Latvijas Strēlnieku apvienībai aprit ceturtdaļgadsimts

Taivo Trams

Foto — Normunds Mežiņš.

Lai gan vairākums biedru ir kungi cienījamos gados, organizācijas entuziasmu tas nemazina. Pagātnes tradīciju kopšana, vēstures apzināšana un vērtību nodošana jaunākajām paaudzēm — tie ir Latvijas Strēlnieku apvienības (LSA) būtiskākie uzdevumi. 10. jūlijā Latvijas Kara muzejā apvienība atskatījās uz aizvadītajiem 25 gadiem kopš savas
dibināšanas. Zīmīgi, ka LSA jubilejas svinības notika vienā dienā ar Latvijas armijas 95. dzimšanas dienu.

Atceroties LSA dibināšanas laiku, apvienības priekšsēdētājs Jānis Aivars Baškers kā galveno dzinuli dibināšanas lēmumam min vienkāršo patiesību — tolaik karavīri nevarēja palikt malā no lielā pārmaiņu procesa. Izskanējis aicinājums apvienoties Latvijas karavīriem, kuri dažādos laikos karojuši dažādu valstu armijās, nereti arī viens pret otru. «Mūsu rindās bija vīri, kas cīnījušies Otrajā pasaules karā, — Sarkanās armijas 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas karavīri. Biedrības pirmajos gados mūsu vidū bija pat Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu veterāni.»

LSA priekštece ir Latviešu veco strēlnieku biedrība, kas darbojās līdz Latvijas okupācijai pēc Otrā pasaules kara. Veidojot apvienību, tās dibinātāji centušies vadīties pēc Latviešu veco strēlnieku biedrības stratēģijas un idejām.

«Gribējām apvienot visus Latvijas karavīrus. Tagad jau skaidrs, ka tie bija savā ziņā tādi kā Atmodas ideāli, kas dzīvē grūti realizējami, tomēr aicinājums ir aktuāls joprojām,» uzsvēra J. A. Baškers.

LSA savā darbā atbalstīja Latvijas Tautas frontes programmu un Latvijas virzību uz neatkarību, bet par apvienības dalībnieku varēja kļūt Latvijas pilsonis, kurš atbalsta šīs idejas. Pēc šiem 25 gadiem LSA ir nodaļas Liepājā, Jelgavā un Valmierā, kopa Ilūkstē, kā arī biedri vēl daudzās citās Latvijas vietās. Savā ikdienas darbā LSA cenšas atbalstīt un organizēt daudzveidīgus audzinošus pasākumus, aktīvi sadarbojas ar Jaunsardzi un cenšas nodot tradīcijas un vēsturisko atmiņu jaunatnei.

Aizvadīto gadu laikā LSA piedzīvojusi lielas izmaiņas valdes un biedru sastāvā, daudzi dibinātāji un atbalstītāji pa šiem gadiem ir zaudēti, tādēļ LSA ik gadu piemin aizgājušos. Arī jubilejas pasākums nebija izņēmums — ar labu vārdu pieminēja gan tos, kas jau aizsaulē, gan arī LSA biedrus, kuri nevarēja piedalīties svētkos veselības stāvokļa dēļ.

J. A. Baškers izteica pateicību arī visiem, kas laika gaitā snieguši atbalstu un palīdzību apvienībai, tostarp Aizsardzības ministrijai (AM) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuru pretimnākšana, nodrošinot transportu, ļāvusi organizēt daudzus pasākumus un īstenot vairākas ieceres, kas citkārt būtu palikušas tikai idejas līmenī.

Sveicot LSA gadadienā, AM parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs atminējās, ka pats bijis ļoti aktīvs tā laika notikumu dalībnieks un labi atceras, cik Tautas frontei tolaik bijis svarīgi, lai Latvijas neatkarības centieniem un ideāliem tiktu piepulcināti arī dažādu armiju karavīri no Latvijas. Vaicājot, ko Latvijai nozīmē karavīrs un virsnieks, A. Panteļējevs citēja Bībeli: «Jūs esat šīs zemes sāls.» Bez Latvijas karavīriem nebūtu šīs valsts, jo tieši karavīri bijuši kodols, ar un ap ko viss veidojies, viņš uzsvēra. Parlamentārais sekretārs AM vārdā arī izteica pateicību Strēlnieku apvienības biedriem par viņu sadarbību ar ministriju un darbu, godinot kritušo piemiņu un strādājot ar jaunatni.

Strēlnieku apvienības biedrus svētkos sveica arī NBS Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Zeibārts. Viņš atzina, ka laiks pirms 25 gadiem, šķiet, bijis pavisam nesen. Kā bijušais Tautas frontes aktīvists arī viņš uzsvēra LSA dibināšanas nozīmību visiem to laiku notikumos iesaistītajiem. Tas bijis kā signāls, kas līdz ar «Baltijas ceļu» un citiem nozīmīgiem notikumiem liecinājis, ka Latvija ir uz pareizā ceļa.

«Latvijas karavīram līdz šim ļoti reti bijusi izdevība karot pašiem zem sava karoga. Tomēr mūsu karavīriem ir arī ļoti veicies — visos laikos viņi bijuši ļoti godājama un cienījama profesija. Latvijas karavīrs vienmēr bijis drosmes, disciplīnas un uzticamības paraugs. Arī dainās karavīrs ir trešā pieminētākā un cienījamākā nodarbe, uzreiz aiz arāja un zvejnieka». Raksturojot LSA pienesumu visai sabiedrībai, Apvienotā štāba priekšnieks sacīja: «Tradīcijas nav ierakstītas reglamentā, tās nodod no cilvēka cilvēkam. Un tieši to dara LSA biedri.»

Runājot par LSA nākotni un perspektīvām, J. A. Baškers teica: «Mēs redzam savu perspektīvu spējā iniciēt pasākumus, kas ir mūsu spēkos, nodot tālāk mūsu tradīcijas un vēsturisko atmiņu. Laika gaitā veidojas arī daudzas jaunas iniciatīvas un tradīcijas, piemēram, Liepājas nodaļa ir izstrādājusi savu balvu nu jau tradicionālam pasākumam — Lāčplēša balvas izcīņai, kas notiek 11. novembrī. Kopā ar Liepājas skolu valdi un Liepājas dizaina un mākslas vidusskolu tika izstrādāts balvas mets un darināta pati ceļojošā balva vairoga un zobena formā. Līdzīgi tradicionāli pasākumi notiek un veidojas arī citās vietās. Piemēram, mūsu biedri ved jauniešus ekskursijās uz vēsturisko cīņu vietām un stāsta par notikumiem, kas tur risinājušies.»

J. A. Baškers jauniešiem gribētu novēlēt lielāku interesi un izpratni par vēsturi, jo diezgan bieži gadoties situācijas, ka jaunās paaudzes pārstāvji nespējot atbildēt pat uz visai elementāriem jautājumiem par mūsu pagātni. Savukārt, runājot par LSA biedriem, apvienības priekšsēdētājs atzīst, ka daudziem jau ir ļoti pieklājīgs vecums, daudzi vairs nevar piedalīties apvienības rīkotajās aktivitātēs. «Lai arī nedaudz, tomēr nāk klāt mums arī vidējās paaudzes biedri. Te ļoti daudz kas atkarīgs no mūsu nodaļām, tādēļ atliek novēlēt viņiem pēc iespējas aktīvāk darboties jaunu biedru iesaistīšanā — tad arī apvienība kļūs spēcīgāka un varošāka.»

Pasākuma dalībniekus ar nelielu koncertu priecēja arī NBS Štāba orķestra grupa, kuras izpildītās visiem labi pazīstamās dziesmas skanēja tik braši, ka dažs labs pāris laidās pat dejā.