Latvijas ziņas

No 18. līdz 22. maijam Saldus novada Zvārdes pagasta bijušās Padomju Savienības aviācijas bumbu mešanas treniņu poligona teritorijā notika Zemessardzes organizētās mācības «Zvārdes detonators 2015», kurās karavīri turpināja ilgstoši ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotās teritorijas attīrīšanu, atrodot un iznīcinot 60 sprādzienbīstamus priekšmetus, tostarp divas aviācijas bumbas.

Z DSCF0555

Mācību mērķis bija uzturēt un pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas spējas veikt militāro inženieru atbalsta uzdevumus, kā arī aizsargāt vidi, cilvēku dzīvību un veselību un attīrīt apkārtējo vidi no sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

Paaugstināta riska mācībās piedalījās 17 Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona karavīri, tostarp karavīri no Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolas, lai atrastu un neitralizētu sprādzienbīstamos priekšmetus, kas atrodas zemes virskārtā un zemes slānī.

z 20150519_155012«Mācības «Zvārdes detonators 2015» mums sniedz iespēju apmācīt personālu sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanā. Šeit varam veikt teritorijas ķemmēšanu un praktiski trenēt mūsu karavīrus, vienlaikus attīrot teritoriju no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, kas iepriekš speciāli mācību nolūkiem nav jāizvieto teritorijā,» mācību «Zvārdes detonators 2015» priekšrocības skaidroja mācību vadītājs Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas komandiera vietnieks kapteinis Aleksandrs Cviguns.

«Zvārdes detonators 15» norisinājās divās fāzēs — sākumā karavīri veica tā saukto ķemmēšanu, pārmeklējot pusotru kvadrātkilometru plašu teritoriju. Militāro mācību otrās fāzes laikā notika atrasto sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšana.

Kapteinis A. Cviguns atzina, ka cilvēki joprojām ir neapdomīgi, atrodot sprādzienbīstamus priekšmetus. «Mācību laikā vairākkārt uzgājām uz celmiem novietotus lādiņus, tātad sēņotājs vai jebkurš cits cilvēks, kas gājis pa mežu, ir pamanījis lādiņu, to kustinājis, paņēmis rokās un nolicis redzamā vietā, nevis zvanījis Valsts policijai,» sacīja kapteinis. «Atrodot munīciju, kategoriski aizliegts tai pieskarties, to kustināt, pārvietot vai pakļaut triecienam. Nekavējoties jāzvana Valsts policijai, kas konstatēs faktu un izsauks mūs,» skaidroja kapteinis A. Cviguns.

Šādas mācības Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons ir rīkojis arī iepriekš gan Zvārdes poligonā, gan bijušo munīcijas noliktavu teritorijā Cekulē. Pērn Zvārdes poligonā neitralizēti vairāk nekā 350 sprādzienbīstami priekšmeti, un liela daļa no tiem neitralizēti pērn notikušajās mācībās «Zvārdes detonators 2014».

19. maijā Ādažu poligonā norisinājās Vides diena, kurā jaunsargi, Sējas novada skolēni, militāro un dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji iepazina poligona dabas retumu — zaļo vārnu un lielo mārsilu zilenīti.

Vides diena sniedza iespēju ielūkoties citkārt slēgtajā Ādažu poligona teritorijā un iepazīt tās neparasto vidi un dabas vērtības. Pasākuma laikā dabas un militārie eksperti iepazīstināja ar zaļās vārnas barošanās un ligzdošanas paradumiem, kā arī ar šā gada kukaini — lielo mārsilu zilenīti.

Vides diena

Pasākumā piedalījās 148 dalībnieki — jaunsargi no Degumniekiem, Rugājiem, Kazdangas, Skrundas, Nīkrāces, Bauskas un Baldones, Sējas pamatskolas skolēni, Latvijas Dabas muzeja dabas pulciņu dalībnieki un vadītāji, pārstāvji no Vides ministrijas, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrijas, kā arī žurnālisti.

Ar reto zaļo vārnu un tās dzīvesveidu iepazīstināja ornitologs Edmunds Račinskis, savukārt entomologs Kristaps Vilks stāstīja par zaļās vārnas barības objektiem — lielajiem kukaiņiem — vabolēm un sienāžiem.  Latvijā ligzdo tikai 25 pāri zaļo vārnu un vairāki no tiem — Ādažu militārajā poligonā. Poligona klajie sausie virsāji ar reti augošiem kokiem ir piemērotas zaļo vārnu barošanās un ligzdošanas vietas. Pasākuma dalībnieki varēja aplūkot arī īpaši zaļajai vārnai izvietotos putnu būrus.

Entomologs Voldemārs Spuņģis iepazīstināja ar šā gada kukaini — lielo mārsilu zilenīti un tā neparasto dzīvesveidu. Retā tauriņa attīstībai būtiski nepieciešami gan mārsili, kuros barojas pieaugušie kukaiņi un jaunie kāpuri, gan skudras, kuru pūžņos parazitējot nobriest kāpurs vēlākās attīstības stadijās. Vides dienas dalībnieki varēja paši izmēģināt entomologa darbarīkus — kukaiņu ķeršanas tīkliņus, mēģinot notvert kukaiņus, noteikt tos un pēc tam atgriezt dabā. Interesenti varēja aplūkot arī militāro tehniku.

26. maijā Ministru kabinets slēgtajā sēdes daļā izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas dalību NATO un piekrita, ka tiks lūgta pastāvīga NATO militāro spēku klātbūtne Latvijā, preses konferencē pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Ministri izvērtējuši, kā tiek pildīti NATO Velsas samita lēmumi, un secināts, ka tos pilda pēc plāna. Valdība akceptējusi Latvija vēlmi pēc pastāvīgas NATO militāro spēku klātbūtnes.

Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri maija vidū, tiekoties Baltijas Militārās komitejas sanāksmē Lietuvā, vienojās par kopīgas vēstules nosūtīšanu NATO Eiropas spēku virspavēlniekam ģenerālim Filipam Brīdlovam, kurā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, lūgs nodrošināt lielākas — brigādes līmeņa — sabiedroto vienības pastāvīgu klātbūtni, kas būtu aptuveni bataljona līmeņa vienības izvietošana katrā Baltijas valstī. Līdz šim katrā no tām ir izvietotas aptuveni rotas līmeņa vienības.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis martā atzina, ka ar pašreizējo kazarmu infrastruktūru Latvija varot pastāvīgi uzņemt bataljona līmeņa vienību — 500 līdz 600 NATO valstu karavīrus. Latvija varot uzņemt arī vairāk, taču tad ir jāattīsta atbilstoša infrastruktūra, lai gan ir iespējams izveidot arī telšu pilsētiņu, kurā karavīri var dzīvot lauka apstākļos.

Brigādes lielums ir atkarīgs no tās uzdevumiem, taču vidēji tajā ir 2000 līdz 3000 karavīru. Parasti brigādi veido trīs bataljoni, kā arī kaujas atbalsta un nodrošinājuma apakšvienības.

NATO samitā Velsā dalībvalstis apstiprināja alianses reaģēšanas plānu, kas paredz nostiprināt sabiedroto klātbūtni gar tās austrumu robežām, kā arī būtiski paaugstināt NATO gatavību reaģēt krīzes situācijās. Pastiprinātai sabiedroto klātbūtnei ir jānodrošina gan pilnvērtīga atturēšanas funkcija, gan ātra un efektīva lielāku sabiedroto spēku izvēršana, tai skaitā komandvadības elementu un kaujas atbalsta vienību izvēršana, ja rodas šāda nepieciešamība.

Maijā Nacionālie bruņotie spēki nosūtīja piecus karavīrus dalībai mācībās «Combined Resolve IV», lai veicinātu savietojamību starp Latviju un tās sabiedrotajiem.

Latvijas vienība ir viena no desmit NATO sabiedroto un trīs partnervalstu vienībām, kas piedalās mācībās «Combined Resolve IV». Operācijā pārbauda NATO dalībvalstu spēku iesaisti un manevrus.

z 03

ASV armijas 3. kājnieku divīzijas 1. bruņotās brigādes kaujas grupa, kas izvietota Fortstjuartā Džordžijā, ir galvenā ASV vienība, kas piedalās mācībās. Trīs Latvijas pārstāvji mācībās darbojas šīs vienības sastāvā, bet divi — izlūkošanas nodaļā.

27. maijā karavīri no Mičiganas Nacionālās gvardes 1431. inženieru rotas kopā ar Latvijas karavīriem pie kazarmām pacēla Latvijas karogu. Turpmāk mācībās viņi darbosies kopā.

«Mūsu uzdevums ir strādāt kopā ar sabiedrotajiem,» sacīja virsseržants Andris Veiss. Šā brīža darbības vidē bieži nepieciešama daudznacionāla rīcība, tāpēc virsseržants A. Veiss uzsvēra komandas darba nozīmi. «Mēs darbojamies brigādes sastāvā. Mēs strādājam kopā, nevis kā Latvijas vienība vai Bulgārijas vienība, bet gan kā viena liela organizācija.»

Virsseržants A. Veiss paskaidroja, ka galvenais mērķis bija integrēties brigādes sastāvā, lai iepazītos ar ASV loģistikas un operacionālajām procedūrām. Procedūras mēdz atšķirties, turklāt būtiski ir mācīties un praktizēt NATO standartus, lai labāk izprastu citu sabiedroto taktiku, tehniku un procedūras, lai varētu sekmīgāk sadarboties.

Virsseržants A. Veiss norādīja, ka pieredze, kas gūta mācībās «Combined Resolve IV», sniegs pienesumu nākotnes operāciju izpildē, kā arī atzīmēja, ka gūto pieredzi nodos saviem vienības biedriem.

Daudznacionālai sadarbībai piemīt unikāli izaicinājumi. Virsseržants A. Veiss atzina, ka valodu barjera bija viens no izaicinājumiem mācību laikā, taču ir būtiski sarunāties ar sabiedrotajiem, lai veicinātu savstarpējo izpratni.

«Latvieši bieži kopā ar citām valstīm piedalās dažāda mēroga mācībās,» sacīja virsseržants A. Veiss. «Mācības «Combined Resolve IV» sniedz iespēju Latvijas un citu NATO dalībvalstu karavīriem darboties liela mēroga koalīcijas struktūrā, kā arī nodrošina padziļinātu savstarpējo izpratni un savietojamību.»

Mācības «Combined Resolve IV» norisinājās no 12. maija līdz 6. jūnijam ASV armijas Apvienotās daudznacionālās apmācību pavēlniecības poligonos Hoenfelsā un Grāfenvorā Vācijā. Tajās piedalījās vairāk nekā 4700 karavīru no 10 NATO dalībvalstīm — Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas un ASV —, kā arī no trīs partnervalstīm — Moldovas, Melnkalnes un Serbijas.

Šīs mācības divas reizes gadā rīko ASV armija Eiropā, lai apmācītu dalībniekus kopīgi sadarboties daudznacionālā un integrētā vidē, kā arī apmācītu ASV armijas spēkus, kas rotācijas kārtībā tiek izvietoti Eiropā.

Pērn apritēja 20 gadi, kopš Latvija un Mičigana iesaistījās ASV partnerības programmā. Programmas mērķis bija palīdzēt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai attīstīt aizsardzības spējas pēc neatkarības atgūšanas.

1993. gada 30. jūlijā, kad vēl nebija pagājušas pat 90 dienas kopš sadarbības uzsākšanas, septiņu cilvēku komanda no Mičiganas Nacionālās gvardes ieradās Latvijā, lai uzsāktu pirmo no daudzajām sadarbības iniciatīvām, kuras mērķis bija palīdzēt attīstīt Latvijas aizsardzības spējas.

28. maijā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā pārrunāja trīspusējās sadarbības aktualitātes.

z 04Aizsardzības ministri uzsvēra sabiedroto atbalsta būtisko nozīmi Baltijas valstu drošības sekmēšanā un vienojās par nepieciešamību izstrādāt risinājumus ilgtermiņa sabiedroto klātbūtnei Baltijas valstīs. Lēmumus par NATO atturēšanas politikas nākamajiem soļiem pieņems 2016. gadā NATO samitā Varšavā.

Baltijas valstu ministri vienojās uzsākt kopīgu izpēti, lai izstrādātu risinājumu vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstībai. Latvija ir ieinteresēta, lai nākamā gada sākumā varētu uzsākt sarunas par Baltijas valstu vienotas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi, tai skaitā iepirkuma īstenošanu.

«Kopīgs pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkums būtu ļoti nozīmīgs un praktisks solis Latvijas un Baltijas valstu militāro aizsardzības spēju stiprināšanā ilgtermiņā, kā arī ļautu ietaupīt finanšu līdzekļus, atvieglotu sistēmu uzturēšanu un apmācību programmu izstrādi,» uzsvēra R. Vējonis.

Ministri arī vienojās izstrādāt kopīgu koncepciju Baltijas valstu mācību infrastruktūras un resursu attīstībai. Amatpersonas bija vienisprātis, ka jāturpina darbs pie Baltijas bataljona nākotnes iesaistes plānošanas. Atkārtoti tika uzsvērta sadarbības stiprināšanas nepieciešamība ar Ziemeļeiropas valstīm un Poliju.

Baltijas valstu ekspertiem ministru sanāksmē tika dots uzdevums sniegt priekšlikumus sadarbības uzlabošanai starp Baltijas valstu zemessargiem, kā arī glābšanas un meklēšanas darbu jomā.

Sanāksmes laikā Baltijas valstu ministri tikās ar Ukrainas aizsardzības ministru Stepanu Poltoraku un apsprieda aktuālo situāciju Ukrainā.

8. jūnijā Rēzeknē, Ādažos un Rīgā norisinājās Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes un ASV armijas medicīniskās evakuācijas vingrinājums ar helikopteru «Black Hawk» atbalstu.

Vingrinājumā trenēja spējas atbalstīt vienlaikus 10—15 cietušo karavīru medicīnisko evakuāciju ar neatliekamās palīdzības mašīnām un helikopteriem, kā arī ASV «Black Hawk» helikopteru spējas transportēt lielu skaitu cietušo, bet slimnīcas — vienlaikus uzņemt tik daudz pacientu.

z 05

Scenārija ietvaros tika izspēlēta situācija pēc sprādziena daudzstāvu ēkā. Ievienoto lomās iejutās Latvijas, ASV, Somijas, Norvēģijas un Lielbritānijas karavīri. Ar autotrans­portu un helikopteriem viņus transportēja uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu «Gaiļezers». Vingrinājumā tika iesaistīti arī Latvijas un ASV militārie mediķi.

«Mums kā lielākajai valsts neatliekamās palīdzības slimnīcai šī ir iespēja vēlreiz pārbaudīt savu gatavību ārkārtas situācijās visos līmeņos,» norāda Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga. Viņa uzsvēra, ka līdz šim tieši Austrumu slimnīcas mediķi ir uzņēmuši cietušos no vistraģiskākajiem notikumiem. Arī Zolitūdes traģēdijā vissmagāk cietušie 12 cilvēki tika nogādāti Austrumu slimnīcā, un viņi visi tika izglābti. Lai šādus rezultātus sasniegtu, ir svarīgi pastāvīgi uzturēt slimnīcas gatavību reaģēt katastrofu situācijās, piebilda slimnīcas vadītāja. Šī bija pirmā reize Latvijas vēsturē, kad militārās mācības notika civilajā slimnīcā.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Indrēvics, Toms Šics, Alfreds Pļadis,
JMRC Reserve Component Affairs.