Latvijas ziņas

22.—23. jūlijā Ādažos norisinājās Latvijā izvietotās ASV 91. kavalērijas pulka 1. eskadrona karavīru apmācība, kurā piedalījās arī 2. kājnieku bataljona 2. kājnieku rotas karavīri. Apmācības mērķis — paaugstināt vienību savstarpējo sadarbību un savietojamību, izmantojot četrus ASV helikopterus «Black Hawk», kas Latvijā ieradās 21. jūlija vakarā.

Poligons ASV 2KB

Latvijas un ASV vienību rotu komandieru uzdevums bija plānot rotas uzbrukumu, izmantojot «Black Hawk» atbalstu. Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts minēja, ka kopš ASV karavīru dislocēšanās Ādažu bāzē, apmācību dinamika ir palielinājusies un kļuvusi vēl daudzveidīgāka, ņemot vērā tehnisko atbalstu, ko sniedz ASV karavīri. «Apmācība ar desantēšanos no «Black Hawk» bija iespējama, tikai pateicoties sabiedroto klātbūtnei,» uzsvēra pulkvedis M. Liberts.

Poligons ASV 2KBKājnieku brigādes karavīru apmācības plāns nemainās, bet zināšanas tiek papildinātas, piedaloties partneru apmācības ciklā. Iegūtās zināšanas un pieredze, izmantojot helikopteru atbalstu, noderēs mūsu karavīriem, pildot uzdevumus starptautisko operāciju rajonos, sacīja komandieris.

Pulkvežleitnants Māris Gavrilko, 2. kājnieku bataljona komandieris uzsvēra, ka, veicot kopēju apmācību, iespējams saskaņot atšķirības vienību lēmumu pieņemšanas procedūrās.

Kājnieku brigādes karavīriem jau kopš aprīļa iespējams papildināt savas zināšanas, piedaloties Ādažu bāzē izvietoto ASV karavīru apmācību posmā. Savukārt sadarbības partneriem Ādažu poligons ir jauna treniņu vieta, kurā papildināt iemaņas.

ASV un Latvijas karavīri uzlaboja arī desantēšanās prasmes no gaisakuģiem. Šīs nodarbības atbalstīja trīs ASV Gaisa spēku transporta lidmašīnas C-130.

Jūnija beigās Ādažu bāzē rotācijas kārtībā ieradās ASV 91. kavalērijas pulka 1. eskadrona karavīri, kuru pamatuzdevumi parasti ir izlūkošana, mērķu un novērošanas punktu identificēšana.

24. jūlijā Viļņas Katedrāles laukumā ceremonijā, kurā piedalījās arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, tika inaugurēts jaunais Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks. Šajā amatā viņš nomainījis ģenerālleitnantu Arvīdu Pocu, kura piecu gadu pilnvaru termiņš beidzās. Turpmāk viņš Rumānijā pildīs Lietuvas vēstnieka pienākumus.

Kā savā runā uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite, kas ir arī Lietuvas Bruņoto spēku virspavēlniece, ģenerālmajors J. V. Žuks pārņem amatu sarežģītā laikā. Jauno Lietuvas Bruņoto spēku komandieri gaida svarīgi darbi — patstāvīgās un kolektīvās aizsardzības potenciāla uzlabošana, gaisa telpas aizsardzība, karaspēka nokomplektēšana, rezervju gatavošana un brīvprātīgo spēku stiprināšana.

Lietuvas Bruņoto spēku komandieri uz pieciem gadiem ieceļ valsts prezidents ar Seima piekrišanu, bet kandidatūras prezidentam izvirza aizsardzības ministrs.

Ģenerālmajors J. V. Žuks pirms stāšanās jaunajā amatā bija Lietuvas militārais atašejs Lietuvas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā, bet vēl pirms tam viņš pildījis Sauszemes spēku komandiera pienākumus.

23. jūlijā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis pēc valdības sēdes slēgtās daļas žurnālistiem paziņoja, ka izlūkošanai, gaisa telpas novērošanai un pretgaisa aizsardzībai tiks novirzīti 158 miljoni eiro.

«Krievijas īstenotā politika Ukrainā — apzināta militārā spēka izmantošana ģeopolitisko ambīciju īstenošanai — radījusi draudus eiroatlantiskās telpas drošībai un stabilitātei. To neveicina arī nesenie notikumi Baltijas reģionā, tostarp neidentificēto lidojumu skaita palielināšanās pie robežām. Mēs esam veikuši visu šo notikumu analīzi,» teica ministrs.

Ar piešķirto finansējumu astoņos gados tiks iegādāti un uzstādīti gaisa telpas novērošanas sensori un radari, individuālā pretgaisa aizsardzības sistēma un ieroči, notiks to modernizācija, patruļkuģu aprīkošana ar attiecīgām sistēmām un taktiskās izlūkošanas spēju attīstīšana, kā arī karavīru apmācības, paskaidroja R. Vējonis.

«Tādējādi mēs spēsim nodrošināt zemo lidojumu identifikāciju Latvijas pierobežā, paaugstināsim mūsu bruņoto spēku izlūkošanas pretgaisa aizsardzības spējas,» uzsvēra aizsardzības ministrs.

Zemessardzes komandiera maiņa29. jūlijā valdība atbalstīja konceptu par Zemessardzes attīstību un paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidi no 2015. līdz 2018. gadam.

«Nesenie notikumi Ukrainā un to ietekme uz eiroatlantiskās drošības telpu akcentē nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas un novērst militāro spēju iztrūkumu, īpašu uzmanību pievēršot bruņoto spēku struktūru klātbūtnes nodrošināšanai valsts reģionos,» norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Zemessardzes kaujas spēju attīstības koncepta pirmā posma realizācijas rezultātā 2018. gadā paredzēts izveidot 18 paaugstinātas gatavības apakšvienības — 14 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības ar integrētām pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu un inženieru spējām un četras specializētās vada līmeņa apakšvienības ar aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, pretgaisa aizsardzības, mīnmetēju un inženieru spējām.

Pirmā posma realizācijai no 2015. līdz 2018. gadam nepieciešami 70,14 miljoni eiro, no tiem 56,79 miljoni materiāltehnisko līdzekļu iegādei un infrastruktūras izbūvei, 5,96 miljoni personāla izdevumu segšanai un 7,39 miljoni ikgadējiem uzturēšanas izdevumiem.

Kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes izraisītā aizsardzības budžeta samazinājuma Zemessardzes spējas ir attīstītas minimāli, kas liedzis nodrošināt zemessargiem atbilstošu apmācību, materiāltehniskos līdzekļus un infrastruktūru. Zemessardze ir personāla skaita ziņā lielākā armijas sastāvdaļa, kas nodrošina pastāvīgu bruņoto spēku klātbūtni visā Latvijas teritorijā.

6. augustā Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles kuģis «Tālivaldis» uzsāka dežūru NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā. Kuģa komandieris kapteiņleitnants Armands Grebežs un komanda vairāk nekā 45 karavīru sastāvā pildīs dienesta uzdevumus Baltijas un Ziemeļu jūrā grupas sastāvā līdz šā gada 31. decembrim.

Pretmīnu grupas kuģi

NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas štābā uz Lietuvas štāba un apgādes kuģa «Jotvingis» no 28. jūlija līdz 31. decembrim štāba plānošanas procesā pirmo reizi tika iesaistīts arī pārstāvis no Latvijas Jūras spēku flotiles — virsleitnants Juris Andrejevs.

NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas galvenais uzdevumus ir būt gataviem veikt pretmīnu darbību jūrā noteiktā gatavības laikā. Ikdienā grupas kuģi piedalās apmācībā, veic manevrēšanas vingrinājumus, kuģošanas treniņu, piedalās arī militārajās mācībās, kurās iznīcina mīnas. Viens no pakārtotajiem uzdevumiem ir patrulēšana, kuras laikā NATO klātbūtne tiek demonstrēta gan jūrā, gan krastā ostu vizīšu laikā.

Šā gada otrajā pusē NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas komandvadību pārņēma Lietuvas Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Ģiedrus Premenecks. Komandvadības štābs ir Lietuvas Jūras spēku kuģis «Jotvingis». Plānots, ka šajā NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā dežurēs kuģi no Lietuvas, Polijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Beļģijas, Igaunijas un Latvijas. Kuģošana plānota Baltijas jūrā un Ziemeļu jūrā.

Latvijas bruņotie spēki NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā piedalās kopš 2007. gada, kad dežūrā tika norīkots kuģis «Namejs». 2008. gadā grupā dežurēja kuģis «Imanta» un 2009. gadā Vidusjūrā — «Tālivaldis».

NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena no četrām NATO pastāvīgajām Jūras spēku grupām. NATO pastāvīgās Jūras spēku grupas veido NATO Reaģēšanas spēku (NRF) jūras komponenti un darbojas kā tūlītējas reaģēšanas spēki.

NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena divām alianses jūras komponenta daudznacionālām vienībām, kas speciāli izveidota mīnu iznīcināšanas operāciju veikšanai un NATO Reaģēšanas spēku sastāvā ir spējīga nekavējoties veikt operācijas jebkurā vietā.

No 7. līdz 11. augustam aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis darba vizītē apmeklēja Azerbaidžānu, kur tikās ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, premjerministru Arturu Rasizadi, aizsardzības ministru ģenerālpulkvedi Zakiru Hasanovu un aizsardzības rūpniecības ministru Javaru Džamalovu.

R. Vējonis atzinīgi novērtēja līdzšinējo abu valstu sadarbību gan aizsardzības sektorā, gan plašākā ekonomiskās sadarbības kontekstā.

Aizsardzības ministrs informēja Azerbaidžānas kolēģus par mērķiem Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. Viena no galvenajām prioritātēm ir austrumu partnerības stiprināšana. Viņš uzsvēra Azerbaidžānas stratēģisko nozīmi reģionā un sadarbībā ar Eiropas Savienību un NATO.

Tiekoties ar Azerbaidžānas aizsardzības ministru, tika panākta vienošanās stiprināt divpusējo sadarbību apmācību un pieredzes apmaiņas jomā.

Ņemot vērā pieaugušo saspīlējumu starp Azerbaidžānu un Armēniju, kura rezultātā konflikta zonā nedēļas laikā apšaudēs gājuši bojā vismaz 19 karavīri, R. Vējonis uzsvēra nepieciešamību konfliktu risināt sarunu ceļā, nepieļaujot tālāku eskalāciju.

Azerbaidžāna kopš 1994. gada ir NATO programmas «Partnerattiecības mieram» dalībvalsts, tās karavīri ir piedalījušies starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā Irākā.

13. augustā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis darba vizītē Somijā apmeklēja Karēlijas brigādi (Karjalan Prikaati) un tikās ar Somijas aizsardzības ministru Karlu Haglundu.

Abi ministri pārrunāja reģionālās drošības jautājumus, sadarbību ES un NATO ietvaros, kā arī Latvijas un Somijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.

R. Vējonis iepazinās ar Somijas bruņoto spēku apmācības principiem, kā arī Karēlijas brigādes rīcībā esošo ekipējumu un apgādes sistēmu.

Karēlijas brigāde ir viena no trim Somijas bruņoto spēku brigādēm, tajā ietilpst ap trīs tūkstoši karavīru un to komandē brigādes ģenerālis Timo Kivinens.

Latvijas sadarbība ar Somijas aizsardzības struktūrām tika uzsākta jau 1991. gadā. Politiskais dialogs ar Somiju notiek daudzpusējos formātos (ES un Ziemeļvalstu—Baltijas valstu formātā), pēc nepieciešamības tiek rīkotas divpusējās sarunas, kā arī reizi gadā Latvijas un Somijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru tikšanās.

Somija piedalās Ziemeļvalstu—Baltijas valstu iniciatīvā par reģionālo sadarbību
aizsardzības jomā, kas vērsta uz atbalsta sniegšanu Ukrainai, Gruzijai un Rietumbalkānu valstīm, īstenojot tajās reformas aizsardzības sektorā.

Pretmīnu grupas kuģi16. augustā Rīgas ostā ieradās NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi, kurus Rīgas svētku ietvaros varēja vērot Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi.

Interesenti varēja apskatīt NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas komandvadības štābu — Lietuvas Jūras spēku kuģi «Jotvingis», uz kura klāja bija izvietots displejs, kas atspoguļoja Baltijas valstu pirmo desmitgadi NATO sastāvā.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotili pārstāvēja kuģis «Tālivaldis». No citiem NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas mīnu meklēšanas kuģiem Rīgas ostā bija apskatāmi Polijas kuģis «Flaming», Vācijas kuģis «Datteln», Norvēģijas kuģis «Karmoy» un Igaunijas kuģis «Sakala».

NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi ieradās Rīgas ostā, lai uzlabotu jūras satiksmes drošību un veicinātu NATO spēku gatavību reģionā.

Pretmīnu grupas kuģi

NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupu pašlaik komandē Lietuvas Jūras spēku flotiles jūras kapteinis Ģiedrus Premenecks un rotāciju veido mīnu meklēšanas kuģi no piecām NATO dalībvalstīm (Igaunijas, Latvijas, Polijas, Norvēģijas un Vācijas).

NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs aktivizēja pretmīnu grupas darbību 2014. gada 9. aprīlī, pamatojoties uz Ziemeļatlantijas padomes iepriekš pieņemto lēmumu pastiprināt kolektīvās drošības un spēku klātbūtnes pasākumus, šādi reaģējot uz krīzi Ukrainā. Pretmīnu grupas darbība īslaicīgi — kopš janvāra — bija apturēta.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.