Latvijas ziņas

19. martā ar kuģi no Norvēģijas Latvijā tika nogādātas kravas automašīnas «Scania», tādējādi bruņotie spēki ir pilnībā saņēmuši Norvēģijā pirkto apbruņojumu — 800 prettanku ieročus «Carl Gustav», 50 kravas automašīnas «Scania» un 50 viegli bruņotas «Mercedes Benz» apvidus automašīnas.

Gan kravas automašīnas, gan apvidus automašīnas Norvēģijas bruņotajos spēkos atradās ilgtermiņa uzglabāšanā (rezervē), tās ir labā tehniskajā stāvoklī. Kravas automašīnas ražotas laikā no 1991. līdz 1994. gadam, un to nobraukums ir robežās no 1500 līdz 5000 kilometriem. Savukārt apvidus automašīnas ražotas laikā no 1993. līdz 1999. gadam, un arī tām ir mazs nobraukums.

2014. gada 10. novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināta prettanku ieroču, kravas automašīnu un bruņotu apvidus automašīnu iegāde Zemessardzes vajadzībām no Norvēģijas valdības par četriem miljoniem eiro.

2013. gada novembrī bruņotie spēki no Norvēģijas saņēma 134 «Scania» P93 piecu un astoņu tonnu kravas mašīnas, astoņas «Scania» NM154 tehnikas evakuācijas mašīnas un 12 «Mercedes-Benz» 300GDN sanitārās mašīnas. Tās bija Norvēģijas bruņoto spēku dāvinājums.

31. martā un 1. aprīlī Nacionālo bruņoto spēku orķestris uzstājās ar jaunu un temperamentīgu koncertprogrammu «Slovēnijas nakts», kurā bija iekļauti populārākie un muzikāli augstvērtīgākie slovēņu komponistu darbi simfoniskajam un pūtēju orķestrim.

Slovēnijas nakts

20. gadsimta slovēņu klasiķa Marjana Kozinas daiļradi pārstāvēja 1946. gadā komponētās simfonijas 1. daļa «Baltais novads» un ievads no svītas mākslas filmai «Uz mūsu zemes».

Slovēņu komponistu Bojanu Adamiču popularitātes un muzikālās daudzpusības dēļ varētu droši salīdzināt ar latviešu maestro Raimondu Paulu. Koncertos izskanēja Adamiča 1971. gadā komponētais «Ļubļanas koncerts» klavierēm un orķestrim un «Serenāde», kur klavieru partijas izpildīja bruņoto spēku orķestra solists Sergejs Austris Universs. Arī koncerta noslēgumā skanēja Bojana Adamiča vieglās mūzikas kompozīcijas — solo pikolo flautai un ksilofonam.

Pirmo reizi pie diriģenta pults bija Slovēnijas Bruņoto spēku orķestra mākslinieciskā vadītāja un diriģente majore Andreja Šolara.

Kopš 2002. gada majore Šolara dien Slovēnijas Bruņoto spēku orķestrī. Kā diriģente sadarbojusies ar Slovēnijas Filharmonijas orķestri, Slovēnijas Radio un televīzijas simfonisko orķestri, Slovēnijas Filharmonijas metāla pūšaminstrumentu ansambli un citiem kolektīviem.

1. aprīlī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tikās ar Ķīnas Tautas Republikas Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas pārstāvjiem, lai pārrunātu starptautisko un reģionālo drošības situāciju, kā arī divpusējās sadarbības jautājumus.

Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas delegācijas vizīte Latvijā norisinājās no 1. līdz 2. aprīlim, kuras laikā viesi tikās ar Aizsardzības ministrijas un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pārstāvjiem.

2. aprīlī Latvijas Kara muzejā norisinājās Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas pārstāvju publiskā lekcija par Ķīnas aizsardzības stratēģiju, ārpolitiku un reģionālās drošības situāciju.

4. aprīlī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube apmeklēja starptautiskajās operācijās dienošo karavīru tuvinieku kluba Lieldienu pasākumu.

R. Vējonis un ģenerālleitnants R. Graube ar karavīru tuviniekiem pārrunāja starptautisko operāciju un dienesta gaitu aktualitātes, kā arī sveica Lieldienās.

Starptautiskajās operācijās dienošo karavīru tuviniekiem aizsardzības nozare šogad Lieldienās dāvināja apmeklējumu uz Dailes teātra izrādi «Jubilejas snoforkiM».

Tuvinieku kluba pirmsākumi ir meklējami 2003. gada rudenī, kad uz Irāku tika nosūtīta viena no 1. kājnieku bataljona (LATBAT) kājnieku rotām. Saasinoties situācijai Irākā, arī Latvijas rotas atbildības rajonā, kad 9. septembrī karavīri iekļuva pirmajā apšaudē, radās nepieciešamība pēc ātras, precīzas un patiesas informācijas apmaiņas starp Irākā dienošajiem karavīriem, bataljona vadību un karavīru tuviniekiem. Bataljona karavīri piedāvāja šo izaicinājumu risināt, izveidojot karavīru ģimeņu klubu.

Šobrīd aptuveni 30 Latvijas karavīri pilda dienesta pienākumus Afganistānā NATO vadītajā apmācības operācijā «Resolute Support». Eiropas Savienības apmācības misijā Mali atrodas septiņi karavīri, savukārt Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā «Atalanta» – divi karavīri.

 

6. aprīlī Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienība sadarbībā ar ASV speciālajiem spēkiem, kas atrodas Latvijā starptautiskās operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros, veica kopīgus treniņus Rīgā virs Daugavas, desantējoties no «Black Hawk» helikopteriem.

z-black-hawk

Treniņa galvenais uzdevums bija veicināt Latvijas un ASV speciālo spēku sadarbību un resursu savietojamību, kas ir ļoti nozīmīgs aspekts, lai reaģētu uz mūsdienu draudiem un izaicinājumiem.

Kopš februāra Latvijā sācies aktīvs militāro mācību periods, un daudzās no nacionālajām un starptautiskajām mācībām šogad piedalās arī ASV un citu sabiedroto valstu karavīri ar savu militāro tehniku.

Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas pērnā gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV ir uzsākušas mācību operāciju «Atlantic Resolve». Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.

Piemiņas pasākums8. aprīlī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs un Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Juris Roze piedalījās ikgadējā piemiņas pasākumā Liepājā, lai pieminētu ASV karavīrus, kuru lidmašīnu 1950. gada 8. aprīlī militārās operācijas laikā virs Baltijas jūras notrieca PSRS iznīcinātāji.

Klātesošos uzrunāja ASV vēstniecības Rīgā pagaidu pilnvarotā lietvede Šārona Hadsone-Dīna, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs, Liepājas vicemērs Gunārs Ansiņš, ASV flotes virsnieks Gregorijs Smits un Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Juris Roze. Piemiņas pasākumā piedalījās arī Latvijas Jūras spēku flotiles, Zemessardzes un Jaunsardzes pārstāvji.

Pasākuma dalībnieki nolika vainagus pie pieminekļa bojāgājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, vēlāk notika arī vainagu nolaišanas ceremonija jūrā.

Pie pieminekļa bojāgājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem — kur 2000. gada
8. aprīlī, 50. gadadienā kopš traģiskā notikuma, atklāja piemiņas plāksni — tradicionāli ik pavasari notiek svinīgs atceres brīdis, ko organizē ASV vēstniecība Latvijā.

No 6. līdz 16. aprīlim Ādažu poligonā notika militārās mācības «Gungnir 2015», kurās dalībai NATO Reaģēšanas spēkos sagatavoja triju Baltijas valstu kopējo vienību — Baltijas bataljonu. Tās organizēja Igaunijas Aizsardzības spēki, kas ir Baltijas bataljona projekta vadošā valsts.

Mācības "Gungnir"

Lai piedalītos mācībās, 6. aprīļa vakarā Latvijā ieradās Igaunijas Aizsardzības spēku karavīri un militārā tehnika vairākās kolonnās. Savukārt 7. aprīļa rītā uz Ādažiem devās vairākas Lietuvas Bruņoto spēku militārās tehnikas kolonnas.

«Mācībās «Gungnir» mēs pirmo reizi pārbaudām Baltijas bataljona vienības kopīgā treniņā, lai uzlabotu gatavību un sadarbību, gatavojoties dienestam NATO Reaģēšanas spēkos,» uzsvēra majors Marts Sirels, Baltijas bataljona štāba priekšnieks. «Pirmajā mācību nedēļā notiek rotas līmeņa vingrinājumi, otrajā — bataljona līmeņa uzdevumi, bet pats svarīgākais šobrīd ir tieši starpvalstu sadarbības stiprināšana.»

Majors Sirels skaidroja, ka  mācību nosaukums cēlies no mitoloģijas. «Gungnir» skandināvu mitoloģijā ir dieva Odina šķēps, kas vienmēr trāpa mērķī un pēc tam atgriežas atpakaļ pie Odina, tāpēc arī mācībām tika dots šāds vārds — lai tajās vienmēr tiktu sasniegti  izvirzītie mērķi.»

Mācības «Gungnir 2015» ir viens no Baltijas bataljona apmācību posmiem,  un to mērķis ir sagatavot nacionālos kontingentus un pilnveidot bataljona apakšvienību savstarpējo sadarbību. Mācībās piedalījās divas Igaunijas rotas, viena Latvijas un viena Lietuvas rota. Katrai no tām tika piekomandētas vienības no abām pārējām valstīm, lai karavīri izprastu, kā tiek dotas pavēles, kāds ir komandieru redzējums.

9. aprīlī mācības «Gungnir» apmeklēja Lielbritānijas Apvienoto spēku pavēlniecības komandieris ģenerālis Ričards Barrons. Viņš arī tikās ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Mārtiņu Libertu un iepazinās ar brigādes uzdevumiem. Ģenerālis vēroja viena mācību uzdevuma izpildi, proti, Latvijas vadītā rota devās uzbrukumā, un tai atbalstu sniedza Igaunijas izlūkvads.  Igaunijas vadītās vienības 9. aprīlī trenējās veikt uzbrukumu un aizkavēšanu, Lietuvas vadītā  vienība — aizsardzību.

10. aprīlī mācības apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

No 13. līdz 16. aprīlim Baltijas bataljons izpildīja uzdevumus kopā, trenējoties savietojamībā, bet 14. un 15. aprīlī norisinājās lauka taktiskās mācības, kurās Baltijas bataljona pretinieku lomās iejutās Kājnieku brigādes karavīri.

10. aprīlī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis Ādažu bāzē tikās ar ASV senatoru Robertu Portmanu, lai pārrunātu reģionālo drošību un divpusējo sadarbību.

R. Vējonis pateicās senatoram par ASV atbalstu Latvijai operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros, kas turpinās jau gadu un apliecina ASV ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā. Ministrs uzsvēra, ka Latvija vēlas, lai ASV karavīru rotācija «Atlantic Resolve» ietvaros turpinātos. Viņš informēja senatoru par plānu palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018. gadā, kā arī par aizsardzības spēju projektiem.

ASV senators

Aizsardzības ministrs un senators tikās ar 3. kājnieku divīzijas karavīriem no Džordžijas, kas Ādažos trenējas kopā ar Latvijas karavīriem operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros, un vēroja kaujas šaušanas vingrinājumu. Tiekoties ar Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Mārtiņu Libertu, senators iepazinās ar brigādes uzdevumiem.

ASV senators Roberts Portmans oficiālajā vizītē Latvijā uzturējās no 9. līdz 11. aprīlim.

No 13. līdz 17. aprīlim Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā desmitā Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) augsta līmeņa kursa «Joseph Bech» trešā moduļa dalībnieki analizēja KDAP misiju, operāciju koncepciju un organizāciju.

KDAP Sarts

Trešais modulis «KDAP darbībā» sniedza dziļāku ieskatu par ES iesaisti misijās un operācijās, kā arī plānošanas procesos. Kursa dalībnieki bija ES dalībvalstu un institūciju pārstāvji, kas ieņem vadošos amatus saistībā ar KDAP.

13. aprīlī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, atklājot desmitā Kopējās drošības un aizsardzības politikas augsta līmeņa kursa «Joseph Bech» trešo moduli, uzsvēra, ka apmācība un izglītība ir ļoti būtiska Eiropas spējai risināt arvien sarežģītākos starptautiskās drošības izaicinājumus. «Šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad agrāk apmainīties ar informāciju un diskutēt par drošības izaicinājumiem, kā arī esošo instrumentu lietošanu un uzlabošanu, lai paplašinātu izpratni par ES KDAP un mūsdienu drošības izaicinājumiem,» sacīja aizsardzības ministrs.

R. Vējonis uzsvēra, ka mācības, kurās piedalās Eiropas valstu pārstāvji, sekmē kopīgu izpratni par Eiropas drošības un aizsardzības jomu. «Novēlu kursa dalībniekiem atklāt vēl neizpētītus zināšanu apvāršņus un gūt jaunu iedvesmu, kas sekmētu turpmāko darbību,» uzsvēra aizsardzības ministrs.

14. aprīlī ar kursa dalībniekiem tikās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Eiropas drošības un aizsardzības koledžas desmitā KDAP augsta līmeņa kursa «Joseph Bech» trešo moduli «KDAP darbībā» organizēja Baltijas aizsardzības koledža un Apvienotās Karalistes Apvienoto dienestu pavēlniecības un militārā personāla koledža. Aizsardzības ministrija ir sniegusi ieguldījumu kursa satura izstrādē.

Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju Baltijas aizsardzības koledžas ietvaros jau agrāk organizējušas Eiropas drošības un aizsardzības koledžas augsta līmeņa kursu moduļus.

Baltijas aizsardzības koledža ir pirmā kopīgā Baltijas valstu militārās izglītības iestāde, kas nodrošina kopīgu virsnieku un aizsardzības nozarē strādājošo ierēdņu apmācību pēc vienotiem standartiem. Baltijas aizsardzības koledžas galvenais mērķis ir izveidot un pastāvīgi uzlabot bruņoto spēku vecāko štāba virsnieku apmācību un attīstību. Koledžas mācību plāns ir saskaņots ar NATO mācību metodiku un procedūrām, tādējādi veicinot Baltijas valstu bruņoto spēku pilnvērtīgāku sadarbību ar sabiedrotajiem.

Sagatavojušas Ieva Plēsuma un Karolīna Bruža.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.