Latvijas ziņas

22. oktobrī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tikās ar Somijas vēstnieku Latvijā Olli Kantanenu, lai pārrunātu Latvijas un Somijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā. Apspriežot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas jautājumus, R. Vējonis izteica Somijai piedāvājumu piedalīties Nacionālo bruņoto spēku rīkotajās ikgadējās starptautiskajās mācībās «Detonators».

Somijas vēstnieks Latvijā

R. Vējonis atkārtoti apliecināja, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir ieinteresēti izmantot Somijas militāros poligonus apmācībai. Diskutējot par valstu pašaizsardzības spējām, viņš norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta iepazīties ar Somijas pašaizsardzības sistēmu, lai pārņemtu labo praksi un stiprinātu Zemessardzi.

R. Vējonis izteica pateicību Somijas vēstniekam par somu instruktoru sniegto pienesumu apmācību nodrošināšanā, kas tiek rīkotas Baltijas aizsardzības koledžā.

Latvijas sadarbība ar Somijas aizsardzības struktūrām tika uzsākta jau 1991. gadā. Politiskais dialogs ar Somiju notiek daudzpusēji (ES, Ziemeļeiropas valstu un Baltijas valstu formātos), tiek rīkotas arī divpusējās sarunas un reizi gadā — Latvijas un Somijas aizsardzības ministriju valsts sekretāru tikšanās.

Somija piedalās Ziemeļeiropas valstu un Baltijas valstu iniciatīvā par reģionālo sadarbību aizsardzības jomā, kas vērsta uz atbalsta sniegšanu Ukrainai, Gruzijai un Rietumbalkānu valstīm, īstenojot tajās aizsardzības sektora reformas.

30. oktobrī ASV aizsardzības sekretāra padomnieks starptautiskās drošības jautājumos Dereks Šolē oficiālās vizītes laikā apmeklēja Ādažu bāzi, kur tikās ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Mārtiņu Libertu un ASV karavīriem.

Adazi_SolePulkvedis M. Liberts iepazīstināja D. Šolē ar Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku kājnieku brigādes uzdevumiem un nākotnes plāniem, uzsverot veiksmīgo sadarbību ar NATO un ASV partneriem.

«Kopš sabiedroto spēku karavīru ierašanās Ādažu bāzē šā gada aprīlī apmācības process kļuvis daudzveidīgāks un saspringtāks. Tomēr svarīgi ir ne tikai treniņi, bet arī savstarpējās sapratnes uzlabošana, tradīciju un kultūras iepazīšana,» šādi pulkvedis M. Liberts raksturoja karavīru ikdienu. Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris informēja D. Šolē par Latvijas karavīru pieredzi starptautiskajās operācijās, par izaicinājumiem, kas radušies, uzņemot lielu skaitu ārvalstu karavīru militārajā bāzē. Viņš uzsvēra, ka Ādažu poligons ir lielākais Baltijas valstīs un militārā bāze atrodas blakus poligonam, kas ļauj ekonomēt resursus, kā arī sekmīgi organizēt šeit plaša mēroga militārās mācības.

ASV aizsardzības sekretāra padomnieks tika iepazīstināts ar gaisa atbalsta kontrolieru (JTAC) apmācību. D. Šolē tikās ar ASV 1. kavalērijas divīzijas karavīriem, iepazinās ar viņu uzdevumiem un sadzīves apstākļiem.

Dereks Šolē ir ASV aizsardzības sekretāra padomnieks starptautiskās drošības stratēģijas, starptautisko drošības organizāciju (tai skaitā NATO), Tuvo Austrumu, Āfrikas un rietumvalstu jautājumos. Iepriekšējā dienā, tiekoties ar aizsardzības ministru R. Vējoni, ASV aizsardzības sekretāra padomnieks pauda apņemšanos stiprināt sadarbību, kā arī nodrošināt klātbūtni, izprotot Latvijas bažas par šā brīža drošības situāciju. 

5. novembrī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube tikās ar Kosovas drošības spēku ministru Agimu Čeku un Kosovas Drošības spēku komandieri ģenerālleitnantu Kadri Kastrati, kas bija ieradušies Latvijā, lai iepazītos ar Nacionālo bruņoto spēku struktūru un 2009. gadā veiktajām aizsardzības nozares reformām. Tiekoties pārrunāta turpmākā divpusējā sadarbība un Kosovas Drošības spēku attīstība, kā arī reģionālās drošības aktualitātes.

Kosovas Drošības spēku ministrs

Kosovas delegācija apmeklēja Ādažu bāzi, kur tikās ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Mārtiņu Libertu.

Aizsardzības ministrija kopš 2008. gada sniedz atbalstu Kosovas Drošības spēku un to ministrijas veidošanā, nosūtot ekspertus darbam NATO Padomnieku grupā. Šobrīd šajā grupā ar Norvēģijas finansiālu atbalstu strādā Aizsardzības ministrijas padomnieki juridiskajos un sabiedrisko attiecību jautājumos. Savukārt 2013. gadā tika uzsākta pieredzes apmaiņa rekrutēšanas jautājumos un Jaunsardzes attīstībā.

7. novembrī Latvijas Valsts robežsardze atzīmēja savas dibināšanas 95. gadadienu. 1919. gada 7. novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis izdeva pavēli par robežsargu vienības formēšanu un nodibināja Virspavēlnieka štābam pakļautu robežsargu priekšnieka posteni. Vēl pēc dažām dienām amatā stājās pirmais robežsargu priekšnieks virsleitnants Kārlis Gailītis. Tā vēl Latvijas Neatkarības kara laikā aizsākās mūsu valsts robežapsardzības vienību vēsture. Robežsargi atradās savā kaujas postenī līdz pat padomju okupācijas gadam, kad tieši viņi pirmie saņēma Padomju Savienības militāro triecienu — 1940. gada 15. jūnija naktī Masļenku un Šmaiļu robežsargu sardzēm uzbruka sarkanarmieši, nogalinot un aizvedot gūstā uz Padomju Savienību vairākus latviešu robežsargus. Vairākus gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas robežsardze bija lielākā Latvijas Aizsardzības spēku struktūra. Šodien Latvijas robežsargi dien Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

z-2014-11-05_vrs_95_gadadienai_veltitie_pasakumi_kara_muzeja-89

Galvenie Valsts robežsardzes 95. gadadienas pasākumi norisinājās Daugavpilī, tomēr 5. novembrī robežsargi aicināja ikvienu interesentu uz Latvijas Kara muzeju, kur notika šai nozīmīgajai jubilejai veltīts pasākums visas dienas garumā. Rīta pusē muzeja trešā stāva foajē atklāja izstādi «Valsts robežsardze: 1919.—1940.». Šī izstāde stāsta par to, kā veidojusies un attīstījusies mūsu valsts robežsargu organi­­- zācija. Pasākumā tika apbalvoti bērnu zīmējumu konkursa «Robežsardzei — 95» uzvarētāji. Pēc tam līdz pat vēlai pēcpusdienai visā muzejā norisinājās interaktīvais pasākums bērniem un jauniešiem «Iepazīsti robežsarga profesiju». Tā laikā varēja iegūt informāciju par profesionālās izglītības iespējām Valsts robežapsardzības koledžā, sarunā ar pašiem robežsargiem uzzināt, ko nozīmē šī profesija, kādam ir jābūt robežsargam. Apmeklētāji varēja aplūkot robežsardzes tehnisko aprīkojumu, darbam nepieciešamos speciālos līdzekļus un ieročus, kādi šobrīd ir mūsu valsts ārējo robežu sargātāju rīcībā. Varēja pamēroties ar draugiem spēkā un veiklībā, sacenšoties roku divcīņā, apgūt svarīgākos ierindas mācības elementus, iemācīties atpazīt dienesta pakāpes, pārbaudīt sevi, izmēģinot roku digitālajā šaušanas stendā, un vēl daudzās citās aktivitātēs. Savukārt robežsargu kinologi uz muzeju bija paņēmuši līdzi savus neaizvietojamos četrkājainos dienesta biedrus — robežsargu suņus un priecēja apmeklētājus ar paraugdemonstrējumiem. Četrkājainie robežsargi īpašu sajūsmu izraisīja bērnos, un daži pat ļāva sevi noglāstīt.

7. novembrī ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Raimonda Graubes un Latvijas Kara muzeja direktores Aijas Fleijas līdzdalību pie Pulvertorņa tika iedegts Brīvības cīnītāju piemiņas ugunskurs, atklāta sarkanbaltsarkano lentīšu locīšanas akcija un divas Lāčplēša dienai veltītas izstādes Latvijas Kara muzejā.

LKM Ugunskurs

«Ar šo ugunskura aizdedzināšanu un lentīšu locīšanas pasākumu mēs atklājam Lāčplēša dienas pasākumus Rīgā, kas ir nozīmīgi, lai mēs atcerētos savus karavīrus un savas valsts pirmsākumus,» sacīja NBS komandieris. «Šodien mēs aizdedzam Brīvības cīņu ugunskurus — un ugunskurs katram karavīram ir svētuma simbols, tas dod siltumu un dzīvību, dod spēku, un tieši tas mums visiem ir vajadzīgs.»

Ģenerālleitnants R. Graube uzsvēra, ka armija cīņās nebūtu uzvarējusi, ja to neatbalstītu visa latviešu tauta, tāpēc NBS komandieris aicināja uz vienotību valsts svētku dienās. Komandieris pateicās Rīgas amatniecības vidusskolai par ugunskura metāla pamatnes izveidošanu, ko tagad varēs izmantot katru gadu.

7. novembrī Latvijas Kara muzejā pirmo reizi Latvijas vēsturē vienkopus tika izstādīti visi Kara muzeja krājumā esošie 38 Lāčplēša Kara ordeņi un 11 šī ordeņa miniatūrnozīmes. Apmeklētājiem bija unikāla iespēja aplūkot Lāčplēša Kara ordeņa emaljas zīmējumus palielinājumā un pārliecināties, ka katrs ordenis ir unikāls un atšķirīgs.

10. novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināta prettanku ieroču, kravas automašīnu un bruņotu apvidus automašīnu iegāde no Norvēģijas valdības Zemessardzes kaujas spēju stiprināšanai.

«Šī bruņojuma un tehnikas iegāde būtiski stiprinās Zemessardzes kaujas spējas,» uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. «Ar šo tehniku tiks nomainītas vairākus gadu desmitus vecas tehnikas vienības, kas pašlaik ir Zemessardzes rīcībā. Līdz ar to tiks uzlabota gan Zemessardzes mobilitāte, gan zemessargu kaujas gatavība.»

Zemessardzes vajadzībām tiks iegādāti 800 prettanku ieroči «Carl Gustav», 50 kravas automašīnas «Scania» un 50 viegli bruņotas «Mercedes Benz» apvidus automašīnas par summu četri miljoni eiro esošā aizsardzības budžeta ietvaros.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube norādīja, ka mobilie prettanku ieroči «Carl Gustav» ir ļoti efektīvi un kombinācijā ar «Spike» prettanku ieročiem šobrīd bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami. «800 ir ļoti nopietns daudzums, lai jebkuram agresoram liktu aizdomāties, » uzsvēra komandieris.

Gan kravas automašīnas, gan apvidus automašīnas Norvēģijas bruņotajos spēkos atradās ilgtermiņa uzglabāšanā (rezervē), tās ir labā tehniskajā stāvoklī. Sūtījumu paredzēts saņemt līdz gada beigām.

Kravas automašīnas ražotas laikā no 1991. līdz 1994. gadam, un to nobraukums ir robežās no 1500 līdz 5000 kilometriem. Savukārt apvidus automašīnas ražotas laikā no 1993. līdz 1999. gadam, un arī tām ir mazs nobraukums.

21. novembrī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs darba vizītē devās uz Ādažu militāro bāzi un apmeklēja poligonu.

Vizītes laikā NATO ģenerālsekretārs tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi un Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Mārtiņu Libertu.

Adazi_NATO

Ģenerālsekretārs tikās arī ar Norvēģijas bruņoto spēku Telemarkas bataljona un ASV 1. kavalērijas divīzijas 1. brigādes kaujas vienības «Ironhorse» pārstāvjiem, kā arī vēroja Latvijas un NATO karavīru kaujas šaušanas nodarbības Ādažu poligonā.

Jenss Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā stājās 1. oktobrī, nomainot Andersu Fogu Rasmusenu, kurš aliansi vadīja piecus gadus un divus mēnešus.

Kopš stāšanās amatā Jenss Stolten apmeklē alianses dalībvalstis, lai apspriestu NATO rīcības plāna perspektīvas un turpmāko sadarbību.

Sagatavojuši Ieva Plēsuma un Juris Ciganovs.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.

Lāčplēšu un varoņu piemiņa Klīvlendā

Lāčplēša diena Klīvlendā, ASV, šogad tika plaši atzīmēta. Tās ieskaņā jau svētdienas rītā luterāņu draudzes mācītāja Sarma Eglīte noturēja svinīgu dievkalpojumu, kura laikā «Daugavas vanagi» (DV) stāvēja godasardzē pie Latvijas valsts karoga. Godasardze bija arī svētku aktā pēcpusdienā, kas tika apvienots ar Klīvlendas DV apvienības 63 gadu jubileju. Aktu muzikāli ievadīja un nobeidza paplašinātā Indianapolisas vanadžu ansambļa IDVASA koncerts Aijas Vinteres-Brugmanes vadībā.

Centrā ar LR aizsardzības ministra Atzinības goda zīmi apbalvotais atvaļinātais rezerves brigādes ģenerālis V. Kukainis.
Centrā ar LR aizsardzības ministra Atzinības goda zīmi apbalvotais atvaļinātais rezerves brigādes ģenerālis V. Kukainis.

Svētku runā DV ASV priekšnieks Andris Kursietis sniedza vēsturisku apskatu par galvenajiem ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvotajiem. Kopā ar DV apvienības priekšnieku Zigurdu Rīderu viņš pasniedza DV organizācijas zelta krūšu nozīmes Pēterim Novikam un Jānim Zaķim, sevišķi izceļot ar LR aizsardzības ministra Atzinības goda zīmi apbalvoto atvaļināto rezerves brigādes ģenerāli Vilmāru Kukaini, kas vairāk nekā 20 gadu ir bijis «Tēvijas Sarga» pārstāvis ASV. Viņa sakrātais 180 žurnālu komplekts ir atpakaļceļā uz Latviju. Tur to iesies 16 sējumos un uzdāvinās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas bibliotēkai, kuru vada Laila Tīģere, lai tas būtu pieejams visiem ieinteresētajiem.

Svētku pasākumā ziedus vienīgajai klātesošajai no Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru meitām Dzintrai Kukainei un Klīvlendas DV apvienības biedram un dibinātājam Uldim Kronītim pasniedza  apvienības vanadžu kopas priekšniece Vita Reineka. Klātesošos apsveica arī viens no Mičiganas nacionālajiem gvardiem pulkvežleitnants Eriks Pless, kurš bija mērojis garo ceļu kopā ar kundzi Ievu. Pēc ziedu pasniegšanas Alfreda Gravas ģimene paziņoja par dāsnu 5000 dolāru ziedojumu slimo leģionāru aprūpei Latvijā.

Savukārt Lāčplēša dienā tika noturēts svētbrīdis Sansetas kapsētā un nolikts vainags pie latviešu apbedījumu pieminekļa.

Sagatavojis Vilnis Trops. Autora foto.