Latvijas ziņas

27. jūnijā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš tikās ar ģenerālleitnantu Manfredu Hofmanu, NATO daudznacionālā Ziemeļaustrumu korpusa štāba komandieri, kura vadītā štāba operacionālajā pakļautībā atrodas Latvijā izvietotā NATO spēku integrācijas vienība.

Ģenerālmajors L. Kalniņš ar ģenerālleitnantu M. Hofmanu pārrunāja NATO spēku integrācijas vienības lomu Latvijas valsts aizsardzībā, kā arī turpmāko sadarbību starp NATO spēku integrācijas vienību un bruņotajiem spēkiem, mērķtiecīgi un efektīvi saskaņojot uzdevumu izpildi kopīgu aizsardzības nozares projektu īstenošanai un tādējādi sekmējot arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstību.

Tāpat ģenerālmajors L. Kalniņš pateicās NATO daudznacionālā Ziemeļaustrumu korpusa štāba komandierim par NATO spēku integrācijas vienības paveikto līdzšinējā komandiera pulkveža Ērika Nagļa vadībā, pilnveidojot Latvijas uzņemošās valsts atbalsta spēju — uzņemot un izvietojot Latvijā sabiedroto spēkus.

NATO spēku integrācijas vienība Latvijā tika izveidota 2015. gada 1. septembrī kā daļa no plašākas NATO atbildes drošības izaicinājumiem reģionā. Tās galvenais uzdevums ir koordinēt alianses paaugstinātas gatavības spēku ātru izvēršanu reģionā, tostarp veicināt sabiedroto spēku izvietošanu Latvijā.

29. jūnijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, Beļģijā, kurā diskutēja par NATO apņemšanos stiprināt alianses aizsardzības un atturēšanas spējas.

Sanāksmes laikā aizsardzības ministri sprieda arī par 2016. gada Varšavas samitā pieņemto lēmumu īstenošanu, NATO paplašinātās klātbūtnes nozīmi Baltijas valstīs un Polijā, transatlantisko attiecību stiprināšanu, sabiedroto aizsardzības finansējuma palielināšanu, alianses iesaisti terorisma apkarošanā, kā arī ES un NATO sadarbību.

Aizsardzības ministri pārrunāja arī starptautisko operāciju aktualitātes, īpaši pievēršoties NATO vadītajai mācību operācijai «Resolute Support» Afganistānā, kurā piedalās arī Latvijas karavīri. Sanāksmē arī tika izvērtēti un apstiprināti NATO spēju mērķi.

Sanāksmes ietvaros R. Bergmanis tikās ar Kanādas vadītās paplašinātas klātbūtnes kaujas grupas valstu aizsardzības ministriem, lai pārrunātu daudznacionālā bataljona klātbūtni Latvijā, galvenos izaicinājumus un kaujas spēju stiprināšanu.

Notika arī Apvienotās Karalistes aizsardzības ministra Maikla Falona organizētā Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force) sanāk­sme. Apvienotie reaģēšanas spēki tika dibināti 2015. gadā, kad septiņas valstis parakstīja līgumu, kas paredz izvietot spēkus starp Lielbritāniju, Dāniju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Nīderlandi un Norvēģiju. Tas ļauj ātri, inte­grēti un savstarpēji koordinēti reaģēt uz mūsdienu draudiem.

29. jūnijā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons piedalījās Ādažu novada pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas sistēmas rekon­strukcijas būvdarbu pabeigšanas un nodošanas pasākumā. Rekonstruētās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas trešā aeorotanka bloka izbūve tapusi ar Aizsardzības ministrijas līdzfinansējumu.

«Mēs augstu vērtējam sadarbību ar Ādažu novada pašvaldību, kura mūs regulāri atbalsta militāro mācību laikā. Tā kā pašvaldības līdzekļi infrastruktūras attīstīšanai ir ierobežoti, nolēmām finansiāli atbalstīt notekūdeņu attīrīšanas iekārtas rekonstrukciju, kas ļaus Ādažu novada iedzīvotājiem dzīvot tīrā un sakoptā vidē,» uzsvēra J. Garisons.

Lai nodrošinātu, ka līdz ar Ādažu bāzes infrastruktūras attīstību, militāro mācību un profesionālo karavīru skaita pieaugumu SIA «Ādažu ūdens» spētu uzņemt radīto notekūdeņu apjomu, pagājušā gada vasarā Aizsardzības ministrija iesniedza priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu rekon­strukcijas projekta īstenošanai.

Notekūdeņu attīrīšanas sistēmas trešā aerotanka bloka būvniecības kopējās izmaksas bija 1 138 00 eiro, no kuriem 57,3% jeb 652 074 eiro līdzfinansēja Aizsardzības ministrija.

29. jūnijā NATO paplašinātās klātbūtnes uzņemošo valstu un ietvarnāciju aizsardzības ministri parakstīja deklarāciju, kas apliecina progresu attiecībā uz NATO paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā, tādējādi īstenojot Varšavas samitā pieņemtos lēmumus. NATO paplašinātā klātbūtne ir skaidrs un nepārprotams apliecinājums alianses solidaritātei, vienotībai un spējai aizstāvēt NATO dalībvalstis.

Deklarācija apliecina, ka Baltijas valstīs un Polijā ir izvietotas četras daudznacionālas bataljona līmeņa kaujas grupas, kas ir gatavas savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu alianses aizsardzību un īstenotu atturēšanu pret jebkuru iespējamo agresiju.

Tāpat deklarācija paredz, ka NATO paplašinātās klātbūtnes mērķis ir novērst konfliktus, aizsargāt aliansi, nodrošināt stabilitāti un stiprināt transatlantisko saikni.

29. jūnijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā Briselē parakstīja nodomu vēstuli par sadarbību sauszemes kaujas vadāmās munīcijas nodrošināšanā.

Latvijas, Lietuvas, Polijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Turcijas un NATO partnervalsts Somijas aizsardzības ministru parakstītā vēstule paredz labvēlīgākus nosacījumus sauszemes kaujas vadāmās munīcijas iegādē. Tādējādi plānots arī veicināt kaujas vadāmās munīcijas krājumu vienlīdzīgāku sadalījumu starp valstīm un ilgtermiņā vienoties par sauszemes kaujas munīcijas kopīgas uzkrāšanas iespējām.

NATO ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere, atbalstot iniciatīvu, uzsvēra, ka šis lēmums uzlabos valstu sadarbības spējas, veicinot dalīšanos ar sauszemes kaujas vadāmo munīciju un tās aizstājamību.

1. jūlijā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji piedalījās sarunu festivālā «Lampa». Aizsardzības ministrijas Drošajā teltī visas dienas garumā notika sarunas par aizsardzības nozares tēmām.

Diskusijā «Ieskaties karavīram acīs» Latvijas bruņoto spēku pārstāvji stāstīja par pieredzi dienestā un ārpus tā, iepazīstinot ar karavīra ikdienu.

Diskusijā «Kas un kur tu esi virtuāli» festivāla apmeklētāji varēja pārliecināties par savu drošību internetā un uzzināt, ko par viņiem vēsta sociālie tīkli, viedtālruņi un biežāk apmeklētās mājaslapas.

Sarunā «Vai viegli pieņemt lēmumus, dzīvojot mūsdienu informācijas telpā», kas tika organizēta sadarbībā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru, diskutēja par informācijas telpu — nepatiesajām ziņām, puspatiesībām, meliem un propagandu, ar ko saskaramies ikdienā.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs J. Garisons, Jaunsardzes un informācijas centra direktors majors Aivis Mirbahs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš diskusijā «Cik stipra ir Latvijas aizsardzība» runāja par Latvijas aizsardzības nozares mērķiem un uzdevumiem, patriotismu un nacionālajām vērtībām, kā arī citiem aspektiem, kas stiprina valsts aizsardzību.

No 6. līdz 7. jūlijam aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis piedalījās ASV domnīcas «Atlantic Council» un Polijas Starptautisko attiecību institūta rīkotajā globālajā forumā par Eiropas lomu transatlantiskās alianses stiprināšanā, kas notika Varšavā.

R. Bergmanis piedalījās foruma paneļdiskusijā «Sekmējot NATO piemērošanos 21. gadsimta izaicinājumiem», kurā tika pārrunāta drošības situācijas iespējamā attīstība un NATO rīcība, reaģējot uz mūsdienu izaicinājumiem. Paneļdiskusijā piedalījās arī ASV armijas Eiropā koman­dieris ģenerālleitnants Frederiks Bens Hodžess, Polijas Nacionālās aizsar­dzības ministrijas un domnīcas pārstāvji.

Foruma ietvaros norisinājās arī Triju jūru iniciatīvas samits, kurā tika pārrunāta transatlantisko attiecību nozīme, Eiropas nākotnes jautājumi, kā arī reģiona transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstība.

Triju jūru iniciatīvu veido 12 ES valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Baltijas un Melno jūru, — Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Neformālā platforma ir veidota, lai nodrošinātu politisku atbalstu starpval­stu un reģionālu projektu īstenošanai vienotas, drošas un konkurētspējīgas Eiropas vārdā.

8. jūlijā, kad Latvijā tika atzīmēti Jūras un zvejnieku svētki, Jūras spēku flotiles Mīnukuģu un Patruļkuģu eskadras kuģi bija atvērti apskatei, kā arī nodrošināja kuģošanas režīma uzraudzību un drošību uz ūdens Liepājā, Rojā, Mērsragā, Ventspilī un Salacgrīvā.

Liepājas ostas 84. piestātnē iedzīvotāji varēja apmeklēt mīnukuģus M-05 «Viesturs» un M-07 «Visvaldis», Rojas ostas 9. piestātnē — patruļkuģi P-05 «Skrunda», Mērsraga ostas 1A piestātnē — patruļkuģi P-09 «Rēzekne», bet Ventspils ostas piestātnē — krasta apsardzes kuģi KA-08 «Saule». Savukārt krasta apsardzes kuģis KA-07 «Ausma» svētku laikā Salacgrīvā nodrošināja kuģošanas režīma uzraudzību un drošību uz ūdens.

Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests atgādina, ka, pirms izlemjat pavadīt laiku ūdens tuvumā vai nodoties atpūtai jūrā, izmantojot laivu, jahtu vai citu peldlīdzekli, pārliecinieties, ka jums ir līdzi visi nepieciešamie individuālie glābšanas līdzekļi un ka esat informēti par to, kas ir jādara nelaimes gadījumā.     

Nelaimes gadījumā jūrā nekavējoties zvanīt uz Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC Rīga) trauksmes tālruņa numuru 115.

11. jūlijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš tikās ar karavīriem, kuri drīzumā dosies pildīt dienesta pienākumus pretterorisma operācijā «Inherent Resolve» Irākā un Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā «Atalanta». Tradicionāli pavadīšanas ceremonijā karavīri saņēma ceļa­maizi — Latvijas karogu un rudzumaizes klaipu.

Pretterorisma operācijā Irākā Latvija piedalās ar sešu karavīru apmācības grupu, kas integrēta Dānijas kontingenta sastāvā. ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēku karavīri veic Irākas drošības spēku apmācīšanu cīņai pret teroristisko grupējumu.

Pretpirātisma operācija «Atalanta» ir Eiropas Savienības Jūras spēku militārā operācija, kas palīdz novērst un ierobežot pirātismu un bruņotās laupīšanas pie Somālijas krastiem. Šī ir pirmā jūras operācija, kas tiek veikta Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros.

Šobrīd Latvija piedalās arī NATO apmācības operācijā «Resolute Support» Afganistānā, Eiropas Savienības apmācību misijā Mali, ANO vadītajā stabilizācijas operācijā Mali MINUSMA un ES Jūras spēku Vidusjūras reģionā «EUNAVFOR Med» militārajā operācijā «Sophia», kas vērsta pret cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklu.

13. jūlijā Ogrē notika svinīgā Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona komandiera maiņas ceremonija, kurā bataljona komandiera amatā stājās pulkvežleitnants Ainārs Rauza, nomainot līdzšinējo komandieri majoru Arvīdu Sarkanu.

Ceremonijā piedalījās Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Ervīns Kopeika, Zemessardzes bataljonu komandieri, kā arī citi aicinātie viesi.

Pulkvežleitnants A. Rauza dienestu bruņotajos spēkos sācis kā kadets Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā 1993. gadā. Dienestu turpinājis kā grupas komandieris Speciālo uzdevumu vienībā un vada komandieris Baltijas bataljonā. No 2000. gada darbojies vadošos amatos Zemessardzes štābā, Sauszemes spēku Mobilo strēlnieku mācību centrā, Nodrošinājuma pavēlniecībā un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā. No 2008. līdz 2013. gadam bijis Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris. Militāro izglītību papildinājis dažādos militārajos kursos Vācijā, Kanādā, Nīderlandē, Zviedrijā un Dānijā, kā arī Baltijas aizsardzības koledžā Igaunijā, kur vēlāk kļuvis par pasniedzēju. Pulkvežleitnants A. Rauza piedalījies arī starptautiskajās operācijās Irākā, Afganistānā un Bosnijā un Hercegovinā.

Līdzšinējais bataljona komandieris majors A. Sarkans atvaļināsies no profesionālā militārā dienesta, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu.

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm apkopojusi Zigrīda Krauze.
Foto ­— Normunds Mežiņš un Gatis Dieziņš.