Latvijas ziņas

27. no­vem­brī ASV lau­ka ar­ti­lē­ri­jas apakš­vie­nī­ba, kas Lat­vi­jā at­ro­das ope­rā­ci­jas «At­lan­tic Re­sol­ve» ie­tva­ros, Āda­žu po­li­go­nā tre­nē­jās šaut ar ar­ti­lē­ri­jas sis­tē­mu «Pa­la­din». Kā no­vē­ro­tā­ji vin­gri­nā­ju­mā pie­da­lī­jās arī Sau­sze­mes spē­ku kāj­nie­ku bri­gā­des Kaujas atbalsta bataljona Uguns at­bal­sta ro­tas ka­ra­vī­ri.

Palladin Howitzer

«Pa­la­din» ir liel­ga­ba­lu ar­ti­lē­ri­jas sis­tē­ma, kas iz­strā­dā­ta un ra­žo­ta ASV. Pir­mo rei­zi tā ti­ka iz­man­to­ta 1994. ga­dā, un paš­laik to iz­man­to ASV un Iz­ra­ēlas ar­ti­lē­ris­ti.

Ar­ti­lē­ri­jas sis­tē­mas «Pa­la­din» ap­kal­pē ir čet­ri ka­ra­vī­ri — ko­man­die­ris, va­dī­tājs, šā­vējs un lā­dē­tājs. «Pa­la­din» var pil­dīt uz­de­vu­mus pat­stā­vī­gi, bez teh­nis­kā at­bal­sta. Ko­man­da sa­ņem uz­de­vu­mu caur dro­šu balss un di­gi­tā­lās ko­mu­ni­kā­ci­jas sis­tē­mu, ap­strā­dā da­tus, au­to­mā­tis­ki at­blo­ķē liel­ga­ba­lu, iz­šauj un pār­vie­to­jas uz nā­ka­mo uz­de­vu­ma vie­tu.

 

25. no­vem­brī ofi­ci­ālā dar­ba vi­zī­tē Lat­vi­jā ie­ra­dās NA­TO spē­ku virs­pa­vēl­nieks Eiro­pā ģe­ne­rā­lis Fi­lips Brīd­lovs. Tie­ko­ties ar aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tru Rai­mon­du Ber­gma­ni un Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ri ģe­ne­rāl­leit­nan­tu Rai­mon­du Grau­bi, viņš pār­ru­nā­ja dro­šī­bas si­tu­āci­ju pa­sau­lē un re­ģi­onā, kā arī pau­da so­li­da­ri­tā­ti Tur­ci­jai.

Ģe­ne­rā­lis Fi­lips Brīd­lovs at­zi­nī­gi no­vēr­tē­ja Lat­vi­jas lē­mu­mu pa­lie­li­nāt aiz­sar­dzī­bas bu­dže­tu, kā arī ASV bru­ņo­to spē­ku bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu «MQ-1 Pre­da­tor» uz­ņem­ša­nu avi­āci­jas bā­zē Liel­vār­dē, kas de­mon­strē bā­zes mi­li­tā­rās spē­jas un uz­ņe­mo­šās valsts at­bal­sta ie­spē­jas. Viņš arī uz­svē­ra, ka šo­brīd no­ri­si­nās ga­ta­vo­ša­nās Var­ša­vas sa­mi­tam un NA­TO mi­li­tā­rais spārns būs vei­cis vi­sus uz­de­vu­mus, kas ti­ka no­teik­ti pērn NA­TO sa­mi­tā Vel­sā.

Ru­nā­jot par no­ti­ku­mu at­tīs­tī­bu Sī­ri­jā un Tur­ci­jā, kur ir ie­sais­tī­ta arī Krie­vi­ja, ģe­ne­rā­lis Brīd­lovs no­rā­dī­ja, ka ša­jā jau­tā­ju­mā var ti­kai at­kār­tot NA­TO ģe­ne­rāl­sek­re­tā­ra jau ie­priekš sa­cī­to, ka NA­TO ļo­ti no­piet­ni uz­tver vi­su da­līb­val­stu, ne ti­kai Tur­ci­jas, gai­sa tel­pas su­ve­re­ni­tā­ti. Tas ļo­ti la­bi re­dzams Bal­ti­jas val­stu gai­sa tel­pas pat­ru­ļās, ku­ras tiek veik­tas no gai­sa spē­ku bā­zēm Igau­ni­jā un Lie­tu­vā. «Mēs tur­pi­nā­sim at­bal­stīt vi­su NA­TO da­līb­val­stu gai­sa tel­pas su­ve­re­ni­tā­ti un šo val­stu ie­spē­jas aiz­sar­gāt sa­vu gai­sa tel­pu,» uz­svē­ra ģe­ne­rā­lis, pie­bil­stot, ka NA­TO pil­da sa­vas ap­ņem­ša­nās. Arī pa­šām da­līb­val­stīm ir sa­vas brī­di­nā­ju­ma sis­tē­mas, un past­āv vai­rā­ki fo­ru­mi, ku­ros ar Krie­vi­jas ko­lē­ģiem ir ie­spē­ja pār­ru­nāt in­ci­den­tus jū­rā un gai­sā. «Pē­dē­jā rei­ze bi­ja Ne­ap­olē. Ir lie­tas, kas mums nav pie­ņe­ma­mas, pie­mē­ram, li­do­ju­mi bez ie­slēg­tiem trans­pon­de­riem un tam­lī­dzī­gi. Mēs tur­pi­nā­sim strā­dāt pie šiem ga­dī­ju­miem un tur­pi­nā­sim pil­dīt sa­vas ap­ņem­ša­nās,» sa­cī­ja ģe­ne­rā­lis Brīd­lovs.

Sais­tī­bā ar pē­dē­jo die­nu no­ti­ku­miem ģe­ne­rā­lis pau­da vie­dok­li, ka ne­pie­cie­šams de­es­ka­lēt si­tu­āci­ju un ar dip­lo­mā­ti­ju ri­si­nāt jau­tā­ju­mus, kas ir no­zī­mī­gi gan Mas­ka­vai, gan An­ka­rai. «Mēs ne­vē­la­mies es­ka­lēt si­tu­āci­ju, mēs vē­la­mies to de­es­ka­lēt. Tā­dēļ ir īs­tais laiks, lai to vi­su pār­ru­nā­tu. Es gan ne­do­mā­ju, ka Krie­vi­ja vē­las kon­flik­tu ar NA­TO vai Tur­ci­ju. Un es pil­nī­gi dro­ši va­ru sa­cīt, ka Tur­ci­ja un NA­TO ne­vē­las kon­flik­tu ar Krie­vi­ju.»

NATO spēku virspavēlnieks EiropāUz jau­tā­ju­mu, vai paš­rei­zē­jie no­ti­ku­mi ne­no­vēr­sīs ali­an­ses uz­ma­nī­bu no Bal­ti­jas val­stīm, ģe­ne­rā­lis Brīd­lovs at­bil­dē­ja īsi: «Nē.» NA­TO ir lie­la ali­an­se, ku­rai ir vi­sas ie­spē­jas vien­lai­kus rau­dzī­ties uz vi­sām pus­ēm, ta­jā pa­šā lai­kā sa­gla­bā­jot te­ro­ris­ma pro­blē­mai ne­pie­cie­ša­mo fo­ku­su. Viņš arī ap­lie­ci­nā­ja, ka pēc te­ro­ra ak­tiem Pa­rī­zē vai­rā­kas da­līb­val­stis ir sā­ku­šas la­bāk ap­mai­nī­ties ar in­for­mā­ci­ju, sa­vu­kārt ci­tas — ar eki­pē­ju­mu. ASV Bal­ti­jas val­stīs no­dro­ši­na past­āvī­gu ro­tā­ci­jas klāt­būt­ni, un par sa­vu klāt­būt­ni ša­jā re­ģi­onā do­mā arī ci­tas val­stis.

Paš­laik Aus­tru­muk­rai­nā at­ro­das ie­vē­ro­jams dau­dzums Krie­vi­jas ka­ra­vī­ru un bru­ņu­teh­ni­kas, līdz ar to Krie­vi­ja var pie­rā­dīt sa­vu la­bo gri­bu un uz­ve­dī­bu tie­ši tur, de­es­ka­lē­jot si­tu­āci­ju un īs­te­no­jot Min­skas vie­no­ša­nās no­sa­cī­ju­mus, sa­cī­ja NA­TO spē­ku virs­pa­vēl­nieks Eiro­pā ģe­ne­rā­lis Fi­lips Brīd­lovs. Vi­sām ie­sais­tī­ta­jām pus­ēm ir jā­vir­zās uz to, lai tik­tu ie­vies­ti Min­skas vie­no­ša­nās no­sa­cī­ju­mi. Ģe­ne­rā­lis aici­nā­ja at­ce­rē­ties, ka vie­na no sva­rī­gā­ka­jām šīs vie­no­ša­nās da­ļām ir at­jau­not starp­tau­tis­ki at­zī­tās ro­be­žas ar Uk­rai­nu. Labs veids, kā Krie­vi­jai to iz­da­rīt, ir iz­vest sa­vus ka­ra­vī­rus un teh­ni­ku no šiem re­ģi­oniem un ļaut Uk­rai­nai at­jau­not tās starp­tau­tis­ki at­zī­tās ro­be­žas. Ta­ču abām ie­sais­tī­ta­jām pus­ēm ir vei­cams liels darbs, tei­ca ģe­ne­rā­lis, ne­slēp­jot pār­lie­cī­bu, ka tas ir iz­da­rāms. «Es tie­šām re­dzu Krievijas ie­spē­ju pie­rā­dīt, ka tā ir par­tne­ris un spē­lē­tājs uz glo­bā­lās ska­tu­ves.»

Valsts pre­zi­dents Rai­monds Vē­jo­nis pa­snie­dza Vies­tu­ra or­de­ņa Liel­krus­ta ko­man­die­ra krus­tu NA­TO spē­ku virs­pa­vēl­nie­kam Eiro­pā ģe­ne­rā­lim Fi­li­pam Brīd­lo­vam par no­pel­niem Lat­vi­jas valsts la­bā un bū­tis­ku ie­gul­dī­ju­mu Lat­vi­jas dro­šī­bas un aiz­sar­dzī­bas vei­ci­nā­ša­nā.

«Sa­ņe­mot šo ap­bal­vo­ju­mu, jū­tos ļo­ti pa­go­di­nāts un pa­tei­cīgs. Ta­ču man ir jā­sa­ka, ka es da­ru sa­vu dar­bu. Mans darbs ir būt la­bam par­tne­rim šai di­že­na­jai tau­tai un jū­su mi­li­tā­ra­jiem spē­kiem kā NA­TO ali­an­ses sa­bied­ro­ta­jiem,» pēc ap­bal­vo­ju­ma sa­ņem­ša­nas sa­cī­ja ģe­ne­rā­lis Brīd­lovs.

Ģe­ne­rā­lis ap­mek­lē­ja arī Āda­žu bā­zi, kur ti­kās ar Lat­vi­jas un ASV ka­ra­vī­riem, ku­ri, past­ip­ri­not sa­bied­ro­to klāt­būt­ni ali­an­ses aus­tru­mu pie­ro­be­žā, ope­rā­ci­jas «At­lan­tic Re­sol­ve» lai­kā ir iz­vie­to­ti Lat­vi­jā. Ko­pā ar ka­ra­vī­riem viņš ie­tu­rē­ja Pa­tei­cī­bas die­nas pus­die­nas.

26. no­vem­brī Saei­ma ap­stip­ri­nā­ja Na­ci­onā­lās dro­šī­bas kon­cep­ci­ju, kas ir uz valsts ap­drau­dē­ju­ma ana­lī­zes pa­ma­ta sa­ga­ta­vots do­ku­ments, ku­rā no­teik­ti valsts ap­drau­dē­ju­ma no­vēr­ša­nas stra­tē­ģis­kie pa­mat­prin­ci­pi un pri­ori­tā­tes. Kon­cep­ci­ju sa­ga­ta­vo­jis Mi­nis­tru ka­bi­nets, un to ie­priekš ir at­bal­stī­ju­si Na­ci­onā­lās dro­šī­bas pa­do­me. Do­ku­ments ir iz­ska­tīts arī par­la­men­ta Na­ci­onā­lās dro­šī­bas ko­mi­si­jā.

Kon­cep­ci­jā ie­kļau­tas as­to­ņas ak­tu­ālā­kās ap­drau­dē­ju­mu jo­mas un at­bil­sto­ši kat­rai ir for­mu­lē­tas Lat­vi­jas pri­ori­tā­tes ap­drau­dē­ju­ma no­vēr­ša­nai. Ap­drau­dē­ju

­mu jo­mas ir iek­šē­jās dro­šī­bas ap­drau­dē­jums, ār­val­stu iz­lū­ko­ša­nas un dro­šī­bas die­nes­tu ra­dī­tais ap­drau­dē­jums, mi­li­tā­rais ap­drau­dē­jums, pil­so­nis­kās sa­bied­rī­bas vie­no­tī­bas ap­drau­dē­jums, Lat­vi­jas in­for­ma­tī­va­jai tel­pai ra­dī­tais ap­drau­dē­jums, Lat­vi­jas eko­no­mi­kai ra­dī­tais ap­drau­dē­jums, starp­tau­tis­kā te­ro­ris­ma ra­dī­tais ap­drau­dē­jums, kā arī ki­be­rap­drau­dē­jums.

Lat­vi­jas pri­ori­tā­tes iek­šē­jās dro­šī­bas ap­drau­dē­ju­ma no­vēr­ša­nai ir valsts ro­be­žas dro­šī­bas un aiz­sar­dzī­bas stip­ri­nā­ša­na, tie­sī­bu aiz­sar­dzī­bas in­sti­tū­ci­ju ka­pa­ci­tā­te, krī­zes va­dī­ba un ko­mu­ni­kā­ci­ja, bēg­ļu un pa­tvē­ru­ma mek­lē­tā­ju po­li­ti­kas piln­vei­do­ša­na un ra­di­ka­li­zā­ci­jas ris­ku ma­zi­nā­ša­na.

Pri­ori­tā­tes ār­val­stu iz­lū­ko­ša­nas un dro­šī­bas die­nes­tu ra­dī­tā ap­drau­dē­ju­ma no­vēr­ša­nai ir  valsts dro­šī­bas ie­stā­žu spē­ju at­tīs­tī­ba, pret­iz­lū­ko­ša­nas un pre­ven­tī­vo pa­sā­ku­mu stip­ri­nā­ša­na, valsts no­slē­pu­ma aiz­sar­dzī­bas pa­sā­ku­mu piln­vei­do­ša­na, ter­mi­ņuz­tu­rē­ša­nās at­ļau­ju prog­ram­mas efek­tī­va kon­tro­le un sa­dar­bī­bas stip­ri­nā­ša­na ar par­tner­die­nes­tiem.

Lai no­vēr­stu mi­li­tā­ro ap­drau­dē­ju­mu, Lat­vi­ja kā gal­ve­nos uz­de­vu­mus iz­vir­za valsts paš­aiz­sar­dzī­bas spē­ju stip­ri­nā­ša­nu, sa­bied­ro­to il­gter­mi­ņa klāt­būt­ni un re­aģē­ša­nas spē­ju stip­ri­nā­ša­nu, kā arī ko­lek­tī­vās aiz­sar­dzī­bas sais­tī­bu iz­pil­di.

Pil­so­nis­kās sa­bied­rī­bas vie­no­tī­bas ap­drau­dē­ju­ma no­vēr­ša­nai kā pri­ori­tā­tes ir iz­vir­zī­tas pil­so­nis­kās sa­bied­rī­bas līdz­da­lī­ba sa­bied­ris­ki po­li­tis­ka­jos pro­ce­sos, valsts stra­tē­ģis­kās ko­mu­ni­kā­ci­jas spē­ju at­tīs­tī­ba un sa­bied­rī­bas in­teg­rā­ci­jas po­li­ti­kas īs­te­no­ša­na.

Lat­vi­jas pri­ori­tā­tes in­for­ma­tī­va­jai tel­pai ra­dī­tā ap­drau­dē­ju­ma no­vēr­ša­nai ir sa­bied­ris­ko me­di­ju at­tīs­tī­ba, Krie­vi­jas in­for­ma­tī­vās tel­pas ie­tek­mes ma­zi­nā­ša­na, me­di­ju lie­tot­pras­mes un me­di­ju no­za­res iz­glī­tī­bas vei­ci­nā­ša­na.

Pri­ori­tā­tes eko­no­mi­kai ra­dī­tā ap­drau­dē­ju­ma no­vēr­ša­nai ir sta­bi­las un prog­no­zē­ja­mas eko­no­mis­kās vi­des no­dro­ši­nā­ša­na, ār­ējā eko­no­mis­kā po­li­ti­ka un ār­val­stu in­ves­tī­ci­ju kon­tro­le, ener­go­re­sur­su pie­gā­žu dro­šī­ba un tran­zī­ta kra­vu plūs­mas di­ver­si­fi­kā­ci­ja.

Lai no­vēr­stu starp­tau­tis­kā te­ro­ris­ma ra­dī­to ap­drau­dē­ju­mu, Lat­vi­ja kā gal­ve­no iz­vir­za līdz­da­lī­bu starp­tau­tis­ka­jās te­ro­ris­ma ap­ka­ro­ša­nas ope­rā­ci­jās un starp­tau­tis­ko sa­dar­bī­bu, valsts, paš­val­dī­bu un ju­ri­dis­ko ie­stā­žu sa­dar­bī­bu pre­tte­ro­ris­ma jo­mā un te­ro­ris­ma ris­ka ob­jek­tu dro­šī­bu.

Lat­vi­jas pri­ori­tā­tes ki­be­rap­drau­dē­ju­ma no­vēr­ša­nai ir efek­tī­va ki­ber­dro­šī­bas po­li­ti­kas īs­te­no­ša­na, ap­drau­dē­ju­ma iden­ti­fi­cē­ša­nas un re­aģē­ša­nas spē­ju stip­ri­nā­ša­na, in­for­mā­ci­jas in­fra­struk­tū­ras dro­šī­bas stip­ri­nā­ša­na, kā arī star­pin­sti­tu­ci­onā­lās un starp­tau­tis­kās sa­dar­bī­bas piln­vei­do­ša­na.

30. no­vem­brī Lon­do­nā Liel­bri­tā­ni­jā sep­ti­ņas val­stis — Liel­bri­tā­ni­ja, Dā­ni­ja, Igau­ni­ja, Lat­vi­ja, Lie­tu­va, Nī­der­lan­de un Nor­vē­ģi­ja — pa­rak­stī­ja di­bi­nā­ša­nas lī­gu­mu par Ap­vie­no­to re­aģē­ša­nas spē­ku (Jo­int Expeditionary For­ce JEF) iz­vei­di. Tas pa­redz iz­vei­dot ko­pē­jus spē­kus, kas spēs ātr­i, in­teg­rē­ti un sav­star­pē­ji ko­or­di­nē­ti re­aģēt uz mūs­die­nu drau­diem.

Pa­rak­stot di­bi­nā­ša­nas sa­pra­ša­nās me­mo­ran­du, Liel­bri­tā­ni­jas aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Maikls Fa­lons uz­svē­ra jaun­iz­vei­do­to spē­ku no­zī­mi, kas sniegs ie­spē­ju sep­ti­ņām val­stīm ko­pī­gi re­aģēt uz da­žā­diem starp­tau­tis­ka­jiem iz­ai­ci­nā­ju­miem. M. Fa­lons no­rā­dī­ja, ka līdz ar sa­pra­ša­nās me­mo­ran­da pa­rak­stī­ša­nu, val­stis var uz­sākt sav­star­pē­jās ap­mā­cī­bas un in­teg­rā­ci­ju, da­lī­ties ar zi­nā­ša­nām, spē­jām un re­sur­siem.

Lat­vi­jas Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jas valsts sek­re­tārs Jā­nis Ga­ri­sons uz­svē­ra Ap­vie­no­to re­aģē­ša­nas spē­ku no­zī­mi Lat­vi­jai: «Ir bū­tis­ki, ka mūs­die­nu dro­šī­bas iz­ai­ci­nā­ju­mu ap­stāk­ļos tiek vei­do­tas ko­pē­jās spē­jas un stip­ri­nā­ta spē­ku sa­vie­to­ja­mī­ba. Šī Liel­bri­tā­ni­jas ini­ci­atī­va ap­lie­ci­na tās ie­sais­ti un ga­ta­vī­bu ko­pī­gi stip­ri­nāt Bal­ti­jas un Zie­meļ­-     ei­ro­pas val­stu re­ģi­ona dro­šī­bu.» Līdz ar sa­pra­ša­nās me­mo­ran­da pa­rak­stī­ša­nu, val­stis uz­sāk no­piet­nu dar­bu pie Ap­vie­no­to re­aģē­ša­nas spē­ku iz­vei­des, lai tie tik­tu pil­nī­bā
iz­vei­do­ti līdz 2018. ga­dam.

«Šo­brīd, kad pa­sau­lē ir lie­lā­ka ne­no­teik­tī­ba un pie­au­go­ši drau­di, ir bū­tis­ki, ka Liel­bri­tā­ni­ja uz­ņe­mas va­do­šo lo­mu Ap­vie­no­to re­aģē­ša­nas spē­ku iz­vei­dē. Bal­sto­ties uz mū­su ap­ņem­ša­nos NA­TO sa­mi­tā, šis do­ku­ments ap­lie­ci­na mū­su sais­tī­bas krī­žu pār­val­dī­bā un ko­lek­tī­va­jā dro­šī­bā,» uz­ru­nā­jot klāt­eso­šos pa­rak­stī­ša­nas ce­re­mo­ni­jā, no­rā­dī­ja Liel­bri­tā­ni­jas aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs M.  Fa­lons. «Ko­pā mēs esam stip­rā­ki, un esam vie­no­ju­šies ap­vie­not spē­kus, kad tas būs ne­pie­cie­šams. Šie spē­ki ļaus Liel­bri­tā­ni­jai un mū­su sa­bied­ro­ta­jiem da­lī­ties zi­nā­ša­nās, spē­jās un re­sur­sos, kā arī ap­lie­ci­nās mū­su spē­jas ātr­i iz­vie­to­ties, būt elas­tī­giem un in­teg­rē­tiem ap­vie­no­ta­jiem spē­kiem.»

Tiek plā­nots, ka Lat­vi­ja ko­pē­jiem spē­kiem de­le­ģēs ro­tas lī­me­ņa apakš­vie­nī­bu, in­teg­rē­jot to Liel­bri­tā­ni­jas kau­jas gru­pas sa­stā­vā. Lai piln­vēr­tī­gi ie­kļau­tos Ap­vie­no­ta­jos re­a­­ģē­ša­nas spē­kos, Lat­vi­jas ka­ra­vī­riem būs jā­ap­gūst div­pu­sē­jas un daudz­pu­sē­jas ap­mā­cī­bu un vin­gri­nā­ju­mu prog­ram­mas, lai pa­nāk­tu mak­si­mā­li cie­šu sa­dar­bī­bas un sa­vie­to­ja­mī­bas lī­me­ni ar sa­bied­ro­to spē­kiem, kas ir bū­tis­ki augst­as re­aģē­ša­nas stan­dar­tu iz­pil­dei.

Ap­vie­no­tie re­aģē­ša­nas spē­ki ir augst­as ga­ta­vī­bas spē­ki, kas spēs ātr­i re­aģēt uz jeb­ku­ru krī­zi jeb­ku­rā vi­dē un būs spē­jī­gi īs­te­not pil­na spek­tra ope­rā­ci­jas, re­aģē­jot uz jeb­ku­ras krī­zes at­tīs­tī­bu, lai no­vēr­stu tās ie­spē­ja­mo es­ka­lā­ci­ju. Liel­bri­tā­ni­ja vei­dos Ap­vie­no­to re­aģē­ša­nas spē­ku ko­do­lu, ta­ču spē­ku struk­tū­ra tiek vei­do­ta elas­tī­ga, lai va­rē­tu pie­sais­tīt par­tner­val­stis, bal­sto­ties uz to vēl­mi ie­sais­tī­ties kon­krē­tās ope­rā­ci­jās. Val­stu ie­sais­te ope­rā­ci­jās no­ri­si­nā­sies pēc brīv­prā­tī­bas prin­ci­pa.

Ap­vie­no­ta­jiem re­aģē­ša­nas spē­kiem būs jā­spēj re­aģēt uz jeb­kā­da vei­da kon­flik­tiem, tai skai­tā pie­da­lī­ties ANO, NA­TO un Eiro­pas Sa­vie­nī­bas ope­rā­ci­jās. Šīs ini­ci­atī­vas pa­ma­tā ir vēl­me tur­pi­nāt piln­vei­dot starp­tau­tis­ka­jās ope­rā­ci­jās ie­gū­to pie­re­dzi un sav­star­pē­jo sa­vie­to­ja­mī­bu.

30. no­vem­brī Na­ci­onā­la­jā aiz­sar­dzī­bas aka­dē­mi­jā Mel­nās ka­fi­jas va­ka­rā ti­ka go­di­nā­ti Brī­vī­bas cī­ņās kri­tu­šie Lat­vi­jas Ka­ra sko­las ka­de­ti. Pa­sā­ku­mā pie­da­lī­jās arī aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Ber­gma­nis un Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be.

Melnās kafijas vakars

«Valsts spēks sak­ņo­jas sa­vas vēs­tu­res zi­nā­ša­nā un cie­nī­ša­nā, tra­dī­ci­jās un to pār­man­to­ja­mī­bā. Vie­na no Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku stip­rā­ka­jām tra­dī­ci­jām ir Mel­nās ka­fi­jas va­kars, kad ik ga­du 30. no­vem­brī, dze­rot mel­nu ka­fi­ju un ēdot rupj­mai­zi ar mar­me­lā­di, mēs pie­mi­nam Brī­vī­bas cī­ņās kri­tu­šos Lat­vi­jas Ka­ra sko­las ka­de­tus,» uz­svē­ra aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Ber­gma­nis. «Arī šis laiks ir trauk­smains. Pa­sau­les da­ļu un at­se­viš­ķu val­stu dro­šī­bu vairs ne­no­sa­ka vien ār­ējo ro­be­žu stip­rums. Iek­šē­jā dro­šī­ba un ap­ņē­mī­ba paš­iem uz­tu­rēt kār­tī­bu sa­vā val­stī, būt ga­ta­viem stā­ties pre­tī mūs­die­nu ļau­nā­ka­jam ie­naid­nie­kam —
te­ro­ris­mam, ja tas vēr­stos pret mums, ir mūs­die­nu lie­lā­kais iz­ai­ci­nā­jums un uz­de­vums ik­vie­nam no mums. Bū­sim no­mo­dā par sa­vu zem­i un ne­kad ne­ie­slīg­sim ru­tī­nā un vien­al­dzī­bā pret no­tie­ko­šo. Mēs esam pa­tei­cī­gi vi­siem sa­bied­ro­ta­jiem, kas stāv ple­cu pie ple­ca ar mums, sar­gā­jot mū­su Lat­vi­jas dro­šī­bu un stip­ri­not aiz­sar­dzī­bu, bet mums vien­mēr jā­at­ce­ras, ka pirm­ām ­kār­tām mēs pa­ši esam at­bil­dī­gi par sa­vām mā­jām — sa­vu skais­to zem­i Lat­vi­ju!»

Aka­dē­mi­jā no­ti­ka va­ka­ra jun­da, ku­rā pie­da­lī­jās no­za­res va­dī­ba, aka­dē­mi­jas per­so­nāls un ka­de­ti, kā arī Lat­vie­šu virs­nie­ku ap­vie­nī­bas pār­stāv­ji, Lat­vi­jas ģe­ne­rā­ļu klu­ba bied­ri un Dau­gav­pils krie­vu vi­dus­sko­las — li­ce­ja audzēk­ņi.

Go­di­not 1919. ga­da Brī­vī­bas cī­ņu no­ti­ku­mus, va­ka­ra jun­dā iz­sau­ca 14 kri­tu­šo ka­de­tu vār­dus un pie vi­ņu fo­to­grā­fi­jām aiz­de­dza sveces.

Pēc va­ka­ra jun­das no­ti­ka Lat­vi­jas ar­mi­jas ģe­ne­rā­ļa, Lāč­plē­ša Ka­ra or­de­ņa ka­va­lie­ra Mār­ti­ņa Har­tma­ņa Go­da zo­be­na pa­snieg­ša­nas ce­re­mo­ni­ja la­bā­ka­jam Lat­vi­jas Na­ci­onā­lo aiz­sar­dzī­bas aka­dē­mi­ju ab­sol­vē­ju­ša­jam ka­de­tam. Šo­gad zo­be­nu sa­ņē­ma leit­nants Kas­pars Kuk­ša.

1. de­cem­brī ti­ka at­klāts 4200 kilo­met­ru ga­rais NA­TO Sa­bied­ro­to ātr­ās re­aģē­ša­nas kor­pu­sa štā­ba «Lab­da­rī­bas skrē­jiens» no Gai­sa spē­ku avi­āci­jas bā­zes Liel­vār­dē līdz Sa­bied­ro­to spē­ku augst­āka­jai virs­pa­vēl­nie­cī­bai Eiro­pā, sim­bo­lis­ki ie­zī­mē­jot mā­cī­bu «Ar­rca­de Fu­si­on 2015» no­slē­gu­mu. Skrē­jie­nu no Gai­sa spē­ku avi­āci­jas bā­zes at­klā­ja 18 NA­TO Sa­bied­ro­to ātr­ās re­aģē­ša­nas kor­pu­sa At­bal­sta ba­tal­jo­na ka­ra­vī­ri, bet vi­ņiem pa ce­ļam Lie­tu­vā, Po­li­jā, Vā­ci­jā, Nī­der­lan­dē un Beļ­ģi­jā pie­vie­no­jās ci­ti skrē­jie­na da­līb­nie­ki, to no­slē­dzot Sa­bied­ro­to spē­ku augst­āka­jā virs­pa­vēl­nie­cī­bā Eiro­pā.

«Lab­da­rī­bas skrē­jiens» il­ga as­to­ņas die­nas, un to ko­pu­mā vei­do­ja 100 ma­ra­to­ni. Ka­ra­vī­ri ma­ra­to­nu mē­ro­ja di­vu cil­vē­ku ko­man­dā, un katrs tā da­līb­nieks ma­ra­to­na lai­kā no­skrē­ja ap­tu­ve­ni 30 kilo­met­rus. NA­TO «Lab­da­rī­bas skrē­jie­na» lai­kā ti­ka vāk­ti lī­dzek­ļi di­viem lab­da­rī­bas fon­diem — «The Royal Bri­tish Le­gi­on» un «Ala­ba­re».

7. decembrī vienā no savām pirmajām ārvalstu vizītēm Latvijā ieradās jaun-  ieceltais Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mikaels Budiens, kurš amatā stājās 1. oktobrī.

Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris

Ģenerālis Mikaels Budiens tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi, kuri iepazīstināja Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri ar valsts aizsardzības aktualitātēm un bruņoto spēku attīstības plāniem.

Amatpersonas pārrunāja divpusējo militāro sadarbību, kas pēdējos gados ir būtiski aktivizējusies, tostarp ne tikai starp regulārajiem spēkiem, bet arī abu valstu brīvprātīgajiem militārajiem formējumiem (Zemessardze).

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un Baltijas jūras reģionā, amatpersonas pievērsās arī Baltijas un Ziemeļeiropas valstu militārās sadarbības aktualitātēm, jo Zviedrija šogad ir Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības programmas prezidējošā valsts.

Ģenerālis Mikaels Budiens apmeklēja Rīgā izvietoto NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos un tikās ar tā vadītāju Jāni Sārtu.

Godinot kritušos Latvijas karavīrus, Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris nolika ziedus pie pulkveža O. Kalpaka pieminekļa Rīgā, Esplanādē.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Dieziņš.