Latvijas ziņas

20. no­vem­bra rī­tā Rī­gas starp­tau­tis­ka­jā lid­os­tā ie­ra­dās Lat­vi­jas kon­tin­gen­ta ka­ra­vī­ri, ku­ri se­šus mē­ne­šus die­nes­ta pie­nā­ku­mus pil­dī­ja Eiro­pas Sa­vie­nī­bas va­dī­ta­jā mi­li­tā­ra­jā ope­rā­ci­jā Cen­trāl­āf­ri­kas Re­pub­li­kā.

Ka­ra­vī­rus sa­gai­dī­ja aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis, Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be un Sau­sze­mes spē­ku kāj­nie­ku bri­gā­des ko­man­die­ris pul­kve­dis Mār­tiņš Li­berts.

Lat­vi­jas kon­tin­gents 40 ka­ra­vī­ru sa­stā­vā de­vās uz ne­mie­ru plo­sī­to Āf­ri­kas val­sti šā gada 12. jū­ni­jā, lai die­nes­ta pie­nā­ku­mus pil­dītu tās gal­vas­pil­sē­tā Ban­gi. Pa­mat­-   uz­de­vu­mi bi­ja sais­tī­ti ar pat­ru­lē­ša­nu pil­sē­tas ie­lās, stra­tē­ģis­ki sva­rī­gu ob­jek­tu un bā­zes ap­sar­dzi, kā arī ba­tal­jo­na lī­me­ņa uz­de­vu­miem. Lat­vi­jas ka­ra­vī­ri ie­kļu­va vai­rā­kās ap­šau­dēs, ku­rās ne­cie­ta ne­viens no mūsu ka­ra­vī­riem.

Karavīri  no CĀR

Lē­mu­mu par 40 Lat­vi­jas ka­ra­vī­ru da­lī­bu ES mi­li­tā­ra­jā ope­rā­ci­jā Cen­trāl­āf­ri­kas Re­pub­li­kā uz lai­ku līdz se­šiem mē­ne­šiem Saei­ma pie­ņē­ma 8. mai­jā. Eiro­pas Sa­vie­nī­bas ope­rā­ci­ja ša­jā val­stī ir pa­ga­ri­nā­ta vēl par trim mē­ne­šiem, ta­ču Lat­vi­jas ka­ra­vī­ri ta­jā vairs ne­pie­da­lī­sies.

20. no­vem­brī Āda­žu bā­zē aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be at­klā­ja jaun­uz­bū­vē­to ka­zar­mu ēku. At­klā­jot jaun­āko bā­zes ēku, aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs no­vē­lē­ja, «lai ka­ra­vī­riem tās ir kā mā­jas, kad nav ie­spē­jas būt ko­pā ar ģi­me­ni».

Kazarmu ēkas atklāšana

Jaun­at­klā­tā ka­zar­ma kal­pos kā die­nes­ta vies­nī­ca ka­ra­vī­riem, ku­ri dar­ba ne­dē­ļas lai­kā uz­tu­ras die­nes­ta vie­tā. Da­ļai ka­ra­vī­ru past­āvī­gā dzī­ves­vie­ta at­ro­das pat vai­rā­kus sim­tus kilo­met­ru attālumā no Āda­žiem, un tas ir viens no ie­mes­liem, kā­dēļ ka­ra­vī­ri dar­ba die­nās uz­tu­ras ka­zar­mās.

Bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris uz­svē­ra, ka at­klā­tā ka­zar­ma ir pirm­ā un pa­gai­dām vie­nī­gā ka­ra­vī­ru die­nes­ta mā­ja, kas ta­pu­si pē­dē­jo des­mi­t ga­du lai­kā. «Tel­pas no­dro­ši­nā­tas tā, lai ka­ra­vī­riem bū­tu ie­spē­jams dzī­vot at­bil­sto­šos ap­stāk­ļos un vi­ņus mo­ti­vē­tu arī turp­mā­ka­jam die­nes­tam,» — tā jaun­at­klā­to ka­zar­mu rak­stu­ro­ja ģe­ne­rāl­leit­nants R. Grau­be. Viņš pa­tei­cās vi­siem ie­sais­tī­ta­jiem par ie­gul­dī­to dar­bu ka­zar­mu ēku kom­plek­sa 1. kār­tas īs­te­no­ša­nā.

Ka­zar­mu ēku būv­nie­cī­bas pro­jek­ta vir­zī­ba ti­ka sāk­ta 2012. ga­dā. Ka­zar­mu ēku blo­ka pro­jek­tā Āda­žu bā­zē ko­pu­mā pa­re­dzē­ta četr­u jaun­u ka­zar­mu ēku būv­nie­cī­ba. Pil­nī­bā pro­jek­tu plā­nots no­slēgt 2015. ga­da bei­gās vai 2016. ga­dā, at­ka­rī­bā no ie­da­lī­tā fi­nan­sē­ju­ma.

20. no­vem­brī Āda­žu bā­zē Lat­vi­jas aiz­sar­dzī­bas no­za­res va­dī­ba svi­nī­gā ce­re­mo­ni­jā at­va­dī­jās no Nor­vē­ģi­jas bru­ņo­to spē­ku ka­ra­vī­riem, ku­ri pēc sek­mī­gas uz­de­vu­mu iz­pil­des at­grie­zī­sies mā­jās.

Pavadīšanas ceremonija

Uz­ru­nā­jot Tēle­mar­kas ba­tal­jo­na ka­ra­vī­rus, ku­ri Lat­vi­jā ie­ra­dās 21. sep­tem­brī, bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be uz­svē­ra, ka Nor­vē­ģi­jas ka­ra­vī­ru at­ra­ša­nās Lat­vi­jā ir da­ļa no stra­tē­ģis­kās ko­mu­ni­kā­ci­jas zi­ņas, kas tiek snieg­ta sa­bied­rī­bai, pro­ti, no­tiek in­ten­sī­va ali­an­ses val­stu sa­dar­bī­ba dro­šī­bas stip­ri­nā­ša­nā, kas ir bū­tis­ki pašreizējā dro­šī­bas si­tu­āci­jā re­ģi­onā un pa­sau­lē. Viņš no­rā­dī­ja, ka sa­dar­bī­ba ir de­vu­si bū­tis­ku ie­gul­dī­ju­mu abu val­stu ka­ra­vī­ru pro­fe­si­ona­li­tā­tes piln­vei­do­ša­nā, uz­sve­rot, ka Lat­vi­jas ka­ra­vī­riem viens no sva­rī­gā­ka­jiem ie­gu­vu­miem ir bi­ju­si ie­spē­ja sa­dar­bo­ties ar me­ha­ni­zē­tajām vie­nī­bām un at­tie­cī­gi arī plā­not šā­du vie­nī­bu iz­man­to­ša­nu da­žā­da vei­da ope­rā­ci­jās.

Ma­jors Otu Lēv­lanns, Tēle­mar­kas ba­tal­jo­na ro­tas kau­jas gru­pas ko­man­die­ris, tei­ca at­zi­nī­gus vār­dus par vies­mī­lī­gu uz­ņem­ša­nu, īpa­ši uz­sve­rot 2. kāj­nie­ku ba­tal­jo­na un tā ko­man­die­ra pul­kvež­leit­nan­ta Mā­ra Gav­ril­ko snieg­to at­bal­stu vi­ņa vie­nī­bai.

Viņš arī pa­tei­cās kāj­nie­ku bri­gā­des ko­man­die­rim pul­kve­dim Mār­ti­ņam Li­ber­tam, ku­ra va­dī­bā Nor­vē­ģi­jas vie­nī­bai ti­ka no­dro­ši­nā­ta ap­mā­cī­ba un ko­pē­ji tre­ni­ņi kā ar Lat­vi­jas, tā arī ASV un ci­tu val­stu ka­ra­vī­riem, ku­ri pie­da­lī­jās starp­tau­tis­ka­jās mā­cī­bās «Sud­ra­ba bul­ta 2014».

«Mēs tre­nē­jā­mies ko­pā ar Lat­vi­jas, Igau­ni­jas, kā arī ASV ka­ra­vī­riem, kas šeit ie­ra­du­šies stip­ri­nāt dro­šī­bu un pa­rā­dīt ali­an­ses vie­no­tī­bu,» uz­svē­ra ma­jors O. Lēv­lanns. «Tre­ni­ņi bi­ja ļo­ti līdz­īgi tiem, kā­dus mēs bū­tu vei­ku­ši Nor­vē­ģi­jā.»

Pavadīšanas ceremonija

Nor­vē­ģi­jas bru­ņo­to spē­ku Tēle­mar­kas me­ha­ni­zē­tā kāj­nie­ku ba­tal­jo­na ka­ra­vī­ri, kas sa­vu pro­fe­si­ona­li­tā­ti un kau­jas spē­jas pie­rā­dī­ju­ši, des­mit ga­dus die­not starp­tau­tis­ka­jā ope­rā­ci­jā Af­ga­nis­tā­nā, ie­ra­dās Lat­vi­jā, lai pie­da­lī­tos ko­pī­gos tre­ni­ņos un mā­cī­bās «Sud­ra­ba bul­ta 2014».

Vi­ņu uz­de­vums bi­ja no­dro­ši­not ali­an­ses spē­ku past­ip­ri­nā­tu klāt­būt­ni Bal­ti­jas val­stīs, kā arī sa­ga­ta­vo­ties de­žū­rai NA­TO Re­aģē­ša­nas spē­kos, ko Tēle­mar­kas ba­tal­jons veiks jau nā­kam­gad.

Lē­mums par Nor­vē­ģi­jas ka­ra­vī­ru ie­ra­ša­nos Lat­vi­jā ti­ka pie­ņemts pēc Uk­rai­nas krī­zes sāk­ša­nās, kad NA­TO iz­lē­ma past­ip­ri­nāt sa­vu klāt­būt­ni da­līb­val­stīs ali­an­ses aus­tru­mos. Nor­vē­ģi­ja at­bal­stī­ja šo lē­mu­mu, no­sū­tot uz Lat­vi­ju da­ļu no Tēle­mar­kas ba­tal­jo­na. Lat­vi­jā ie­ra­dās 170 nor­vē­ģu ka­ra­vī­ri, līdz­i at­ve­dot mi­li­tā­ro teh­ni­ku, tai skai­tā des­mit kau­jas ma­šī­nas CV-90 un bru­ņu­trans­por­tie­rus M-113, kā arī kra­vas ma­šī­nas.

Dau­dzi ba­tal­jo­na ka­ra­vī­ri ir die­nē­ju­ši Af­ga­nis­tā­nā ko­pā ar lat­vie­šiem, un Nor­vē­ģi­jas bru­ņo­to spē­ku sa­dar­bī­ba ar Lat­vi­jas bru­ņo­ta­jiem spē­kiem ir sā­ku­sies jau 20. gs. 90. ga­du sā­ku­mā.

Tēle­mar­kas ba­tal­jons ir pro­fe­si­onā­la vie­nī­ba, kas sa­stāv no vai­rāk ne­kā 500 ka­ra­vī­riem un ir iz­vie­tots Rē­nā — vie­nā no jaun­āka­jām un mo­der­nā­ka­jām Nor­vē­ģi­jas bru­ņo­to spē­ku bā­zēm.

20. no­vem­brī Viļ­ņā ti­kās Bal­ti­jas jaun­sar­gu or­ga­ni­zā­ci­ju — «Jaun­sar­dze» (Lat­vi­ja), «Ko­du­tut­red», «No­ored Kot­kad» (Igau­ni­ja) un «Šau­li­u sa­jun­ga» (Lie­tu­va) — va­dī­tā­ji un pār­stāv­ji.

Baltijas jaunsargu organizāciju vadītāji, parakstot sadarbības protokolu. No kreisās: A. Stazdiņš (Jaunsardze), L. Gumbins («Šauliu sajunga»), A. Narisa («Kodututred») un  S. Tamms («Noored Kotkad»).
Baltijas jaunsargu organizāciju vadītāji, parakstot sadarbības protokolu. No kreisās: A. Stazdiņš (Jaunsardze), L. Gumbins («Šauliu sajunga»), A. Narisa («Kodututred») un S. Tamms («Noored Kotkad»).

Da­līb­nie­ki dis­ku­tē­ja par re­ģi­onā­lās iden­ti­tā­tes stip­ri­nā­ša­nu, iz­prat­nes vei­ci­nā­ša­nu par dro­šī­bas un aiz­sar­dzī­bas po­li­ti­ku, starp­tau­tis­ka­jiem dro­šī­bas iz­ai­ci­nā­ju­miem un to, kā šī brī­ža po­li­tis­ka­jā si­tu­āci­jā piln­vei­dot Bal­ti­jas jaun­sar­gu kus­tī­bu iz­aug­smi un sa­dar­bī­bu. Jaun­sar­gu kus­tī­bas vi­sās tri­jās Bal­ti­jas val­stīs ti­ka at­zī­tas par vis­la­bā­ko pat­ri­otis­ma audzi­nā­ša­nas vei­du un in­teg­rā­ci­jas plat­for­mu. Tur­klāt to sa­dar­bī­ba bū­tu jā­pap­la­ši­na, pie­sais­tot tu­vē­jās kai­miņ­val­stis, tā­pēc jau no nā­ka­mā ga­da plā­nots uz­sākt sa­dar­bī­bu ar Po­li­ju. Lie­tu­vas «Šau­li­u sa­jun­ga» mērķ­tie­cī­gi strā­dā, lai no nā­ka­mā ga­da no­met­nēs tik­tu ie­sais­tī­ti bēr­ni un jaun­ie­ši no lie­tu­vie­šu dia­spo­rām Ame­ri­kā, Ka­nā­dā un ci­tās val­stīs.

Kat­ras or­ga­ni­zā­ci­jas pār­stāv­ji pa­sā­ku­mā in­for­mē­ja par šī ga­da no­zī­mī­gā­ka­jiem no­ti­ku­miem un 2015. ga­da plā­niem. No­slē­gu­mā ti­ka pa­rak­stīts pro­to­kols par sa­dar­bī­bu un ko­pē­jiem pro­jek­tiem 2015. ga­dā.

Nā­kam­gad Bal­ti­jas jaun­sar­gi pie­da­lī­sies vai­rāk ne­kā 15 ko­pē­jos pro­jek­tos. Lie­tu­vā lie­lā­kais un no­zī­mī­gā­kais pro­jekts būs mi­li­tā­rā no­met­ne «Žal­gi­ris» jū­li­jā, Igau­ni­jā — va­sa­ras no­met­ne augus­tā, Lat­vi­jā — no­met­ne «Bal­tic Gu­ards 2015» augus­tā un Bal­ti­jas jaun­sar­gu or­ga­ni­zā­ci­ju va­dī­tā­ju tik­ša­nās no­vem­brī Dau­gav­pi­lī.

4. de­cem­brī svi­nī­gā ce­re­mo­ni­jā uz Af­ga­nis­tā­nu pa­va­dī­ja nā­ka­mo Lat­vi­jas kon­tin­gen­tu, kurš būs pir­mais kon­tin­gents NA­TO va­dī­ta­jā ap­mā­cī­bas ope­rā­ci­jā «Re­so­lu­te Sup­port», tā­dē­jā­di no­slē­dzot da­lī­bu ali­an­ses va­dī­to Starp­tau­tis­ko dro­šī­bas at­bal­sta spē­ku kau­jas ope­rā­ci­jā, ku­rā Lat­vi­ja pie­da­lī­jās kopš 2003. ga­da. Tas no­ti­ka ti­kai da­žas stun­das pēc tam, kad Saei­ma ap­stip­ri­nā­ja Lat­vi­jas ka­ra­vī­ru da­lī­bu jaun­ajā ali­an­ses mi­li­tā­ra­jā ope­rā­ci­jā.

NBS Afganistana

Ka­ra­vī­rus uz ope­rā­ci­jas ra­jo­nu pa­va­dī­ja aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs Rai­monds Vē­jo­nis un  Na­ci­onā­lo bru­ņo­to spē­ku ko­man­die­ris ģe­ne­rāl­leit­nants Rai­monds Grau­be, kā arī kon­tin­gen­ta ka­ra­vī­ru vie­nī­bu ko­man­die­ri.

«Bru­ņo­tie spē­ki ir ne ti­kai dro­šī­bas ga­rants Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­jiem, bet arī NA­TO da­līb­val­stīm un val­stīm, uz ku­rām tiek no­sū­tī­ti NA­TO ka­ra­vī­ri,» ka­ra­vī­riem tei­ca aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs, uz­sve­rot, ka ka­ra­vī­ru mēr­ķis ir sniegt at­bal­stu, lai Af­ga­nis­tā­nas dro­šī­bas spē­ki sa­snieg­tu tā­du pa­šu sa­ga­ta­vo­tī­bas lī­me­ni kā NA­TO spē­ki.

Ope­rā­ci­ja dar­bī­bu sāks 2015. ga­da 1. jan­vā­rī.

9. un 10. decembrī pēc Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika uzaicinājuma labākie Latvijas zemessargi no visiem 18 Zemessardzes bataljoniem apmeklēja Briseli. Bijušais aizsardzības ministrs A. Pabriks norāda, ka par savu pienākumu uzskata sadarbības turpināšanu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi, dodot iespēju labākajiem zemessargiem iepazīties ar to, kā tiek veidota politika Eiropas Savienībā. «Adventes laikā vēlējos zemessargiem sniegt nelielu atelpas brīdi, jo šis gads ir bijis ļoti saspringts, ņemot vērā notikumus Ukrainā.»

z-gdx_4827

Lielākā daļa zemessargu Briseli apmeklēja pirmo reizi. Vizīte iesākās ar Eiropas Parlamenta apmeklējumu, kur zemessargiem bija iespēja apskatīt plenārsēžu zāli, iepazīties ar institūcijas darbu, kā arī viesoties Eiropas Parlamenta apmeklētāju centrā. Tajā zemessargi uzzināja vairāk par Eiropas Savienības rašanās vēsturi, valstīm un iedzīvotājiem.

10. decembrī Rīgas Svētā Pētera baznīcā un pie Brīvības pieminekļa notika Štāba bataljona 95. gadadienai veltītie svinīgie pasākumi.

Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri ikvienam Rīgas iedzīvotājam un galvaspilsētas viesim bija sarūpējuši īpašu velti – rotas karavīri pie Brīvības pieminekļa veica citādāku godasardzes maiņas rituālu, nekā tas ierasts ikdienā.

SB gadadiena

Aizsardzības spēku Štāba bataljons tika atjaunots 1992. gada 1. februārī. Aizsardzības spēku Štāba bataljonam tika uzdots pildīt tos pašus uzdevumus kā pirms Otrā pasaules kara. Laika gaitā uzdevumu apjoms un dažādība ir pieauguši.

Štāba bataljona sastāvā ietilpst dažādas apakšvienības – Godasardzes rota, Štāba un apgādes rota, Radiosakaru un Radioreleju rota, Sakaru un informācijas sistēmu atbalsta centrs un NBS orķestris.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.