Latvijas ziņas

19. jūlijā, uzsākot darba vizīti ASV, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Vašingtonā tikās ar ASV aizsardzības ministra vietnieku Robertu Vorku un Mičiganas Nacionālās gvardes komandieri ģenerālmajoru Gregoriju Vadnaju, lai pārrunātu Latvijas un ASV sadarbību aizsardzības jomā.

z-01

Tiekoties ar ASV aizsardzības ministra vietnieku R. Vorku, R. Bergmanis pateicās par ASV ilggadējo ieguldījumu drošības un aizsardzības nodrošināšanā Baltijas reģionā. Abas puses apsprieda Latvijas un ASV turp­māko sadarbību aizsardzības jomā, tai skaitā Varšavas samita lēmumu īstenošanu. ASV ir viena no četrām ietvarvalstīm, kas nule kā notikušajā NATO samitā Varšavā apliecināja apņemšanos turpināt nepārtrauktu klātbūtni Baltijas jūras reģionā, stiprinot un nodrošinot atturēšanu un reģiona aizsardzības spēju celšanu.

R. Bergmanis ar Mičiganas Nacionālās gvardes komandieri ģenerālmajoru G. Vadnaju pārrunāja Mičiganas Nacionālās gvardes un Nacionālo bruņoto spēku ilgstošo sadarbību spēju attīstības un apmācības, kā arī militāro mācību jomā, tai skaitā šī gada augustā plānotajās militārajās mācībās Latvijā «Lielais zobens», kurās piedalīsies Mičiganas Nacionālās gvardes karavīri, un militārajās mācībās ASV «Northern Strike», uz kurām dosies gaisa atbalsta kontrolieri no Latvijas. R. Bergmanis arī pateicās Nacionālās gvardes komandierim par Mičiganas sniegto atbalstu šogad kopīgi īstenotajos projektos, tai skaitā gaisakuģu bremzēšanas sistēmu sertificēšanā militārajā lidlaukā «Lielvārde» un Rēzeknes novada Silmalas bērnudārza renovācijā.

20. jūlijā R. Bergmanis piedalījās pret teroristisko organizāciju «Daesh» vērstās starptautiskās koalīcijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē ASV, Vašingtonā. Sanāksmi vadīja ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters. Tās ietvaros tika apspriesta pašreizējā situācija koalīcijas operāciju rajonos un panākta vienošanās par turpmāko stratēģisko vīziju cīņā pret teroristisko organizāciju «Daesh».

No 24. līdz 27. jūlijam pēc Polijas armijas militārā bīskapa Juzefa Guzdeka ielūguma Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri pirmo reizi piedalījās Pasaules jauniešu dienās, kas notika Krakovā. Pasaules jauniešu dienas organizē katoliskā baznīca, un to dibinātājs 1985. gadā bija pāvests Jānis Pāvils II. Pirmās Pasaules jauniešu dienas notika Romā 1986. gadā. Pēc tam regulāri ar divu vai trīs gadu intervālu tās svin ikreiz citā pasaules malā.

z-02

Līdztekus civilajām jauniešu dienām arī karavīri organizē tikšanos ar citu valstu kolēģiem, lai garīgā gaisotnē stiprinātu savstarpējo sapratni un sadarbību. Kā atzīmēja organizatori — armijai jāceļ tilti, ne tikai tie, pa kuriem ejam, bet miera, vienotības un draudzības tilti, un, ja jūs satiekat savas armijas karavīru, tad ziniet, ka esat satikuši draugu.

Militārajās jauniešu dienās piedalījās 700 karavīri — 300 karavīri no Lietuvas, Latvijas, Austrijas, Jaunzēlandes, ASV un Francijas, kā arī 400 karavīri no Polijas. Kopā ar karavīriem Polijā bija ieradušies arī ārvalstu armiju militārie bīskapi un armijas kapelāni.

Sagatavošanās posmā Varšavā karavīri tika izmitināti Armijas tehniskās augstskolas telpās, bet vēlāk Krakovā, Gaisa spēku desanta brigādes teritorijā īpaši uzceltā telšu pilsētiņā.

Pasaules jauniešu dienu militārā sadaļa sākās 24. jūlijā ar ziedu nolikšanu pie Nezināmā karavīra kapa un svēto misi Varšavas militārajā katedrālē, vēlāk tika pacelts Militāro jauniešu dienu karogs. Par šī gada devīzi bija izvēlēti vārdi no Bībeles Izceļošanas grāmatas, kurā aprakstīta kauja starp izraēliešiem un amalekiešiem, — «Kungs ir mans karogs». Armijā karogam ir īpaša nozīme, katrai vienībai un karavīram tas simbolizē godu, uzticību un vīrišķību. Karavīra pienākums ir sargāt savu karogu. Līdz ar karoga zaudēšanu zūd kaujas gars, bet vienība tiek izformēta.

Šo dienu laikā karavīri tika iepazīstināti ar Polijas vēsturi un apmeklēja Katiņas muzeju, Polijas armijas un Varšavas sacelšanās muzejus. Dalībnieki devās arī uz Polijas garīgo galvaspilsētu Čenstohovu un pāvesta Jāņa Pāvila II dzimto pilsētu Vadovici. Īpaši aizkustinoša bija diena, kad karavīri apmeklēja Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometni.

27. jūlijā karavīri devās uz Krakovu, lai, tāpat kā civilie Pasaules jauniešu dienu dalībnieki, piedalītos publiskajos pasākumos kopā ar Romas pāvestu Francisku — svētajās misēs, Krusta ceļā un adorācijā. Krakovā notika arī katahēzes (kristīgās ticības pamatmācības izklāsts) dažādās valodās. Mūsu karavīri satikās ar jauniešiem no Latvijas un piedalījās kopīgā katehēzē, ko vadīja Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs.

Jauniešu dienu pasākumos bija reģistrējušies 500 000 cilvēku, taču kopējās lūgšanās un misēs piedalījās līdz 2 miljoniem cilvēku.

Šogad Pasaules jauniešu dienas notika pastiprinātas drošības apstākļos. Polija uz laiku bija atjaunojusi robežkontroli, autoostās, vilcienu stacijās un muzejos notika pastiprināta mantu un personu pārbaude. Lielajos pasākumos kopā ar pāvestu visu laiku patrulēja policisti, torņos bija redzami speciālo uzdevumu vienības snaiperi, bet debesīs virs dalībnieku galvām riņķoja helikopteri. Par drošību gādāja 30 000 karavīru, robežsargu, ugunsdzēsēju, policistu un citu militarizēto formējumu pārstāvju. Polijas bruņotie spēki Pasaules jauniešu dienas nodrošināja ar teltīm, gultām, ūdeni, elektroenerģiju un medicīnu.

21. jūlijā Norvēģijā, Hākonsvernas ostā Jūras spēku flotiles Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģis M-04 «Imanta» pievienojās NATO 1. pastāvīgajai jūras pretmīnu grupai, kas ir daļa no alianses Reaģēšanas spēku jūras komponentes.

Dežūras aktīvā fāze Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā ilgs līdz decembra beigām.

NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas galvenais uzdevums ir būt gataviem veikt pretmīnu darbību jūrā noteiktā gatavības laikā. Ikdienā grupas kuģi piedalās apmācībā, veic manevrēšanas vingrinājumus, kuģošanas treniņu, piedalās arī militārajās mācībās, kurās iznīcina mīnas. Viens no pakārtotajiem uzdevumiem ir patrulēšana, kuras laikā NATO klātbūtne tiek demonstrēta gan jūrā, gan krastā ostu vizīšu laikā. Šajā grupā iekļauti astoņi kuģi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Vācijas.

NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena no četrām NATO pastāvīgajām Jūras spēku grupām. NATO pastāvīgās Jūras spēku grupas veido NATO Reaģēšanas spēku jūras komponenti, kas darbojas kā tūlītējas reaģēšanas spēki. NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena divām alianses jūras komponenta daudznacionālām vienībām, kas speciāli izveidota mīnu iznīcināšanas operāciju veikšanai un NATO Reaģēšanas spēku sastāvā ir spējīga nekavējoties veikt operācijas jebkurā vietā.

Latvijas bruņotie spēki NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā piedalās kopš 2007. gada.

26. jūlijā Aizsardzības ministrijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku vadības pārstāvis brigādes ģenerālis Ivo Mogiļnijs tikās ar karavīriem, kuri drīzumā dosies pildīt dienesta pienākumus pretterorisma operācijā «Inherent Resolve» Irākā, Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā «Atalanta», kā arī ANO vadītajā stabilizācijas operācijā Mali MINUSMA.

Pavadīšanas ceremonija uz misijām

Aizsardzības ministrs uzsvēra atbildību, kas Latvijas karavīrus sagaida starptautisko operāciju rajonos: «Karavīra dienests ir viena no sarežģītākajām un visgrūtākajām profesijām pasaulē. Tā nav viegla izvēle. Tāpēc novēlu jums godam starptautiskā vidē pārstāvēt Latviju, saglabāt ne tik daudz fizisko, cik morālo izturību — esot prom no mājām, kā arī apliecināt sabiedrotajiem, ka viņi var uzticēties Latvijas karavīru profesionalitātei.»

Brigādes ģenerālis I. Mogiļnijs karavīriem pateicās par gatavību pildīt dienestu starptautiskajās operācijās un viņu ģimenēm par atbalstu: «Vēlu veiksmīgi jums inte-grēties starptautisko operāciju vienību sastāvā un godam nest Latvijas karogu!»

Jau tradicionāli svinīgajā pavadīšanas ceremonijā karavīri no aizsardzības nozares vadības saņēma ceļamaizi — Latvijas karogu un rudzu maizes klaipu.

Pretterorisma operācijā Irākā Latvija piedalās ar sešu karavīru lielu apmācības grupu, kas integrēta Dānijas kontingenta sastāvā. Irākā starptautiskās koalīcijas spēku karavīri veic Irākas drošības spēku apmācīšanu cīņai pret teroristisko grupējumu. Šobrīd ASV vadīto koalīciju veido jau vairāk nekā 65 valstis, tostarp arī Latvija.

ANO vadītajai operācijai Mali ir centrālā loma situācijas stabilizēšanā šajā valstī. Līdz ar atbalstu šai operācijai tiek stiprinātas ANO pozīcijas Mali un reģionā kopumā, lai nodrošinātu mieru, īstenotu samierināšanas procesu, aizsargātu civiliedzīvotājus un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī novērstu krīzes eskalāciju kaimiņu valstīs.

Eiropas Savienības pretpirātisma operācija ir Eiropas Savienības Jūras spēku militārā operācija, kas palīdz novērst un ierobežot pirātismu un bruņotās laupīšanas pie Somālijas krastiem. Šī ir pirmā jūras operācija, kas tiek veikta Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros.

Šobrīd Latvija dažādos apmēros piedalās arī Eiropas Savienības Apmācības misijā Mali, NATO apmācības operācijā «Resolute Support» Afganistānā un ES Jūras spēku Vidusjūras reģionā «EUNAVFOR Med» militārajā operācijā «Sophia», kas vērsta pret cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklu.

27. jūlijā Rekrutēšanas un atlases centrā 60 jaunie karavīri, kuri sekmīgi pabeidza atlasi, sāka dienestu bruņotajos spēkos.

Lai kļūtu par profesionālā dienesta karavīru, kandidātiem veica veselības pārbaudi. Viņi kārtoja arī psihodiagnostikas un fiziskās sagatavotības pārbaudes testus. Turpmākajās 13 nedēļās viņi apgūs kareivja pamatiemaņas Sauszemes spēku kājnieku brigādes Apmācību rotā.

z-04

Kareivja pamatapmācības kursā jaunie karavīri apgūst pamatus darbībai ar ieročiem, taktikā, darbā ar karti un kompasu, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu, lauka kaujas iemaņas un vairākus citus militārās apmācības priekšmetus.

Kurss ir sadalīts divās daļās. Pirmās septiņas nedēļas noslēdzas ar zvēresta ceremoniju, līdz tam lielākoties notiek teorētiskā apmācība. Otrajā posmā, kas ilgst sešas nedēļas, iegūtās zināšanas nostiprina praktiski — jaunie karavīri mācās dzīvot lauka apstākļos un praktiski apieties ar ieroci, kā arī apgūst lauka kaujas iemaņas.

Apmācību rotā šis būs jau trešais kareivja pamatapmācības kurss. Jauno karavīru apmācība notiek Kājnieku skolā Alūksnē, bet, ņemot vērā nepieciešamību izmitināt un apmācīt teju divreiz lielāku karavīru skaitu, Sauszemes spēku kājnieku brigādē gada sākumā izveidoja jaunu apakšvienību — Apmācību rotu.

Šogad bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 700 karavīrus, 120 no viņiem — studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Savukārt 310 karavīrus uzņems dienestam Sauszemes spēku kājnieku brigādē, 45 — Speciālo uzdevumu vienībā, 55 — Štāba bataljonā, 35 karavīrus — Jūras spēku flotiles vienībās, 50 karavīrus — Gaisa spēku aviācijas bāzes vienībās. Šogad plānots rekrutēt arī 20 instruktorus speciālistus, kā arī 65 karavīrus speciālistus dienestam speciali­zētajās vienībās.

27. jūlijā Ādažu militārajā poligonā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atklāja Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku kājnieku brigādes apgādes uzsākšanu ar kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehniku, piešķirot bruņutransportieru modeļiem latviskos nosaukumus — «Virsaitis», «Zobens», «Pērkons», «Vairogs» un «Glābējs», kuri tika izraudzīti Aizsardzības ministrijas rīkotajā konkursā skolēniem.

Adazi CVRT

«Šis vērienīgais mehanizācijas projekts ir nozīmīgs solis NBS vispusīgu kaujas spēju attīstībā. Vienlaikus tā ir ilgtermiņa investīcija Latvijas, reģiona un NATO drošībā un aizsardzības spēju stiprināšanā,» uzrunā uzsvēra R. Bergmanis.

«Mehanizācijas projekts, par kuru starpvaldību līgums tika parakstīts jau 2014. gada septembrī, noslēgsies 2020. gadā, kad Latvijai tiks piegādātas visas 123 bruņutehnikas vienības. Patlaban esam saņēmuši trīs no pieciem kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas modeļiem,» norādīja aizsardzības ministrs.

R. Bergmanis atzina, ka līguma izpilde norit atbilstoši plāniem, un tas vēlreiz uzskatāmi pierāda to, ka vērienīgi tehnikas un bruņojuma piegādes projekti militārajā jomā īstenojas pakāpeniski. Tie prasa ciešu iesaisti no visiem partneriem, tie jāizpilda precīzi un kvalitatīvi, jo tās nav vienreizējas īstermiņa investīcijas, bet fundamentāls ieguldījums valsts aizsardzībā.

Aizsardzības ministrs pateicās sadarbības partneriem no Lielbritānijas: bruņoto spēku pārstāvjiem, diplomātiem no Lielbritānijas vēstniecības, kā arī Lielbritānijas kompānijai «BAE Systems» — šīs bruņutehnikas izgudrotājam un pirmajam ražotājam, kas arī veiks tās ilgtermiņa atbalstu un uzturēšanu.

R. Bergmanis arī svinīgi pieteica 25. jūlijā notikušo Saprašanās memoranda parakstīšanu starp Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju un Lielbritānijas bruņutehnikas ražotāju «BAE Systems Global Combat Systems Limited» un norādīja, ka šis memorands paredz operatīvu atbalstu visā tehnikas ekspluatācijas dzīves ciklā, cieši iesaistot arī Latvijas uzņēmējus, kas ir ļoti nozīmīga sadarbības sadaļa.

Tāpat R. Bergmanis pateicās tiem 178 skolēniem no visiem Latvijas novadiem, kas piedalījās Aizsardzības ministrijas rīkotajā konkursā par latviskajiem nosaukumiem pieciem bruņutransportieru modeļiem, un apsveica konkursa uzvarētājus, kuri balvā saņēma izbraucienu ar bruņutransportieriem pasākuma laikā.

Pasākumā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku, aizsardzības nozares, diplomātiskā korpusa pārstāvji un citas augstas amatpersonas, kā arī uzņēmuma «BAE Systems Global Combat Systems Limited» un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas pārstāvji.

Pasākuma laikā bija iespēja aplūkot trīs no pieciem kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas modeļiem — kaujas vadības nodrošināšanas bruņutransportieri «Sultan», kam tika piešķirts nosaukums «Virsaitis», izlūkošanas kaujas mašīnu «Scimitar», kas saņēma nosaukumu «Zobens», un kaujas elementu piegādei paredzēto bruņutransportieri «Spartan», kam konkursā izvēlēts nosaukums «Pērkons».

Latviskie nosaukumi tika piešķirti arī pārējiem diviem bruņutehnikas modeļiem, kas tiks piegādāti laikā līdz 2020. gadam: evakuācijas un remonta bruņutransportieris «Samson» saņēma nosaukumu «Vairogs», un medicīnas bruņutransportieris «Samaritan» — nosaukumu «Glābējs».

Šī kāpurķēžu bruņutehnika ir Latvijas apstākļiem piemērota kaujas tehnika ar augstu mobilitāti. Tehnika var pārvietoties pa visiem Latvijas ceļiem, tiltiem, grāvju pārvadiem, kā arī ārpus ceļu tīkla — visur, kur nav purva. Tehnika ir viegli transportējama gan pa dzelzceļu, gan jūru, gan ar gaisa transportu.

4. augustā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis devās uz Riodežaneiro (Brazīlija), kur pārstāvēja Latvijas valdību XXXI vasaras olimpiskajās spēlēs. Aizsardzības ministrs olimpisko spēļu norises vietā bija no 4. augusta līdz 11. augustam, vienu dienu pavadot arī Nova Odesā, lai tiktos ar tautiešiem, kas dzīvo Brazīlijā.

z-rio

R. Bergmanis piedalījās olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, apmeklēja olimpisko ciematu un tikās ar Latvijas sportistu komandu. Uzturēšanās laikā Riodežaneiro R. Bergmanis noskatījās pludmales volejbola priekšsacīkstes, riteņbraukšanas grupas braucienu, svarcelšanu sievietēm, peldēšanas, vindsērfinga un tenisa sacensības.

8. augustā aizsardzības ministrs devās uz Nova Odesu, kur apmeklēja Latviešu kultūras centru, tikās ar Nova Odesas mēru Benjaminu Bilu Vjeriu de Suzu un vietējiem deputātiem, bet Latvijas Goda konsulātā Brazīlijā iepazinās ar Brazīlijas latviešu kopienu, tās līdzšinējo darbību un nākotnes plāniem, kā arī sniedza intervijas vietējiem medijiem.

R. Bergmanis kā svarcēlājs piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs (1992., 1996., 2000.), kļūstot par pirmo sportistu, kurš pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ir nesis Latvijas valsts karogu olimpiskajās spēlēs.

«Mūsu sportistiem ir labas medaļu izredzes daudzos sporta veidos. Reizi četros gados, kad notiek olimpiskās spēles, ir jāsakrīt vairākiem faktoriem, lai sportists kļūtu par medaļnieku. Ir jābūt ne tikai labā sportiskā, bet arī emocionālā formā, nepieciešama veiksme un līdzjutēju atbalsts. Olimpiskās spēles ir vienīgais sporta forums, kurā, izcīnot zelta medaļu, sportists mūžīgi kļūst par olimpisko čempionu. Tādu emociju, kādas iegūsti olimpiskajās spēlēs, nav nevienā citā sporta forumā,» daloties savā pieredzē, atzīst R. Bergmanis.

Pēc AM Preses nodaļas relīzēm apkopojusi Ieva Ozoliņa.
Foto — Raimonds Lauskis, Armīns Janiks, Normunds Mežiņš,
ASV Aizsardzības departaments, Ordynariat Polowy.