Latvijas ziņas

13. jūnijā Rīgā Latvijas aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa, Lietuvas aizsardzības ministra Jozus Oleka, Igaunijas aizsardzības ministra Svena Miksera un Polijas aizsardzības ministra Tomaša Semoņaka tikšanās laikā tika apspriestas reģiona drošības aktualitātes, ņemot vērā Krievijas īstenoto Krimas agresiju un pēdējos notikumus Ukrainā. Ministri pārrunāja gatavošanos NATO samitam Velsā, ASV īstenotos reģiona drošības pastiprināšanas pasākumus, kā arī reģionālās sadarbības stiprināšanu.

R. Vējonis norādīja, ka šī tikšanās ir būtiska, lai sagatavotos gaidāmajam NATO samitam Velsā. «Baltijas valstīm un Polijai ir jāpieliek visas pūles, lai kopīgiem spēkiem NATO samitā Velsā pieņemtu lēmumu par pastāvīgas sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanu reģionā,» norādīja ministrs. Ministri vienojās, ka nepieciešams nodrošināt ciešāku koordināciju un aktīvāku savstarpējo dalību dažādās nacionālajās mācībās, kas notiek Polijā un Baltijas valstīs.

Ministri augstu novērtēja ASV pasākumus reģiona drošības pastiprināšanā, izvietojot ASV spēkus Baltijas valstīs un Polijā. «ASV ar savu rīcību jau pašā krīzes sākumā ir apliecinājušas, ka nopietni uztver reģiona drošību un arī turpmāk paliks reģiona drošības garants. ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojums par 1 miljarda dolāru piešķiršanu tālākiem drošību stiprinošiem pasākumiem ir kārtējais pierādījums tam,» uzsvēra ministrs R. Vējonis.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka reģiona drošības stiprināšanai ilgtermiņā un sabiedroto atbalsta nodrošināšanai reģiona valstīm jo īpaši būtiski ir apliecināt arī savu ieguldījumu aizsardzībā, panākot 2% no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzības vajadzībām.

Ministri šai kontekstā vienojās, ka nepieciešams stiprināt reģionālo sadarbību un nolēma, ka turpmāk šādā formātā jāorganizē ne tikai aizsardzības ministru, bet arī bruņoto spēku komandieru un atsevišķu jomu ekspertu tikšanās.

14. jūnijā, pieminot 1941. gada notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē un Litenē norisinājās komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi. Tajos piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā koordinācijas grupa, regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.

«Šodien esam pulcējušies, lai apliecinātu cieņu Latvijas armijas virsniekiem un karavīriem — tiem, kas apglabāti šeit, tiem, kas gāja bojā svešumā, un tiem, kas izdzīvoja,» sacīja aizsardzības ministrs R. Vējonis. «1941. gada 14. jūnijs ir viena no traģiskākajām lappusēm Latvijas armijas vēsturē. Šeit, Litenē, padomju okupācijas režīms ar viltu atbruņoja un arestēja vairāk nekā 500 Latvijas armijas virsnieku. Daļa no viņiem tika nošauti, daļa — izsūtīti uz Sibīriju. Padomju vara gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijas armijas kodolu, bet nespēja salauzt latviešu karavīru garu. Izsūtītie karavīri dzimtenes mīlestību iznesa cauri Sibīrijai un atgriezās ar to Latvijā. Ar savu padomu un aktīvu darbību viņi iesaistījās Latvijas armijas atjaunošanā pēc brīvības atgūšanas.»

«Mēs šeit nenākam, lai krātu sirdī ļaunumu vai atriebības alkas. Mēs nākam pieminēt kritušos. Bet pats svarīgākais — mēs nākam domāt par to, kas mums jādara, lai šādas traģēdijas nekad neatkārtotos. Mēs visi atceramies aicinājumu palikt savās vietās — bet karavīri tajās traģiskajās dienās nebija savās vietās, viņiem nebija ieroču un iespēju aizstāvēt sevi un savu dzimteni. Jo karavīra vieta ir ierakumos, aizstāvot savu valsti,» uzrunājot klātesošos, uzsvēra NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. «Šobrīd mēs esam daudz lielākā drošībā nekā toreiz, jo mums ir spēcīgi sabiedrotie. Kopā ar mums ierindā stāv astoņu valstu virsnieki — tā ir mūsu drošības garantija. Bet arī mums pašiem ir jābūt gudriem un gataviem savu valsti aizstāvēt.»

Šogad piemiņas pasākumi bija ļoti plaši apmeklēti, piemēram, Litenes kapos bija ieradušies vairāk nekā 500 cilvēku.

18. jūnijā Baltijas aizsardzības koledžā Tartu norisinājās Apvienotās vadības un štāba virsnieka kursa un Civildienesta ierēdņu kursa absolventu izlaidums. Absolventu vidū šogad bija arī 12 Latvijas pārstāvji.

Apvienotās vadības un štāba virsnieka kursu kopumā pabeidza 49 studenti no 16 valstīm — no Baltijas valstīm, Armēnijas, Azerbaidžānas, Bosnijas un Hercegovinas, Maķedonijas, Gruzijas, Vācijas, Itālijas, Moldovas, Norvēģijas, Polijas, Ukrainas, Zviedrijas un ASV. Kursa absolventu vidū bija arī 10 Nacionālo bruņoto spēku virsnieki.

Savukārt Civildienesta ierēdņu kursā mācījās kopumā astoņi Baltijas valstu studenti, tostarp pa vienam pārstāvim no Latvijas Aizsardzības ministrijas un Valsts robežsardzes.

Izlaidumā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri, kā arī citi augsti viesi no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm, studentu ģimenes locekļi un radinieki.

20. jūnijā Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā notika vairāku studiju programmu absolventu izlaidums, kurā pirmās virsnieka — leitnanta — dienesta pakāpes zīmotnes saņēma 31 kadets.

Šogad studiju programmu «Sauszemes spēku militārā vadība» absolvēja deviņi virsnieki, studiju programmu «Gaisa spēku militārā vadība» — seši, bet programmu «Jūras spēku militārā vadība» — astoņi virsnieki. Savukārt «Komandējošā sastāva virsnieka» studiju programmu šogad absolvēja astoņi virsnieki.

Jaunos virsniekus sveica aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un akadēmijas vadība.

Izlaidumā tika sveikti arī labākie kadeti, vērtējot pēc tādiem kritērijiem kā vidējā atzīme mācībās, panākumi sportā un dalība akadēmijas sabiedriskajā dzīvē. Santa Morozova tika atzīta par labāko sabiedriskajā darbā Komandējošā sastāva virsnieku programmā. Par panākumiem sportā tika sveikts Gaisa spēku studiju programmas kadets Artjoms Rekuņenko, savukārt par labāko kadetu šajā studiju programmā atzīts Armands Loginovs. Sauszemes spēku programmā kā labākais kadets tika sveikts Edgars Lemps, bet Kaspars Pollaks tika atzīts gan par labāko kadetu mācību darbā, gan par labāko Jūras spēku studiju programmā. Viņš arī saņēma Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Goda zobenu.

Šogad jau otro reizi Tradīciju zālē notika akadēmijas izlaiduma balle. Tajā spēlēja folkloras kopa «Vilkači», bruņoto spēku un Zemessardzes orķestri. Pirmo reizi tika atskaņota arī akadēmijas himna, kuras teksta un mūzikas autori ir seržants Jānis Vēbers un seržants Sergejs Austris Universs.

20. jūnijā notika svinīgā Speciālo uzdevumu vienības komandiera maiņas ceremonija, kurā vienības vadību no komandleitnanta Andreja Zaburdajeva pārņēma majors Juris Ušackis.

Majors Ušackis dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos sāka 1993. gadā Speciālo uzdevumu vienībā. 2007. gadā viņu iecēla par šīs vienības štāba priekšnieku. Pēc tam majors Ušackis dienestu turpināja bruņoto spēku Apvienotajā štābā. Militārās zināšanas viņš ieguvis Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, pieredzi un zināšanas papildinājis dažādos kursos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Dienesta laikā majors Juris Ušackis ir saņēmis vairākus aizsardzības ministra un bruņoto spēku komandiera apbalvojumus.

22. jūnijā, pieminot 1919. gada jūnijā Cēsu kaujās kritušos karavīrus, Cēsīs, Vienības laukumā, notika bruņoto spēku militārā parāde. Savukārt 23. jūnijā Latvijas karavīri un zemessargi piedalījās Igaunijas Aizsardzības spēku rīkotajā Uzvaras dienas parādē Valgā, no kurienes tās dalībnieki devās uz Valku, kur Lugažu laukumā notika vienību svinīgā stāšanās, kā arī tehnikas un bruņojuma izstāde.

Parādi Cēsīs un Valgā pieņēma abu valstu prezidenti, kā arī aizsardzības ministri un bruņoto spēku komandieri.

Militārajā parādē Cēsīs soļoja vairāk nekā 250 Štāba bataljona, Instruktoru un Kājnieku skolas, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Zemessardzes 27. kājnieku un 54. inženiertehniskā bataljona karavīru un zemessargu, kā arī jaunsargi. Parādē piedalījās arī pārstāvji no Igaunijas un Dānijas brīvprātīgajām militārajām organizācijām — no «Kaitselit» un Nacionālās gvardes.

Uzreiz pēc parādes, kuru noslēdza Gaisa spēku aviācijas bāzes helikoptera Mi-17 pārlidojums, varēja vērot arī Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīru un Nacionālo bruņoto spēku orķestra defilē programmu, kā arī Cēsu Kultūras un tūrisma centra jauktā kora «Wenden» un Amatas vīru kora «Cēsis» priekšnesumu.

23. jūnijā militārajā parādē Valgā, kurā piedalījās vairāk nekā 1200 dalībnieku, Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēja karavīri un zemessargi no Štāba bataljona, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Instruktoru skolas, kā arī no Zemessardzes 22., 25., 27. un 55. kājnieku bataljona un bruņoto spēku orķestra.

Tajā piedalījās arī karognesēji, kas nesa visu to valstu karogus, kuras piedalījās 1918.—1920. gada Neatkarības karā. Parādē plīvoja Igaunijas, Latvijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Lielbritānijas, kā arī ASV karogs.

Pēc parādes, kuru noslēdza militārās tehnikas demonstrējumi un NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm dežurējošo patruļlidmašīnu pārlidojums, tās dalībnieki devās gājienā uz Latvijas pilsētu Valku otrā robežas pusē, kur nostājās ierindā Lugažu parkā. Netālu notika arī militārās tehnikas un bruņojuma izstāde, kuras apmeklētāji varēja baudīt lauka virtuvē pagatavotas pusdienas.

4. jūlijā Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonā notika komandieru maiņas ceremonija, kurā komandiera pienākumus no majora Igora Kļaviņa pārņēma pulkvežleitnants Egils Kupčs.

Pulkvežleitnants E. Kupčs ir pieredzējis virsnieks ar plašām zināšanām sakaru un informāciju sistēmu jomā. Bruņotajos spēkos viņš dien kopš 1992. gada. Kā instruktors viņš ir darbojies Siguldas sakaru mācības centrā, savukārt kā virsnieks dažādos amatos — gan Sakaru mācību centra Mācību daļas priekšnieka, gan Apvienotā štāba Sakaru un informācijas sistēmu pārvaldes vadības grupas priekšnieka amatā.

Pulkvežleitnanta E. Kupča ieguldījums Nacionālo bruņoto spēku attīstībā vairākkārt ir novērtēts ar Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku vadības atzinību, goda rakstiem un citiem apbalvojumiem.

Vienību veido tās karavīri, vēsture un tradīcijas, tādēļ nākamajam Štāba bataljona komandierim ceremonijā tika novēlēts arī turpmāk nodrošināt vienības uzdevumu izpildi, rūpēties par vienības personālsastāvu un tradīciju uzturēšanu.

Štāba bataljona komandiera pienākumus kopš 2011. gada pildīja majors I. Kļaviņš. Viņš ir teicami izpildījis sev uzticētos uzdevumus, izpelnījies gan bruņoto spēku komandiera atzinību, gan arī padotā personālsastāva un citu karavīru cieņu. Līdzšinējais bataljona komandieris turpmākos dienesta pienākumus pildīs kā štāba virsnieks NATO struktūrās.

11. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku flotiles komandiera amatā stājās komandkapteinis Juris Roze, nomainot līdzšinējo komandiera pienākumu izpildītāju — Krasta apsardzes dienesta priekšnieku komandkapteini Kasparu Zelču. Ceremonijā pie­- dalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks, Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Zeibārts, bruņoto spēku regulāro spēku veidu komandieri un karavīri.

«Šodien Jūras spēku flotilē sākas jauns posms — flotiles komandiera pienākumi tiek uzticēti komandkapteinim Jurim Rozem, kas vairākus gadus aizstāvējis Latvijas intereses NATO štābos, kur guvis arī nenovērtējamu starptautisko pieredzi. Laikā, kad krīze Ukrainā ir mainījusi drošības situāciju reģionā, sabiedroto atbalsts mums ir ļoti būtisks,» sacīja aizsardzības ministrs.

Komandkapteinis Juris Roze bruņotajos spēkos dien kopš 1993. gada. Starptautisko pieredzi ieguvis, no 2011. gada dienot NATO štābos. Komandkapteinis J. Roze ir pildījis Jūras spēku flotiles štāba priekšnieka un Baltijas valstu jūras eskadras komandiera amata pienākumus. Militārās zināšanas papildinājis Nacionālās aizsardzības universitātes Apvienoto spēku štāba koledžā ASV un Beļģijas—Nīderlandes mīnu meklēšanas skolā. Apbalvots ar NBS komandiera goda zīmi.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.