Latvijas ziņas

24. aprīlī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis darba vizītē devās uz Cēsīm un Valmieru.

Cēsīs ministrs apmeklēja Zemessardzes 27. kājnieku bataljonu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Instruktoru skolu, savukārt Valmierā — Zemessardzes 22. kājnieku bataljonu.

R. Vējonis ar Cēsu un Valmieras pašvaldības pārstāvjiem pārrunāja Latvijas aizsardzības un drošības situāciju saistībā ar Ukrainas notikumiem, kā arī informatīvās telpas ietekmi uz sabiedrību un valsts drošību. Tika apspriesta valdības un pašvaldību sadarbība drošības un aizsardzības jautājumos, kā arī sabiedrības saliedētības veicināšana, iedzīvotāju iesaiste Zemessardzē un jauniešu patriotiskā audzināšana, kā vienu no labākajām iespējām uzsverot skolēnu iestāšanos Jaunsardzē.

28. aprīlī vizītē Latvijā ieradās NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja vietnieks ģenerālleitnants Marks Šislers. NATO pārstāvis tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni un NBS komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi, lai pārrunātu drošības situāciju mūsu reģionā un NATO iesaisti tās stiprināšanā.

Ģenerālleitnants M. Šislers apmeklēja arī Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē un Ādažu bāzi, kā arī piedalījās NATO labdarības tirgus organizācijas pasākumā, lai pateiktos atbalstītājiem un nodotu organizācijas 2013. gadā piešķirto finansējumu diviem Latvijas labdarības projektiem — Liepājas reģionālās slimnīcas atbalsta fondam jaundzimušo inkubatora iegādei un Zantes ģimenes krīzes centram bērnu rotaļu laukuma izveidei.

25. aprīlī Ādažu bāzē notika svinīgā ceremonija, veltīta ASV 173. kājnieku brigādes karavīru sagaidīšanai. Ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala, NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī ASV armijas Eiropā komandiera vietnieks ģenerālmajors Ričards Longo.

Pasākumu apmeklēja arī Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Arvids Pocus un Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Riho Terrass, jo šajā dienā Latvijā sākas Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru kārtējā sanāksme.

ASV gaisa desanta rota no ASV armijas Eiropā 173. kājnieku brigādes vienības piedalīsies rotējošā mācību procesā un uzturēsies Latvijā vismaz līdz šā gada beigām.

29. un 30. aprīlī Rīgā norisinājās ikgadējais Baltijas valstu — Francijas ārpolitikas un drošības politikas seminārs, kuru organizē Latvijas Aizsardzības un Ārlietu ministrija sadarbībā ar Francijas Aizsardzības ministriju.

Seminārs pulcēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautiskās politikas ekspertus no Baltijas valstīm un Francijas, lai diskutētu par aktuālajiem starptautiskās drošības politikas jautājumiem. Semināru atklāja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Seminārā analizēja NATO un Eiropas Savienības aktuālos jautājumus, ņemot vērā pēdējā laika notikumus Ukrainā, un apsprieda Velsā notikušā NATO samita prioritātes un uzdevumus pēc 2014. gada, kā arī analizēja tendences krīžu skartajos reģionos un to ietekmi uz drošības un aizsardzības situāciju reģionā un Eiropā kopumā.

Baltijas valstu — Francijas ārpolitikas un drošības politikas seminārs norisinājās astoto reizi. Iepriekšējais seminārs notika Tallinā, Igaunijā.

3. maijā vienas dienas vizītē Latviju apmeklēja Dānijas aizsardzības ministrs Nikolajs Vammens. Tiekoties ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, viņš apsprieda situāciju Ukrainā un tās ietekmi uz drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, kā arī divpusējās sadarbības jautājumus. Aizsardzības ministrs iepazīstināja kolēģi ar Latvijas aizsardzības prioritātēm un pasākumiem valsts aizsardzības stiprināšanā.

Dānija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem aizsardzības jomā, tā ir sniegusi lielu atbalstu Latvijas aizsardzības sistēmas un bruņoto spēku reformēšanā. 2013. gadā tika parakstīta vienošanās par Latvijas Sauszemes spēku kājnieku brigādes iekļaušanu Dānijas divīzijā, kas paredz ciešāku sadarbību gan plānošanas jautājumos, gan kopīgas mācības, lai uzlabotu sadarbību starp abu valstu karavīriem starptautiskajās operācijās.

14. maijā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tikās ar Lielbritānijas starptautiskās drošības stratēģijas ministru Endrū Murisonu, lai pārrunātu reģionālās drošības aktualitātes, tai skaitā situāciju Ukrainā un divpusējās sadarbības jautājumus.

Ministri diskutēja par Latvijas un Lielbritānijas kopīgajiem projektiem — bruņutehnikas CVR(T) iepirkumu, kā arī abu valstu karavīru iesaisti Apvienoto ātrās reaģēšanas spēku štābā un Apvienotajos reaģēšanas spēkos.

R. Vējonis pateicās E. Murisonam par britu lēmumu nosūtīt papildu iznīcinātāju «Typhoon» patrulēšanā NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm, atbildot uz aicinājumiem stiprināt drošību Baltijas valstīs un Polijā pēc notikumiem Ukrainā.

15. maijā Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē Mičiganas Nacionālās gvardes
126. kavalērijas pulka bezpilota lidaparātu vada karavīri veica pirmo bezpilota lidaparātu «RQ7-Shadow» lidojumu Latvijā.

ASV karavīri ir ieradušies Latvijā ar trim «RQ7-Shadow» bezpilota lidaparātiem, lai uzlabotu savietojamību ar Latvijas bruņotajiem spēkiem.

Pilnībā uzpildīts lidaparāts sver ap 180 kg, esošā modeļa spārnu platums ir 4 metri. Tas var sasniegt maksimālo augstumu ap 4570 m virs jūras līmeņa un līdz 150 km ātrumu stundā.

16. maijā NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes bāzē Ādažos notika pieminekļa vietas sakopšana. Pasākumā piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

21. martā tika likti pamati piemineklim mūsdienās kritušajiem karavīriem, ievietojot arī kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Piemineklis mūsdienās kritušajiem karavīriem, tāpat kā Brīvības piemineklis, top par brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem.

16. maijā Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu, izteikts ieteikums uz atkārtotu termiņu apstiprināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā ģenerālleitnantu Raimondu Graubi.

Šādu ierosinājumu Valsts prezidents, kurš ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, izteicis, izvērtējot līdzšinējo ģenerālleitnanta Raimonda Graubes darbību un pieredzi.

Valsts prezidents daru zināmu, ka ģenerālleitnanta Raimonda Graubes kandidatūru atkārtotai virzīšanai bruņoto spēku komandiera amatā atbalsta aizsardzības ministrs, turklāt viņa kandidatūra ir apspriesta Nacionālās drošības padomes sēdē 2014. gada 7. maijā un guvusi padomes atbalstu.

Ģenerālleitnants Raimonds Graube sāka pildīt NBS komandiera amata pienākumus 2010. gada 6. jūlijā. Nacionālo bruņoto spēku likuma 14. panta pirmā daļa noteic, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem.

20. maijā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tikās ar ASV armijas sekretāru Džonu M. Makhjū, lai pārrunātu divpusējās sadarbības jautājumus, to skaitā kopīgās militārās mācības. Sanāksmē piedalījās arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts un NBS štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Zeibārts.

ASV armijas sekretārs apmeklēja Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē, kur tikās ar Mičiganas Nacionālās gvardes 126. kavalērijas pulka bezpilota lidaparātu karavīru vadu.

Džons M. Makhjū ASV armijas sekretāra amatā tika apstiprināts 2009. gada 21. septembrī. Armijas sekretārs ir augstākā civilā amatpersona ASV armijā, kuru nominē ASV prezidents. Viņa galvenās atbildības jomas ir personāla politika, ieroču un ekipējuma iegāde, kā arī finanšu izlietojums.

Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.