Latvijas ziņas

No 6. līdz 8. feb­ru­ārim Bri­se­lē no­ti­ka NA­TO Pa­sau­les re­zer­ves virs­nie­ku aso­ci­āci­ju kon­fe­de­rā­ci­jas (CI­OR) un Pa­sau­les re­zer­ves me­di­cī­nas virs­nie­ku aso­ci­āci­jas (CI­OMR) kon­fe­ren­ce, ku­rā Ei­ro­pas spē­ku virs­pa­vēl­nieks ģe­ne­rā­lis Fi­lips Brīd­lovs un Beļ­ģi­jas prem­jer­mi­nis­tra viet­nieks un aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Pī­ters de Krems go­di­nā­ja re­zer­ves ka­ra­vī­rus, uz­sve­rot vi­ņu sva­rī­go lo­mu mūs­die­nu ar­mi­jā.

CI­OR pre­zi­dents ko­man­dkap­tei­nis Ri­čards Rolls pa­snie­dza kon­fe­de­rā­ci­jas go­da me­da­ļu «Par no­pel­niem» Lat­vi­jas Re­zer­ves virs­nie­ku aso­ci­āci­jas il­gga­dē­jai pre­zi­den­tei Be­ni­tai Fel­dma­nei.

Ģe­ne­rā­lis Brīd­lovs sa­vā ru­nā at­gā­di­nā­ja, cik no­zī­mī­ga lo­ma re­zer­ves virs­nie­kiem ir ci­vil­mi­li­tā­rās sa­dar­bī­bas vei­ci­nā­ša­nā, mi­li­tā­ra­jās mā­cī­bās un ap­mā­cī­bas sis­tē­mas vei­do­ša­nā, kā arī sa­dar­bī­bā ar par­tner­val­stīm prog­ram­mā «Part­ner­at­tie­cī­bas mie­ram». Sa­vu­kārt aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Pī­ters de Krems uz­svē­ra re­zer­ves ka­ra­vī­ru lie­lo no­pel­nu bru­ņo­to spē­ku ik­die­nas dar­bā, uz­la­bo­jot ka­ra­vī­ru me­di­cī­nis­ko ap­rū­pi die­nes­ta vie­tā un starp­tau­tis­ka­jā ope­rā­ci­jā.

«Liel­bri­tā­ni­jas prem­jer­mi­nistrs Vin­stons Čēr­čils sa­vu­laik tei­cis, ka re­zer­vists ir du­bul­tpil­so­nis. Vi­ņu var ku­ru kat­ru die­nu ie­sais­tīt mi­li­tā­rās ak­ti­vi­tā­tēs, un re­zer­ves virs­nie­ka pie­re­dze un zi­nā­ša­nas ak­tī­vā die­nes­ta ka­ra­vī­riem lie­ti no­der. Lat­vi­jas re­zer­ves virs­nie­ki ir sa­vas valsts vār­da ne­sē­ji pa­sau­lē,» skaid­ro Be­ni­ta Fel­dma­ne.

Re­zer­ves virs­nieks, pēc NA­TO stan­dar­tiem, ir ci­vil­per­so­na, kas ap­gu­vu­si mi­li­tā­rās zi­nā­ša­nas, un per­so­nas ie­priek­šē­jā dar­bī­ba var būt sais­tī­ta ar re­gu­lā­ro ka­ra­spē­ku. Mie­ra lai­kā šie virs­nie­ki strā­dā sa­vā ci­vi­la­jā spe­ci­ali­tā­tē un veic re­gu­lā­ras ap­mā­cī­bas, bet ne­pie­cie­ša­mī­bas ga­dī­ju­mā valsts vi­ņus var mo­bi­li­zēt un iz­man­tot ka­ra­spē­ka va­ja­dzī­bām. Lat­vi­jas Re­zer­ves virs­nie­ku aso­ci­āci­ja di­bi­nā­ta 1999. ga­da 29. no­vem­brī. Par dar­bī­bas mēr­ķi tā iz­vir­zī­ju­si pa­aug­sti­nāt Lat­vi­jas aiz­sar­dzī­bas po­ten­ci­ālu, pa­dzi­ļi­nāt tau­tas iz­prat­ni par valsts aiz­sar­dzī­bu, kā arī vei­ci­nāt Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku un sa­bied­rī­bas cie­šā­ku sa­skar­smi un sa­prat­ni.

Pen­si­onē­tā ķi­rur­ģe virs­leit­nan­te Be­ni­ta Fel­dma­ne bi­ja aso­ci­āci­jas pre­zi­den­te no 2003. līdz 2013. ga­dam.

14. feb­ru­ārī Jū­ras spē­ku mā­cī­bu cen­trā Lie­pā­jā no­slē­dzās kār­tē­jais Zem­le­dus ie­grem­dē­ša­nās kurss. Kur­san­ti ap­gu­va gan te­orē­tis­kās zi­nā­ša­nas, gan prak­tis­kās ie­ma­ņas, ie­grem­dē­jo­ties at­klā­tā ūdens­til­pnē. Kur­sā ūdens­lī­dē­ji ie­gu­va zi­nā­ša­nas un pras­mes ūdens­lī­dē­ju dar­bu veik­ša­nai un plā­no­ša­nai zem le­dus, kā arī pirm­ās pa­lī­dzī­bas snieg­ša­nā cie­tu­ša­jiem ūdens­lī­dē­jiem zem le­dus.

Mā­cī­bu cen­tra Ūdens­lī­dē­ju mā­cī­bu da­ļa pir­mo zem­le­dus ie­grem­dē­ša­nās kur­su or­ga­ni­zē­ja 2009. ga­dā, un šo­gad tas bi­ja ses­tais šā­da vei­da kurss, ku­rā ie­ma­ņas ap­gu­va ne ti­kai trīs bru­ņo­to spē­ku ka­ra­vī­ri, bet arī di­vi pār­stāv­ji no Valsts ugun­sdzē­sī­bas un glāb­ša­nas die­nes­ta un Valsts po­li­ci­jas.

21. feb­ru­ārī Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be ar ko­man­die­ra Go­da rak­stu par na­ci­onā­lās paš­ap­zi­ņas vei­do­ša­nu un uz­tu­rē­ša­nu, kā arī pat­ri­otis­ma audzi­nā­ša­nu un vei­ci­nā­ša­nu ap­bal­vo­ja at­va­ļi­nā­to vi­ce­ad­mi­rā­li, bied­rī­bas «Lat­vi­jas ģe­ne­rā­ļu klubs» val­des priekš­sē­dē­tā­ju Gai­di An­dre­ju Zei­bo­tu un Lat­vi­jas Skau­tu un gai­du cen­trā­lās or­ga­ni­zā­ci­jas priekš­nie­ku An­dri Ma­ti­so­nu.

Lat­vi­jas skau­tu un gai­du cen­trā­lā or­ga­ni­zā­ci­ja vai­rā­ku ga­du ga­ru­mā ak­tī­vi sa­dar­bo­jas ar Jaun­sar­dzi, or­ga­ni­zē­jot pil­so­nis­kos un pat­ri­otis­kos pa­sā­ku­mus, vei­ci­not jau­nat­nes pil­so­nis­kās ap­zi­ņas un per­so­nis­kās līdz­da­lī­bas pras­mju izaugsmi un Jaun­sar­dzes po­pu­la­ri­zē­ša­nu.

Šo­gad jaun­sar­gi jau pie­da­lī­jās skau­tu un gai­du or­ga­ni­zē­ta­jā no­met­nē «Bal­tais vilks 2014» Zie­mas­svēt­ku kau­ju vie­tā Lož­me­tēj­kal­nā, lai iz­zi­nā­tu, pie­dzī­vo­tu un pie­mi­nē­tu lat­vie­šu strēl­nie­kus. Plā­nots, ka šo­gad jaun­sar­gi pie­da­lī­sies arī ci­tos skau­tu un gai­du or­ga­ni­zē­ta­jos pasākumos — da­žā­dās sa­cen­sī­bās un no­met­nēs. Sa­vu­kārt Jaun­sar­dze skau­tus un gai­das ir aici­nā­ju­si pie­da­lī­ties orien­tē­ša­nās sa­cen­sī­bās «Vē­ji­ņa kauss» un ko­pī­gi or­ga­ni­zēt un pie­da­lī­ties pa­sā­ku­mā «Lat­vi­jas ka­ra­vīrs laik­me­tu grie­žos». Par tra­dī­ci­ju kļu­vis arī ko­pī­gi or­ga­ni­zē­tais ik­ga­dē­jais pa­sā­kums «Cē­su pul­ka Skol­nie­ku ro­tas pie­mi­ņas ka­ro­ga mai­ņas ce­re­mo­ni­ja» Vid­ze­mes no­va­dā.

22. feb­ru­ārī di­vi Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku (NBS) virs­nie­ki de­vās uz Mon­ro­vi­ju Li­bē­ri­jā, lai sa­dar­bī­bā ar ASV ka­ra­vī­riem tur­pi­nā­tu pērn sāk­to Li­bē­ri­jas bru­ņo­to spē­ku virs­nie­ku cen­tra­li­zē­tās ap­mā­cī­bu sis­tē­mas iz­vei­di. No 22. feb­ru­āra līdz 1. mar­tam Lat­vi­jas un ASV Mi­či­ga­nas Na­ci­onā­lās gvar­des pār­stāv­ji va­dīs ap­mā­cī­bu kur­su Li­bē­ri­jas ar­mi­jas virs­nie­ku sa­stā­vam, no­do­dot pie­re­dzi ap­mā­cī­bu plā­no­ša­nā un iz­vēr­tē­ša­nā, kā arī virs­nie­ku sa­ga­ta­vo­ša­nā nā­kot­nes ka­ra­vī­ru ap­mā­cī­bai.

Plā­nots, ka ASV un Lat­vi­jas pa­dom­nie­ku gru­pas at­balsts Li­bē­ri­jas bru­ņo­to spē­ku ap­mā­cī­bu sis­tē­mas piln­vei­do­ša­nā ilgs trīs ga­dus.

NBS un Mi­či­ga­nas Na­ci­onā­lā gvar­de ir rī­ko­ju­si ko­pī­gas mā­cī­bas un īs­te­no­ju­si ci­tus sa­dar­bī­bas pro­jek­tus kopš 1993. ga­da, kas ir sais­tī­ti ar prak­tis­ko bru­ņo­to spē­ku uz­de­vu­mu iz­pil­di starp­tau­tis­ko ope­rā­ci­ju lai­kā, tos­tarp Af­ga­nis­tā­nā, kur ko­pī­ga­jā Lat­vi­jas un ASV Ope­ra­ci­onā­lās sa­dar­bī­bas pa­dom­nie­ku gru­pā abu val­stu ka­ra­vī­ri vei­ca Af­ga­nis­tā­nas Na­ci­onā­lās ar­mi­jas ka­ra­vī­ru ap­mā­cī­bu.

27. feb­ru­ārī aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un Liel­bri­tā­ni­jas aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­js Fi­lips Ha­monds NA­TO aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tru sa­nāk­smes lai­kā Bri­se­lē, Beļ­ģi­jā, pa­rak­stī­ja no­do­mu pro­to­ko­lu par tā­lā­ko abu val­stu sa­dar­bī­bu Sau­sze­mes spē­ku kāj­nie­ku bri­gā­des me­ha­ni­zā­ci­jas pro­jek­ta īs­te­no­ša­nā.

Pro­to­kols no­sa­ka ap­ņem­ša­nos mai­ja bei­gās no­slēgt starp­val­dī­bu lī­gu­mu starp Lat­vi­ju un Liel­bri­tā­ni­ju par maz­lie­to­tu un at­jau­no­tu bru­ņo­tu kā­pur­ķē­žu teh­ni­kas ie­gā­di. Tas pa­redz arī pre­ci­zēt mi­li­tā­rās teh­ni­kas iz­mak­sas, kā arī ci­tus ar to ie­gā­di sais­tī­tos jau­tā­ju­mus. Bru­ņu­teh­ni­kas ie­gā­des sā­kot­nē­jās iz­mak­sas, pēc Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jas ap­rē­ķi­niem, ir ap­tu­ve­ni 70 mil­jo­ni eiro. Da­ļa no šīs nau­das jau ir pie­šķir­ta. Kāj­nie­ku bri­gā­des me­ha­ni­zā­ci­jas pro­jek­ta īs­te­no­ša­nai šo­gad ir pie­šķir­ti 1,79 mil­jo­ni eiro, 2015. ga­dā — 12,27 mil­jo­ni eiro un 2016. ga­dā — 16,29 mil­jo­ni eiro.

Fi­lips Ha­monds iz­tei­ca gan­da­rī­ju­mu par Lat­vi­jas un Liel­bri­tā­ni­jas div­pu­sē­jām at­tie­cī­bām, no­rā­dot, ka pa­rak­stī­tais no­do­mu pro­to­kols ir tur­pi­nā­jums abu val­stu ilg­sto­ša­jai prak­tis­ka­jai sa­dar­bī­bai, kas pa­līdz Lat­vi­jai stip­ri­nāt sa­vas aiz­sar­dzī­bas spē­jas.

Darbs pie me­ha­ni­zā­ci­jas pro­jek­ta ie­spē­ja­mo va­ri­an­tu iz­vēr­tē­ša­nas ti­ka sākts 2012. un 2013. ga­dā. Teh­ni­kas iz­vē­les pro­cess bi­ja pa­kā­pe­nisks un sa­stā­vē­ja no vai­rā­kiem pos­miem, kas ie­kļā­va de­ta­li­zē­tu kāj­nie­ku bri­gā­des me­ha­ni­zē­to plat­for­mu ope­ra­ci­onā­lo pra­sī­bu no­teik­ša­nu un tir­gus iz­pē­ti. 2013. ga­da no­ga­lē Mi­nis­tru ka­bi­nets pie­ņē­ma lē­mu­mu at­bal­stīt Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jas pie­dā­vā­to ri­si­nā­ju­mu Sau­sze­mes spē­ku kāj­nie­ku bri­gā­des at­tīs­tī­bai, no­sa­kot to kā vie­nu no gal­ve­na­jām pri­ori­tā­tēm aiz­sar­dzī­bas no­za­rē.

Ņe­mot vē­rā tir­gus ana­lī­zi, Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­ja sā­ka sa­ru­nas par ie­pir­ku­ma lī­gu­ma no­slēg­ša­nu ar Liel­bri­tā­ni­jas un Zie­meļ­īri­jas Ap­vie­no­tās Ka­ra­lis­tes Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jas at­bil­dī­ga­jām struk­tūr­vie­nī­bām par tās bru­ņo­to spē­ku rī­cī­bā eso­šu maz­lie­to­tu un kva­li­tā­tes stan­dar­tiem at­bil­sto­šu mi­li­tā­rās teh­ni­kas ie­gā­di.

Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku at­tīs­tī­bas plāns 2012.—2024. ga­dam pa­redz 2014. ga­dā sākt me­ha­ni­zā­ci­jas pro­jek­tu, kas il­gtu līdz pat 2020. ga­dam.

28. feb­ru­ārī aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be svi­nī­gā ce­re­mo­ni­jā uz ope­rā­ci­ju ra­jo­nu Ma­li pa­va­dī­ja nā­ka­mā Eiropas Savienības (ES) ap­mā­cī­bas mi­si­jas Lat­vi­jas kon­tin­gen­ta ka­ra­vī­rus.

Uz­ru­nā­jot nā­ka­mā kon­tin­gen­ta ka­ra­vī­rus, aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis, uz­svē­ra, ka Ma­li bru­ņo­to spē­ku ka­ra­vī­riem, kas nu jau ir mū­su par­tne­ri, ir bū­tis­ka ES in­struk­to­ru pa­lī­dzī­ba. «Jums jā­sniedz vi­ņiem vi­sas sa­vas zi­nā­ša­nas, lai šīs valsts bru­ņo­tie spē­ki spē­tu sa­sniegt tā­du dro­šī­bas stā­vok­li, kāds ir pie mums, Lat­vi­jā.»

Šis kon­tin­gents at­šķi­ras no di­viem ie­priek­šē­jiem ne ti­kai skait­lis­kā, bet arī vei­ca­mo uz­de­vu­mu zi­ņā. «Mū­su ka­ra­vī­riem uz­ti­cēts ap­mā­cīt kon­krē­tu Ma­li bru­ņo­to spē­ku apakš­vie­nī­bu, ko līdz šim ap­mā­cī­bas mi­si­jā Ma­li ne­esam da­rī­ju­ši,» sa­cī­ja NBS ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be, uz­sve­rot, ka Lat­vi­jas ka­ra­vī­ri šo uz­de­vu­mu iz­pil­dīs go­dam. «Mēs esam strā­dā­ju­ši daudz­na­ci­onā­lā ko­man­dā un ci­tā­dā kul­tūr­vi­dē, kur ie­gū­tas ne­pie­cie­ša­mās pras­mes un ie­ma­ņas.» Vē­lot sek­mes, ko­man­die­ris pa­snie­dza ka­ra­vī­riem ru­dzu mai­zes klai­pu, kas at­gā­di­nās par Lat­vi­ju un mā­jās pa­li­ku­ša­jām ģi­me­nēm.

Sep­ti­ņi šī kon­tin­gen­ta ka­ra­vī­ri ir ie­kļau­ti So­mi­jas va­dī­ta­jā Zie­meļ­val­stu un Bal­ti­jas ro­tas lī­me­ņa ap­mā­cī­bas gru­pā. Ta­jā ap­mā­cī­bu in­struk­to­ru pie­nā­kumus pildīs arī Zvied­ri­jas, Igau­ni­jas un Lie­tu­vas ka­ra­vī­ri.

Lat­vi­jas ka­ra­vī­ri, ku­ri ir pro­fe­si­onā­li sa­ga­ta­vo­ti un pil­dī­ju­ši die­nes­ta pie­nā­ku­mus starp­tau­tis­ka­jās ope­rā­ci­jās, veiks Ma­li bru­ņo­to spē­ku kāj­nie­ku ro­tas kau­jas at­bal­sta va­da per­so­nā­la ap­mā­cī­bu. Sa­vu­kārt par ro­tas tri­ju kāj­nie­ku va­du ap­mā­cī­bu at­bil­dēs So­mi­jas, Zvied­ri­jas un Igau­ni­jas in­struk­to­ri.

ES ap­mā­cī­bas mi­si­ja ir pa­re­dzē­ta, lai pa­lī­dzē­tu uz­la­bot Ma­li bru­ņo­to spē­ku mi­li­tā­rās spē­jas un tie ci­vi­lo ie­stā­žu pa­kļau­tī­bā spē­tu at­jau­not valsts te­ri­to­ri­ālo in­teg­ri­tā­ti. Mi­si­ja ne­ie­sais­tās kau­jas ope­rā­ci­jās.

Mi­si­jas štābs iz­vie­tots valsts gal­vas­pil­sē­tā Ba­ma­ko, sa­vu­kārt mā­cī­bas no­tiek 60 kilo­met­rus at­tā­la­jā pil­sē­tā Ku­li­ko­ro, kur sa­vus die­nes­ta pie­nā­ku­mus jau veic di­vi Lat­vi­jas ka­ra­vī­ri. Ap­mā­cī­bas mi­si­jas per­so­nāls sniedz kon­sul­tā­ci­jas un mi­li­tā­ra­jā ap­mā­cī­bā ie­tver tā­dus jau­tā­ju­mus kā va­dī­ba un kon­tro­le, lo­ģis­ti­ka un cil­vēk­re­sur­si, kā arī starp­tau­tis­kās hu­ma­ni­tā­rās tie­sī­bas, ci­vil­ie­dzī­vo­tā­ju aiz­sar­dzī­ba un cil­vēk­tie­sī­bas.

Saei­ma 2013. ga­da 7. mar­tā ap­stip­ri­nā­ja lē­mu­mu «Par Lat­vi­jas Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ka­ra­vī­ru da­lī­bu Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bas mi­li­tā­ra­jā mi­si­jā, lai pa­lī­dzē­tu Ma­li bru­ņo­to spē­ku ap­mā­cī­bā». Lat­vi­jas kon­tin­gen­ta ka­ra­vī­ri die­nes­tu ap­mā­cī­bas mi­si­jā Ma­li sā­ka 2013. ga­da 14. ap­rī­lī.

4. mar­tā Rī­gas cir­kā kon­kur­sa «Su­per­pui­ka 2014» fi­nā­lā uz­va­rē­ja Rī­gas Han­zas vi­dus­sko­las 6. kla­ses skol­nieks Kār­lis Ka­ņe­pe (12 ga­di). 2. vie­tu iz­cī­nī­ja In­guss Su­tins (12 ga­di) no Kau­na­tas, 3. — Rū­dolfs Eber­hards (12 ga­di) no Blo­mes. Kon­kur­sa žū­ri­jā bi­ja arī 1996. ga­da su­per­pui­ka, ta­gad Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku virs­nieks — kap­tei­nis Ed­vīns Ozols.

Kon­kur­sa fi­nā­lā go­dam star­tē­ja arī Ar­nis Ro­zen­tāls un Jā­nis Gais­miņš no Rī­gas, Mār­cis Liv­ma­nis un Ro­berts Kal­vī­tis no Jūr­ma­las, Ralfs Bol­dāns no Bal­vu no­va­da, Dit­mārs Vo­itiņš no Pre­iļu no­va­da un Egils Ar­turs Sau­ka no Jel­ga­vas.

«Žū­ri­jas gal­ve­nais uz­de­vums bi­ja iz­vēr­tēt pui­ku snie­gu­mu un pie­šķirt žū­ri­jas bal­vu vie­nam no zē­niem pēc sa­viem sub­jek­tī­viem kri­tē­ri­jiem, kas arī li­ka pie­vērst uz­ma­nī­bu ik­vie­nai kon­kur­san­tu dar­bī­bas de­ta­ļai,» stās­ta kap­tei­nis Ed­vīns Ozols. «Ļo­ti pa­tī­ka­mi bi­ja vē­rot pui­kas, vi­ņu cen­tī­bu, cī­ņas spa­ru un ap­ņē­mī­bu. Vi­si de­mon­strē­ja ab­so­lū­tu gri­bu, mērķ­tie­cī­bu un ne­at­lai­dī­bu. Jā­uz­sver, ka ne­bi­ja ne­vie­na iz­teik­ti pā­rā­ka pre­ten­den­ta par ot­ru, cī­ņa zē­nu star­pā bi­ja ļo­ti in­ten­sī­va un go­dī­ga. Tā pra­sī­ja daudz kon­cen­trē­ša­nās.»

Uz­de­vu­mi gal­ve­no­kārt bi­ja di­vu vei­du. Sā­ku­mā bi­ja radošie  — lat­vis­ka or­na­men­ta iz­vei­do­ša­na, ko­ka lā­des vā­ka iz­ga­ta­vo­ša­na un sa­lā­tu pa­ga­ta­vo­ša­na. Pēc tam sā­kās di­na­mis­kā­kā un sprai­gā­kā sa­da­ļa, lai no­slēg­tu ce­tur­tdaļ­fi­nā­lu — augs­tu­ma un līdz­sva­ra tra­ses ar al­pī­nis­ma ele­men­tiem.

Fi­nāls bi­ja ļo­ti spraigs. Su­per­pui­kam Kār­lim par ma­ta tie­su iz­de­vās pār­steigt sa­vu se­ko­tā­ju In­gu­su, un abi zē­ni līdz pē­dē­jai se­kun­dei cī­nī­jās par il­gi kā­ro­to ti­tu­lu.

«Lai arī pir­ma­jā brī­dī var­būt šķiet, tās ir bēr­nu spē­les, gri­bē­tu uz­svērt, ka 12 ga­du ve­cums ir mir­klis, kad kat­ram pui­kam va­ja­dzē­tu jau ap­tu­ve­ni sa­prast, kas viņš būs, ar ko viņš vē­las no­dar­bo­ties un ko grib sa­sniegt nā­kot­nē.

Šis kon­kurss ar Teh­nis­kā jaun­ra­des na­ma snieg­ta­jām pla­ša­jām ie­spē­jām pa­ver pla­šus ap­vār­šņus zē­niem no vi­sas Lat­vi­jas. Viens no pre­ten­den­tiem uz kon­kur­sa fi­nā­lu, kas sā­kās pulk­sten 16, bi­ja ar vi­su ģi­me­ni brau­cis no Kau­na­tas jau tri­jos no rī­ta,» stās­ta kap­tei­nis
E. Ozols. «Ne tik tā­lu nā­kot­nē, jau pēc se­šiem ga­diem, vi­ņi stā­sies mū­su rin­dās un pār­ņems mū­su dar­bus. Ska­to­ties uz «Su­per­pui­ka 2014» fi­nā­lis­tiem, es­mu pil­nī­gi pār­lie­ci­nāts, ka Lat­vi­jā aug bra­ši, va­re­ni pui­kas, kam ne­būs grū­ti tur­pi­nāt sa­vu tē­vu un brā­ļu ie­sāk­to.»

Emo­ci­onā­lus brī­žus pui­šiem sa­gā­dā­ja arī tik­ša­nās ar ka­ma­ni­ņu brau­cē­ju Mār­ti­ņu Ru­be­ni un mū­zi­ķi Kār­li Ka­za­ku.

Kon­kur­su «Su­per­pui­ka» jau 23. rei­zi or­ga­ni­zē­ja Teh­nis­kās jaun­ra­des nams «An­nas 2». Nā­ka­ma­jai kon­kur­sa se­zo­nai var pie­teik­ties 2002. un 2003. ga­dā dzi­mu­šie zē­ni, sā­kot no 6. mar­ta, — www.tjn.lv/su­per­pui­ka.

12. mar­tā aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku (NBS) ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be svi­nī­gi pa­va­dī­ja ser­žan­tu Alek­san­dru Ste­pan­ču­ku uz Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bas pre­tpi­rā­tis­ma ope­rā­ci­ju «At­alan­ta». Ser­žants A. Ste­pan­čuks die­nēs ope­rā­ci­ju ra­jo­nā uz Vā­ci­jas Jū­ras spē­ku flo­tes ku­ģa «Bran­den­burg». 

«Šī Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bas va­dī­tā starp­tau­tis­kā ope­rā­ci­ja ir ļo­ti bū­tis­ka un vien­lai­kus zī­mī­ga, jo arī Lat­vi­ja ir jū­ras valsts,» sa­cī­ja aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs. «Pre­tpi­rā­tis­ma pa­sā­ku­mi ir ak­tu­āli vi­sā pa­sau­lē, jo tas, ka kāds grib ie­dzī­vo­ties uz ci­tu val­stu eko­no­mis­ka­jiem la­bu­miem, ir no­so­dā­mi, un šā­da rī­cī­ba ir jā­pār­trauc. Es es­mu gan­da­rīts, ka arī Lat­vi­ja var sniegt sa­vu ie­gul­dī­ju­mu, lai pa­da­rī­tu pa­sau­les jū­ras dro­šā­kas ku­ģo­ša­nai.»

R. Vē­jo­nis no­rā­dī­ja, ka starp­tau­tis­ka­jās ope­rā­ci­jās ka­ra­vī­ri var mā­cī­ties un gūt jaun­u pie­re­dzi, ko pēc tam va­rēs no­dot die­nes­ta bied­riem, tā­dē­jā­di uz­la­bo­jot arī bru­ņo­to spē­ku aiz­sar­dzī­bas spē­jas.

«Ope­rā­ci­ja «At­alan­ta» ir vie­na no tām, kur ir vis­la­bāk re­dzams re­zul­tāts — pa­tei­co­ties Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bas, tai skai­tā arī Lat­vi­jas, ka­ra­vī­ru da­lī­bai ša­jā ope­rā­ci­jā, ir kra­si sa­ma­zi­nā­jies re­ali­zē­to uz­bru­ku­mu skaits tir­dznie­cī­bas ku­ģiem Ade­nas lī­cī,» sa­cī­ja ģe­ne­rāl­leit­nants R. Grau­be.

Aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs pa­snie­dza ser­žan­tam Alek­san­dram Ste­pan­ču­kam Lat­vi­jas ka­ro­gu, sa­vu­kārt NBS ko­man­die­ris — ru­dzu mai­zi.

19. feb­ru­ārī uz ope­rā­ci­ju «At­alan­ta» pa­va­dī­ja ko­man­dleit­nan­tu J. Au­ci.

Lē­mu­mu par Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku da­lī­bu ope­rā­ci­jā «At­alan­ta» Saei­ma pie­ņē­ma 2010. ga­da 2. sep­tem­brī. Ope­rā­ci­jā pie­da­lās di­vi Lat­vi­jas ka­ra­vī­ri, no ku­riem viens dien ope­ra­ci­onā­la­jā štā­bā, sa­vu­kārt otrs — ope­rā­ci­jas ra­jo­nā uz ope­rā­ci­jas štā­ba ku­ģa.

ES Jū­ras spē­ku mi­li­tā­rā ope­rā­ci­ja «At­alan­ta», kas ti­ka uz­sāk­ta 2008. ga­da 8. de­cem­brī, pa­līdz no­vērst un ie­ro­be­žot pi­rā­tis­mu un bru­ņo­tas lau­pī­ša­nas pie So­mā­li­jas kras­tiem. Šī ir pirm­ā ES jū­ras ope­rā­ci­ja, kas tiek veik­ta ko­pē­jās dro­šī­bas un aiz­sar­dzī­bas po­li­ti­kas ie­tva­ros.

Ziņas sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Dieziņš, Normunds Mežiņš un Henrijs Plimaks, CIOR.