Latvijas ziņas

 

LKM direktores Aijas Fleijas Jubileja. 2014. gada 23.septembrī  Foto: Normunds Mežiņš (Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs)

23. septembrī Latvijas Kara muzejā notika muzeja direktores Aijas Fleijas 70 gadu jubilejas svinības. Muzeja direktori klātienē sveica Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, bet ar «Daugavas vanagu» apbalvojumu — krūšu nozīmi zeltā — DV Centrālās valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis.

25. septembrī Lielvārdē tika atklāts Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauks dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām. Neizmantojot papildu navigācijas sistēmas, turpmāk Lielvārdes lidlaukā varēs nolaisties helikopteri un mazās un vidējās klases lidmašīnas.

Lidlauks atklasana

Ceremonijā piedalījās Ministru prezidente Laimdota Straujuma, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks (DSACEUR) ģenerālis Adrians Bredšovs, kurš Latvijā ieradies, lai apmeklētu NATO vingrinājumus.

Atklāšanā piedalījās arī Lietuvas un Igaunijas Gaisa spēku vadība un NATO gaisa telpā virs Baltijas patrulējošo Portugāles un Kanādas kontingentu komandieri, lai apliecinātu ciešo sadarbību un apsveiktu Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieri pulkvedi Aivaru Mežoru ar nozīmīgo notikumu bāzes attīstībā. Pirmo reizi Lielvārdes lidlauka skrejceļu skāra četras kaujas lidmašīnas — divi Portugāles iznīcinātāji F-16 un divi Kanādas CF-188.

«Atklājot Lielvārdes lidlauku dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām, varam būt lepni par šo īstenoto Nacionālo bruņoto spēku attīstības projektu. Latvijā tagad ir izveidots NATO un nacionālajām prasībām atbilstošs lidlauks, kā arī mūsdienīga un daudzfunkcionāla militārā bāze,» sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

«Šogad aprit desmit gadi, kopš Latvija ir pievienojusies spēcīgākajai militārajai aliansei, un šajā periodā ir īstenots viens no bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības projektiem —attīstīt Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē,» uzsvēra aizsardzības ministrs R. Vējonis.

Lielvārdes lidlauka attīstība vēlreiz apliecina, ka Latvijas prioritāte nav jaunu militāru bāžu attīstība, bet gan esošās infrastruktūras pilnveidošana, uzlabošana un pielāgošana augstajiem NATO standartiem.

«Šī ir liela diena bruņotajiem spēkiem, Gaisa spēku aviācijas bāzei, Latvijai un visai aliansei — Lielvārdes lidlauks ir kļuvis militāri operacionāls to uzdevumu veikšanai, ko mēs esam noteikuši sev mūsu valsts aizsardzībai un ko mums ir noteikusi dalība aliansē,» ar šiem vārdiem Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauku atklāja NBS komandieris.

Ģenerālis A. Bredšovs atzina, ka Lielvārdes lidlauka attīstība dod NATO lielu potenciālu, un apliecināja, ka Baltijas valstīs notiks arvien vairāk NATO militāro mācību, arī Lielvārdes lidlaukā.

Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzes «Lielvārde» attīstība ir bruņoto spēku ilgtermiņa projekts, kuru realizējot Latvijā tiks izveidots NATO un nacionālajām prasībām atbilstošs lidlauks, kā arī mūsdienīga un daudzfunkcionāla militārā bāze, kas ir nepieciešama, lai bruņotie spēki varētu pilnvērtīgi īstenot savus uzdevumus valsts aizsardzības nodrošināšanai, kā arī realizēt NATO operāciju atbalsta pasākumus un veikt NATO gaisa patrulēšanas lidmašīnu apkalpošanu.

26. septembrī Liepājā Jūras spēku mācību centrā tika atklāta jūras kapteiņa Ilmāra Lešinska auditorija. Pasākumā piedalījās NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks flotiles admirālis Ingus Vizulis, Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Juris Roze, I. Lešinska ģimene un citi aicinātie viesi.

03

Jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis (06.06.1957. — 18.09.2013.) no 1992. līdz 1998. gadam bija Jūras spēku Liepājas Dienvidu rajona komandieris. Viņa pienākumos ietilpa pirmo kuģu pārņemšana no zivju aizsardzības inspekcijas un to nodošana topošajiem Jūras spēkiem, kā arī rūpes par vienības izaugsmi un jaunu kuģu iegādi. 1998. gadā viņš tika iecelts par pirmo Baltijas valstu mīnu kuģu ekskadras komandieri, bet jau 1999. gada augustā jūras kapteinis
I. Lešinskis kļuva par Jūras spēku komandieri. Kā komandieris viņš izvirzīja trīs galvenos uzdevumus Jūras spēku attīstībai: personāla apmācība atbilstoši NATO prasībām, jaunu kuģu iegāde un infrastruktūras attīstība. I. Lešinskis ir sniedzis ievērojamu ieguldījumu neatkarīgās Latvijas bruņoto spēku flotes atjaunošanā un pielāgošanā NATO standartiem.

2005. gadā jūras kapteinis I. Lešinskis atvaļinājās no Jūras spēkiem un pievērsās pedagoģiskai darbībai Latvijas Jūras akadēmijā kā asociētais profesors, izveidojot un vadot Jūras spēku nodaļu, kā arī lasot lekcijas navigācijā un astronomijā.

Nacionālajos bruņotajos spēkos ir izveidota tradīcija, ka ievērojamu karavīru vārdos tiek nosauktas auditorijas, kurās pulcējas karavīri. Auditorijai I. Lešinska vārds dots, lai uzturētu un godinātu bijušā Jūras spēku flotiles komandiera piemiņu.

«Jau gads ir pagājis, kopš Ilmāra Lešinska vairs nav ar mums. Esam zaudējuši ne tikai profesionālu virsnieku, bet arī ļoti labu cilvēku, pie kura vienmēr varēja vērsties ar savām cilvēcīgajām problēmām un saņemt atbalstu,» atklāšanā atmiņās dalījās Jūras spēku mācību centra komandieris Uldis Zupa. «Domājot, kā godināt komandiera piemiņu, sapratu, ka vislabākais veids būtu nosaukt viņa vārdā auditoriju mācību centrā Liepājā, pilsētā, kurā viņš uzaudzis.»

«Ļoti svarīgi, ka mana dēla bijušie kolēģi un draugi nav pametuši viņa darbus novārtā un tos turpina. Auditorijā izvietotās Ilmāra personiskās lietas atgādinās tiem, kas šeit mācīsies, ka ir bijis tāds Ilmārs Lešinskis, kurš piedalījies Jūras spēku izveidē un veicinājis to attīstību,» neslēpjot aizkustinājumu, sacīja I. Lešinska māte Irēna Lešinska.

30. septembrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumus, kas paredz bijušajiem zemessargiem apmaksāt veselības aprūpes izdevumus. Noteikumi attieksies uz tiem zemessargiem, ar kuriem līgums par dienestu izbeigts invaliditātes vai ievainojuma dēļ, kas iegūts, pildot Zemessardzes uzdevumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis ir saistīts ar ZS uzdevumu pildīšanu.

Patlaban bijušajiem zemessargiem veselības aprūpes izdevumi netiek apmaksāti. Līdz šim saskaņā ar Zemessardzes likumu apmaksāta veselības aprūpe tiek nodrošināta tikai dienestā esošajiem zemessargiem.

Bijušajiem zemessargiem tiks segta to zāļu iegāde, kuras iekļautas Latvijas zāļu reģistrā kā recepšu zāles, laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši medicīniskām indikācijām un ar ārstējošā ārsta nosūtījumu, fizikālās terapijas procedūras un medicīniskās manipulācijas atbilstoši medicīniskām indikācijām un ar ārstējošā ārsta nosūtījumu, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi reizi gadā, nepārsniedzot 569,15 eiro, medicīnisko ierīču iegāde un maksas veselības aprūpes pakalpojumi, ja tie saistīti ar dienesta laikā, pildot ZS uzdevumus vai piedaloties apmācībā, gūtajām traumām un ievainojumiem vai to sekām.

1. oktobrī ZS 22. kājnieku bataljona štāba teritorijā Kaugurmuižā, Valmierā, atklāta Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra (RJC) Jaunsardzes departamenta 3. novada nodaļas jaunā ēka.

Jaunsardzes jaunā ēka

Svinīgo ēkas atklāšanas ceremoniju apmeklēja Aizsardzības ministrijas pārstāvji, NBS vadība, Valmieras domes amatpersonas, Zemessardzes komandieris, Valmieras ģimnāziju direktori un citi viesi, kā arī Valmieras pilsētas jaunsargi.

Jaunajā ēkā strādās RJC Jaunsardzes departamenta 3. novada nodaļas vadība un notiks jaunsargu nodarbības, būs arī atbilstošas telpas jaunsargu materiāli tehnisko līdzekļu glabāšanai. Jaunā ēka ļaus kvalitatīvāk organizēt Jaunsargu paraugprogrammas īstenošanu novadā, koordināciju starp novada vadību un jaunsargu instruktoriem, organizējot novada nodaļas sanāksmes, seminārus, kā arī sakārtot saimniecību, lai materiāli tehniskos līdzekļus varētu glabāt vienuviet.

14. oktobrī Ādažos notika svinīgā ASV 1. kavalērijas divīzijas 1. brigādes kaujas vienības «Ironhorse» karavīru sagaidīšanas ceremonija, kurā piedalījās Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, kaujas vienības «Ironhorse» komandieris pulkvedis Džons Di Džambatista un ASV, Latvijas un Norvēģijas karavīri.

ASV 1.kavalērijas divīzijas karavīri

Pēc svinīgās ceremonijas bija iespēja vērot bruņutehnikas paraugdemonstrējumus, kuros piedalījās tanks «Abrams» un «Bradley» bruņumašīnas.

«Mēs novērtējam sabiedroto izrādīto atbalstu, kas demonstrē NATO klātesamību reģionā. Esmu pārliecināts, ka kopīgo treniņu laikā karavīri ne tikai uzlabos savietojamību, bet arī iepazīs mūsu sabiedrotos un gūs lielāku izpratni par sabiedroto valstu kultūru,» sacīja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts.

1. brigādes kaujas vienības «Ironhorse» karavīriem ir augstas profesionālās zināšanas par tankiem un bruņumašīnām, un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki varēs iegūt prasmes un iemaņas, sadarbojoties ar viņiem.

«Šī mūsu «Ironhorse» karavīriem ir unikāla iespēja, kāda rodas tikai reizi mūžā — ierasties šeit un trenēties kopā ar Latvijas un Norvēģijas karavīriem. Šī ir iespēja izveidot lielisku komandu profesionālu un degsmes pilnu līderu vadībā,» sacīja pulkvedis Dž. Di Džambatista. «Teksasa ir karsta vieta, mūsu tanki ir smilšu krāsā, un mēs trenējamies tuksnešainā apvidū. Mēs apgūsim jaunas prasmes un kaujas tehnikas, mācoties darboties pavisam citā vidē. Šī ir lieliska iespēja mācīties no mūsu Ziemeļeiropas un Austrumeiropas draugiem.»

14. oktobrī Latvijā oficiālā darba vizītē ieradās ASV armijas Eiropā komandieris ģenerālleitnants Donalds Kembels. Tiekoties ar NBS komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi, pārrunāta abu militāro institūciju sadarbība un reģionālās un starptautiskās drošības aspekti.Ģenerāļi pārrunāja arī turpmāko ASV armijas iesaisti reģionā, tai skaitā Latvijā.

ASV armijas Eiropā komandieris

Izsakot atzinību par ieguldījumu Latvijas bruņoto spēku attīstībā un abu valstu militārajā sadarbībā, NBS komandieris ASV armijas Eiropā komandierim pasniedza bruņoto spēku komandiera apbalvojumu — goda zīmi «Par nopelniem». Ģenerālleitnants Kembels kā ASV armijas Eiropā komandieris veltījis daudz enerģijas ASV un Latvijas sadarbības izveidei, tai skaitā kopīgu mācību organizēšanā. Viņa pašatdeve un mērķtiecība bijusi liels ieguvums ne tikai savas valsts pārstāvošās organizācijas labā, bet arī NATO saliedēšanā un attīstībā. Komandieris ir devis lielu ieguldījumu Sauszemes spēku kājnieku brigādes kaujas spēju stiprināšanā.

«Mūsu sadarbība ar Latvijas bruņotajiem spēkiem un īpaši Sauszemes spēku kājnieku brigādi aizvien bijusi ļoti laba,» uzsver ģenerālleitnants Kembels. «To vēl vairāk nostiprināja 173. kājnieku brigādes karavīri, kas šā gada aprīlī ieradās Latvijā, lai demonstrētu mūsu klātbūtni reģionā, un tagad to turpina 1. kavalērijas divīzijas karavīri. Šī nav simboliska klātbūtne, bet gan reāls ASV armijas un ASV armijas Eiropā ieguldījums NATO spēju stiprināšanā šajā reģionā operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros, vairojot drošību reģionā.

ASV armijas Eiropā komandieris Latvijā ieradies jau ceturto reizi, tai skaitā apmeklējot mācības «Saber Strike 2013» un «Saber Strike 2014», kas ir ASV armijas Eiropā organizētās un vadītās mācības reģionā. Arī turpmāk ASV armija Eiropā plāno piedalīties mācībās «Saber Strike», «Saber Junction» un «Steadfast Javelin», kā arī citās mācībās, kas tiks organizētas nākotnē.

16. oktobrī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, AS «Latvijas valsts meži» (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks un Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins parakstīja sadarbības līgumu. Vienošanās paredz sekmīgu sadarbību valsts aizsardzības un mežsaimniecības nozares, kā arī jauniešu brīvprātīgās kustības «Jaunsardze» atbalstīšanā un popularizēšanā.

Līgums ar "Latvijas valsts meži"

«Paldies sadarbības partneriem. Tikai visām institūcijām sadarbojoties, varam
veicināt kopējo drošību,» šādi līguma parakstīšanu un līdzšinējo sadarbību raksturoja ģenerālleitnants R. Graube.

Sadarbības līgums paredz kopējos sadarbības mērķus: valsts aizsardzības stiprināšana un jauniešu piesaiste bruņotajiem spēkiem, LVM valdījumā esošo īpašumu izmantošana jauniešu ieinteresēšanai par valsts aizsardzību un mežsaimniecību, kopīga valsts aizsardzības un mežsaimniecības nozares popularizēšana, jaunatnes zināšanu uzlabošana par mežu un par izdzīvošanu mežā, kā arī sabiedrības izpratnes veidošana par koksni kā atjaunojamu materiālu un enerģijas avotu, tīru vidi un meža nepiemēslošanu.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Dieziņš, Normunds Mežiņš un Andris Gertsons.