Latvijas ziņas

z-01

16. augustā Valsts prezidents Andris Bērziņš Melngalvju namā piešķīra ģenerālmajora pakāpi Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšniekam brigādes ģenerālim Jurim Zeibārtam, ģenerālmajora pakāpi — militārajam pārstāvim NATO un ES brigādes ģenerālim Andim Dilānam un brigādes ģenerāļa pakāpi —Zemessardzes komandierim pulkvedim Leonīdam Kalniņam.

23. augusta vakarā noslēdzās «Baltijas ceļa» 25. gadadienai veltītais velobrauciens, un gandrīz vienlaikus abas riteņbraucēju kolonnas, kas mēroja ceļu no Lietuvas un Igaunijas robežas, ieripoja Rīgas Kongresu nama laukumā.

Baltijas ceļam - 25

Uzrunājot klātesošos, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzsvēra: «Šodien šī bija unikāla iespēja vēlreiz mums visiem pārdzīvot «Baltijas ceļa» notikumus, jo velobrauciens vienoja cilvēkus, kas arī toreiz bija klāt Latvijas vēsturei tik nozīmīgā brīdī, stāvot rokās sadevušies. Ir īpašs prieks velobraucienā redzēt jauniešus, jo viņi šo notikumu izdzīvo no mūsu stāstītā un mācību grāmatām, tieši šodien viņiem bija iespēja izbraukt vismaz mazu daļiņu šī ceļa ar divriteni.»

Savukārt pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns dalījās atmiņās par «Baltijas ceļa» notikumiem: «Vēl pirms 25 gadiem mēs bijām upuri, un piepeši vienā dienā — šādā «Baltijas ceļa» akcijā, kad visas trīs Baltijas valstis bija tik tuvu viena otrai kā vēl nekad, mēs guvām brīvības apziņu.»

Noslēgumā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube akcentēja kopības izjūtu un entuziasmu, ar kādu cilvēki iesaistījās šajā akcijā. «Šeit, laukumā, mēs esam tikai maza daļiņa no visiem tiem cilvēkiem, kuri šodien brauca vēsturisko marš­rutu. Īpašs paldies ir jāsaka arī visiem iesaistītajiem pasākuma organizatoriem, kas rūpējās, lai viss šodien izdotos.»

Kopumā visa maršruta garumā piedalījās aptuveni divi tūkstoši cilvēku. Kā atzina paši braucēji, šis bija lielisks piedzīvojums un iespēja atminēties «Baltijas ceļa» notikumus. Pasākumā kā brauciena dalībnieki iesaistījās Latvijas iedzīvotāji, karavīri, zemessargi un jaunsargi, kā arī policisti, robežsargi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki.

26. augustā Ministru kabinets apstiprināja līguma projektu ar Lielbritāniju par 123 kāpurķēžu kaujas mašīnu iegādi 48,1 miljona eiro vērtībā.

Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku eksperti ir noslēguši līguma saskaņošanas procesu, kura laikā notika detalizēta līguma satura izstrāde, nosakot Lielbritānijas puses pienākumus un atbildību saistībā ar bruņumašīnu piegādi.

Līgums satur punktus par bruņumašīnu platformu piegādi, kapitālo remontu, aprīkojumu, instrumentiem un rezerves daļām.

Ministru kabinets ir apstiprinājis līguma gala versiju, pēc kura parakstīšanas Latvija iegādāsies 123 mazlietotas kāpurķēžu kaujas mašīnas, kurām būs veikts kapitālais remonts, nodrošināts standarta aprīkojums, instrumentu komplekti un rezerves daļas. Tiks veikta arī bruņumašīnu modernizācija, kuras laikā mašīnas aprīkos ar papildu ieroču sistēmām, komunikācijas iekārtām, uguns vadības sistēmām un citiem elementiem. Lai arī sākotnējās aplēses bija, ka mašīnas izmaksās aptuveni 70 miljonus eiro, spēkratu cena tomēr ir 48,1 miljons eiro. Pirmās mašīnas plānots piegādāt 2016. gadā, bet projekts noslēgsies 2020. gadā. Valdība gan pagaidām piešķīrusi tikai daļu naudas bruņumašīnu iegādei.

Ministru kabinets slēgtā sēdē akceptēja arī pilnveidoto valsts aizsardzības plānu. Valsts aizsardzības plāns nosaka konkrētus valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes un nepieciešamos resursus, kā arī iesaistīto institūciju un fizisko un juridisko personu gatavību un darbību valsts aizsardzībā.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis žurnālistiem pēc valdības sēdes plašos komentāros par plāna detaļām neieslīga, taču norādīja, ka valsts aizsardzības plāns ir uzlabots, ņemot vērā situāciju Ukrainā un apdraudējumu Eiropas drošībai kopumā.

No 29. līdz 31. augustam Liepājā, Karostā un Liepājas lidostā, notika starptautisko mācību «Winds of Change 2014» Liepājas posms. Mācībās piedalījās Liepājas Zemessardzes 44. kājnieku bataljona apsardzes vads, Kuldīgas Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona eskorta un patruļas rotas vads, kā arī ASV Mičiganas Nacionālās gvardes militārās policijas vads. Mācībās zemessargi trenējās kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.

Mācības „Winds of Change”

Tika izpildīti arī taktiskie uzdevumi: lidlauka aizsardzība, ceļu bloki un kontrolpunkti, personu un autotransporta pārbaude un nozīmīgu personu eskortēšana. Mācībās piedalījās vairāk nekā 60 zemessargu un profesionālā dienesta karavīru no Zemessardzes 44. un 45. bataljona, kā arī 45 ASV Nacionālās gvardes karavīri.

Mācību noslēguma daļu apmeklēja Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis
I. Ziediņš, 1. Zemessardzes novada komandieris pulkvedis J. Gailis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U. Sesks un Grobiņas novada domes priekšsēdētājs A. Priedols. Mācības organizēja Liepājas Zemessardzes 44. kājnieku bataljons.

2. septembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Nacionālo bruņoto spēku dalību Apvienotajos reaģēšanas spēkos, kas dod aizsardzības ministram tiesības parakstīt nodomu protokolu par iniciatīvas izstrādi.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis skaidroja, ka dalība Apvienotajos reaģēšanas spēkos notiks esošā budžeta ietvaros un papildu finansējums nav nepieciešams. Viņš piebilda, ka šī iniciatīva ļaus Latvijas karavīriem pastāvīgi īstenot sadarbību ne tikai ar Lielbritānijas, bet arī citu valstu bruņotajiem spēkiem, tādējādi ceļot profesionalitātes līmeni. «Tas ir ļoti vajadzīgs, īpaši ņemot vērā faktu, ka tiek samazināta Latvijas klātbūtne dažādās starptautiskās operācijās. Lai karavīri varētu uzturēt savu profesionalitāti un iemaņas, ir nepieciešamas šādas iniciatīvas,» teica ministrs.

12. septembrī NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas sastāvā iekļautais Jūras spēku flotiles mīnu kuģis M-06 «Tālivaldis» noslēdza dalību starptautiskajās jūras spēku mācībās Somijā.

Mācības «Northern Coasts 2014» (NOCO 14), kas sākās 29. augustā, organizēja Vācijas Jūras spēki, un tajās tika iekļautas kā sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas, tā arī speciālās un dažādas jūras operācijas.

Mācību mērķis bija apmācīt kuģu komandas un vienības sadarboties starptautiskā vidē ierobežotos un seklos ūdeņos, izspēlējot dažādu krīžu scenārijus.

Šogad mācības uzņemošā valsts bija Somija, kura šajās mācībās piedalās kopš 2007. gada. Somijai tās bija nozīmīgas arī ar to, ka mācībās tika sertificēta amfībiju desanta kaujas grupa, kas nākamgad uzsāks dežūru NATO Reaģēšanas spēkos. Somijas Jūras spēkus mācībās pārstāvēja aptuveni 1500 karavīru, no kuriem 200 bija obligātā militārā dienesta un 400 rezerves karavīri.

Pavisam mācībās piedalījās api 3000 karavīru, pārstāvot 13 valstis — Beļģiju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Vāciju, Latviju, Lietuvu, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Zviedriju, Turciju un ASV. Tajās tika iesaistīti 56 dažādu veidu kuģi.

12. septembrī Ādažos atklāja Bruņojuma remonta centru (BRC). Centra atklāšanā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, bruņoto spēku veidu komandieri un bruņojuma remonta centra personāls.

BRC atklasana

Līdz šim bruņojuma remonts tika veikts pielāgotās telpās militārās bāzes teritorijā, un materiāltehniskā bāze tika izveidota, balstoties uz Zviedrijas dāvināto aprīkojumu un iekārtām.

Tagad Bruņojuma remonta centrs ir izvietots speciāli paredzētās telpās, kas papildinātas ar atbilstošu materiāltehnisko bāzi un iekārtām. Tajā darbojas 12 speciālisti — seši karavīri un seši civilie darbinieki, no kuriem astoņi ir ieroču meistari. Visiem ieroču meistariem ir vairākas papildu profesijas un iemaņas citās nozarēs (metāla un citu materiālu apstrādē, optikā, elektronikā, iekšējā un ārējā ballistikā, iekārtu projektēšanā u. c.), kas būtiski atvieglo bruņojuma un ar to saistītā ekipējuma remontu un nestandarta iekārtu un ierīču izgatavošanu.

Ģenerālleitnants R. Graube centra izveidošanu raksturoja kā valstiski svarīgu projektu: «Jaunu ieroču un bruņojuma ieviešana un izmantošana liecina par bruņoto spēku tehniskās bāzes izaugsmi, savukārt māksla ir tos uzturēt augstā kvalitātē. Personālsastāvs pilnveido savas zināšanas, tiek nodrošināta profesionālā izaugsme. Bruņojuma remonta centrā dien augstas klases speciālisti, kuru zināšanas ļauj veikt optikas un nakts redzamības iekārtas remontu, kas ir ļoti dārgs process, un šādi tiek taupīti valsts līdzekļi.»

Bruņojuma remonta centra personāls kopš dibināšanas ir paaugstinājis ne tikai savu profesionalitāti, bet arī pilnveidojis sadarbību ar bruņoto spēku vienībām. Centra uzdevums ir veikt ieroču remontu. Tas iespējams arī ieroču meistaram, dodoties uz apakšvienībām, kur nepieciešams vairāku bojātu ieroču remonts.

Bruņotajos spēkos katrs karavīrs ir vērtība, un viņu zināšanas tiek novērtētas arī pēc atvaļināšanās no aktīvā dienesta. Karavīri, kuri ilglaicīgi ir dienējuši kaujas apakšvienībās un ir izrādījuši vēlmi arī turpmāk likt lietā savas zināšanas, dien arī Bruņojuma remonta centrā.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Dieziņš, Normunds Mežiņš  un no Valsts prezidenta kancelejas.

No 12. līdz 13. septembrim Rīgā norisinājās viens no Ziemeļeiropas reģionā nozīmīgākajiem pasākumiem ārpolitikas un drošības jomā — «Rīgas konference 2014».

Par šī gada konferences apspriestākajām tēmām kļuva šā brīža situācija Ukrainā, Krievijas izvērstā ārpolitiskā agresija, kā arī NATO dalībvalstu drošības pastiprināšana un nākamgad Rīgā gaidāmais Austrumu partnerības samits. 

Rīgas konference 2014

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, uzrunājot Rīgas konferences dalībniekus diskusijā «NATO Velsas samits — transatlantisko saistību atjaunošana», uzsvēra, ka mēs nedrīkstam aizmirst Ukrainas notikumus, kas radījuši izmaiņas drošības situācijā.

Atbildot uz diskusijas vadītāja «The Institute for Statecraft» vecākā pētnieka profesora Džūljena Lindlija-Frenča jautājumu: «Vai, ņemot vērā šā brīža notikumus, Rīgas iedzīvotāji var gulēt mierīgi?» — R. Vējonis norādīja: «Ja mēs nemācīsimies no Ukrainas, tad ne tikai Rīgas, bet arī Berlīnes iedzīvotāji nevarēs gulēt mierīgi.» Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka šobrīd jāvērš uzmanība uz aizsardzības spēju pilnveidošanu, kā arī jāīsteno NATO samitā Velsā pieņemtie lēmumi.

Diskusijas laikā R. Vējonis norādīja, ka tieši situācija Ukrainā ir sekmējusi ASV un Eiropas attiecību atjaunošanu: «NATO Velsas samits ir nozīmīgs pagrieziena punkts Eiropas un ASV attiecību atjaunošanā, jo šobrīd arvien būtiskāka ir cieša transatlantiskā partnerība.»

Analizējot NATO samita laikā pieņemtos lēmumus, R. Vējonis secināja, ka dalībvalstis ir vienojušās par vairākiem būtiskiem jautājumiem: «Pirmkārt, samita laikā dalībvalstis apņēmās turpmāk neveikt samazinājumus aizsardzības budžetā, ar mērķi pakāpeniski sasniegt 2% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat tika apstiprināts NATO Reaģēšanas plāns, kas turpmāk sekmēs alianses gatavību un spēju reaģēt uz pasaulē notiekošo. Otrkārt, ASV skaidri pierādīja, ka tām rūp Eiropas drošība un ka tās apņemas garantēt savu klātbūtni Eiropā.»

«Krīze Ukrainā deva pozitīvu impulsu, lai risinātu ilgstošo problēmu starp NATO un ES — skaidrāk nošķirot abu organizāciju atbildības jomas. ES ir nodemonstrējusi, ka tās maigā vara un finanšu mehānismi ir spēcīgs instruments. Šos instrumentus iespējams stiprināt, attīstot jaunas spējas, piemēram, kiberspējas un stratēģisko komunikāciju,» sacīja R. Vējonis.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, piedaloties diskusijā «Revizionisma spoks Eiropā un tā radītie draudi Baltijas jūras reģionā», uzsvēra: «Ukrainas krīze ir tikai viens mozaīkas elements, tikai viena daļa no kopējās notikumu hronoloģijas. Mēs nedrīkstam vērtēt Krievijas rīcību tikai pēc tās uzvedības Ukrainā.»

Diskusijas laikā J. Sārts sacīja, ka šobrīd Krievija ir zaudējusi citu pasaules valstu uzticību. «Uzticība ir sabrukusi. Anektējot Ukrainas teritoriju, ir pārkāpta sarkanā līnija.» Turklāt tas, ko šobrīd redzam, jāsaprot pareizi. «Ir pēdējais laiks pamosties — jāsniedz adekvāta atbilde Krievijai.»

Krievijas rīcība Ukrainā ir pastiprinājusi diskusijas par Somijas un Zviedrijas dalību NATO. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs norādīja, ka Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO būtu gan šo valstu, gan alianses dalībvalstu interesēs. «Somija un Zviedrija ir militāri spēcīgas valstis, tomēr uz tām neattiecas NATO drošības garantijas. Abas ziemeļvalstis justos daudz drošāk, ja tās būtu NATO sastāvā.»

Sagatavojusi Anete Gnēze, Preses nodaļas vecākā referente.
Foto — Gatis Dieziņš.