Latvijas ziņas

1. februārī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un NBS komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš piedalījās piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā, atklājot Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūves projektu.

Pēc modernizācijas Ādažu garnizona tehniskais parks tiks izmantots NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņu­tehnikas, kā arī NATO sabiedroto spēku bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai.

Piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā piedalījās arī NBS vecākais kapelāns kapteinis Raimonds Krasinskis, VAMOIC un būvniecības uzņēmuma SIA «Arčers» pārstāvji.

Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūvi paredzēts īstenot līdz šī gada beigām.

3. februārī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis reģionālās vizītes laikā apmeklēja Zilupes vidusskolu, lai piedalītos novada jaunsargu svinīgā solījuma ceremonijā.

Aizsardzības ministra vadītajā lekcijā «Kā mēs sargājam Latviju?» skolēni uzzināja par Latvijas aizsardzības spējām un to stiprināšanu, par jauno Valsts aizsardzības koncepciju un NATO Varšavas samita lēmumiem, aizsardzības nozares aktualitātēm un īstenotajiem projektiem, kā arī karavīru rūpēm par vides aizsardzību Ādažu poligonā. Lekcijā piedalījās arī Zemessardzes 3. brigādes komandieris pulkvežleitnants Ervīns Kopeika, kas skolēniem stāstīja par savu dienesta pieredzi.

R. Bergmanis ar Zilupes novada domes vadību pārrunāja aktuālos sadarbības jautājumus.

6. februārī NATO Sauszemes spēku pavēlniecības komandieris ģenerālleitnants Derels A. Viljamss apmeklēja Latvijā izvietoto NATO spēku integrācijas vienību (NSIV) un tikās ar tās komandieri pulkvedi Ēriku Nagli. NATO amatpersonas pārrunāja NSIV uzdevumus un lomu sabiedroto spēku izvēršanā Latvijā. Īpaša uzmanība tika veltīta NATO paplašinātajai spēku klātbūtnei reģionā. Komandieri pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar gatavošanos šā gada jūnijā Latvijā plānotajām starptautiskajām militārajām mācībām «Saber Strike ‘17».

Ģenerālleitnants D. A. Viljamss norādīja, ka viens no viņa vadītā NATO komandstruktūras štāba uzdevumiem ir veicināt NATO sauszemes komponentes aktivitātes reģionā, kas saistītas ar NATO paplašināto spēku klātbūtni trīs Baltijas valstīs un Polijā. Komandieris atzinīgi novērtēja NSIV lomu sabiedroto spēku izvietošanā reģionā un sadarbības veicināšanā ar Latviju kā uzņemošo valsti, kā arī uzsvēra NSIV lomu NATO aktivitāšu koordinācijā.

NSIV apmeklējums bija daļa no NATO Sauszemes spēku pavēlniecības komandiera vizītes Latvijā, kuras laikā viņš tikās ar NBS komandieri ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu un Aizsardzības ministrijas amatpersonām. Ģenerālleitnants D. A. Viljamss apmeklēja arī Igauniju, Lietuvu un Poliju, lai rastu visaptverošu skatījumu par NATO paplašināto spēku klātbūtni reģionā un iespējām sniegt atbalstu misijas īstenošanā.

Kā jau ziņots, saskaņā ar NATO Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem šā gada vasarā Latvijā tiks izvietota Kanādas vadītā daudznacionālā kaujas grupa, kuras sastāvā ietilps vairāk nekā 1000 karavīru no Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovākijas un Spānijas. Lai nodrošinātu šo spēku uzņemšanu, notiek aktīvi sagatavošanās darbi, kuros savu ieguldījumu un atbalstu Latvijai kā uzņemošajai valstij un sabiedroto spēkiem sniedz arī NSIV.

7. februārī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis darba vizītē apmeklēja Parīzi, kur tikās ar Francijas aizsardzības ministru Žanu Īvu Ledriānu. Parakstītā Latvijas un Francijas starpvaldību vienošanās aizsardzības jomā paredz attīstīt divpusējās attiecības starp abu valstu ministrijām un bruņotajiem spēkiem.

Vienošanās paredz īstenot divpusējo sadarbību tādās aizsardzības nozares jomās kā drošības un aizsardzības koncepciju izstrāde, stratēģiskā komunikācija, aizsardzības un plānošanas politika, kiberaizsardzība, militārās informācijas un komunikācijas sistēmas un ar to saistītās tehnoloģijas, militārās mācības, iniciatīvas bruņojuma un militārā ekipējuma jomā, kara medicīna, valodu apmācība u.c.

«Parakstītā vienošanās liecina, ka Latvija un Francija dzīvo līdzi laikam, tāpat kā NATO, kas Velsas un Varšavas samitos pierādīja, ka spēj mainīties. Arī mūsu valstis apliecina, ka to varam, jo mums ir ļoti daudz veidu, kā sadarboties aizsardzības jomā,» pēc vienošanās parakstīšanas uzsvēra R. Berg­manis, piebilstot ka Latvija ir ieinteresēta arī virsnieku apmācībā Francijā, kas tika organizēta pirms ekonomiskās krīzes 2008. gadā.

Francijas aizsardzības ministrs apliecināja, ka Francija ar vislielāko atbildību pilda un pildīs NATO Varšavas samitā pieņemtos lēmumus, kas saistās ar atturēšanas politiku, izvietojot savas militārās vienības Baltijas valstīs. «Mēs gribam būt paraugs kolektīvajā aizsardzībā, nevis valsts, kas rada apdraudējumu. Mēs primāri iestājamies par mieru un pozitīvu dialogu.»

Jaunā vienošanās papildina Latvijas un Francijas divpusējās sadarbības juridisko ietvaru aizsardzības jomā. Līdz šim Latvijas un Francijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā regulēja starp abu valstu aizsardzības ministrijām 1994. gada 11. maijā Parīzē parakstītā vienošanās.

Gan sarunā ar Francijas aizsardzības ministru, gan Senāta pārstāvjiem R. Bergmanis atzina, ka Latvijas un Francijas saikne ir vēsturiska, jo franču karavīri plecu pie pleca cīnījās ar latviešiem Pirmajā pasaules karā. Arī šobrīd Latvija ir solidāra ar Franciju, piedaloties dažāda veida operācijās un starptautiskajās misijās. «Francija vienmēr ir bijusi tuvs Latvijas sabiedrotais, atbalstot Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju, piedaloties kopīgās mācībās un apmācot Latvijas karavīrus. Starp mūsu valstīm ir liels potenciāls stiprināt aizsardzības attiecības, ko mums turpmāk jācenšas īstenot.»

7. februārī NBS komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš iepazīšanās vizītē apmeklēja NBS Nodrošinājuma pavēlniecību. Viņš tikās ar Nodrošinājuma pavēlniecības komandieri pulkvežleitnantu Kasparu Zdanovski, lai iepazītos ar galvenajiem vienības uzdevumiem, prioritātēm un tās infrastruktūru, kā arī pārrunātu aktuālos bruņoto spēku aizsardzības spēju attīstības jautājumus.

Nodrošinājuma pavēlniecības sastāvā ir trīs reģionālie nodrošinājuma centri — Ādažos, Lielvārdē un Liepājā, kuri specializējušies sauszemes, gaisa un jūras vienību apgādē, kā arī Autotransporta nodrošinājuma centrs, Apgādes un pakalpojumu centrs, Medicīnas nodrošinājuma centrs, Pārvietošanas koordinācijas centrs un Bruņojuma remonta centrs.

8. februārī Rekrutēšanas un atlases centrā 50 jaunie karavīri, kuri sekmīgi pabeidza atlasi, sāka dienestu bruņotajos spēkos, vispirms apgūstot kareivja pamata iemaņas Kājnieku skolā Alūksnē. Lai kļūtu par profesionālā dienesta karavīru, kandidātiem sākumā veica veselības pārbaudi. Viņi kārtoja arī psihodiagnostikas un fiziskās sagatavotības pārbaudes testus.

Šis ir otrais no šogad plānotajiem 13 kareivja pamatapmācības kursiem, kurā jaunie karavīri apgūs pamatus darbībai ar ieročiem, taktikā, darbā ar karti un kompasu, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu, lauka kaujas iemaņas un vairākus citus militārās apmācības priekšmetus.

Pērn  rekrutēšanas veikšanai NBS tika atjaunots Rekrutēšanas un atlases centrs, kurš kandidātu piesaistīšanai dienestam bruņotajos spēkos atbalsta ne tikai regulāro spēku, bet arī Zemessardzes vienības, līdz ar to kandidāts rekrutēšanas procesu var sākt ne tikai Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku vienībā. Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu izpildot bruņoto spēku interneta vietnes www.mil.lv sadaļā «Rekrutēšana».

Pilnveidojot profesionālā dienesta kandidātu atlases procesu, topošie karavīri medicīnisko pārbaudi var veikt arī savai dzīvesvietai tuvākajās civilās ārstniecības iestādēs, ar kurām bruņotie spēki noslēguši sadarbības līgumu. Līdz šim kandidātu medicīniskā pārbaude notika tikai centralizēti NBS Medicīnas nodrošinājuma centrā  Rīgā. Arī saņemt norīkojumus medicīniskās pārbaudes veikšanai civilajā ārstniecības iestādē profesionālā dienesta kandidāts varēs savai dzīvesvietai tuvākajā regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā.

Šogad bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 700 karavīrus. 120 no viņiem pieņems studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai kļūtu par savas valsts armijas virsniekiem. 345 karavīrus šogad uzņems dienestam Sauszemes spēku kājnieku brigādē, 35 — Gaisa spēku aviācijas bāzē, 30  — Speciālo uzdevumu vienībā, bet pa 20 karavīriem — Štāba bataljonā, Jūras spēku flotiles vienībās un Zemessardzē. Šogad plānots rekrutēt arī 110 speciālistus un karavīrus dienestam specializētajās vienībās.

2016. gada 16. jūnijā Saeimā apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.

8. februārī NBS komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš apmeklēja NBS Speciālo uzdevumu vienību, lai iepazītos ar vienības infrastruktūru un karavīru sadzīves apstākļiem. Ar Speciālo uzdevumu vienības komandieri pulkvežleitnantu Juri Ušacki un vienības personālsastāvu NBS komandieris pārrunāja vienības uzdevumus un prioritātes, kā arī aktuālos speciālo operāciju spēju attīstības jautājumus.

Speciālo uzdevumu vienība dibināta 1991. gada 19. septembrī un ir īpaši organizēta, ekipēta un apmācīta NBS vienība speciālo operāciju veikšanai.

 

13. februārī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis tikās ar Gruzijas valsts ministru Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Viktoru Dolidzi. Abu valstu amatpersonas pārrunāja Latvijas iesaisti NATO atbalsta programmā Gruzijas aizsardzības spēku reformām un atbalstu Gruzijas eiroatlantiskajiem centieniem. Tāpat apsprieda reģionālās drošības aktualitātes, kopīgu dalību militārajās mācībās un sadarbību apmācību jomā.

Gruzija ir viena no galvenajām Austrumu partnerības valstīm, ar kuru Latvija sadarbojas aizsardzības jomā. Sadarbība notiek 2002. gadā noslēgtā līguma par sadarbību aizsardzības jomā ietvaros. Sadarbība kļuva ciešāka un intensīvāka pēc 2008. gada Krievijas agresijas Gruzijā.

2017. gada valstu divpusējās sadarbības plānā aizsardzības jomā ir 18 aktivitātes, kas tiek veiksmīgi īstenotas.

15. februārī vairāk nekā 200 skolēnu no visas Latvijas Ēnu dienā viesojās Aizsardzības ministrijā, nozares iestādēs un NBS vienībās.

NBS komandiera ģenerālmajora Leonīda Kalniņa deviņas «ēnas» iepazinās ar komandiera darbu Aizsardzības ministrijā, apmeklēja NBS Štāba bataljonu un Apvienoto štābu, kā arī Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju.

Jaunsardzes un informācijas centra astoņas «ēnas» piedalījās Jaunsardzes departamenta direktora un Militārās informācijas departamenta direktores — galvenās redaktores darba dienā. Jauniešiem bija iespēja iepazīties ar Jaunsardzes kustību, kā arī uzzināt, kā top žurnāls «Tēvijas Sargs», ziņas un video sižeti. Pēcpusdienā jaunieši tikās ar NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona karavīriem.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā Rīgā un tās reģionālajās nodaļās Daugavpilī, Jēkabpilī un Rēzeknē Ēnu dienā viesojās ap 20 skolēnu, lai iepazītu Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta direktora, Fotogrammetrijas nodaļas vadītāja, Toponīmikas laboratorijas vadītāja, reģionālo nodaļu vadītāju, kā arī kartogrāfijas un ģeoinformātikas inženieru darbu.

Jaunieši Ēnu dienā apmeklēja NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādi un Mācību vadības pavēlniecības Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolu Ādažos, kā arī Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē.

Pasākumi bija paredzēti arī vairākās Zemessardzes vienībās, to skaitā Zemessardzes 19. kājnieku bataljonā, ko apmeklēja ap 55 skolēni, un Zemessardzes 55. kājnieku bataljonā, kur projektā «Citādas ēnu dienas» skolēniem bija iespēja vērot operatīvo dienestu un Zemessardzes mācības, kā arī aplūkot tehniku un ekipējumu.

16. februārī Alūksnes kultūras centrā, atzīmējot pirmā Latvijas armijas kara orķestra dibināšanas 98. gadadienu, tika turpinātas Latvijas armijas tradīcijas un sniegts NBS orķestra koncerts, piedāvājot klausītājiem labāko un savdabīgāko no orķestra repertuāra.

Koncerta pirmajā daļā skanēja NBS orķestra solista, komponista, pianista un aranžētāja seržanta Sergeja Austra Universa 2016. gadā komponētā svīta pūšaminstrumentu orķestrim «Vidzeme». Svītas atskaņojumā piedalījās arī «Smilšu kino» māksliniece Zane Pumpure-Prāmniece, kas koncertu ieveda plašākā multimediālā vidē.  Aktieris Ivars Puga iejutās stāstnieka lomā, bet NBS deju kopas «Bramaņi» dejotāji palīdzēja izdejot latviešu Līgo svētku rotaļu, kuras motīvus varēja saklausīt svītas piektās daļas mūzikā.

Koncerta otrajā daļā muzicēja NBS bigbends. Klausītājiem bija iespēja novērtēt jauno bigbenda koncertprogrammu «Tautasdziesma», kuru tikai šim kolektīvam veidojis labākais lietuviešu džeza mūzikas aranžētājs Rimants Ģedraitis.

1919. gada 6. februārī Jaunformējamo spēku komandieris kapteinis Ludvigs Bolšteins ar pavēli Nr. 11 uzdeva brīvprātīgo 11. rotai formēt muzikantu komandu, un Liepājā tika nodibināts pirmais Latvijas armijas kara orķestris. Turpinot tradīciju, NBS orķestris atzīmē pirmā Latvijas armijas kara orķestra dibināšanas gadadienu, koncertējot kādā no Latvijas pilsētām.

17. februārī Ādažu bāzē notika ASV 68. bruņotā pulka 1. bataljona «Silver Lions» karavīru sagaidīšanas ceremonija.

NBS komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš, ASV vēstniece Latvijā Nensija Baikofa-Petita un 68. bruņotā pulka 1. bataljona komandieris pulkvežleitnants Stīvens Keiphārts sveica ASV karavīrus ar ierašanos Latvijā un kopīgu treniņu uzsākšanu ar Latvijas karavīriem.

Pasākuma laikā bija iespēja aplūkot Latvijas un ASV bruņutehniku.

Kā ziņots, 8. un 9. februārī Latvijā tika nogādāta ASV 4. kājnieku divīzijas 3. bruņotās brigādes 68. bruņotā pulka 1. bataljona bruņutehnika, tai skaitā 15 tanki «M1 Abrams», sešas kaujas mašīnas «M2 Bradley», divas inženieru tehnikas vienības mīnu lauka iznīcināšanai, kā arī cita veida kaujas atbalsta un nodrošinājuma tehnika, kas tiks izmantota kopīgās mācībās ar Latvijas karavīriem.

Vairāk nekā 225 karavīri no 68. bruņotā pulka 1. bataljona ieradās Ādažos februāra sākumā, un viņi nomainīs ASV 173. kājnieku brigādes 503. desanta pulka karavīrus, kas pildīja dienesta pienākumus Latvijā operācijā «Atlantic Resolve» kopš pagājušā gada septembra.

Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV ir sākušas mācību operāciju «Atlantic Resolve». Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā. Operācija ir izvērsta arī Rumānijā un Bulgārijā.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra veic topogrāfiskās kartes mērogā 1:2 000 sagatavošanu un aktualizēšanu republikas pilsētām, kopš 2015. gada beigām — arī Liepājai. 

Šī mēroga kartes sagatavošana Liepājai turpināsies šogad un 2018. gadā. Visas pilsētas teritorijas atveidei nepieciešamā karte sastāv no vairākām karšu lapām. Kartes sagatavošanas darbs notiek pilsētas robežās, kur vienai karšu lapai atbilst viena kvadrātkilometra platība.

Karšu sagatavošanā tiek izmantoti jaunākie aerofotomateriāli, lāzerskanēšanas dati, augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas dati un cita informācija. Daļa vajadzīgās informācijas un konkrētu objektu raksturojošu datu tiek iegūta, apsekojot kartējamo teritoriju. To dara viens vai divi darbinieki, dabā salīdzinot kartes saturu ar situāciju apvidū. Lai izdarītu nepieciešamās korekcijas un piezīmes, veic mērījumus un fotofiksācijas. 

Kartes apskatāmas un izmantojamas interneta mājaslapā https:// kartes.lgia.gov.lv/karte/. 

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā.

Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests no Igaunijas policijas ir saņēmis lūgumu brīdināt Latvijas zvejniekus, kuri nodarbojas ar zemledus zvejniecību Pērnavas līcī, jo mainīgais vējš un temperatūras svārstības veicina pastāvīgas ledus stāvokļa izmaiņas. Igaunijas profesionālajiem zvejniekiem ir ilglaicīgas zināšanas par ledus stāvokļa novērtēšanu un pārvietošanos uz tā, bet problēmas rodas, ja ierodas cilvēki no citurienes.

Pagājušajā nedēļā Pērnavas līcī notikuši divi nopietni nelaimes gadījumi, kuros izglābti astoņi Latvijas zvejnieki. Vienā no negadījumiem zvejnieki pa ledu pārvietojušies ar paštaisītu motociklu un ragavām, bet otrā — ar sniega motocikliem, kas ielūstot nogrima. Policijas salīdzinošā statistika par izglābtiem Latvijas zvejniekiem nav iepriecinoša: 2014. gadā — viens cilvēks, 2015. gadā — viens cilvēks (savukārt no dreifējoša ledus gabala izglābti 54 cilvēki, no kuriem 1/3 bijuši Latvijas zvejnieki), 2016. gadā — septiņi cilvēki, 2017. gadā — astoņi cilvēki.

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm apkopojusi Zigrīda Krauze.
Foto — Normunds Mežiņš, Gates Dieziņš un Armīns Janiks.