Latvijas ziņas

1. februārī Kanādā, Hamiltonas Latviešu biedrības namā notika Kristus draudzes rīkotā filmu pēcpusdiena. Bija ieradies krietns skaits tautiešu, lai noskatītos divas Dzintras Gekas producētās dokumentālās filmas: «Bērnības zeme Sibīrija» un «Gvido Zvaigzne», kas ir godalgota filma par barikāžu laika notikumiem Rīgā 1991. gadā.

Pēc ievadvārdiem Gundaris Ķiķauka lūdza pazīstamo filmu producenti Dzintru Geku, kura bija ieradusies Kanādā, pastāstīt par topošo filmu, kurai tiek intervēti vairāki Kanādā dzīvojoši latvieši, kas kā bērni vai jaunieši pēc kara nokļuva DP nometnēs Vācijā (Displaced Persons jeb, kā latvieši saka, Dieva putniņi).

Hamiltonā Dzintrai Gekai bija arī īpašs uzdevums, proti, pasniegt Verneram Cinim Latvijas Republikas Zemessardzes augstāko apbalvojumu — nopelnu zīmi «Par tēvu zemi un brīvību» un atzinības rakstu. Verners Cinis ir daudz darījis zemessargu labā, pabalstot viņus finansiāli un materiāli.

Sagatavots pēc publikācijas laikrakstā «Latvija Amerikā».

No 3. līdz 20. martam Ādažos norisinājās ikgadējās Baltijas valstu gaisa atbalsta kontroles vienību mācības, kurās piedalījās ap 60 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un ASV. Mācības notiek jau ceturto gadu, bet šogad pirmo reizi līdzās akadēmiskajām bija iekļautas praktiskās nodarbības.

Mācību praktisko daļu atbalstīja «Mi-17» helikopteri no Latvijas, kā arī Igaunijas «Robinson 44» helikopteri un «L-39» treniņlidmašīnas. Igaunijas lidaparāti, tāpat kā Latvijas helikopteri, mācību laikā uzturējās Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē.

Mācību mērķi bija uzturēt tuvā gaisa atbalsta kontrolieru kvalifikāciju, gatavot jaunos tuvā gaisa atbalsta kontrolieru kandidātus, kā arī apmācīt Latvijas aviācijas eskadriļas karavīrus, lai viņi efektīvāk varētu atbalstīt mācības ar «Mi-17» helikopteriem.

«Pēdējo gadu laikā sadarbība ar pilotiem ir izveidojusies ļoti veiksmīga, jo iepriekšējos gadus militārajās mācībās mēs jau esam strādājuši kopā,» apstiprināja mācību vadītājs Gaisa atbalsta kontroles vienības komandieris kapteinis Dans Jansons. «Lid-aparāti, kas sniedz atbalstu praktiskajās mācībās, vairāk trenē procedūras prasmes. «Robinson 44» helikopteri pārbauda arī videosignāla raidīšanas iespējas, kā arī nakts lidošanas iespēju, kas mums ļauj trenēties arī nakts gaisa kontrolē, izmantojot speciālo nakts mērķu norādes ekipējumu. Savukārt «L-39» treniņlidmašīnas imitē kaujas lidmašīnu darbību.»

Kapteinis Ivo Koivs no Igaunijas atzina, ka strādāt ar Latvijas «Mi-17» pilotiem ir tikpat viegli kā ar Igaunijas «R44» pilotiem, jo visi ievēro vienotas procedūras. «Šī ir lieliska iespēja gaisa atbalsta kontrolieriem trenēt sadarbību ar pilotiem. Manuprāt, šādas mācības ir ļoti vērtīgas, un arī nākotnē jāturpina tās organizēt šādā veidā,» uzsvēra kapteinis I. Koivs.

Arī Lietuvas gaisa atbalsta kontrolieru pārstāvis atzina, ka sadarbība starp trim Baltijas valstīm ir ļoti laba, nosaucot Baltijas gaisa kontrolierus par vienu lielu ģimeni, kur visi cits citu pazīst.

Mācībās pirmo reizi praktiski tika integrētas arī Kaujas atbalsta bataljona uguns atbalsta vienības. Mīnmetējiem bija iespēja trenēties, izmantojot kaujas munīciju un sazinoties ar apvienotā uguns atbalsta priekšējiem novērotājiem.

Mācību scenārijs paredzēja, ka vienībai pretdarbojas pretinieki, kas slēpjas mežā. Tiklīdz sākas apšaude, apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji identificē mērķi un ziņo par to gaisa atbalsta kontrolieriem, kas atrodas citā vietā. «Tā kā mūs atbalsta vairāki lidaparāti, varam vienlaikus cīnīties dažādās vietās, iznīcinot dažādus mērķus,» paskaidroja Lietuvas pārstāvis.

«Šajās mācībās mēs esam integrējuši arī bruņoto spēku jauno spēju — apvienotā uguns atbalsta priekšējos novērotājus, kuri praktiskās nodarbībās mācās sadarboties ar gaisa atbalsta kontrolieriem un sniegt viņiem vajadzīgo informāciju,» uzsvēra kapteinis D. Jansons, norādot, ka pēc šīm mācībām tiks izvērtēts, kā sadarbību uzlabot.

Arī ASV instruktors Kodijs Kanfīlds, kas no 3. marta vadīja akadēmiskās nodarbības Baltijas valstu karavīriem, atzina, ka apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji Latvijai ir jauna aizsardzības spēja, bet karavīri to apgūst ātri.

«Viņiem ir atšķirīga kaujas pieredze, daži ir bijuši starptautiskajās operācijās, citi ne, bet mums bija viegli viņiem paskaidrot, kas gaisa atbalsta kontrolieriem ir vajadzīgs,» uzsvēra Kanfīlds. «Daudzi ļoti labi izprot, kas konkrētajā situācijā jādara un jāziņo gaisa atbalsta kontrolierim. Biju gandarīts, ka mēs varējām dalīties savā pieredzē un uzzināt arī daudz ko jaunu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karavīru pieredzes.»

Baltijas valstu sadarbība gaisa atbalsta kontroles vienību līmenī ir būtiska gan resursu taupīšanas dēļ, gan savietojamības uzlabošanai.

21. martā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis apbalvoja Latviešu virsnieku apvienības vadītāju atvaļinātu kapteini Alekseju Ozoliņu.

«Pateicos par jūsu iesaisti Latvijas vēstures veidošanā, bezbailīgi piedaloties barikādēs un jau 1991. gadā iesaistoties Zemessardzes rindās. Zemessardze ir un būs viens no Latvijas aizsardzības balstiem. Tāda tā tika veidota 1991. gadā, un tādai tai vienmēr ir jāpaliek, apliecinot latviešu patriotismu un dzimtenes mīlestību,» sacīja R. Vējonis. «Es augsti vērtēju jūsu un jūsu vadītās Latviešu virsnieku apvienības aktīvo līdzdalību aizsardzības nozares pasākumos, rādot piemēru gan esošajiem, gan atvaļinātajiem virsniekiem.»

«Tādi cilvēki kā jūs veidoja un veido Latvijas valsts aizsardzību un drošību, un — pats svarīgākais — pilsonisko attieksmi, kas cilvēkos ir jāaudzina no mazotnes. Tāpēc pateicos par jūsu sadarbību ar Studentu bataljonu un jaunsargiem un ieguldījumu pilsoniskās atbildības veidošanā,» sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

A. Ozoliņam tika pasniegts Aizsardzības ministrijas goda raksts par militāro tradīciju kopšanu un tālāknodošanu Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam, aktīvu līdzdalību nozares pasākumos, ieguldījumu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, gan valsts svētkos, gan ikdienā regulāri tiekoties ar jauniešiem, it īpaši ar jaunsargiem.

Aleksejs Ozoliņš dzimis Rīgā, no 1953. līdz 1957. gadam dienējis bijušās PSRS Melnās jūras Kara flotē. Beidzis Rīgas elektromehānisko tehnikumu un Rīgas Tehniskās universitātes Elektroenerģētikas fakultāti. Strādājis Rīgas apgaismes tehnikas rūpnīcā, ir sporta meistars orientēšanās sportā.

1991. gada barikāžu dalībnieks, no 1991. līdz 1999. gadam bijis Zemessardzes ierindas dienestā, ZS 65. atsevišķās rotas (vēlāk — Studentu bataljona) komandieris.

Kopš 2002. gada A. Ozoliņš ir Latviešu virsnieku apvienības biedrs, kopš 2010. gada — valdes priekšsēdētājs, Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas, Zemessardzes un NBS Sporta padomes loceklis, Studentu bataljona Veterānu apvienības vadītājs, Latvijas Ordeņu brālības domes un valdes loceklis.

26. martā NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Hanss Lotārs Domrēze, būdams darba vizītē Rīgā, tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi. Viņš apliecināja, ka sabiedrotie nodrošinās Ziemeļatlantijas līguma 5. panta sais­tību izpildi, ja tāda vajadzība radīsies.

Aizsardzības ministrs R. Vējonis izteica pateicību ģenerālim par NATO Apvienoto spēku pavēlniecības ieguldījumu mācību «Steadfast Jazz 2013» organizēšanā Latvijā, apliecinot alianses spēku klātesamību reģionā.

Amatpersonas pārrunāja ar reģionālo drošību saistītos operacionālos aspektus un štābu sadarbības veicināšanu.

Nacionālajā aizsardzības akadēmijā viesis tikās ar Mācību vadības pavēlniecības komandieri akadēmijas rektoru pulkvedi Egilu Leščinski un iepazinās ar karavīru apmācības sistēmu bruņotajos spēkos.

Ģenerālis H. L. Domrēze bija NATO un partnervalstu vērienīgo mācību «Steadfast Jazz 2013» vadītājs. Tās no 2. līdz 9. novembrim norisinājās Latvijā un Polijā. Mācību mērķis — pārbaudīt NATO Reaģēšanas spēkus — tika sasniegts, un NATO Apvienoto spēku pavēlniecības štābs Brunsumā tika sertificēts 2014. gadā vadīt apvienotās NATO operācijas.

NATO Apvienoto spēku pavēlniecība Brunsumā, Nīderlandē, ir viena no divām NATO operacionālā līmeņa komandstruktūrām, un tā ir starptautiskās operācijas Afganistānā augstākā pavēlniecība. Tās uzdevumos ietilpst arī NATO 5. panta operacionālā plānošana, tostarp Baltijas valstu reģionā, kā arī Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijas un NATO Reaģēšanas spēku vadība. Šo spēku vadību tā veic pārmaiņus ar otru NATO Apvienoto spēku pavēlniecību, kas izvietota Neapolē, Itālijā.

27. martā, uzturoties valsts vizītē Latvijā, Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs apmeklēja Ādažu bāzi.

Augstais viesis ieradās Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolā, kur Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, klātesot aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālleitnantam Raimondam Graubem un Zviedrijas ārlietu ministram Karlam Biltam, viņu iepazīstināja ar kājnieku brigādes struktūru, uzdevumiem un attīstības plāniem.

Turpinot vizīti, Zviedrijas karalis devās uz bāzes ierindas laukumu, kur viņu sagaidīja Latvijas kājnieku rotas personālsastāvs un tās komandieris virsleitnants Eduards Šinkūns, kas, noslēdzot stāstījumu par savu apakšvienību, no angļu valodas pārgāja uz teicamu zviedru valodu, tā patīkami pārsteidzot gan Zviedrijas karali un ārlietu ministru, gan Zviedrijas medijus.

Virsleitnants Eduards Šinkūns ir viens no vairākiem desmitiem bruņoto spēku virsnieku, kurš militāro izglītību ieguvis Zviedrijas kara skolās.

Zviedrijas karaļa tikšanās ar Latvijas kājnieku rotas karavīriem nebija nejauša — šī rota 2015. gada pirmajā pusgadā veiks kaujas dežūru Zviedrijas vadītajā Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupā, dienesta pienākumus pildot ātrās reaģēšanas vienībā. Latviju šajā kaujas grupā pārstāvēs aptuveni 160 karavīru — kājnieku rota ar tai pievienotajiem kaujas atbalsta elementiem un štāba personālsastāvs.

Zviedrijas vadītajā Kaujas grupā, kuru dēvē arī par Ziemeļvalstu kaujas grupu, plecu pie pleca dienēs Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas un Īrijas karavīri, veidojot 2400 karavīru militāro formējumu. Patlaban Zviedrijā notiek mēnesi ilga apmācība kaujas grupas priekšējā štāba personālsastāvam, un tajā piedalās arī Latvijas karavīri.

No 7. līdz 10. aprīlim Liepājā, Jūras spēku mācību centrā norisinājās Latvijā līdz šim nebijis apmācību kurss meklēšanas un glābšanas jomā — «Gaisa un Jūras spēku meklēšanas un glābšanas operācijas koordinators notikuma vietā».

Meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā ir būtisks bruņoto spēku ikdienas uzdevums, kas prasa vairāku vienību iesaisti un precīzu koordināciju. Līdz šim nepieciešamās zināšanas šajā jomā galvenokārt tika apgūtas ārvalstīs. Izveidojot šādu kursu Latvijā, ir iespējams ne tikai ievērojami ietaupīt budžeta līdzekļus, bet arī apmācīt daudz vairāk personāla un izveidot apmācības bāzi, kura atbilst starptautiskajai likumdošanai un ir pielāgota arī Latvijas meklēšanas un glābšanas darbu specifikai jūrā.

Jaunajā kursā notika gan teorētiskā apmācība par meklēšanu un glābšanu jūrā, par iesaistīto pienākumiem, starptautisko un nacionālo likumdošanu, kā arī notikušo meklēšanas un glābšanas operāciju analīze, gan arī praktiski treniņi Jūras spēku mācību centra rīcībā esošajā navigācijas simulatorā.

Kurss varētu kļūt par neaizstājamu platformu ne tikai zināšanu un iemaņu apguvei, bet arī pieredzes un viedokļu apmaiņai starp meklēšanā un glābšanā iesaistītajām vienībām, atzina kursanti un pasniedzēji. Tajā var iegūt jaunas un atsvaidzināt esošās zināšanas, kā arī izzināt citu vienību specifiku, kas meklēšanas un glābšanas operācijās jūrā ir ļoti būtiski. Turklāt meklēšanas un glābšanas operāciju izspēle navigācijas simulatorā ievērojami ietaupa līdzekļus un laiku.

Kursa aprobācijā piedalījās karavīri no Jūras spēku flotiles un Gaisa spēku aviācijas bāzes, savukārt viņus apmācīja lektori no Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra un Gaisa spēku aviācijas bāzes.

Nākamais kurss plānots šā gada decembrī, un tajā paredzēts vēl vairāk paplašināt apmācāmo loku, lai pilnībā aptvertu visas Latvijas jūras meklēšanas un glābšanas sistēmā iesaistītās vienības un dienestus.

15. aprīlī ASV senators Džons Makeins, būdams vizītē Baltijas valstīs, vēroja arī vingrinājuma «Operation Summer Shield XI» norisi Ādažu poligonā un vērtēja mācības atzinīgi. Tajās piedalījās 110 ASV pārstāvji — jūras kājnieki un Mičiganas Nacionālā gvarde, 140 Igaunijas, trīs Lietuvas un vairāk nekā 350 Latvijas karavīri.

Dž. Makeins atzinīgi izteicās par Latvijas un ASV 11 gadu ilgo sadarbību, uzsverot, ka aptuveni 20 miljoni dolāru, kas kopš 2010. gada investēti Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos dalībai ārvalstu operācijās, izrādījušies vērtīgs ieguldījums. Līdzekļi atvēlēti ekipējuma iegādei, karavīru apmācībai un citiem ar misiju saistītiem mērķiem.

Vizītes laikā Ādažos Makeins iztaujāja Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi arī par to, kādas ir lielākās problēmas Latvijas bruņotajos spēkos. Komandieris atzina, ka visgrūtāk ir noturēt dienestā augsta līmeņa speciālistus vecumā ap 40 gadiem salīdzinoši nelielā atalgojuma dēļ.

Senators interesējās, vai Latvijas armijā dien krieviski runājoši karavīri. Bruņoto spēku pārstāvji atbildē uzsvēra, ka Latvijas karavīri, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, nevainojami veic savus pienākumus un nav bijis iemeslu apšaubīt viņu uzticamību.