet arī kaut ko būvēt — un man ir prieks talkā piedalīties kopā ar citiem kursa biedriem un NBS komandieri.» Citus gadus Arvis sakopšanas darbos piedalījies dzimtajos Balvos, Latgalē.

Kadete Ieva Dukure, kas LNAA apgūst Jūras spēku militāro vadību, pastāsta: «Pielieku roku visur — no rīta vācu atkritumus, kas izskaloti gar krastu, grābu lapas. Tagad palīdzu arī zemnīcas būvē — nesu sūnas un zarus, ar ko pārklāsim jumtu, lai zemnīcu nomaskētu. Studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā man bija sen lolots sapnis, arī tāpēc, ka man nozīmīga ir Latvijas militārā vēsture. Būt Nāves salā un palīdzēt to sakopt, lai godinātu latviešu strēlnieku piemiņu, — tam ir simboliska nozīme.»

Kamēr kadeti darbojās pie zemnīcas būves, Baldones jaunsargi instruktora Jura Kārkliņa vadībā sakopa Nāves salas piekrasti. Viņš savus audzēkņus Lielajā talkā uz Nāves salu ved jau daudzus gadus. «Par jaunsargu instruktoru strādāju kopš 1992. gada, un jaunsargi, kurus apmācīju savas karjeras sākumā, tagad ir izauguši lieli. Viņi strādā dažādās aizsardzības struktūrās, bet vairāki ir kļuvuši par vēsturniekiem,» stāsta J. Kārkliņš. «Uzskatu, ka valsts vēsture jaunsargiem ir tikpat nozīmīga kā visas pārējās zināšanas un prasmes, ko tie apgūst jaunsargu apmācībā. Tāpēc kopīgi piedalāmies dažādos pasākumos. Nāves salā jaunsargi ne tikai aktīvi darbojas, bet arī uzzina daudz ko jaunu par mūsu valsts militāro vēsturi un nozīmīgiem notikumiem.»

NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube atpūtas brīdī sarunājas ar jaunsargiem no Baldones.

Nāves salas kaujas
Par vēsturiskajiem notikumiem Nāves salā un šīs vietas piemiņas saglabāšanu talcinieki daudz uzzināja no atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa stāstījuma. Aktīva sadarbība viņam sākusies pirms trīs gadiem ar jauno Daugmales pagasta pašvaldību. Entuziasti no Daugmales un Ikšķiles kopā ar NBS pārstāvjiem uzsākuši darbu pie Nāves salas sakopšanas — pieminekli notīrīja Speciālo uzdevumu vienības karavīri, bet Daugmales pagasta pašvaldība nodrošinājusi remontdarbus. Pēdējo divu gadu laikā visi iesaistītie cītīgi attīrījuši salu no necaur­ejamiem brikšņiem un izveidojuši salas piekrastē atklātu vietu, no kuras redzamas vācu karavīru pozīcijas, kuras tagad no Nāves salas atdala ūdens. Atjaunots arī viens no latviešu strēlnieku ierakumu sektoriem astoņu metru garumā, bet pagājušajā gadā uzsākta minētās zemnīcas būve.

Par 1915. un 1916. gada kara darbības norisēm, pozīciju izvietojumu Nāves salā un latviešu strēlnieku apsvērumiem, būvējot nocietinājumus, stāsta J. Hartmanis. Tur, kur šobrīd tiek būvēts bunkurs, bijuši pirmie strēlnieku izveidotie ierakumi — aizsardzība pret vācu ierakumiem, kurus toreiz no šejienes neatdalīja ūdens. «Galvenā aizsardzības līnija atradās ļoti tuvu vācu karavīru pozīcijām, un otrā aizsardzības līnija aiz tās bija izvietota sāniski, pirmajai abās pusēs — no šādi izvietotas otrās pozīcijas varēja visveiksmīgāk aizkavēt pretinieku, kurš bija izkļuvis cauri pirmajai līnijai.»

Pie pieminekļa Nāves salā.

Nāves salai bijusi stratēģiski ārkārtīgi nozīmīga loma, jo no tās bija iespējams apiet Rīgu un to aplenkt — tā pat dēvēta par Rīgas atslēgu. Kad vācieši 1915. gadā okupēja Kurzemi, krievu ģenerāļi saprata, ka Nāves salā jāizvieto spēcīgas kaujinieku vienības — uz salu tika atsūtīti latviešu strēlnieki un krievu sapieri, kuri kopā izbūvēja aizsardzības pozīcijas. «Visiem būvdarbiem bija jānotiek naktī. Vācieši bija tik tuvu, ka dienā darboties nozīmētu iet drošā nāvē.»

Nāves sala savu drūmo nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka katru dienu bija daudz kritušo. Vācu karaspēks šo teritoriju intensīvi apšaudīja ar artilēriju, izmantoja arī gāzu uzbrukumus. «Tajā laikā kaujās cieta 1000 kaujinieku, no viņiem 145 gāja bojā. Un tomēr — latviešu strēlnieki nepadevās līdz pēdējam,» uzsver J. Hartmanis. «Mūsu latviešu karavīros bija spīts aizstāvēt savu zemi. Motivācijas netrūka — ikviens gribēja atgriezties tēva mājās.»

Pirms 90 gadiem pēc arhitekta Eižena Laubes projekta Nāves salā tika uzcelts dzelzs­- betona piemineklis kritušo karavīru piemiņai, ko atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. Piecpadsmit latviešu virsniekus un strēlniekus apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni par dalību Nāves salā notikušajās kaujās.

Kadeti pie pašu būvētās zemnīcas klausās J. Hartmaņa stāstījumā.

Talkas tradīcija
Ģenerālleitnants Raimonds Graube, uzrunājot kadetus un citus brīvprātīgos talciniekus, pauda savu viedokli par talku nozīmi mūsu kultūrā. «Talkas ir emocionāli ļoti pozitīvi uzlādējoši pasākumi — ikvienam gandarījumu rada labi padarīts darbs. Liela nozīme ir arī šādai kopīgai laika pavadīšanai. Šeit ir gan jaunsargi, gan zemessargi, gan karavīri, gan kadeti, tāpat arī korporāciju biedri un arī vietējie iedzīvotāji, kuri nevilcinās darboties kopā ar mums. Manuprāt, latviešiem piemīt tāda kā talku rīkošanas mentalitāte — vēsturiski esam viensētnieki, un tāpēc tādās situācijās kā, piemēram, rudens raža, kad vieni paši netikām galā, palīgā nāca kaimiņi. Visi kopā strādāja, bet pēc tam arī kopīgi nosvinēja!» Talkas latviešiem joprojām ir emocionāli tuva, jēgpilna sadarbības forma, uzskata NBS komandieris. Tās kļuvušas par tradīciju. «Šajā talkas dienā Nacionālo bruņoto spēku karavīri atrodas vairākos desmitos dažādu objektu — lielākoties tādos, kuri ir saistīti ar mūsu militāro vēsturi un valsts neatkarību. Nāves salā uz talku es esmu ieradies pirmoreiz. Šoreiz vēlējos un arī šķita nozīmīgi atbalstīt mūsu kadetus — piedalīties talkā kopā ar nākamo virsnieku maiņu!»

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis talkās piedalās katru gadu, bet Nāves salā talkas laikā ir pirmoreiz. Ministru priecē pirmā kursa kadetu aktīvā iesaiste Nāves salas sakopšanā — «viņiem ir vērtīgi palīdzēt atjaunot vēsturiski nozīmīgu vietu, jo tas ir gan ieguldījums nākotnē, gan arī dod iespēju godāt mūsu militārajā vēsturē nozīmīgu cilvēku piemiņu».

Talkas noslēguma ceremonijā pie pieminekļa tika nolikti ziedi. Kad izskanēja uzrunas, klātesošie tika aicināti ieturēties pie ugunskura. Lielisks piedzīvojums bija arī atpakaļceļš ar laivām pāri Daugavai no Nāves salas uz Daugmali, baudot vēju un prieku par labi padarītu darbu.