Latvijas Valsts prezidenti

Valdis Zatlers
Amatā: 2007. gada 8. jūlijs — 2011. gada 7. jūlijs

Valdis Zatlers ir dzimis 1955. gada 22. martā Rīgā. Pēc Rīgas 50. vidusskolas beigšanas studēja medicīnu Rīgas Medicīnas institūtā, kuru pabeidza 1979. gadā. No 1979. gada līdz 1985. gadam V. Zatlers strādāja par traumatologu ortopēdu Rīgas 2. slimnīcā, bet 1985. gadā kļuva par šīs slimnīcas vadītāju, šajā amatā bija līdz 1994. gadam. 1986. gadā V. Zatlers kā padomju bruņoto spēku medicīniskā dienesta virsnieks dažus mēnešus piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas darbos Ukrainā. Trešās atmodas gados bija viens no Latvijas ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvistiem (1988—1989), šajā laikā darbojās arī Latvijas Tautas frontē, bet 1990. gadā nodibināja Latvijas artro-skopijas asociāciju un vairākus gadus bija tās prezidents. 1990. gadā sešus mēnešus papildināja zināšanas Jēlas un Sirakjūsas universitātē ASV. No 1994. gada līdz kļūšanai par valsts galvu V. Zatlers vadīja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, vienlai­- kus vairākus gadus vadot arī Latvijas Traumatologu ortopēdu asociāciju (2003—2008).

2007. gadā, beidzoties tobrīd amatā esošās Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas amata termiņam, Saeimas valdošā koalīcija (Tautas partija, ZZS, LPP/LC, TB/LNNK), nespēdama izvirzīt vienotu kandidātu no sava vidus, vienojās augstajam amatam virzīt V. Zatleru. Partiju pārstāvju tikšanās notika diezgan neparastā vietā — Rīgas zoolo­- ģiskajā dārzā. Vēlāk, kad, pateicoties plašsaziņas līdzekļiem, par šo faktu kļuva vairāk zināms, sabiedrībā iegājās teiciens «zoodārza prezidents». 31. maijā notika prezidenta vēlēšanas, un šajā amatā ievēlēja V. Zatleru. Otrs kandidāts bija jurists Aivars Endziņš.

Prezidentūras sākumā V. Zatlers neradīja pārliecinošu iespaidu, taču, pamazām gūdams politisko pieredzi, viņš apliecināja sevi kā nopietns valstsvīrs, kam ir savs viedoklis būtiskos jautājumos. 2011. gadā, dažas dienas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, V. Zatlers ierosināja tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šis referendums jeb tautas nobalsošana notika 23. jūlijā, un tas bija pirmais šāds gadījums Latvijas vēsturē. Tieši ar šo referendumu V. Zatlera prezidentūra arī visvairāk paliks vēsturiskajā atmiņā.

Valsts prezidents - Rīgas pils

Uz otro termiņu V. Zatlers netika pārvēlēts, toties viņu ievēlēja 11. Saeimā no paša dibinātās Reformu partijas saraksta. Šī partija noturējās tikai vienu parlamenta sasaukumu, aizejot no Latvijas politiskās skatuves jau 11. Saeimas laikā.

Andris Bērziņš
Amatā: 2011. gada 8. jūlijs —2015. gada 7. jūlijs

Dzimis 1944. gada 10. decembrī Nītaurē. Vidējo izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā. 1971. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu radioinženiera specialitātē. Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti rūpniecības plānošanas specialitātē absolvējis 1988. gadā. No 1970. gada strādāja dažādos amatos ražošanas apvienībā «Elektrons», no inženiera karjerā izaugdams līdz direktoram. Šajā uzņēmumā A. Bērziņš strādāja līdz 1988. gadam, kad tika iecelts par Latvijas PSR sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku. 1989. gadā tika ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē. No 1989. gada līdz 1993. gadam pildīja Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja pienākumus. 1900. gadā aizsakās A. Bērziņa politiskās karjeras veidošanās, proti, viņu ievēlēja LPSR Augstākajā padomē, kur viņš darbojās Tautas frontes frakcijā. A. Bērziņš bija viens no tiem deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.

Pēc deputāta pilnvaru beigām 1993. gadā A. Bērziņu iecēla par Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas fonda priekšsēdētāju. Tajā pašā gadā viņu ievēlē par akciju sabiedrības «Latvijas Unibanka» prezidentu. Šo amatu viņš pilda līdz 2004. gada janvārim. No 2006. gada līdz 2009. gadam — «Latv-energo» padomes priekšsēdētājs, vienlaikus līdz 2010. gadam pildījis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta —padomes priekšsēdētāja pienākumus.

2005. gadā nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta. 2010. gadā A. Bērziņu no ZZS listes ievēlēja Latvijas Republikas 10. Saeimā. 2011. gadā, kad tuvojās valsts pirmās amatpersonas vēlēšanas, A. Bērziņš pieteica sevi kā potenciālo kandidātu prezidenta amatam, bet 23. maijā pieci ZZS Saeimas frakcijas deputāti viņu oficiāli izvirzīja šim postenim. Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 2. jūnijā A. Bērziņš apsteidza otru amata kandidātu — toreiz prezidenta amatā esošo V. Zatleru, savācot 53 balsis pret 44 balsīm, un tika ievēlēts. A. Bērziņu augstajā amatā ievēlēja 66 gadu vecumā, un viņš kļuva par vecāko prezidentu Latvijas vēsturē. Tuvojoties sava pirmā pilnvaru termiņa beigām, 2015. gada 10. aprīlī A. Bērziņš paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz Latvijas Valsts prezidenta amatu. 7. jūlijā beidzās viņa prezidentūras laiks, un amatā stājās jaunievēlētais mūsu valsts galva Raimonds Vējonis.

Sagatavojis Juris Ciganovs, Dr. hist.,
LKM direktora vietnieks.
Foto — Gatis Dieziņš.