Latvijas ziņas

22. mai­jā Gai­sa spē­ku avi­āci­jas bā­zē Liel­vār­dē no­ti­ka vie­su un me­di­ju die­na, ku­rā pie­da­lī­jās aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un ASV vēst­nieks Lat­vi­jā Marks Pe­ka­la. Mi­či­ga­nas ar­mi­jas Na­ci­onā­lās gvar­des 126. ka­va­lē­ri­jas pul­ka bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu va­da ka­ra­vī­ri de­mon­strē­ja bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu RQ-7 «Shadow» ie­spē­jas.

«Sa­dar­bī­ba ar Lat­vi­ju ir iz­ci­la, Mi­či­ga­na ar Lat­vi­ju sa­dar­bo­jas vai­rāk ne­kā 22 ga­dus, mū­su ka­ra­vī­ri ir ko­pā mā­cī­ju­šies un die­nē­ju­ši Af­ga­nis­tā­nā, un ta­gad mēs strā­dā­jam pie bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu pro­jek­ta, lai vēl vai­rāk uz­la­bo­tu sa­dar­bī­bu,» uz­svē­ra ASV vēst­nieks Marks Pe­ka­la.

Vēst­nieks no­rā­dī­ja, ka mi­li­tā­ro mā­cī­bu lai­kā lat­vie­šiem būs iz­de­vī­ba in­teg­rēt bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu snieg­tās ie­spē­jas mi­li­tā­ra­jās mā­cī­bās gan tak­tis­ka­jā, gan stra­tē­ģis­ka­jā lī­me­nī. Bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tu va­da ka­ra­vī­ri pie­da­lī­sies mā­cī­bās «Na­mejs», «Fla­ming Sword» un «Sa­ber Stri­ke».

ASV ka­ra­vī­ri ir ie­ra­du­šies Lat­vi­jā ar trim RQ-7 «Shadow»  bez­pi­lo­ta lid­apa­rā­tiem, lai uz­la­bo­tu sa­vie­to­ja­mī­bu ar Lat­vi­jas bru­ņo­ta­jiem spē­kiem.

Pil­nī­bā uz­pil­dīts lid­apa­rāts sver ap 180 ki­lo­gra­mu, kon­krē­ta­jam mo­de­lim spār­nu pla­tums ir 4 met­ri, tas var sa­sniegt mak­si­mā­lo augs­tu­mu ap 4570 met­ru virs jū­ras lī­me­ņa un līdz 150 kilo­met­ru āt­ru­mu stun­dā.

Šis lid­apa­rāts var li­dot četr­as līdz sep­ti­ņas stun­das, no tā vi­deo­ka­me­ras var ie­gūt fo­to­­at­tē­lus un video, kā arī to var iz­man­tot ko­mu­ni­kā­ci­jai, uz­tve­rot ra­dio­sig­nā­lus un pār­rai­dot tos tā­lāk, do­dot ie­spē­ju sa­zi­nā­ties daudz lie­lā­kā dis­tan­cē. Lid­apa­rāts var li­dot gan die­nā, gan nak­tī, tur­klāt nak­tī fil­mē­jot ar in­fra­sar­ka­no ka­me­ru.

22. mai­jā Saei­ma ap­stip­ri­nā­ja gro­zī­ju­mus Ze­mes­sar­dzes li­ku­mā. Gro­zī­ju­mi pa­redz no­dro­ši­nāt piln­vēr­tī­gu un kva­li­ta­tī­vu ze­mes­sar­gu ap­mā­cī­bu, ie­spē­jas ie­sais­tīt ze­mes­sar­gus bru­ņo­to spē­ku mie­ra lai­ka fun­kci­ju īs­te­no­ša­nā, kā arī so­ci­ālās ga­ran­ti­jas at­va­ļi­nā­ta­jiem ze­mes­sar­giem.

«Šie gro­zī­ju­mi bi­ja ne­pie­cie­ša­mi, lai Ze­mes­sar­dze ap­jo­mī­gāk va­rē­tu ie­sais­tī­ties valsts aiz­sar­dzī­bas spē­ju no­dro­ši­nā­ša­nā un stip­ri­nā­ša­nā. Es­mu gan­da­rīts, ka ar jaun­a­jiem li­ku­ma gro­zī­ju­miem Ze­mes­sar­dze būs tie­sī­ga pil­dīt pro­fe­si­onā­lā die­nes­ta ka­ra­vī­ru pie­nā­ku­mus ne­pie­cie­ša­mī­bas ga­dī­ju­mā,» no­rā­dī­ja aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis.

Gro­zī­ju­mi pa­redz, ka ze­mes­sar­gu ie­sais­te die­nes­ta uz­de­vu­mu iz­pil­dē un ap­mā­cī­bas laiks tiks pa­lie­li­nāts no 30 līdz 90 die­nām ga­dā, no­dro­ši­not ie­spē­ju pil­dīt pie­nā­ku­mus Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku (NBS) vie­nī­bā. Ze­mes­sar­gi sa­ņems uz­tur­de­vu vai tās kom­pen­sā­ci­ju, kā arī kom­pen­sā­ci­ju par no­die­nē­ta­jām die­nām.

Tā­pat gro­zī­ju­mi pa­redz pa­lie­li­nāt ama­tu skai­tu, ku­ros uz no­teik­tu lai­ku va­rēs die­nēt ze­mes­sar­gi. Ša­jos ama­tos ze­mes­sar­gi, tā­pat kā ka­ra­vī­ri, sa­ņems al­gu un ap­mak­sā­tu ik­ga­dē­ju at­va­ļi­nā­ju­mu.

Plā­nots ie­viest arī jaun­u nor­mu — ze­mes­sar­giem tiks pie­dā­vā­ta ilg­sto­šā prom­būt­nē eso­ša ka­ra­vī­ra vai va­kan­ta ama­ta pie­nā­ku­mu iz­pil­de NBS re­gu­lā­ro spē­ku vie­nī­bā līdz 1,5 ga­diem, no­slē­dzot pa­pil­du lī­gu­mu. Ze­mes­sar­gi ša­jā ama­tā sa­ņems al­gu at­bil­sto­ši ama­tam, pa­kā­pei un iz­die­nai, uz­tur­de­vu vai tās kom­pen­sā­ci­ju, ka­ra­vī­ram pa­re­dzē­tās so­ci­ālās ga­ran­ti­jas un ve­se­lī­bas ap­rū­pi.

25. mai­jā Āda­žu po­li­go­nā no­ri­si­nā­jās NBS ap­vie­no­to mā­cī­bu «Na­mejs» me­di­ju un vie­su die­na, ku­rā pie­da­lī­jās Valsts pre­zi­dents An­dris Bēr­ziņš, Mi­nis­tru pre­zi­den­te Laim­do­ta Strau­ju­ma, aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be, kā arī ASV vēst­nieks Lat­vi­jā Marks Pe­ka­la un Mi­či­ga­nas Na­ci­onā­lās gvar­des ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­ma­jors Gre­go­rijs Ved­neiss. Amat­per­so­nas vē­ro­ja kāj­nie­ku ba­tal­jo­nu aiz­sar­dzī­bas kau­jā un ti­kās ar ka­ra­vī­riem un ze­mes­sar­giem, mā­cī­bu da­līb­nie­kiem.

Valsts pre­zi­dents ap­svei­ca mā­cī­bu da­līb­nie­kus ar veik­smī­gu mā­cī­bu no­ri­si, uz­sve­rot, cik no­zī­mī­gi mū­su nā­kot­nes aiz­sar­dzī­bas spē­ju stip­ri­nā­ša­nā ir tas, ka mā­cī­bās pie­da­lās gan aiz­sar­dzī­bas, gan iekš­lie­tu jo­mas pār­stāv­ji. Tā­pat pre­zi­dents uz­svē­ra, ka lie­lu at­bal­stu mā­cī­bās snie­gu­ši arī Mi­či­ga­nas Na­ci­onā­lās gvar­des ka­ra­vī­ri, no­dro­ši­not teh­ni­ku, kas ar lai­ku būs ne­pie­cie­ša­ma arī bru­ņo­ta­jiem spē­kiem.

«Es no­vē­lu, lai šīs ie­gū­tās pras­mes jums no­de­rē­tu turp­mā­ka­jā die­nes­tā, un īpa­ši vē­los pa­teik­ties ze­mes­sar­giem, kas sa­vu brī­vo lai­ku ir vel­tī­ju­ši līdz­da­lī­bai ša­jās mā­cī­bās, lai ko­pā vei­do­tu mū­su dzim­te­nes dro­šā­ku nā­kot­ni,» sa­cī­ja pre­zi­dents.

«Es šo­dien vē­ro­ju jū­su mā­cī­bas un pa­tie­šām ap­brī­no­ju jū­su iz­tu­rī­bu un pras­mes, un sa­ku pal­dies jums vi­siem par uz­ti­cī­bu mū­su dzim­te­nei. Es­mu pār­lie­ci­nā­ta — ja būs ne­pie­cie­ša­mī­ba, jūs spē­siet mūs aiz­stā­vēt,» sa­cī­ja prem­jer­mi­nis­tre L. Strau­ju­ma. «Vi­si ko­pā mēs esam stip­ri.»

Aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs R. Vē­jo­nis sa­vu­kārt no­rā­dī­ja, ka mā­cī­bās «Na­mejs» bru­ņo­ta­jiem spē­kiem bi­ja ie­spē­ja no­vēr­tēt sa­vas spē­jas un to, cik tie ir ga­ta­vi aiz­sar­gāt Lat­vi­ju. «Šā­das mā­cī­bas ir ļo­ti no­zī­mī­gas, lai mēs re­dzē­tu, kā mums vēl jā­pil­nvei­do sa­vi bru­ņo­tie spē­ki, kā­dā vir­zie­nā jā­strā­dā, lai at­tīs­tī­tos,» uz­svē­ra R. Vē­jo­nis. «Vē­los at­gā­di­nāt, ka šo mā­cī­bu de­vī­ze ir «Vie­no­ti ko­pē­jam mēr­ķim!» — ce­ru, ka par to arī jums, ka­ra­vī­riem, iz­de­vās pār­lie­ci­nā­ties mā­cī­bu lai­kā, jo katrs ka­ra­vīrs, katrs ze­mes­sargs ir no­zī­mīgs, lai tik­tu aiz­sar­gā­ta mū­su valsts.»

«Mēs tre­nē­ja­mies, lai iz­pil­dī­tu ar li­ku­mu do­to uz­de­vu­mu — aiz­sar­gāt mū­su val­sti,» sa­vā uz­ru­nā uz­svē­ra NBS ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be.

Turp­māk mā­cī­bas «Na­mejs» no­ri­si­nā­sies četr­u ga­du cik­lā, tās būs cie­ši in­teg­rē­tas ar Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jas or­ga­ni­zē­ta­jām krī­zes re­aģē­ša­nas mā­cī­bām, lai vi­si lī­me­ņi ša­jā cik­lā bū­tu sais­tī­ti.

3. jū­ni­jā aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis ko­pā ar ko­lē­ģiem NA­TO aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tru sa­nāk­smē Bri­se­lē mek­lē­ja ri­si­nā­ju­mus dro­šī­bas si­tu­āci­jas uz­la­bo­ša­nai Eiro­pā pēc Uk­rai­nas krī­zes, kā arī no­tei­ca gal­ve­nos uz­de­vu­mus sep­tem­brī gai­dā­ma­jam NA­TO sa­mi­tam Vel­sā, Liel­bri­tā­ni­jā.

Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri bi­ja vie­nis­prā­tis, ka Krie­vi­jas ag­re­si­ja Uk­rai­nā ir bū­tis­ki mai­nī­ju­si dro­šī­bas vi­di Eiro­pā. NA­TO ap­stip­ri­nā­tie pa­sā­ku­mi sa­bied­ro­to dro­šī­bas stip­ri­nā­ša­nai līdz šim ir bi­ju­ši adek­vā­ti un ap­lie­ci­na NA­TO spē­ju no­dro­ši­nāt sa­bied­ro­to aiz­sar­dzī­bu.

Lie­la da­ļa mi­nis­tru dis­ku­si­ju bi­ja vel­tī­ta aiz­sar­dzī­bas fi­nan­sē­ju­ma pro­ble­mā­ti­kai. Dau­dzas val­stis pau­da vie­dok­li, ka so­li­da­ri­tā­tei un NA­TO in­fra­struk­tū­ras iz­vei­do­ša­nai ir jā­iz­pau­žas ne ti­kai sa­bied­ro­to at­bal­stā pie­ro­be­žas val­stīm, bet arī šo val­stu adek­vā­ta aiz­sar­dzī­bas fi­nan­sē­ju­ma no­dro­ši­nā­ša­nā. Jau­tā­jums par aiz­sar­dzī­bas fi­nan­sē­ju­mu būs viens no bū­tis­kā­ka­jiem NA­TO sa­mi­tā.

Mi­nis­tri ap­sprie­da arī ne­pie­cie­ša­mās iz­mai­ņas NA­TO spē­ju plā­no­ša­nas do­ku­men­tos un mi­li­tā­ro mā­cī­bu no­ri­sē. Aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs R. Vē­jo­nis no­rā­dī­ja, ka Lat­vi­ja uz­ska­ta par ne­pie­cie­ša­mu pa­lie­li­nāt mā­cī­bu in­ten­si­tā­ti un pie­tu­vi­nāt sce­nā­ri­ju re­āla­jam ali­an­ses ap­drau­dē­ju­mam.

NA­TO mi­nis­tri pau­da stin­gru at­bal­stu Uk­rai­nas te­ri­to­ri­ālai vie­no­tī­bai un no­ti­ku­šo Uk­rai­nas pre­zi­den­ta vē­lē­ša­nu le­ģi­ti­mi­tā­tei.

4. jū­ni­jā ti­ka at­klāts ASV in­že­nie­ru uz­la­bo­tais priekš­pos­te­nis Āda­žu po­li­go­nā, kur arī iz­bū­vēts uni­kāls tak­tis­kais skrej­ceļš — Eiro­pā mi­li­tā­ra­jās bā­zēs paš­laik ir ti­kai di­vi šā­di skrej­ce­ļi, otrs at­ro­das Vā­ci­jā — un pa­ti bā­ze no­ro­be­žo­ta ar «Hes­co» bar­je­rām. At­klā­ša­nas ce­re­mo­ni­jā pie­da­lī­jās Sau­sze­mes spē­ku kāj­nie­ku bri­gā­des ko­man­die­ris pul­kve­dis Mār­tiņš Li­berts un ASV sa­dar­bī­bas virs­nieks Lat­vi­jā pul­kvež­leit­nants Džeimss En­drū Ro­bertss, kā arī mi­li­tā­rie ata­še­ji un vie­nī­bu pār­stāv­ji.

77 ASV in­že­nie­ri no 15. in­že­nie­ru ba­tal­jo­na 500. in­že­nie­ru ro­tas, kas ie­ra­dās Lat­vi­jā 22. ap­rī­lī, sa­dar­bī­bā ar Lat­vi­jas bru­ņo­to spē­ku in­že­nie­riem di­vu mē­ne­šu lai­kā vei­ca iz­bū­ves un uz­la­bo­ša­nas dar­bus Āda­žu po­li­go­na priekš­pos­te­nī. Šos dar­bus fi­nan­sē­ja ASV.

5. jū­ni­jā Saei­mas de­pu­tā­ti Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ra ama­tā at­kār­to­ti ap­stip­ri­nā­ja ģe­ne­rāl­leit­nan­tu Rai­mon­du Grau­bi.

Ie­priekš Saei­mas Aiz­sar­dzī­bas, iekš­lie­tu un ko­rup­ci­jas no­vēr­ša­nas ko­mi­si­ja vien­prā­tī­gi at­bal­stī­ja Saei­mas lē­mu­ma pro­jek­tu par ģe­ne­rāl­leit­nan­ta R. Grau­bes ap­stip­ri­nā­ša­nu bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ra ama­tā.

Pēc at­kār­to­tas ap­stip­ri­nā­ša­nas vi­ņa pri­ori­tā­tes būs ka­ra­vī­ru no­tu­rē­ša­na die­nes­tā, ie­dzī­vo­tā­ju ie­sais­te valsts aiz­sar­dzī­bā un Bal­ti­jas val­stu sa­dar­bī­bas stip­ri­nā­ša­na.

6. jū­ni­jā Āda­žu bā­zē svi­nī­gi pa­va­dī­ja Lat­vi­jas ka­ra­vī­rus, ku­ri 14. jū­ni­jā pie­vie­no­jās mi­li­tā­ra­jai ope­rā­ci­jai Cen­trāl­āf­ri­kas Re­pub­li­kā.

Ce­re­mo­ni­jā pie­da­lī­jās aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be, kā arī re­gu­lā­ro spē­ku vie­nī­bu ko­man­die­ri.

«Jūs esat skait­lis­ki lie­lā­kais kon­tin­gents, ko Lat­vi­ja no­sū­ta da­lī­bai Eiro­pas Sa­vie­nī­bas ope­rā­ci­jās. Tas lie­ci­na, ka mēs ar­vien pla­šāk un ap­jo­mī­gāk ie­sais­tā­mies ne ti­kai NA­TO, bet arī Eiro­pas Sa­vie­nī­bas ope­rā­ci­jās. Mums ir jā­ņem vē­rā, ka esam NA­TO un ES da­līb­valsts, kas pra­sa no mums at­bil­dī­gu pie­eju starp­tau­tis­kās dro­šī­bas no­dro­ši­nā­ša­nai,» no­rā­dī­ja R. Vē­jo­nis.

Ģe­ne­rāl­leit­nants R. Grau­be sa­vā uz­ru­nā uz­svē­ra, ka šī ope­rā­ci­ja ir liels iz­ai­ci­nā­jums, jo pir­mo rei­zi vie­nī­bas sa­stā­vā Āf­ri­kas kon­tin­gen­tā tiek sū­tī­ti bru­ņo­to spē­ku ka­ra­vī­ri. Pie iz­ai­ci­nā­ju­miem tiek mi­nē­ti arī at­šķi­rī­gie kli­ma­tis­kie ap­stāk­ļi, kul­tūr­vi­de un, pro­tams, arī gai­dā­mie uz­de­vu­mi.

Mū­su ka­ra­vī­ru veik­smī­gā dar­bī­ba ope­rā­ci­jas ra­jo­nā pa­ma­tā būs at­ka­rī­ga no pro­fe­si­ona­li­tā­tes, tā­pēc ir sva­rī­gi, ka turp brauc pie­re­dzē­jis ko­man­die­ris — ma­jors Sal­vis Dzil­na, kurš va­dīs kon­tin­gen­ta ka­ra­vī­rus, sa­cī­ja ģe­ne­rāl­leit­nants R. Grau­be.

Saei­ma 8. mai­jā pie­ņē­ma lē­mu­mu par 40 Lat­vi­jas ka­ra­vī­ru da­lī­bu ES mi­li­tā­ra­jā ope­rā­ci­jā Cen­trāl­āf­ri­kas Re­pub­li­kā uz lai­ku līdz se­šiem mē­ne­šiem.

Lat­vi­jas ka­ra­vī­ri ap­sar­gās valsts gal­vas­pil­sē­tas lid­os­tu, no­dro­ši­nās hu­mā­nās pa­lī­dzī­bas kra­vu trans­por­tē­ša­nu uz pil­sē­tu un veiks pat­ru­lē­ša­nu. Kau­jas ope­rā­ci­jas Lat­vi­jas ka­ra­vī­ri ne­veiks.

9. jūnijā svinīgā ceremonijā Ādažu militārajā bāzē tika atklātas līdz šim vērienīgākās starptautiskās militārās mācības Latvijā — «Saber Strike 2014». Šogad tās notiek vienlaikus ar uzņemošās valsts atbalsta mācībām «Baltic Host 2014» un jūras spēku mācībām «BALTOPS 2014».

Atklāšanas ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, mācību vadītāji brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš un ģenerālmajors Marks Makvīns, kā arī deviņu mācību dalībvalstu vienību pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, uzrunājot vienību pārstāvjus, pauda prieku par godu visus sveikt Latvijā. Viņš uzsvēra mācību īpašo nozīmi esošajā drošības situācijā, kas pēc krīzes Ukrainā ir fundamentāli mainījusies. «Dižais dzejnieks Rainis ir teicis: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.» Es uzskatu, ka šis citāts precīzi raksturo to, kā NATO nepieciešams rīkoties nākotnē. Mums jārēķinās ar šo jauno situāciju, militārie profesionāļi ir tie, kas nonāks pārmaiņu krustugunīs. Ņemt vērā nozīmē reģiona drošības stiprināšanu ilgtermiņā. Mēs augstu vērtējam jūsu ieguldījumu šī reģiona mācībās, kas nodrošina tā stabilitāti.»

«Mācības «Saber Strike» ir ļoti nozīmīgas labākas sadarbības veidošanā. Krievijas radītā krīze Ukrainā ir mainījusi pasaules drošības vidi, un tas jāņem vērā mūsu aizsardzības plānos un mācībās,» uzrunā sacīja ģenerālleitnants Raimonds Graube. «Liels paldies Dānijai un Norvēģijai, kas ar lielu dalībnieku skaitu piedalās mācībās pirmo reizi, kā arī Kanādai, kas izteikusi apņēmību stiprināt NATO klātbūtni reģionā. NATO sabiedroto klātesamība Baltijā ir ļoti nozīmīga, un es vēlos jums visiem pateikties par ieguldījumu mūsu drošības stiprināšanā. Esmu pārliecināts, ka šodien mēs atveram jaunu lappusi mūsu sadarbībā un spēju attīstībā.»

Ģenerālmajors Marks Makvīns, mācību vadītājs no ASV, pateicās Latvijai par mācību organizēšanu. «Spēcīgā partnerība, kas tiks izveidota šo mācību laikā, būs nenovērtējama, veidojot savietojamību laika posmā, kad noslēdzas starptautiskā operācija Afganistānā. Par spīti neskaidrajai drošības situācijai, esmu pārliecināts, ka ASV vienmēr iestāsies par drošību un brīvību. Stāvot šeit plecu pie pleca, es jūtos pagodināts dienēt kopā ar jums, lai aizstāvētu mūsu valstis,» savā uzrunā teica ASV ģenerālmajors
M. Makvīns.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.